Darba kārtībā
- 1Dienas kārtības apstiprināšana
- 2Priekšsēdētāja paziņojumi
- 3Komisijas deleģētais reglaments, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/1791 un groza Komisijas deleģēto regulu (ES) 2024/1364, nosakot vienotu Savienības datu centru reitinga shēmu 2026/2895(DEA)
- 4Misija uz Indiju (Deli), 2026. gada 21.–25. septembris
- 5Misija uz ACER, Slovēnija (Ļubļana), 2026. gada 21.–22. septembris
- 6Misija uz ENISA, Grieķija (Atēnas), 2026. gada 21.–23. septembris
- 7Reglamenta (ES) 2024/1252 grozīšana***I 2025/0385(COD) COM(2025)0946 - C10-0324/2025
- 8Apmērķu maiņa ar Marko Mišmaš, BEREC priekšsēdētāju 2026. gadā, Alejandra de Iturriaga Gandini, BEREC priekšsēdētāju 2027. gadā, un dr. Verena Weber, BEREC atbalsta aģentūras direktori (Eiropas elektronisko sakaru regulēšanas iestāžu organizācija)
- 9Eiropas Savienības kiberdrošības aģentūras (ENISA) prezentācija par kiberdrošības stāvokli Savienībā
- Dzimumu līdztiesības nedēļa
- 10Apmērķu maiņa par dzimumu līdztiesību programā „Horizonts Eiropa“ 2021.–2027. gadā un nākotnes perspektīvām ar Joanna Drake, Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta (RTD) ģenerāldirektora vietnieci
- * * *
- 11Pētījuma „„Ražots Eiropā“ iniciatīva un tās ietekme uz vadošo tirgu attīstību. Obligāto iepirkumu instrumentu un to ekonomiskā ietekme vērtēšana“ prezentācija
- 12Kopīgā komitejas procedūra (Noteikumu 59)
- Kopīgā komitejas procedūra (Noteikumu 59)
- *** Elektroniskā balsošana ***
- 13Eiropas konkurētspējas fonda („ECF“) izveidošana, ieskaitot specifisko programmu aizsardzības pētniecības un inovāciju aktivitātēm***I 2025/0555(COD) COM(2025)0555 - C10-0165/2025
- 14„Horizonts Eiropa“ — Eiropas pētniecības un inovācijas programmas 2028.–2034. gadam izveidošana, dalības un izplatīšanas noteikumu noteikšana un Regulas (ES) 2021/695 atcelšana***I 2025/0543(COD) COM(2025)0543 - C10-0164/2025
- 15„Horizonts Eiropa“ — Eiropas pētniecības un inovācijas programmas 2028.–2034. gadam īstenošanas specifiskās programmas izveidošana, dalības un izplatīšanas noteikumu noteikšana šīs programmas ietvaros* 2025/0544(CNS) COM(2025)0544 - C10-0218/2025
- 16Eiropas atomenerģijas kopienas pētniecības un apmācības programmas 2028.–2032. gadam izveidošana, kas papildina „Horizonts Eiropa“ — Eiropas pētniecības un inovācijas programmu, un nodrošinot kopienas ieguldījumu ITER projektā 2025/0594(NLE) COM(2025)0594 - C10-0217/2025
- *** Elektroniskās balsošanas beigas ***
- 17Digitālie tīkli, Regulas (ES) 2015/2120, Direktīvas 2002/58/EK un Lēmuma Nr. 676/2002/EK grozīšana un Regulas (ES) 2018/1971, Direktīvas (ES) 2018/1972 un Lēmuma Nr. 243/2012/EK atcelšana (Digitālo tīklu akts)***I 2026/0013(COD) COM(2026)0016 - C10-0014/2026
- 18Citas lietas
- 19Nākamo sēžu datumi
- *** Slēgtā sēdē ***
- 20Koordinēšanas sanāksme
Runātājs 1en
Labrīt, kolēģi. Lūdzu, ieņemiet savas vietas; pulkstenis ir 9.30, un mēs varam sākt laicīgi. Tāpēc, laipni lūdzu visi. Varām sākt ar darba kārtību: mums ir ļoti aktīva komisija šodien, tāpēc arī laiku jāņem vērā. Pirmais punkts ir dienas kārtības apstiprināšana. Ja nav piezīmju, dienas kārtību var apstiprināt. Tāpēc nekavējoties pārietam pie 2. punkta. Vispirms dažas paziņojums: kā parasti, šodienas sanāksme tiek tiešraidē pārraidīta internetā. Tulkošana būs pieejama 23 valodās. Tagad turpinām apspriedi ar Matschildu Wurthoferu, Energētikas galvenās pārvaldes ģenerāldirektora vietnieku. Eiropas Komisijas delegētais akts par Kopienas kopīgo datu centru vērtēšanas sistēmas izveidošanu. Un vēlētos sveicināt Matschild Wurthofer kundzi. Ceru, ka, ehm, pareizi izrunāju viņas uzvārdu. Tāpēc, ģenerāldirektora vietniece, kā jau esmu teicis, šajā viedokļu apmaiņas pasākumā. Liels paldies, ka pieņēmāt mūsu uzaicinājumu. Komisija 2026. gada 21. septembrī ir ierosinājusi kopīgu reitinga sistēmu datu centriem, kuras mērķis ir padarīt datu centru energijas un ūdens izmantošanu caurspīdīgāku delegēta akta veidā. Pašlaik tas ir Parlamenta pārbaudē. Termiņš pieņemt iebildumu pret šo deleģēto aktu ir 2027. gada janvāra plenārsēde. Tagad mums ir 40 minūtes šai viedokļu apmaiņai. Pēc mūsu viesu ievadvārda sākam ar koordinatoru pirmo kārtu vai to pārstāvju pārstāvjiem divas minūtes, divas minūtes katram, un pēc tam turpināsim ar vēlmēm runāt, un katram būs viena minūte. Es aicināju visus locekļus, kuri vēlētos uzstāties, novietot savas vārdplāksnes vertikāli turētājos. Ja laiks atļaus, es ļausu locekļiem, kuri vēlētos uzdot sekojošu jautājumu, to izdarīt. Lūdzu, pastāstiet man par to. Es vēlējos atgādināt visiem, ieskaitot mūsu viesi, bet jau no dienas sākuma, tāpēc lūdzu ievērojiet noteikto laiku. Un tagad aicināju kops. Wurthofer uzstāties 10 minūtes.
atklāšanas uzrunas. Lūdzu, vārds jums.
Runātājs 2en
Paldies, goda Priekšsēdētāja, goda Donna San. Dārgie Eiropas Parlamenta locekļi, tas Man ir prieks būt šeit. Liels paldies, ka mani uzaicinājāt šeit, lai sniegtu pārskatu par to, ko mēs dēvējam par datu centru enerģijas efektivitātes paketu, ko Komisija pieņēma 2023. gada 21. septembrī, un īpaši delegētajam regulai, arā tiek noteikta Savienības kopējā datu centru vērtēšanas sistēma. Mans mērķis šodien nav diskutēt vai no Komisijas (DGNR) puses izklāstīt priekšrocības un trūkumus attiecībā uz datu centriem, bet gan tiešām ir par energiju un datu centru ilgtspējību. kritērijus datu centriem, bet arī redzam daudz ieguvumu digitālajā pārveidē un mūsu tīrās enerģijas sistēmas transformācijā, un arī mākslīgais intelekts enerģētikas nozarē piedāvā vairākas iespējas. Piemēram, runājot par viedajiem tīkliem, pieprasījuma puses elastību vai divvirzienu apmaiņu, elektromobilu divvirzienu lādēšana, vai vienkārši patēriņa pārcelšana uz lētākajām stundām, digitalizācija un AI enerģētikas sektorā iet roka rokā ar pieejamību, konkurētspēju, piegādes drošību un dekarbonizāciju. Tomēr ir izaicinājumu, ko mēs redzam, neskaitot visus ieguvumus. Pirmkārt, runa ir par energijas patēriņu. Mēs zinām, ka pēc jaunākajām novērtējumiem datu centri veido aptuveni 2,5 līdz 3 procentus no kopējās ES elektroenerģijas pieprasījuma. Tas atšķiras starp mūsu ES dalībvalstīm. Piemēram, Īrijā patēriņš sasniedz līdz pat 20 procentiem valsts elektrības. Citurās valstīs tā ir ievērojami zemāka par 3 procentiem. Mums ir dažas centri, dažas pilsētas, kur lielākā daļa datu centru atrodas. atrodas, bet, protams, scenārijs arī nāk no IEA ir to, ka datu centri turpinās augt, arī pēc 2030. gada, un līdz ar to palielināsies arī to energijas patēriņš. Otrais izaicinājums ir tas, ka datu centri var radīt tīkla sastrēgumus vietās, kur tie atrodas datu centriem ir raksturīga tendence veidot grupas. Tie var pārslogot energijas un ūdens resursus, kā arī pastāv risks, ka jauni datu centri var paaugstināt energijas cenas, un, kā esmu teicis, mūsu galvenais mērķis ir izskatīt energijas pieejamību un cenas. Tāpēc mēs uzskatām, ka digitālā izaugsme un augsti ilgtspējīgi standarti jāveido kopā.
un lielākā daļa no datu centru kapacitātes, kas būs pieejama nākamo 20 gadu laikā, tiks projektēta un būvēta nākamajos gados. Tādēļ ir svarīgi rīkoties jau tagad. Tāpēc mēs rīkojām darbību septembrī. Mums bija ierosme par mākoņdatošanas un AI attīstības aktu, CADA, kura mērķis ir trīskāršot datu centru skaitu līdz 2035. gadam, lai atbilstu pieprasījumam. Bet kā esmu teicis, mēs esam apņēmušies, ka ES datu centri būs ilgtspējīgi līdz veicinot caurspīdību un labākās pieejamās tehnologijas un nodrošinot, ka datu centri veicinātu tīrās enerģijas pāreju. Mēs esam izstrādājuši stratēģisko ceļvedi digitalizācijai enerģētikā, pirms kāda laika, un pirmais pasākums ir skatīties datu centru ilgtspējīgu integrāciju. sistēmas centrā. Esam izvēlējušies praktisku un sadarbības pieeju. Vēlamies identificēt risinājumus un labākās prakses visā Eiropā. Un pēc tam apvienot tās kā brīvprātīgo saistību kopumu. Šajā nozīmē mēs, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm, datu centru operatoriem, tīklu pārvaldītājiem un visiem enerģētikas ieinteresētajiem, gatavojam ES modeli trīspusējiem līgumiem par datu centru integrāciju. Ceram, ka būsime gatavi līdz gada beigām. Un tad runa ir par brīvprātīgu modeli, kuru varētu izmēģināt dalībvalstīs un pielāgotas nacionālajiem apstākļiem un tulkotas par vietējiem līgumiem, ko paraksta reģionālie un vietējie partneri. Tāpēc brīvprātīga modeļa, ko varētu izmēģināt dalībvalstīs. Tāpēc zilā plāna par datu centru integrāciju. Bet mēs dosimies soli pēc sola. Tāpēc 2024. gadā mēs ieviesa Eiropas Eiropas datu centru datubāze un ziņojumu sistēma, kas tolaik tika izmantota, lai savāktu informāciju un galvenos veiktspējas rādītājus par datu centru ilgtspējību. Kā jau esmu teicis, šogad septembra mēs pieņēmām datu centru energoefektivitātes paketu, kas ietver ziņojumu, kas tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī deleģēto regulu, kas nosaka Savienības kopīgo datu centru vērtēšanas sistēmu. Tas papildina ziņošanas shēmu. Un kā trešais elements, mēs uzsākt konsultāciju par iespējamajiem minimālajiem veiktspējas standartiem.
datu centriem ES. Un tas attiektos arī uz jaunajiem vai pārbūvētājiem datu centriem. Publiskā konsultācija notiek līdz 12. decembrim. Tādēļ aicinām visus ieinteresētos dalībniekus piedalīties. Tāpēc nākamais solis, ja ieinteresētās personas to vēlētos, būtu deputātu minimālais energijas efektivitātes standarts. Bet šodien mēs apspriežam delegēto regulu, kas faktiski ir ir mūsu septembra pakets, un delegētais reguls ir faktiski etikete, kas tiks automātiski ģenerēta visiem datu centriem, kas ziņo datubāzei. Šāda izskatītos vai izskatās šī etikete. Datu centriem tas nozīmē, ka datu centru operatoriem un publiskajai pārvaldei nebūs papildu slogs, jo tas tiks darīts automātiski visiem datu bāzē esošajiem datu centriem. Visas etiķetes tiks pieejamas publiski kā esošās vadības paneļa daļa. Galvenais mērķis ir palielināt caurskatāmību par datu centru enerģijas izmantošanu. un, protams, veicināt ilgtspējīgāku digitālo aktīvu un pakalpojumu iegādi. Tas ļauj atšķirības salīdzināt datu centrus reģionā un veicināt jaunus dizainus vai piemērotas efektivitātes pasākumus. Avots ir Energijas efektivitātes direktīva (EED). Taču, mūsuprāt, tā aptver trīs nozīmīgas datu centru ilgtspējas dimensijas. Jūs varat redzēt labajā pusē, ka tas ir energijas lietderības rādītājs. Tātad energijas efektivitāte. Ir arī ūdens lietderības rādītājs, kas ir tikpat svarīgs, jo datu centri izmanto patērē daudz ūdens. Un piegāde no zemas emisijas energijas avotiem, ko redzat kreisajā pusē: atjaunīgo energijas avotu, kodolenerģijas un citu piegāde. Tāpēc šie ir etiķetes atslēgas elementi: tai ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai, ko mēs esam iemācījušies no citu produktu etiķetēm, bet tā nodrošina lielāku caurspīdību šajā jautājumā. Un ar to esmu gatavs noslēgt savu pirmo iejaukšanos. Liels paldies par uzmanību. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgs solis uz pārredzamību un ilgtspējību, kā esmu teicis sākumā. Protams, visa datu centru joma aptver daudz vairāk aspektu, bet energijas sektorā mēs meklējam ieguvumus, pētot ieguvumus.
izaicinājumus. Liels paldies.
Runātājs 1en
Paldies par skaidro izskaidrojumu un tagad uzdodu vārdu EPP grupai Aurai Sallai.
Aura SallaPPEen
Paldies, priekšsēdētāj!
Runātājs 1en
Jā, lūdzu.
Runātājs 2en
Un es teicu paldies, Pirmā ģenerāldirektora vietniek. Vispirms vispārēja piezīme: mums jāpārtrauc atvieglošana datu centru izveidei amerikāņu un ķīniešu uzņēmumiem, mums jārezervē mūsu elektrība un dabas resursi mūsu pašu Eiropas uzņēmumiem un mums jāuzsāk izvēlēties Eiropas mākoņdatošanu pēc iespējas ātrāk un plašāk. Nav šaubu, ka mums ir nepieciešami datu centri Eiropas AI attīstībai, bet mums jāpanāk, lai tie būtu pieejami Eiropas lietotājiem ar skaidrām noteikumiem. Šie noteikumi jābūt godīgiem un tehnoloģiski neitrāliem. Etiķetes jāsniedz skaidra un uzticama informācija, ko uzņēmumi, publiskie institūcijas un pilsoņi varētu izmantot, lai saprastu un salīdzinātu datu centru reālo vides veiktspēju. Gribu atzīmēt konstruktīvo sadarbību starp Parlamentu un Komisiju: daudzas no 2026. gada pavasarī izteiktām bažām ir ņemtas vērā pieņemtajā deleģētajā aktā, ko, protams, sveicam. Tomēr vēlētos uzdot jautājumu par to, kā mēs mēra un komunicējam ilgtspējību. Pastāv būtiska atšķirība starp to, ko datu centrs ir gatavs darīt, un to, ko tas īstenībā piedāvā. Es saprotu vienkāršas vērtēšanas sistēmas nepieciešamību un to, ka operatoriem nevajadzētu tikt sodītiem par apstākļiem, kuri nav viņu kontroles zonā, piemēram, centralizētās siltumapgādes tīklu trūkuma dēļ. Tomēr mums arī jāpanāk, lai tie, kas sniegt īstus vides ieguvumus, saņemtu atbilstošu atzinību. Tāpēc man ir trīs jautājumi: pirmkārt, kāpēc vērtēšanas shēma koncentrējas uz tehnisko gatavību, nevis uz reāli pārstrādātās atkritumu siltuma daudzuma un tīkla elastības pakalpojumu sniegšanas mērīšanu? Otrkārt, kā Komisija nodrošinās, ka publiski pieejamās etiķetes skaidri atšķirtu starp tehnisko gatavību un reālo sniegumu, lai uzņēmumi, iestādes un plašākā sabiedrība varētu veikt informētus salīdzinājumus? Un treškārt, vai Komisija apņemas risināt šīs problēmas 2028. gada pārskatā, lai vērtēšanas sistēma labāk atspoguļotu to, ko datu centri īstenībā piedāvā, ņemot vērā operatoru kontroles robežās neesošos apstākļus? Es domāju, ka tas
padariet vērtēšanas shēmu nozīmīgāku, veiciniet īstu ilgtspējību un atbalstiet investīcijas Eiropas datu centru infrastruktūrā, paldies.
Runātājs 1en
Paldies un tagad par SND, kungs Niels Fugs Lang.
Runātājs 3en
Paldies, ļoti paldies, priekšsēdētāj kungs, un paldies, Mechthild, par šo etiķetes priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir labs solis, un kā jūs arī minējāt, tas nāk no energētiskās efektivitātes direktīvas. Jūs bijāt tur šī rīta sarunās, kad mēs pieņēmām šo tekstu, bet es pārstāvēju Parlamenta intereses. Tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti noderīgi, lai nodrošinātu vairāk ilgtspējīgu datu centru. Es jāatzīstu, ka pilnībā piekrītu EPP kolēģes vārdiem: mums ir jārezervē kapacitāte Eiropas Savienības datu centriem. Es neredzu mūsu interesi tērēt visu mūsu energiju un ūdeni Microsoft, Apple vai Google datu centriem, vai arī citām lielajām ASV tehnoloģiju kompānijām. taču vienlaikus, protams, mums ir arī ir datu centriem, jo mums ir jābūt neatkarīgiem: mēs nevaram glabāt visas mūsu datus ārvalstu datu centros, mums ir vajadzīgas savas iespējas šeit Eiropas Savienībā. Tādējādi es domāju, ka šī marķējuma palīdzēs mums izveidot ilgtspējīgus Eiropas datu centrus. Man ir divi jautājumi. Viens no tiem ir par atkritumu siltumu: marķējums norāda tikai to, vai datu centrs ir gatavs izmantot atkritumu siltumu, bet ne kvantificē, cik daudz atkritumu siltuma datu centrs patiesi pārlieto. Ko jūs par to domājat? Es domāju, ka to varētu uzlabot. Es zinu, ka reizi trijos gados tiks veikta pārskatīšana, iespēja reformēt marķējumu. Vai jūs par to parūpēsieties? Es domāju, ka jums vajadzētu uzraudzīt, kā varētu uzlabot marķējumu atkritumu siltuma jomā, jo mēs zinām, ka šodien datu centri varētu to segt, atkritumu siltums no datu centriem ir ekvivalents 4 miljonu Eiropas mājsaimniecību pieprasījumam. Dānijā mums ir daudz siltumapgādes sistēmu, bet tikai četri no mūsu 54 datu centri izmanto atkritumu siltumu, tāpēc domāju, ka to varētu uzlabot. Cits jautājums, ko vēlētos uzdot: jūsu priekšlikumā ir arī jautājums par elastību, proti, vai datu centrs varētu būt elastīgs.
tādējādi samazināt elektroenerģijas pieprasījumu un maksimālās stundas, bet jūs nemērāt, vai šis potenciāls tiek tiešām izmantots, vai arī tas varētu būt kaut kas, ko jūs varētu apsvērt, ziniet, domājot par to, kā mēs varētu uzlabot etiķeti nākamajos gados, paldies.
Runātājs 1en
Paldies ECR grupas vārdā, Diego Solier. Labi, runāšu spāņu valodā, atvainojiet. Paldies, paldies, kā galvenais ziņotājs, paties sakot, šis iniciatīvs man šķiet labs, bet vēlētos izteikt dažas pārdomas. Pirmkārt, vai šis iniciatīvs ņem vērā dažādus datu centru tipus? Es domāju, ka kolokācijas datu centrs, mākoņdatu centrs un mākslīgā intelekta datu centrs nav tas pats. Tā ir dažādi datu centru veidi ar dažādām enerģijas un dzesēšanas prasībām. O tad, ko minēja mans kolēģis no Sandi, man liekas pilnīgi pareizi, ar noteikumu, ka datu centrs atrodas netālu no zonām, kurās tas var sniegt šo siltumu, teiksim, civilajām zonām, kuras varētu no tā ieguvumu — man tas liekas perfekti. Tomēr dažreiz fizika mums nepalīdz, un šie datu centri atrodas reģionos, kas nav netālu no pilsētu centriem. Šajā gadījumā šis siltums nekad nevar sasniegt pilsētas centru, lai to izmantotu. Tāpēc, protams, ar noteikumu, ka datu centrs var atrasties netālu no pilsētas zonas un var sniegt papildu labumu, tas tam jādara. sabiedrībai, jo tas ir ir ierīkots šajā zonā. Ko vēl es gribētu apspriest, ir viena pārdomu, gandrīz jautājums: vai šī klasifikācija ņem vērā ģeogrāfisko zonu? Nav vienlīdzīgi dati centrā Pireneju pussalā, Spānijā vai Dienvideiropā un Ziemeļeiropā. Kāpēc? Jo acīmredzot Dienvideiropas dzesēšanas sistēmas patērē vairāk enerģijas un atšķiras no Ziemeļeiropas sistēmām. Kāpēc? Piemēram, Īrija ir liels datu centru mezgls pateicoties savām meteoroloģiskajām apstākļiem, starp citu iemeslu dēļ. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā šo atšķirību vai ģeogrāfisko novietojumu, kur tiks izvietoti dati centri. Vēl gribētos, bet es beidzu, jo man laiks beidzas, lūgt DG
Ener vajadzētu cieši sadarboties ar DG Connect šāda veida regulējumu jomā, jo ir svarīgi, lai komisijā būtu šāda komunikācija, un lai šis priekšlikums nekādā veidā neapdraudētu to, kas pašlaik tiek darīts mākoņdatošanas attīstībā caur paātrinājuma zonām. Mēs uzskatām, ka šis mehānisms ir ļoti spēcīgs, lai veicinātu datu centru attīstību, un nevēlamies, lai šie noteikumi tiktu ietekmēti jebkādā veidā no šīs labās Ener iniciatīvas dēļ. Paldies, Diego.
Runātājs 1fr
Tagad no Renew puses, deputāts Christophe Grudler.
Christophe GrudlerRenewfr
Paldies, Madam Prezidente, runāšu franču valodā. Paldies, Madam Ģenerāldirektora vietniece, par Jūsu prezentāciju. Es ļoti skaidri vēlos izslavēt šo pēdējo versiju par Savienības aktu; tiešām tie virzās pareizajā virzienā. Esam nogājuši tālu, ja drīkstēt teikt, jo pirmajā versijā, ko jūs izplatījāt, kodolenerģija tika vienkārši izslēgta, kas bija savdabīgs paradokss tajā brīdī, kad pati Ursula von der Leyen Parīzes tuvumā notiekošajā Pasaules kodolenerģijas izstādē bija teikusi, ka ir pieļāvusi stratēģisku kļūdu, kad bloķējusi kodolenerģiju visur, un tagad to saprot, un tikai dažas dienas vēlāk parādījās jauna versija. delegētā akta versiju, kurā, paties būtent, kodolenerģija bija pilnībā aizliegta. Tātad paties būtent, kodolenerģiju darbināts datu centrs nebija saņēmis nekādu atzinību, savukārt dabasgāzi darbināts datu centrs ar nelielu vēja energijas līgumu tika atzīts un novērtēts. Tas bija īsteni stratēģiska kļūda, klimata un rūpniecības absurds. Kopā ar vairākiem kolēģiem no dažādām grupām mēs brīdinājām Prezidentu un DGNR, bet šodien iesniegtā teksta versija ir nozīmīgs solis uz priekšu un šīs starpparlamentārās mobilizācijas uzvara. Tā ir stratēģisks jautājums, jo Eiropa nākamo septiņu gadu laikā vēlas trīskāršot datu centru jaudas; bez bagātas, dekarbonizētas un kontroles zemēs energijas nebūs ne Eiropas digitālās suverenitātes, ne mākslīgā intelekta. Tāpēc man ir divi ļoti īsi jautājumi. Pirmkārt: vai varat garantēt, ka no 2027. gada vasaras kodolenerģijas izmantošana tiks iekļauta šajā etiketē ar tādu pašu redzamību kā atjaunojamās energijas? Otrkārt, papildu noteikums, kā tas bija izklāstīts pirmajā versijā, izraisīja nopietnas bažas. Vai varat apstiprināt, ka desmit gadu noteikums netiks piemērots tā, lai sodītu esošās ražošanas kapacitātes, īpaši kodolspēkstacijas un dambas? hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas pirms dažiem desmitgadiem un joprojām ražo dekarbonizēto elektrību
vai uzstādījumi tiešām tiks novērtēti ar šo etiketi? Paldies. Paldies.
Runātājs 1en
Un tagad turpināsim ar Zaļajiem, jaunkundzi Utah Paulus.
Jutta PaulusVerts/ALEen
Liels paldies, priekšsēdētāj, un arī tev, Mechteld, ka esi šeit. Es arī biju tajā pašā telpā ar Nilu, kad mēs sarunājāmies. protams energijas efektivitātes direktīva, un es jāatzīst, ka man ir ļoti atvieglojo, ka Parlamenta deputāti ir diezgan vienoti par nepieciešamību likvidēt atkarību no ārvalstu operatoriem un rezervēt vērtīgu vietu un tīkla jaudu Eiropas operatoriem. Man ir jautājums, kas patiesībā attiecas uz pirmo jautājumu, un tas ir par ziņojumu, jo mēs zinām, ka tikai ap 30 % operatoru ir iesnieguši ziņojumu, ko viņi man ir jautājums, kas vispirms attiecas uz ziņojumu, jo zināms, ka aptuveni 30 % no operatoriem tomēr ir iesnieguši ziņojumus, ko bija pienākums nodot. tāpēc man jautājums ir: kādas sekas no šīs situācijas izvilks Komisija un kā mēs, patiesībā, pierunāsim atlikušos 70 %, lai tie nodotu savus datus? man liekas, ka „datu centru efektivitātes pakets“, kurā iekļauts kodolenerģija, ir savdabīgs oksiomorons, jo kodolenerģija, protams, nekad nav efektīva — tas ir termodinamika, es zinu, Kungs Prezident! Kungs Grudlers vēlētos to mainīt, bet, diemžēl, fizikas likumus nevar grozīt. Tomēr man jautājums ir šāds: kā palīdzētu kodolenerģijas sertifikāti no jau esošajām stacijām, piemēram, no Katamamas, jeb, jūs zināt, no visām stacijām, kas jau darbojas, kā šie sertifikāti īstenībā palīdzētu energētikas pārejai? Nekas nebūtu jāmaina, jaunas jaudas būvēt nebūtu jāveido. Man nav īsti skaidrs, kāda ir šīs „atkritumkarstuma gatavs“ etiķetes nozīme. Man ir tāda pati iespaida kā dāmai. Salah un kungs Fuglesang un kungs Sollier, būtent tā, ka operators ir jāizvēlas atrašanās vieta, kur siltumu varētu izmantot, nevis izvēlēties atrašanās vietu un tad teikt: „Atvainojiet, šeit nav izmantošanas iespējas manam siltumam.“ Es piekrītu jūsu jautājumam par to, kā varētu veikt atšķirību, piemēram, starp hyperscalers un co-locators. Vai Komisija domā par kādu veida atbilstības rādītāju vai kādas ir idejas? Paldies.
Runātājs 1en
Paldies un tagad kreisajai pusei, p. Per Clausen.
Per ClausenThe Leften
Liels paldies, un runāšu dāņu valodā.
Per ClausenThe Leftda
Vēlētos sākt ar pateicību vietniekdirektorei, ka viņa ir šodien šeit, lai mēs varētu rīkot šo svarīgo diskusiju. Patiesība ir tā, ka ES lielākoties trūkst caurspīdīgu ilgtspējīgas attīstības novērtējumu, kurus varētu salīdzināt starp ES dalībvalstīm. Tas ir pārskats, ko mums vajadzēja jau sen, pirms lielie ASV datu centri sāka pārpludināt mūsu valstis. Ar arī es uzskatu, ka mums ir stipri nepieciešami kopīgi minimālie standarti. pašreizējā situācijā ES pilsoņi maksā par amerikāņu tehnoloģisko oligarhu rēķinu, kuri izmanto mūsu kopīgos resursus. Pilsoņi redz, kā trokšņaini datu centri parādās viņu māju tuvumā, kas agrāk atradās ainaviskā vidē, bet tagad pēkšņi atrodas rūpnieciskajā zonā ar trokšņa piesārņojumu Somijā. Mēs redzējām, cik slikti lietas var iziet, kad „Google“ nelikumīgi nocirta 250 000 koku un iznīcināja vērtīgus mežus un bioloģisko daudzveidību, bet arī pašu Eiropu ūdensapgādes sniedzējs brīdina, ka datu centri var negatīvi ietekmēt ūdens resursus, un mēs arī redzējām, kā šo datu centru darba apstākļi daudzos no tiem gan būvniecības, gan vēlāk ekspluatācijas laikā ir ļoti problemātiski un apdraud zaļo pāreju. Nav šaubu, ka mums ir nepieciešama pārskats par datu centru ietekmi ES, bet mums arī vienkārši jāierobežo to pārāk lielais resursu izmantošanas līmenis. Un, lai arī Komisija plāno 2027. gada vidū iepazīstināt ar minimālajiem standartiem, vēl joprojām jo tad daudzi ASV pārvaldīti datu centri varētu nonākt Eiropā pirms tam paredzētā laika, un sekas varētu kļūt nevaldāmas, tāpēc manu jautājumu būtu galvenokārt tas, ko Komisija plāno darīt šajā starpposmā, lai mazinātu jauno datu centru vides un klimata radīto sekas, un vai šeit nevarētu kādai īslaicīgai pārtraukšanai kļūt par paraugu, lai nodrošinātu, ka nākotnē mums būtu tiešām Eiropas datu centri – Eiropas pārvaldīti un kontroles zemē datu centri.
Runātājs 1en
Paldies, mēs esam beiguši kolēģa runu un tagad atgriežu vārdu Komisijai tās atbildēm.
Runātājs 3en
Nu, vispirms, ļoti paldies un tiešām redzu, ka Parlaments sniedz lielu atbalstu mūsu iniciatīvai, kas vērsta uz datu centru izpēti no ilgtspējības viedokļa, un noteikti iekļaut energijas efektivitāti, ūdens efektivitāti un tīro energiju. tāpēc, runājot par resursiem, es domāju, ka ejam pareizajā ceļā, un ļoti pateicos par jūsu atbalstu. Tagad atgriežamies pie jautājumiem. Atkritumu siltums ir jāatzīst kā ļoti svarīgs elements, un mēs to vajadzētu izmantot pēc iespējas vairāk, un kur tas ir pieejams, atkritumu siltums noteikti ir mūsu energopolitikas daļa. Tomēr etiķete tiks sniegtas tikai par datu centriem, kas ir gatavi piedāvāt atkritumu siltumu jebkuram potenciālajam pircējam, bet faktiskā atkritumu siltuma izmantošana vai atkārtota izmantošana netika iekļauta, lai nepiešķirtu sodu datu centriem, kam šāda iespēja nav. Tas ir tik vienkārši. Dažos reizēm ir iespēja to darīt, un, protams, mēs to ļoti labi uzņemam, taču nedrīkstam sodīt pašu datu centru tad, ja nav iespējas izmantot atkritumu siltumu vai citus energijas avotus, tāpēc mēs esam izveidojuši neitrālu pieeju, ja drīkstēt teikt: viss, kas ir pieejams vietā, tiek iekļauts etiķetē, ja nav – tad nav. žēl, tas nav datu centra vaina, protams. Mūsu vispārējā energopolitikas pieeja ir mērķis ir izmantot pēc iespējas vairāk atkritumu siltumu, kā norādīts mūsu dokumentos, lai paātrinātu ES un citu valstu energotranzītu, bet nepieļaujot šo pieeju sodīšanu. Tas bija viens no jautājumiem, ko es saņēmu. Es to sapratu. Cits aspekts, uz ko es norādīju, ir tas, ka mēs strādāsim ar visiem interesētajiem dalībniekiem – dalībvalstīm, datu centru pakalpojumu sniedzējiem – caur veidu tripartītu līgumu. līdz gada beigām mums būs modeļi un labākās prakses, kas tiks iekļautas plānotajā 2028. gada pārskatā, kas jau ir mūsu priekšlikuma daļa. Tāpēc, ja nākamajos divos gados mēs saņemsim vairāk pierādījumu, ka šī pieeja ir iespējama, vienā vai citā veidā, mēs būsim ļoti priecīgi, ka to varēs iekļaut šajā pārskatā un iespējams uzlabot to, ko mēs darām. Un es domāju, ka Niels, jūs jau labi sākat, jo pamats ir Energijas efektivitātes direktīva, kas, kā
ziņotājs, tagad jūsu kārta, pārējie, jūs veicāt pārrunas un tāpēc sākumpunkts, kā arī lai nonāktu pie kunga Krügler bija energoefektivitāte. Tas ir ir mūsu energijas efektivitātes pienākumu daļa, kas bija mūsu darba dzinējspēks. Esam tehnoloģiski neitrāli: vēlējāmies energoefektivitāti, bet pēdējo divu gadu laikā, strādājot ar ziņojumiem un datu bāzi, sapratām, ka ūdens ir jautājums, kā jūs zināt, un tāpēc iekļāvām ūdeni, kā arī kodolenerģiju kā tehnoloģiski neitrālas, līdzīgi kā atjaunojamās energijas avotus un kodolenerģiju. tīrās energijas resursi, tas tagad ir ir mūsu etiķetes daļa, šeit nav nekādu citu nodomu. Tas bija energijas efektivitātes pamats, un mēs sākām ar atjaunīgajiem energijas avotiem, bet mēs esam ļoti priecīgi, ka varam iekļaut visas zemas oglekļa emisijas energijas avotus. Kā jūs skaidri redzat, sākam ar atjaunīgajiem energijas avotiem un kodolenerģiju, un pašlaik ir arī kategorija neprecizētiem avotiem. Varbūt pēc diviem gadiem būsim precīzāki, bet jāpanāk līdzsvars starp skaidrību un lasāmību, no vienas puses, un pārāk lielu slodzi, no otras puses. Ir skaidrs, ka pamats ir energijas efektivitātes direktīva, bet mēs esam attīstījušies, un tas, pēc manas izpratnes, tika labi uzņemts arī no Parlamenta puses, kas vēlējās, lai tiktu iekļauti šie trīs galvenie ilgtspējības kritēriji: tīra energijas nodrošinājums, kas šeit ir aptverts. Es domāju, ka atkritnērķu siltums ir aptverts, elastība ir nedaudz līdzīga, protams, mēs vēlētos, lai datu centri ieguldītu pieprasījuma puses elastībā, cik vien iespējams, bet vienlaikus nevēlamies sodīt tos, kas to nespēj darīt. Tas varētu būt arī kaut kas, ko mēs padziļinātāk izpētīsim pēc diviem gadiem, kad pārskatīsim etiķeti. Es domāju, ka vēlētos vairāk elastības, tas noteikti ir atslēgas politiskais mērķis, ko mēs sekojam enerģētikas jomā. Līdzīgs ir arī ar atkritnērķu siltumu: mēs to vēlētos, bet nevēlamies sodīt datu centrus, kuriem vēl nav iespējas to darīt. Tad saņēmām jautājumu no Spānijas deputāta par to, kur atrodamies vērtējot atrašanās vietas un klimata variāciju ietekmi uz energijas un ūdens patēriņu. Mūsu galvenais mērķis ir palielināt caurredzamību, tāpēc datu centrs tiek novērtēts pēc objektīviem kritērijiem
par energijas un ūdens patēriņu un tīro energijas resursu izmantošanu, kas mums šķiet visvienkāršākais pieeja un ļauj veikt dažādus novērtējumus un salīdzinājumus, bet mēs piebilstam, ka etiķetē mums ir arī pienākums vai pavadošais dokuments, kas ir mūsu deleģētā akta daļa, lai sniegtu skaidrojumus un novērtēšanas metodiku potenciālo klimata ietekmi uz energijas un ūdens patēriņu, ko dēvē par PUE un WUE, ja kāds vēlētos salīdzināt datu centrus visā Eiropā. Tātad šī iespēja un pienākums arī pavadošajā dokumentā ir novērtēt atrašanās vietu un potenciālo klimata ietekmi uz energijas un ūdens patēriņu, kas var atšķirties Spānijā un Somijā, Polijā vai citās valstīs. Tātad ir saistība ar atrašanās vietu caur to, domāju. Es atbildēju priekšsēdētājam. Krügler par kodolenerģiju paldies un nemainīsim jautājumu par aktīvu vecuma nosacījumu, garantijām izcelsmes un PPAs ir jāsaista ar ražošanas aktīviem, kuri ir ticis nodoti ekspluatācijā vai kuri ir piedzīvojuši būtisku atjaunošanu, kas pagarinājusi to darbības mūžu ne vairāk kā 10 gadus pirms pārskata gada, tas arī ir daļa no atbildes uz g. Krügler Jutta Pauli, ļoti paldies. Es domāju, ka jau daļēji esmu atbildējis uz šo jautājumu. Izcelsme un ziņošanas pienākums ir daļa no dalībvalstu tirgus uzraudzības. Tādējādi dalībvalstīm ir jādarbojas. Tas ir tirgus instruments, un mēs īsteni vēlētos mudināt dalībvalstis rīkoties, izmantojot tirgus uzraudzības iestādes. Es domāju, ka citi apspriestie elementi, proti, vietējās darba apstākļi, ir svarīgi, bet šis etikete galvenokārt attiecas uz ilgtspējību, kā es teicu sākumā. Ir arī citi kritēriji datu centru atrašanās vietas izvēlei, bet šī aptver energijas resursus un, protams, darba apstākļus. kopējās ainas daļa, un mūsu ierosinājums par etiķeti ir daļa no šī CADA mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta paketes, ko mēs, kā Komisija, esam iesnieguši, kas ir nedaudz plašāka un ietver datu suverenitāti un citus aspektus, bet, iespējams, es neatbildēju pilnībā uz jautājumu. Jautājums bija vairāk par to, ko teicis kungs
Sawyer jau ir teicis, ka koplietošana atšķiras no hipermēroga apkalpošanas sniedzēja, jautāja. Lūdzu vēl vienu jautājumu ciklu, vai esat pabeiguši? Jā, labi, paldies par atbildēm, un turpinām ar nākamo runu ciklu. Tikai vienu minūti PPE grupai, pēc tam S&D grupai, kungs. Nico Gonzalez Casares Paldies, atvainojiet, atvainojiet, kolēģe, es nezinu, atvainojiet. Tātad vispirms kolēģe Salla, lūdzu, paldies, bet tas nav jūsu kārta, jūs tikai teicāt, ka būs vēl viens apliecinājums, vai ne? Jā. jā jā. Senatoriem ir divi kārtas. Abas ir sekojošie jautājumi. Ah jā, tikai par vienu sekojošu jautājumu, jā, tikai vienu sekojošu jautājumu. jautājums, jā, labi, tāpēc vēl viena papildu piezīme: Komisija tiešām norādīja, ka šī vērtēšanas sistēma varētu arī nākotnē ietekmēt likumdošanu, kā jūs tikai minējāt, piemēram, mākoņdatošanas un AI likumu. Tas padara to īpaši ir no pašaļiem laikiem ir svarīgi, lai mēs no pašaļiem sākuma posmiem saņemtu pareizo norādi jaunais zemu emisiju energijas koeficients atzīst gan atjaunojamos, gan kodolenerģiju, kas ir sagaidāms attīstības solis vai Komisija var apstiprināt, ka nākotnē tiks atzīti arī visi zemu emisiju elektrības resursi, ieskaitot kodolenerģiju, nevis pamatojoties galvenokārt tikai uz atjaunojamajiem rādītājiem un, kas vis svarīgāk, kā Komisija nodrošinās, ka šie etiķetes kļūst automātiski saistoši prasījumi bez atbilstošas ietekmes novērtējuma un Parlamenta pārskatīšanas? Paldies, priekšsēdētāj. Runāšu spāņu valodā. Gribēju uzsvērt jautājumu, ko tikai uzdāja kolēģe Salas no PP. Domāju, ka ir svarīgi atzīt to, ko viņa teica par zemas oglekļa emisijas energētiskajiem avotiem, jo, kā mēs zinām, katras Eiropas Savienības valsts energijas maisījums ir atšķirīgs. Ir valstu, kurām pašlaik nav kodolenerģijas un tās ir atkarīgas no citiem energijas avotiem. atšķirīgas, vai tās vēl joprojām tiek uzskatītas par zaļām, ir svarīgi atzīt šo atzinību zemas oglekļa energijai, un pēc tam vēlējos pieskarties Zaļo partiju jautājumam, ne tikai dēļ komentāriem, bet arī dēļ šiem 80. 80 % no datu un pakalpojumu slodzes Eiropā ir acīmredzami
ārvalstu hipermēro uzņēmumi, ko katrs no viņiem piedāvā, ir uzlabot un attālināties no pašreizējās atkarības, kurā mēs atrodamies, bet ar veselām domām divu dienu laikā nevaram pārvietoties no pašreizējās situācijas uz to, kur mēs gribam būt; to jādara ar veselām domām un labām praksēm. Tāpēc moratorijs man šķiet nedaudz sarežģīts, jo tehnoloģija nelauk. Ja mēs pašlaik apturētu datu centru attīstību, nē. Man šķiet, ka atkal zaudēsim vēl vienu tehnoloģisko sacensību, priekšsēdētāj. Labi, nezinu, ka ir papildu kārta, bet jo tā ir, vēlētos uzdot jautājumu: vai datu centrs, kas naktī izmanto elektrību, ko ražo no oglēm vai gāzes, vēl var saņemt zaļu etiķeti? Kā es lasīju, šī etiķete, kas ņem vērā atjaunojamo energiju, balstās uz izcelsmes garantijām un elektroenerģijas pirkšanas līgumiem. kas ļauj datu centriem pierādīt, ka ir pirkusi pietiekami daudz atjaunojamās elektroenerģijas, lai segtu savu gadāto patēriņu, taču tas ne vienmēr atspoguļo patieso elektroenerģijas avotu tajā brīdī, kad to izmanto. Kā Komisija novērsīs, ka ilgtspējības zīme nepārveidojas par zaļās mazgāšanas mākslīgu aktivitāti, kur zīme radīs iespaidu, ka Datu centri var izskatīties zaļi uz papīra, lai gan praksē vēl joprojām lielā mērā balstās uz fosilo kurināmo, paldies, Paul. Jā, ļoti paldies, priekšsēdētāj. Es neprasīju moratoriju, to darīja kreisi un labi, bet iespējams, ka jūs to darāt — iespējams, ka nebiju pietiekami skaidrs — mana jautājums bija: mums ir dažādi datu centru veidi, kā norādīja s. Sawyer deputāts ir teicis, ka mums ir ir kolokācijas centri, hipermēro pakalpojumu sniedzēji, AI apmācības iekārtas, un visi šie datu centri vai šādi datu centru veidi ir atšķirīgi pēc savām iezīmēm, tāpēc es domāju viņa jautājumu, un patiesībā arī mans, vai Komisija jau domā par etalona sistēmas izveidošanu, kas būtu saistīta ar datu centra veidu, jo tas būtu pamatoti, jo patiesībā nevar
salīdziniet tās, tas ir nedaudz līdzīgi tam, kā mēs to darām ekodizaina regulā, kur atšķirām mazos un lielos auto, jo lielais auto vienmēr patērēs vairāk enerģijas nekā mazs. Tātad, būtībā mans jautājums ir: no jūsu skaidrojumiem es nesapratu, kāpēc viens… Vai jūs mani klausāties? Es vēl nav sapratu, kāpēc datu centra operators nevar ietekmēt tā izmantošanu atkritumu siltumu, jo viņš var izvēlēties atrašanās vietu, kurā atkritumu siltumu var izmantot, un kas atrodas viņa iespējām un pilnībā piekrītu saviem kolēģiem, ka vajadzētu īsteni veicināt Eiropas īpašumā un kontroliētos datu centrus, jo mēs esam atkarīgi no tiem un redzam, ko var izdarīt ASV. darīt dažās dienās, labi? Tātad, pēdējais, jā, slēgšana, lūdzu. Paldies, un turpināšu runāt dāņu valodā. Pirmais jautājums: ja mēs nepieprasām, lai datu centru atlikuma siltumu tiktu pārstrādāts, kā mēs novēršim, ka datu centri tiktu sistemātiski izvietoti vietās, kur var norādīt, ka atlikuma siltuma pārstrāde nav iespējama? Man šķiet, ka tas ir svarīgs jautājums, jo pastāv risks, ka, ja datu centri tiks izvietoti šādā veidā, mēs piedzīvosim milzīgu energijas izšķērdēšanu. un tas noteikti nevar jau būt mūsu vienīgais vēlējumi energoefektivitātes jautājumā, bet otra jautājums ir sekojošs: ja nevēlam moratoriju, tad kā nodrošināt, ka nākamajos gados netiek izveidots bezgala daudz ASV piederošu datu centru, kas neņem vērā energoefektivitāti? Tieši tāda situācija mums ir izveidojusies. Tagad esmu gatavs atdot vārdu. Jūsu atbilde uz šo jautājumu ir sagaidāma, liels paldies. Es domāju, kā jau esmu teicis iepriekš, ka šis priekšlikums ir daļa no CADA, un redzu, ka ir CADA ziņotājs vai līdzziņotājs. Tāpēc es koncentrēšos uz enerģētisko pusi. Datu centra atrašanās vieta noteikti ir atšķirīgi kritēriji: viens no tiem ir atkritumu siltuma izmantošana, bet var būt arī citi. Tāpēc mēs izvēlējāmies etiketi, jo nevaram sodīt – tas ir plusa. noteikti, bet dažas dalībvalstu varētu nolemt, vai arī dažas datu centru pakalpojumu sniedzēji varētu doties uz citurieni
tīkla pieslēgums arī ir svarīgs faktors, tāpat kā darbaspēks. Es domāju, ka ir daudz kritēriju atrašanās vietas izvēlei. Tas, ko mēs esam veikuši Komisijā, jau bija viens apaļais galds, bet mēs organizēsim vēl citus, kurā, ja drīkstētu tā teikt, savienosim digitālo un enerģētisko pusi kopā – ar tīkla operatoriem, datu centru pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un, protams, dalībvalstīm. Tādējādi atrašanās vietas kritēriji tiek apspriesti viens ar otru pirms tiek izvēlēta vieta, un viņi zina, piemēram, ka atkritumu siltums ir svarīgs kritērijs. Taču turklāt mēs paši nenolemjam, kur atradīsies datu centrs; to atspoguļojam etiķetē, manuprāt, tas ir viens no punktiem. Runājot par dažādiem datu veidiem, tas ir patiess, tie ir dažādi. datu centri, etiķetē zem mūsu Eiropas karoga ir rakstīts „datu centra operators“ un „datu centra tips“ ar x x x x x, tur būt, tiks norādīts tips, un mēs esam izlēmusi, ka nevaram būt dažādas etiķetes dažādiem datu centra tipiem, bet ir skaidrs, par kādu datu centra tipu ir runa, un jūs minējāt dažus, tāpēc tas ir atspoguļots etiķetē, lai cilvēki varētu redzēt, kur ir caurredzamība. Bija arī jautājums, jā, par nākotnes energijas avotiem. Kā jau esmu teikusi iepriekš, minēti atjaunojamie energijas avoti un kodolenerģija, ir arī „neprecizēts“, kas varētu būt vai vēl kādu citu avotu? ja mēs apskatāmies pārskatā pēc diviem gadiem, mums ir jāpārstrādā tas un iespējams būt nedaudz konkrētākiem vai darīt citādi, to mēs izdarīsim ziņojumā pārskata laikā, bet pašlaik tas ir vissīkstākais veids, un tas attiecas arī uz Nīlsa jautājumu: runa ir par pūliņiem, lai iegūtu energiju, nevis par pašu energijas maisījumu. Kā jūs paši pareizi teicāt un jautājāt, datu centrs, GOPPA, nodrošina un iegūst tīru energiju, nevis energijas maisījums, kas ir avota marķējuma pamats. Tas balstās uz GO un PPA, kas ir vispārējais veids, lai nodrošinātu skaidrību un caurredzamību. Es domāju, ka esmu atbildējis uz lielāko daļu jautājumiem, tādēļ ļoti paldies, mēs esam ļoti pateicīgi.
es atgriežos pie Jūsu reakcijas un jā, mums ir daudz ko teikt, labi, labi, atvainojiet, nē, lūdzu, vēl viens kolēģis vēlējās runāt, tāpēc kungs Nico Gonzalez Casares, kārtības jautājums, lūdzu, nepārsniedziet vienu minūti, šī ir ļoti svarīga debates, tā ir kārtības saraksta augšgalā, un jūs redzat, ka tā ir viens no lielākajiem Parlamenta komitejām. un tikai dažādu grupu pārstāvji ir šeit kāpēc, ja mēs veltām 80% no debata laika koordinatoru aplinkiem un aplinkiem, citi locekļi nevar runāt un viņi šeit nav, tāpēc mums bija jāapdomā tas tas tas ir par mums, par mums tas ir debates mums nav nekāda sakara ar žēlsirdību, bet tā ir realitāte šodien ir otrdiena rītā parlamenta apmeklētības maksimums un tā ir realitāte mēs vēlamies šāda veida debates mums bija jāapdomā, kas īstenībā notiek ar šo otro apli un apli un apli bez iespējas runāt citiem locekļiem redziet EPP vienā vai divos tas ir lielākā grupa Zālē es viņus nekritizēju jo citi locekļi nevar runāt ejiet pie manis minūtes Acīmredzot, mums ir nepieciešams plašāks debates par datu centru izvietošanu Eiropā. Datu centri vispirms jābūt suverēniem. To mēs nepanāksim ar šo etiketi. Šī etikete nav tās mērķis, bet mums ir nepieciešama suverenitāte: neviens nedrīkst mums samaksāt par pakalpojumiem, ko sniegtu mūsu datu centri. Mēs nodrošinām energiju, ūdeni, teritoriju, bet citi var mūs atslēgt, kad vien vien gribētu. Mums jānovērš tas, bet šī nav atbilstošā vieta šai tēmai. Un, otrādi, ir ilgtspējība. Tā bija šīs etiketes mērķis, bet to pārspēj šis debates, ticiet man. tas ir labas gribas vingrinājums, bet tas ir pilnīgi novecojis, kāpēc? Jo tas mums ne garantē reālu ietekmi. Ar šo etiķeti mēs nevaram zināt reālo datu centru ietekmi: mēs nevaram zināt ne kopējo patērēto megavatu skaitu datu centrā, ne ūdens litrus, ne atjaunojamo energijas megavatstundas. Mēs nevaram zināt ne CO₂ emisijas, ko izraisa katrs datu centrs. Tāpēc tas ir pilnīgi
pārspēta un mums jāiet uz priekšu ar kādu jautājumu, es domāju, ka Komisijai ir viena, viena, viena iespēja ar minimālajiem standartiem, minimālajiem veiktspējas standartiem, likumdošanas priekšlikumu, un Komisija uzskata vai arī uzskata, ka ir pienācis laiks noteikt saistošus Eiropas mērķus, lai nodrošinātu īstu suverenitāti un ilgtspējību. Atvainojiet, priekšsēdētāja kundze, ļoti paldies. Paldies, priekšsēdētāj! Šajā diskusijā klausoties, esmu pamanījusi, ka ir milzīgs pārsniegums, ko mēs līdzīgi vērojam, un nav jautājuma, ka mēs neatbalstītu jaunajām tehnoloģijām un datu centriem, bet lielākā daļa no mums ir uztraukti par to, ka šobrīd priekšplānā ir amerikāņi un ķīnieši, un mēs atdosim daudz no savām energijas tīkliem, ūdens resursiem viņiem, un tad, kad beidzot cerams, kādā brīdī parādīsies eiropieši, lai ienemtu šīs tirgus pozīcijas, mums vairs nebūs ko piedāvāt. Vismaz es un esmu pārliecināta, ka arī manu kolēģu vidū, mēs esam saņēmuši daudz atsauksmju arī no pilsoņiem, un īpaši viņi ir uztraukušies par piektā pantā, piektā paragrāfu par tieši šo tēmu, ko minēja iepriekšējā runātāja — ka šīs statistikas nav redzamas, daudzi patēriņa skaitļi ir slēpti ar uzņēmējdarbības noslēpumiem. Tāpēc jautājums: kāpēc jūs izlēmāt pārstrukturēt piekto pantu, piekto paragrāfu šādā veidā un nevis publiskā veidā, kur viss būtu publisks — publiskos jautājumos? Paldies, paldies, panele Sofija Ēriksona! Paldies, priekšsēdētāj! Paldies, vietniece ģenerāldirektore! Mēs runājam par dažām no pasaules visrītajām tehnoloģiju kompānijām, un tām ir jāmaksā pati reāla cena par savu elektrību, kad tās būvē šos milzīgos datu centrus. Tām arī ir jāuzņemas atbildība par jauno elektrības ražošanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu to darbību, citādi mājsaimniecībām draud augstāku elektrības rēķinu risks, un Eiropas rūpniecībai draud konkurences izspiešana. Bet es nevaru atrast nevienu iniciatīvu šajā darba programmā nākamajam gadam. Kāpēc jūs jau esat izsludinājusi pierādījumu vākšanas konkursu? Jūs atzīstat problēmu un jau vāc pierādījumus.
tāpēc, kad jūs ieviersit saistošus prasības, lai nodrošinātu, ka datu centri uzņemas atbildību par savu pieaugošo elektrības patēriņu? Mums ir jāsaņem skaidrs atbilde šeit. Tehnoloģiju giganti strauji paplašinās, un mājsaimniecības nedrīkst maksāt cenu par to, ka politiķi rīkojas pārāk vēlu. Vēl gribu teikt, ka mēs nevaram dēvēt datu centru par ilgtspējīgu, ja cilvēki, kas to būvē, strādā bez pamata tiesībām un dažreiz gandrīz verdzības apstākļos. Paldies, paldies. Un pēdējā, goda panele Benedetta Scuderi, paldies, Prezidenta kungs, es pateicos komisijai par šo svarīgo diskusiju par datu centriem. Taču skatoties uz etiketi, man šķiet, ka ir nedaudz pretrunīgi runāt par ilgtspējības etiketi, ja tieši komisija — kā mēs te esam teikuši, kā arī daudzi kolēģi — ir norādījuši, ka datu centru dati ir aizsargāti ar noslēpuma statusu. Tādējādi vietējās kopienas un pašvaldības zina tikai to, ka ir energoefektivitāte, bet nezina, cik daudz energijas tiek patērēts, cik daudz ūdens, un kādā ir reālā ietekme uz šo kopienu. Un es domāju, ka šajā jautājumā ir jāizskaidro. Cita lieta — kā šī etiketa palīdzēs visiem šiem pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, kas vajadzīgas patiesas informācijas, lai pieņemtu lēmumus par to, kuriem datu centriem atļaut darboties? Un vēl viena lieta — man šķiet, ka mēs kaut kur kavējamies. Tagad, kad ir tūkstošiem un tūkstošu pieprasījumu no datu centriem — galvenokārt amerikāņu — un mēs neuzstādam skaidras noteikumus, bet gan teiksim, ka Eiropā klase G netiks piešķirta, klase F netiks piešķirta, mums ir vajadzīgi ilgtspējīgi Eiropas datu centri ar skaidriem noteikumiem un etiketi. Man tas šķiet ļoti lēns solis, salīdzinot ar paātrinājumu, ko lielajām tehnoloģiju kompānijām dod mūsu ierosinājumi. Paldies, paldies, kolēģe, par jūsu atbildi. Lūdzu, ņemiet savu laiku, jo ir svarīgi, lai atbilde būtu īsa. Lūdzu. Labi, es būšu īss. Paldies, ļoti paldies. Pirmkārt, kā es teicu sākumā, mēs rīkojamies tagad, jo mēs
vidēji ES vidēji 3 %, no 2,5 % līdz 3 % no elektrības patērē datu centri. Šis skaitlis noteikti palielināsies pēc 2030. gada. Tāpēc mēs jau tagad rīkojamies ar šo etiķeti, mūsu plānu un pašreiz notiekošo atklāto konsultāciju, kas ir vērsta uz nākamo soli — minimālo energoperformances standartu. Domāju, ka uz to norādīja kungs Casaras. Mudināt visus atbildēt uz šo ieinteresēto pušu konsultāciju, kas ilgs līdz 12. decembrim. Tad nākamā gada sākumā, pirmajā pusgadā, mēs būsim gatavi izstrādāt priekšlikumu par minimālo energoperformances standartu datu centriem. Jau tagad dzirdam, ka ir liels interese, tāpēc esam gatavi veikt nākamo soli un izstrādāt priekšlikumu attiecībā uz to. Taču šodien runa ir par delegēto aktu par etiķeti, kas ir pirmais solis. Taču, kā jau esmu teicis, esam gatavi un strādājam pie tā. Publiskā konsultācija notiek, mēs analizēsim visus atbildes un nākamajā gadā izstrādāsim priekšlikumu. Un, kā redzam, protams, nākamie pāris gadi ir ļoti svarīgi, jo pēc prognozētajiem scenārijiem datu centru skaits palielināsies. Tāpēc tas ir tiešām svarīgi, kungs. Mēs atsaucamies uz piekto panta, piekto paragrāfu, kas attiecas uz datiem. Kā jau esmu teicis, viss balstās uz Enerģētiskās efektivitātes direktīvu, ko visi zināt, un šī direktīva prasa Komisijai publicēt agregētus datus. Šos datus mēs nodrošinām ar diviem līdzekļiem: publiskajā informācijas panelī, kurā kopīgojam kopsavilkuma datus, tiklīdz tie ir gatavi, un otrkārt, datus kopīgojam ar gada pārskatiem, kas sniedz detalizētu analizēto datu pārskatu. Cik vien iespējams no Komisijas puses un balstoties uz Enerģētiskās efektivitātes direktīvu, mēs publicēsim agregētos datus, un tad par konkrētiem datiem, kurus jāpublicē to datu centri, lemj dalībvalstis. Tāpēc tas ir kompromiss: dalībvalstis lemj par to, bet mēs, Komisijas puses, pārbaudām, vai dalībvalstis ir pareizi piemērojušas noteikumus, un ja nē, rīkojamies. Tātad pastāv pienākums saskaņā ar Enerģētiskās efektivitātes direktīvu publicēt datus. Par to, vai jāpublicē konkrēti dati, lemj dalībvalstis, bet mēs
pārbaudīt, vai noteikumi tiek piemēroti, un pats etiketes apzīmējums jau palielinās caurredzamību par atsevišķu datu centru ilgtspējību, un, kā es teicu, tas ir pirmais solis un šī priekšlikuma mērķis paldies paldies paldies, ka esat šeit par jūsu atbildi tas bija ļoti interesants un ļoti jutīgs temats, tāpēc mūsu debates ir tik tikko tik dzīvs, tāpēc vienkārši pārietam pie ceturtā punkta un atvainojos kolēģim Stancanelli par kavēšanos un lūdzu mums ir piecas minūtes misijai Indijā no 2026. gada 21. līdz 25. septembrim es uzdodu vārdu Rafaelim Stancanelli kā delegācijas vadītājam, lai saņemtu īsu ziņojumu par misiju paldies, priekšsēdētāj kungi godājamie kolēģi un ar lielu prieku runāju šodien, lai ziņotu par mūsu Jaunās Delī komitejas misijas, kas notika no 2026. gada 21. līdz 25. septembrim, rezultātiem, kuras vadītāja loma man bija gods vispirms vēlētos pateikties kolēģiem no dažādiem politiskajiem grupām, kas piedalījās misijā un veicināja konstruktīvu un dziļu dialogu ar mūsu Indijas partneriem arī no sirds vēlētos pateikties sekretariātam un ITRE komitejai, darbiniekiem un tulkojiem, kā arī Eiropas Savienības delegācijai Jaunajā Delī par izcilo organizāciju un vērtīgo atbalstu visas vizītes laikā misija mums deva iespēju tikties ar svarīgiem Indijas institūciju pārstāvjiem, tai skaitā ministriem, kas atbild par zinātni un tehnoloģijām, smago rūpniecību un enerģētiku, kā arī par valdības galveno zinātnisko padomdevēju arī mēs bijām tiešā sarunā ar Telecom Regulatory Authority of India, Indian Institute of Technology, Eiropas uzņēmumu federācijas Indijā un Airbus pārstāvjiem no šiem tikšanās brīžiem izriet īpaši nozīmīgs fakts: Indija ar interesi skatās uz Eiropas Savienību tas ir ātri augošs tirgus, kurā jau darbojas ap 6000 Eiropas uzņēmumu, kas liecina par ievērojamu ekonomisko klātbūtni
svarīgi, kas liecina par mūsu attiecību potenciālu un turpmākās sadarbības iespējām, arī ņemot vērā brīvās tirdzniecības līgumu, kas tiek formalizēts enerģētikas un piegādes drošības jomā. Padziļināti apspriedām Indijas enerģētikas politikas prioritātes un iespējamo sadarbību ar Eiropas Savienību. Diskusijas gaitā izvirzījās ļoti skaidrs secinājums: nepieciešama avotu diversifikācija, un enerģētiskā pāreja nevar iztikt bez trim pamatelementiem — ekonomiskās ilgtspējas, piegādes drošības un konkurētspējas. Šajā kontekstā tehnoloģiskā neitralitāte jābūt neatņemamam principam. Turklāt runājām arī par ūdeņradi, par nozari, kurā Indija iegulda lielas ambīcijas. Tā ir tēma, kas joprojām izraisa bažas Indijas rūpniecības partneriem. Ar smagās rūpniecības un tērauda ministru arī apspriedām elektrisko mobilitāti, bateriju jautājumus, pārstrādi un piekļuvi kritiskajām izejvielām. Sadarbība ar Indiju, ņemot vērā noslēgto tirdzniecības līgumu, ir iespēja abām pusēm. Lai tā varētu radīt konkrētas ieceres, tai jābalstās uz savstarpējības, vienlīdzīgas attieksmes un savu ražošanas kapacitāšu aizsardzības nosacījumiem. Cita nozīmīga diskusijas joma bija pētniecība, inovācijas un stratēģiskās tehnoloģijas. Parādījās ievērojams sadarbības potenciāls tādās jomās kā kvantu tehnoloģijas, superdatorika, pusvadītāji, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas un kosmosu. Īpaši interesanta bija diskusija par Indijas pieeju mākslīgajam intelektam — stratēģiju, kas centrējas uz inovāciju, paredz progresīvu risku novērtējumu un, kur iespējams, izmanto jau esošo regulatīvo ietvaru, izvairoties no pārāk stingriem preventīviem ierobežojumiem. Domāju, ka arī Eiropai vajadzētu uzmanīgi apskatīt šo pieeju. Beigās, tikšanās ar
Eiropas uzņēmumu federācija Indijā un Airbus ļāva mums padziļināt iespējas, ko piedāvā Indijas tirgus, kā arī aviācijas nozares attīstības perspektīvas, ieskaitot ilgtspējīgu degvielu attīstību un izmantošanu. Misija apstiprināja, ka Eiropas Savienības un Indijas sadarbības iespējas ir konkrētas un nozīmīgas. Tomēr, lai tās izmantotu, Eiropas Savienībai ir nepieciešams ilgtermiņā izstrādāt skaidru un praktisku rūpniecības vīziju un stratēģiju. Paldies par uzmanību. Paldies, Raffaele. Tagad es runāšu. Paldies, mister prezident. Es domāju, ka misija bija veiksmīga. Paldies organizatoriem – Sekretariātam un politiskajām grupām. Ir skaidrs, ka Indijā Eiropa un Indija būs iespējas, un arī Indijai būs savas iespējas – tas ir svarīgi. Jāpateicas arī Indijas iestādēm par to labvēlību. Manuprāt, ir daudz iespēju dažādos tehnoloģiju un rūpniecības sektoros, īpaši enerģētikā. Tomēr mēs esam novērojuši arī dažas šķēršļus, piemēram, automobiļu mobilitātes jomā. Manuprāt, Indijā pastāv ļoti protekcionistiski šķēršļi, bet ne attiecībā uz iespējām iekļūt šajā tirgū enerģētikas jomā, bet gan plašāku bažas par klimata diplomātiju un tirdzniecību. Mēs esam pamanījuši Indijas iestāžu bažas par CBAM. Tās veido emisiju tirdzniecības sistēmu, kas līdzīga mūsu ETS, sākumā nedaudz maigāku, bet mūs pārsteidz viena lieta: tās veido oglekļa tirgu rūpniecībām, kas emitē, bet to nedara attiecībā uz saviem energijas avotiem. Tas liek mums domāt, ka šī oglekļa tirgus sistēma ir izveidota tikai, lai darbotos pret CBAM, nevis kā īsts mērķis izpildīt Parīzes vienošanos, īpaši 6.3. pantu un oglekļa tirgus, kā arī emisiju samazināšanu. Paldies.
Paldies. Ļoti paldies, man ļoti interesanta šī pozīcija, tātad. Mēs noslēdzam šo punktu un pārietam pie piektā punkta — misijas. Uz Slovēniju, Lubjanu, no 21. līdz 22. septembrim 2026. Mums ir piešķirtas piecas minūtes šim punktam. Es uzticēšu vārdu Jens Geieram no S&D kā delegācijas vadītājam, lai viņš sniedztu īsu ziņojumu par misiju. Paldies, priekšsēdētāj! Labdien, godīgie kolēģi! No 21. līdz 22. septembrim mūsu komiteja veica misiju uz Lubjanu, lai apmeklētu ASE — Eiropas Savienības Enerģētikas regulēšanas iestāžu sadarbības aģentūru. ASE tika izveidota 2011. gadā, lai koordinētu nacionālo regulējošo iestāžu darbu Savienības līmenī. Tā veicina tīkla un tirgus noteikumu izveidi visā Savienībā, veicina konkurenci un tirgus integrāciju, kā arī uzrauga tirgu, lai novērstu nelikumīgu rīcību. Pēdējā laikā tās uzdevumi ir paplašinājušies, jo mainās mūsu enerģētikas sistēma. Eiropas Parlaments vienmēr ir bijis ASE spēcīgs atbalstītājs, tāpēc šī vizīte ir lielisks ieskats pašreizējā likumdošanas darbā un iespēja redzēt no tuvuma, kā ASE veicina tālāku enerģētikas tirgus integrāciju un īsteno savu uzraudzības un izmeklēšanas mandātu. Vizītes laikā aģentūra mums sniedza informāciju par enerģētikas tirgus integrācijas aktualitātēm un par pēdējiem pasākumiem, kas uzlabo tās darbību. Tirgus integrācijas ieguvumi, piemēram, lielāka noturība un sociāli ekonomiskā labklājība, jau ir redzami šodien. Tomēr joprojām pastāv izaicinājumi. Tālāka Eiropas Savienības un reģionālo projektu īstenošana ir būtiska, lai pilnībā izmantotu tirgus integrācijas potenciālu, uzlabotu elektrības tirgu efektivitāti un veicinātu kopīgos mērķus, kā piemēram, enerģijas pieejamību, ilgtspējības mērķus un energosatiksmes drošību. Misijas galvenais mērķis bija informēt mūsu pašreizējo un nākamo likumdošanas darbu. Šajā nolūkā mēs veicām vērtīgas diskusijas par tīklu paketi, tīklu tarifu ierosinājumu, gaidāmo enerģētikas drošības paketi. Mēs arī diskutējām par Krievijas gāzes fāzes izbeigšanas uzraudzību un ASE ūdeņraža monitoringu. Mums arī tika sniegta informācija par aģentūras kompetences jomas aktualitātēm.
divi ES īstenošanas pasākumi, lai atklātu un novērstu lielapjoma tirgus manipuliācijas, 2024. gada revīzija ne tikai paplašināja regulējuma jomu, bet arī piešķīra ASA izmeklēšanas tiesības pārrobežu gadījumos. Šīs tiesības ļauj ASA noteikt atbilstošos faktus par iespējamiem mandāta pārkāpumiem un efektīvi atbalstīt nacionālo regulēšanas iestāžu uzraudzības aktivitātes. Secinājums ir tāds, ka vizīte parādīja, ka ASA loma pieaug un ka aģentūra ir centrāla integrētā, caurspīdīgā un uzticamā energijas tirgus veidošanā. Esmu pārliecināts, ka šī Pārstāvju palāta turpina atbalstīt ASA, ieskaitot arī resursus, kas nepieciešami tās mandāta īstenošanai. Beidzot, vēlētos pateikties ASA par iedziļinātajiem pārskatiem un apmaiņām, kā arī ETA sekretariātam par lieliski organizēto pasākumu. Ļoti paldies, ļoti paldies. Un tagad pārejam pie misijas uz Enisa, Grieķijā, Atēnās, no 2026. gada 21. līdz 23. septembrim. Atvainojiet, kolēģi, mums ir piecas minūtes šim punktam. Esmu gatavs dot vārdu Markētai Gregorovai no Zaļajiem kā delegācijas vadītājai, lai sniegtu īsu ziņojumu par misiju. Paldies. Kungs priekšsēdētāj un dārgie kolēģi, komisija veica misiju Atēnās no 2026. gada 21. līdz 23. septembrim, kā jau minējāt, un mēs koncentrējāmies uz Savienības kiberdrošības aktivitātēm un Eiropas Savienības kiberdrošības aģentūras (Enisa) darbu. Misija sakrita ar mūsu ITRA darbu gan par CSA2, gan NIS2 revīzijām, kurām es, pārsteidzošā kārtā, esmu ziņotāja. Pirms pāriesim pie mūsu secinājumiem, vēlētos īpaši pateikties ITRA sekretariātam par lieliski organizēto misiju. Diskusiju laikā mēs apskatījām Enisas mandātu un tās ieguldījumu ES kiberdrošības ietvara īstenošanā. Delegācijai bija skaidrs, ka Enisa sniedz ekspertīzi, izstrādā vadlīnijas un atbalsta būtisko sadarbību starp dalībvalstīm, ES institūcijām un, protams, plašāko kiberdrošības kopienu. Tomēr, Enisa
darbo spēku plānam paredzēti apmēram 130 darbinieki. NIS2, CRA un Kibernetiskās solidaritātes akts katrs pievieno savus uzdevumus; CSA2 pievieno vēl vairāk, bet Komisijas finansu pārskatā paredzēti 118 papildu amatavietas līdz 2031. gadā. Tādējādi tas noteikti jārisina nākotnes diskusijās. Tāpat tika runāts par pārmaiņām un attīstību kiberdraudu vidē: izpirkšanas programmas, sadalītās atteikšanas uzbrukumi, piegādes ķēdes ievainojamības un programmatūras ievainojamību izmantošana turpina radīt būtisku risku. Arvien lielāka mākslīgā intelekta izmantošana pievieno pavisam jaunu dimensiju. Otrdienā diskutējām par mākslīgo intelektu kā uzbrucēju rīku un mērķi. Tajā dienā ENISA publicēja savu 2026. gada draudu ainavu: tajā ziņots par aktīvi izmantotiem mākslīgā intelekta rakstītiem kaitīgo programmatūru un par mākslīgā intelekta palīdzību veiktu iebrukumu, kas 8 minūšu laikā ieguva administratora tiesības mākoņdatošanas vidē. ENISA jūlija dokumentā ir dati par vienu organizāciju: 2025. gada pirmajā ceturksnī tika atklātas apmēram 80 ievainojamības, bet 2026. gada pirmajā ceturksnī — apmēram 500, un ar modernākajiem rīkiem tagad no augusta katru dienu atklāj apmēram 500 ievainojamību. Komisija tagad var izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Mākslīgā intelekta aktu, lai novērtētu vispārējās nozīmes mākslīgā intelekta modeļus ar sistēmisku risku, taču Savienībai nav personāla, kas spētu veikt šādu novērtējumu — zinātniskā komiteja sniedz tikai ieteikumus. 2023. gada 7. jūlija rīcības plāns paredz ENISAI piecus no deviņiem galvenajiem darbiem, taču neviens no tiem nav juridiska uzdevuma. ENISA darba programmā nav atsevišķas budžeta līnijas mākslīgā intelekta jomai, un ceru, ka to izdosies izlabot CSA2 dokumentā. Šī misija man apstiprināja dažas patiesības: kiberdrošība piedzīvo milzīgu pārmaiņu tieši šobrīd, un šīs pārmaiņas prasa, lai finansētu un attīstītu ENISA mērogu un uzdevumus. Līdzīgi arī CSA2 ir pareizā vieta, lai to darītu tieši tagad, un ceru, ka pēc šīs misijas arī mani kolēģi to redzēs līdzīgi. Paldies, būsim uzmanīgāki. Liels paldies, un tagad pārejām pie septītā punkta — kritisko izejvielu aktu grozījumu. Mums ir piecas minūtes, bet mūsu kolēģis, kungs Chahim, šeit nav, tāpēc viņš lūdza man nodot šo informāciju.
komitejā, tāpēc pirmā triloģe par kritisko izejvielu likuma mērķtiecīgo grozīšanu notika Īrijas prezidentūras laikā ar vēstnieci Kate Moran, pārstāvot Padomes izpildviceprezidentūru, kas pārstāv Komisiju, un kungs Chahim, vadot parlamenta un sarunu komandu, kā arī ziņotājs, sveica konstruktīvo padomes pieeju un norādīja, ka atšķirības attiecībā uz paredzētajām grozījumiem ir salīdzinoši nelielas, ļaujot sasniegt būtisku progresu tehniskā līmenī. Viņš uzsāka, ka šis dokuments balstās uz diviem pamatpīlāriem — paredzētajiem grozījumiem un Eiropas kritisko izejvielu centra izveidi. Parlaments tiecas panākt vienošanos par visu revīziju — gan paredzētajiem grozījumiem, gan ES kritisko izejvielu centru — līdz gada beigām, nepieļaujot tālākus aizkavējumus, kas pamatoti ar kritisko izejvielu centra jautājumu. Parlamentam atkārtoti izteica atbalstu neatkarīgai decentralizētai aģentūrai, norādot, ka tā ir vispiemērotākā struktūra, lai nodrošinātu operacionālo stabilitāti, finansējumu un demokrātisko atbildību, īpaši attiecībā uz tirgus un iejaukšanās aktivitātēm. Ziņotājs arī uzsvēra paredzēto pārvaldības padomes, steidzamības vadības komitejas, ieinteresēto pušu iesaistes un paredzēto veltījumu 2 miljardu eiro kritisko izejvielu fonda jautājumu. Padome apstiprināja savu atbalstu revīzijas procesam, taču norādīja, ka vēl jāizstrādā tās mandāts attiecībā uz kritisko izejvielu materiālu centru, pieprasīja detalizētāku izmaksas un ieguvuma novērtējumu, kā arī iespējamo pārvaldības struktūru izvērtējumu un lūdza Komisijai sniegt papildu informāciju pēc iespējas ātrāk. Komisija sveica sarunu ātro sākumu un uzsāka par elastības saglabāšanu, papildu administratīvo slogu izvairoties un nodrošinot efektīvus rīkus diversifikācijai un krīzes pārvarēšanai attiecībā uz kritisko izejvielu centru. Tā izrādīja gatavību strādāt pie risinājuma, ievērojot institucionālos kompetences un nākamo daudzgadīgā finanšu ietvara (MFF) sarunu ietvarus. Nākamie soļi: paredzētas tehniskās tikšanās 11., 18. un 20. novembrī, kam seko nākamā politiskā triloģija.
plānots 9. decembrī, tas ir viss. Vēl viens jautājums, tāpēc varam pāriet uz punktu astoņi: viedokļu apmaiņa ar Marco Mishmash, 2026. gada priekšsēdētāju, Alejandra Turiaga Gandini, 2027. gada priekšsēdētāju, un dr. Verena Weber, Eiropas elektronisko sakaru regulēšanas iestāžu atbalsta aģentūras (BEREC) direktori, — vēl viena ļoti jutīga tēma. Paldies, laipni lūgti, un vēlētos sveikt šos svarīgos viesus. Ļoti paldies, ka jūs pieņēmāt mūsu uzaicinājumu. Mums ir apmēram stunda šai gada viedokļu apmaiņai. Pēc mūsu viesu ievadziem, sāksim ar pirmo koordinatoru vai viņu pārstāvju apli, katram divas minūtes, pēc tam turpināsim ar jautājumu apli, katram vienu minūti. Aicināju visus locekļus, kas vēlētos runāt, uzstādīt savas vārdu plāksnītes kā parasti, atkarībā no laika. Ļaušu locekļiem, kas vēlētos uzdot papildu jautājumu, to izdarīt. Gribu atgādināt visiem, ieskaitot mūsu viesus, ievērot noteikto laiku. Tagad vārdu dodu Marco Mishmash, pēc tam Alejandra Turiaga Gandini un dr. Verena Weber viņu ievadziem runas septiņas minūtes katram. Paldies, priekšsēdētāj. Tātad, nākamā loksne. Ļaujiet man īsi pārskatīt šodienas darba kārtību. Pirmkārt, dažas vārdu par BEREC un BEREC biroju. Tad Alejandra, mūsu nākamā priekšsēdētāja, iepazīstinās ar BEREC darbu 2027. gadā. Pēc tam Verena Weber, BEREC biroja direktore, un es iepazīstināsim ar mūsu DNS novērtējumu. Nākamā loksne, lūdzu. BEREC un BEREC birojs. Nākamā loksne. Kāpēc BEREC ir tik svarīgs? Mūsu darbs ir nodrošināt, lai digitālā vienotā tirgus darbotos praktiski un lai Eiropas noteikumi tiktu īstenoti, nodrošinot reālu labumu gala lietotājiem un uzņēmumiem. Tas nozīmē pieejamu savienojamību, „roam like at home“ principa ievērošanu, ES ietvaros zema līmeņa zvanu un SMS cenām, izvēles iespējas un godīgu attieksmi, atvērtu interneta piekļuvi un spēcīgas patērētāju tiesības. Tas nozīmē uzticamus mūsdienīgos tīklus, kas atbalsta šķiedras ieviešanu, gludu pāreju no vara, un visbeidzot, drošu digitālo vidi.
infrastruktūra ar noturīgiem tīkliem un jaunajām tehnoloģijām – tieši tā Baracka veids, kā tiešām kalpo Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem. Taču tas nenotiek automātiski: tam nepieciešama neatkarīga regulēšanas ekspertīze, cieša sadarbība starp nacionālajiem regulatoriem un vienoti regulēšanas prakses visā Eiropā. Tāpēc mēs strādājam divu līmeņu struktūrā. Tāpēc, kā mūsu priekšsēdētājs teica, Barack nodrošina šo neatkarīgo regulēšanas ekspertīzi, bet Baracka birojs, kas ir ES aģentūra, sniedz profesionālu un administratīvu atbalstu Barackam, kā arī nodrošina darbības nepārtrauktību. Kopā mēs nodrošinām, ka regulēšana pārvērstos labākā savienojamībā un ikdienas dzīves labumos Eiropas pilsoņiem. Nākamā loksne, lūdzu. Tātad, Baracka darbs 2027. gadā. Alejandra, lūdzu. Ļoti paldies. Paldies, ka visi esat šeit ieradušies. Es apspriedīšu dažus jautājumus, dažas idejas par to, kā un ko mēs tieši darīsim 2027. gadā. Nākamā loksne, lūdzu. Digitālais sektors ir kritiski svarīgs Eiropas konkurētspējai, inovācijām, drošībai un digitālajai suverenitātei, kā arī vienotajam tirgum. mūsu pilsoņu labklājībai, apvienojot simtiem ekspertu zināšanas un pieredzi, Barack veicina izpratni par to, kā attīstās digitālā tirgus un arī tehnoloģijas. Mēs identificējam elementus, jaunos izaicinājumu un pasākumus, kas varētu tikt pieņemti labuma pamatā veidotās politikās. Barack, kā jūs zināt, ir uzdevuma būt konsultatīvai grupai Eiropas institūcijām, tāpēc mēs esam šeit un gatavi jums palīdzēt. Ļaujiet man uzsvērt dažus no tēm, kurās 2027. gadā Barack darbs būs īpaši nozīmīgs šīs komisijas prioritātēm un likumdošanas aktivitātēm. Pirmkārt, Barack ir analizējis un izvirzījis savu priekšlikumu digitālo tīklu likumam, ko vēlāk izklāstīs Barack priekšsēdētājs. Otrkārt, mums ir digitālais omnibus pakets.
digitālās fiziskās formas likums, digitālās fiziskās formas pārbaude, kas sniedz iespēju pārbaudīt, kā ES digitālās regulas grāmatas dažādie elementi mijiedarbojas, identificēt dublējumus, likvidēt lieko un samazināt birokrātiju, vienkāršojot noteikumus. Barrack atbalsta mērķi nodrošināt regulatīvo saskaņotību un harmonizāciju, lai saglabātu regulatīvo saskaņotību un atvieglotu atbilstības nodrošināšanu. Barrack var, starp citu, atbalstīt saskaņotības analīzi digitālās regulas grāmatas ietvaros, piemēram, attiecībā uz definīcijām un pārvaldību. Šie ir ļoti svarīgi jautājumi, kurus pārbaudām digitālās fiziskās formas pārbaudē, digitālajā omnibus regulā un arī „DNA“. Vērtējams arī atzīmēt — kā jūs labi zināt — ka diskusijas par Digitalo tīklu aktu un digitālo omnibus regulu norisinās paralēli. Šajā sakarā esmu spiests uzsvērt, ka Barrack ir sniedzis ieguldījumu mākoņdatošanas pārslēgšanas un pārnesamības jautājumos. Tādēļ lūdzam, lai digitālais omnibus likums oficiāli atzīmētu Barrack lomu koordinējot un atbalstot nacionālās iestādes šo divu elementu — pārslēgšanas un pieejamības noteikumu — īstenošanā, kas pašlaik ir noteikti Datu likumā un arī jāiekļauj digitālajā omnibus likumā. Turklāt Barrack pašlaik piedalās Komisijas vērtējumā par roaminga un ES robežšķērsojošo sakaru regulu. Abi vērtējumi ir paredzēti līdz 2027. gada jūnijam. Tas ir iespējams pārbaudīt, kā šie noteikumi darbojas praksē un vai tie ir jāatjauno. Barrack piedāvās savu tehnisko ekspertīzi, lai informētu Komisijas vērtējumu un jebkādus nākotnes politiskos lēmumus. Beidzot, vēl viens nozīmīgs nozaru regulējums un dokumentu ir Kiberdrošības akts 2. Barrack atbalsta mērķi stiprināt Eiropas digitālās infrastruktūras drošību un noturību. Kiberdrošības pasākumi tieši ietekmē elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu izvietošanu, piegādātāju izvēli, investīcijas un operacionālo noturību. Tādēļ ir svarīgi, lai regulatīvais ietvars atrastu piemērotu līdzsvaru.
starp drošības mērķu nepieciešamības un nosacījumiem, kuros tiks izvietoti tīkli un, īpaši, operatoriem, šī pasākuma vajadzētu būt proporcionālam un riska balstītam, ņemot vērā rūpniecības realitātes un izvairoties no liekiem atkarībām no ierobežota piegādātāju skaita. Lūdzu, pārejiet uz nākamo slaidu. Tagad īsi izcelšu dažus jautājumus, kurus nākamajā gadā apskatīs Barack. Barack uzrauga digitālā tirgus savienības attīstību, ieskaitot visas attiecīgajā jomā notiekošās izmaiņas. Viena no piemēriem ir satelītkontakti. 2027. gadā Barack izpētīs regulēšanas un saskaņošanas izaicinājumus, kas saistīti ar satelītu savienību, īpaši tiešās saziņas ar ierīcēm pakalpojumiem, kas ir ļoti svarīgi ne tikai, lai sasniegtu teritorijas, kurās nav optiskā šķiedra, bet arī ārkārtas gadījumos. Vienlaikus šādu pakalpojumu paplašināšana rada regulēšanas jautājumus, piemēram, licencēšanas nosacījumus, spektra pārvaldību, konkurenci, noturību un satelītu un zemes tīklu integrāciju. Baracka darbs palīdzēs izskaidrot šos jautājumus. Otrkārt, Barack uzsāks plašu pārdomu par elektronisko sakaru vienoto tirgu, apmainoties ar interešu grupām un institūcijām. Izpētīsim, ko praktiski vajadzētu nodrošināt funkcionējošam vienotam tirgum, vai pastāv neapmierinātā pieprasījuma paneiropas pakalpojumiem un kādi stimulētāji un šķēršļi ietekmē to nodrošināšanu. Beidzot, lūdzu, pārejiet uz astoto slaidu. Galarezultātu labklājība ir galvenais prioritārs mērķis Barackam 2027. gadā. Barack veiks visaptverošu sektora galarezultātu tiesību funkcionēšanas novērtējumu, ņemot vērā visas tirgus novērtēšanas un tehniskās un tehnoloģiskās attīstības. Barack arī ir apzināts pieaugstošās bažas par krāpnieciskām aktivitātēm tiešsaistē. Turpināsim darbu šajā jomā, apvienojot valsts iestādes, institūcijas, interešu grupas un pakalpojumu sniedzējus, lai identificētu un dalītos ar labākajām praksēm.
dalīties ar praksēm cīņai pret nelegālām aktivitātēm un mēs, protams, uzraudzīsim veco tehnoloģiju, piemēram, 2G un 3G, izbeigšanu. Šie pārejas procesi radīs frekvenču pieejamību un ļaus izveidot efektīvākus tīklus, taču jābūt rūpīgi pārvaldītiem. Process jāpielāgo jauniem lietotājiem un jāietver atbilstoši apakšvārdi. Pakalpojumu nepārtrauktība jāņem vērā, jo lietotāji vēl var būt atkarīgi no vecajām tehnoloģijām, un gadījumā, ja rodas jaunas komunikācijas vajadzības, tās nedrīkst tikt traucētas. Lai gan, secinājumā, es varu atbalstīt šo komiteju vairākos papildinošos veidos, sniedzot tehnisko pierādījumu likumdošanas pārskatīšanai, palīdzot uzlabot saskaņotību ar ES digitālo rāmi un identificējot jaunās izaicinājumu saites un digitālajos tirgos. Ļoti paldies, ļoti paldies, Alejandra, lūdzu nākamo slaidu. Eiropas elektronisko sakaru kodekss ir derīgs likumdošanas instruments elektronisko sakaru tirgu regulēšanai jau gandrīz 10 gadus. Šajā laikā ir attīstījušies digitālie tīkli, un viss ekosistēms ir mainījies, un jūs visi zināt, ka šogad Komisija sākumā ir ierosinājusi jaunu digitālo tīklu aktu. Nākamajos dažos slaidos es dalīšos ar Baraka viedokli par ierosināto likumdošanu, lūdzu nākamo slaidu. Vienotais tirgus ir kopīgs mērķis, bet harmonizācija nav mērķis pats par sevi. Tā ir jāveic, lai samazinātu lieko fragmentāciju, vienlaikus saglabājot efektīvu īstenošanu, kur pakalpojumi tiek sniegti un lietotāji tiek ietekmēti. Tāpēc Baraks ir izteicis bažas par vienoto pases modeli, kas koncentrē īstenošanu tikai pieziņas mērķvalsts regulējošajās iestādēs — regulatori joprojām jābūt spējīgiem rīkoties. Lūdzu nākamo slaidu. Pēc Baraka domām, labi funkcionējošs digitālais vienotais tirgus nozīmē stiprāku konkurenci, lielāku investīciju apjomu un konkrētus labumus Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. Pāreja no vara kabeļiem uz optisko šķiedru nedrīkst kaitēt gala lietotājiem — lietotājiem ir nepieciešamas garantijas un nacionālā elastība. Atvērtā interneta ietvars ir nozīmīgs Eiropas sasniegums, un tagad mums ir jānodrošina tā saglabāšana.
skaidrību par tās piemērošanu jaunajām pakalpojumiem un tehnoloģijām, nākamais slīdris, lūdzu. Tātad konkurence un investīcijas nedrīkst attēlot kā pretrunīgos mērķus. Kungs Barack uzskata, ka efektīvā konkurence ir centrāls investīciju, inovāciju un patērētāju labklājības dzinulis fiksētajos tīklos. Šablonam jāpatur spēja risināt šaurās vietas spektra jomā. Kungs Barack izteica bažas par neierobežotajām licencēm un automātisko atjaunošanu, nākamais slīdris, lūdzu. Baraks atbalsta DNS mērķi un ir gatavs palīdzēt Parlamentam un Padomei. Mēs lūdzam par proporcionālu un pierādījumiem balstītu reformu, īstas vienotās tirgus ieguvumus, spēcīgu gala lietotāju aizsardzību, neatkarīgus regulatorus ar resursiem, lai izpildītu savas uzdevumas. DNS jāievēro nacionālo regulatoru neatkarība, un ja jāpiešķir jauni uzdevumi, tiem jābūt nodrošinātiem ar nepieciešamajiem resursiem. Tagad es nodos vārdu Baraka biroja direktorei Verenai. Paldies. Un tagad pārejot pie pēdējās slaida. Šajā slaidā, patiesībā, atgriežamies pie mūsu prezentācijas sākuma. Baraka un tā biroja loma ir nodrošināt mūsu nākotnes savienojamību — gan visiem Eiropas pilsoņiem, gan visiem Eiropas uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka savienojamība ir būtiska platforma, kuras mums vajag digitālajā pasaulē, kurā dzīvojam, mums tā ir vajadzīga arī AI sistēmām un citiem. Taču, lai to panāktu, mums ir nepieciešams ilgtspējīgs budžets Barakam un Baraka birojam, lai efektīvi varētu nodrošināt savu darbību. Pašlaik mēs saskaramies ar izaicinājumu, ka mūsu budžets ir proporcionāli pārāk mazs salīdzinājumā ar citām līdzīga lieluma iestādēm. Tāpēc mēs atrodamies tādos laikos, kad pašreizējais budžets vairs nespēj finansēt mūsu pamatmandātu, un mēs nevaram vienkārši turpināt izstiept ierobežotos resursus, lai nodrošinātu pamata darbības kapacitāti. Vēl vēlētos pateikties jums visiem un Parlamentam par atbalstu 2027. gada budžetam, kurā jūs ierosiniet nelielu palielinājumu ļoti nepieciešamajam darbam par biroja fizisko drošību un kiberdrošību. Kā mēs varam risināt šo jautājumu?
Izšķirošais izaicinājums, ko prasa DNA, paties ir vienīgā iespēja nodrošināt Eiropas elektronisko sakaru regulēšanas biroja (BEREC) budžetu stabilākā pamata, protams, saistībā ar nākamo vairāku gadu finanšu ietvaru (MFF). Tāpēc arī viena no DNA daļām ir ļoti svarīga: tas ir likumdošanas finanšu un digitālā deklarācija. Ko mēs stingri ierosinām, ir grozīt šo pašreizējo likumdošanas finanšu un digitālās deklarācijas projektu, lai nodrošinātu atbilstošus resursus pirmajam, otrajam un trešajam nodaļai, ko finansētu no kopējā ES subsīdijas, nevis no maksu struktūras, kas rada lielu nenoteiktību. Tāpēc, jo no Parlamenta uzzinājām, ka šis komitejs, ITRA komitejs, var lūgt Budžeta komitejam izteikt viedokli par likumdošanas finanšu un digitālo deklarāciju, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja lūgtu savam kolēģim sagatavot šādu viedokli, jo līdz šim tas nav darīts, ņemot vērā, ka budžeta kopējais apjoms ir samērā mazs. Tipiski Budžeta komitejs apskata tikai dokumentus, kas pārsniedz 100 miljonus eiro, un mums ir problēma, ka kopējais dokuments ir tikai 20 miljonu eiro. Tomēr jūsu palīdzība būtu ļoti novērtējama. Un, lai noslēgtu, lai būtu pilnīgi skaidrs, šis subsīdijas palielinājums nav par milzīgu institucionālu izaugsmi, bet gan par to, lai efektīvi varētu īstenot DNA noteikumus pēc tam, kad tās būs apstiprinājušas līdzlikumdevēju institūcijas. Mēs gribam, lai jūs ņemtu mūsu mandātu nopietni un veiktu darbus. Liels paldies. [Paņem kaut ko, kas ir pabeigts, atgriežas pie priekšsēdētāja.] Paldies, paldies. Tagad pārietam pie nākamās kolēģes un EPP vārdā — kundzi Pilar de Castillo.
ar arī šeit šajā komitejā. Mūsu prioritātes ir jānodrošina pārvaldības sistēma, kas būtu vienlaicīgi efektīva un neatkarīga. Šajā sakarā Komisijas priekšlikums ievieš izmaiņas esošajā institucionālajā ietvarā, īpaši – kā jūs ziniet – izveidojot Ciparu tīklu biroju, ODN, ar paplašinātām kompetencēm. Es domāju, ka mums jāpievērš uzmanība šai reformai, šim konkrētajam punktam, ņemot vērā vienkāršošanu. Jaunajā pārvaldības sistēmā jāizvairās no institucionālām duplikācijām. Šajā ziņā mums ir nepieciešama skaidra atbildību sadalījuma shēma: ARCEP saglabājot savu regulatīvās konsultācijas un koordinācijas lomu, bet ODN nodrošinot nepieciešamo operacionālo un administratīvo atbalstu. Tomēr, to teicis, ļaujiet man koncentrēties uz vienu konkrētu jautājumu, kas atšķiras no tā, ko esmu līdz šim komentējis, bet par ko šajā jomā nav bijusi plaša diskusija. Cita specifiska tēma, kā esminoju, par kuru vēlētos uzzināt jūsu viedokli, ir skaitļi Digitalizēto tīklu likuma noteikumos. Kā jūs zināt, 46. pants paredz Eiropas numerācijas stratēģiju. Komisijas 46. pants tās regulatīvajā ierosinājumā piedāvā ES numerācijas stratēģiju, ES numerācijas plānu, konsultējoties ar Barack un atbalstot ODN. Nepārtrauktību nodrošina arī 50. pants, kurā ir dažādas noteikumu par šo konkrēto jautājumu. Ļoti vēlētos jūs dzirdēt: domāju, ko jūs par to domājat, jo šī joma, jūs zināt, iepriekšējos debates nav tik daudz apspriesta. Liels paldies, paldies, kolēģi. Un tagad vārds p. Matthias Ecke. Paldies, priekšsēdētāj! Paldies, priekšsēdētāj! Paldies Barackam, Marco Mischmascham, Alexandrai Gandini un Verenai Weber par to, ka šodien esat šeit. Ļoti augstu vērtēju šo sarunu par DNA un visām citām tēmām, ko esat minējuši. Ļoti labi, ka šodien to apspriežam ITRE ietvaros, jo tas saistīts ar DNA, bet, protams, iet tālāk. Vēlētos izcelt dažas idejas par to, kur virzās elektronisko sakaru tirgus un ko tas nozīmē jūsu darbam, jo, no vienas puses
pārejām uz zemes līmeni, kur tirgus struktūra mainās, un novecojusī infrastruktūra kļūst arvien mazāk svarīga, jo notiek vara pāreja no vara uz optisko šķiedru, un mēs pat esam redzējuši regulatīvu stimulu, lai to darītu. Optiskās šķiedras pasaule uzlabos kvalitāti fiksētā tīkla gala lietotājiem, un arī DNS var veicināt šo attīstību. Turpretim mobilajā pasaulē mums ir tieša ierīces savienojamība ar pavadoņiem, ko jūs minējāt kā izaicinājumu nākamajos gados. Tas vairs nav nākotnes scenārijs, un tam ir noteikta tirgus struktūra. Mēs zinām, ka Starlink Eiropā kustās ātri un noslēdz partnerības ar lielākajiem mobilajiem operatoriem Savienībā, un vienlaikus viņi arī strādā ar aparatūras ražotājiem, lai arī parastie telefoni varētu tieši savienoties ar pavadoņu pakalpojumiem. Tādējādi viņi arvien vairāk kļūs par vērtības ķēdes daļu. Tāpēc no jūsu perspektīvas, redzot šos masīvos pārmaiņas nākamajos gados, kādi izaicinājumi rodas valsts regulējošajiem iestādēm, un vai pastāv iespēja stiprāka Eiropas īstenošana, lai vairāk izmantotu vienoto tirgu? Jau zināms, ka vienotais tirgus galu galā ir atkarīgs no tā, kādu faktisko nozīmi tas dod, nevis tikai no abstraktā jēdziena. Otrā jautājuma būtība ir, kā jūs vērtē suverenitātes kritērijus šajā sakarā? Mēs šo jautājumu apspriežam īpaši attiecībā uz pavadoņu sakariem, bet domāju, ka tas var attiekties arī uz daudzām citām jomām, piemēram, frekvenču sadalei, vairumtirdzniecības piekļuvei un tā tālāk. Kāda ir jūsu viedoklis par to? Tā ir mainīga sakaru vide, uz kuru mēs virzāmies, un man liekas, ka valsts regulējošās iestādes ir tie, kas skatās no klientu perspektīvas, un tas ir ļoti vērtīgs ieguldījums. Paldies par brīdi. Ja citu koordinatoru nav, Angelika, ja vēlies, es varu dot tev vārdu tagad, lai arī Baraks varētu atbildēt kopā. Paldies. Liels paldies, priekšsēdētāj!
Runātājs 3de
Protams, esmu priecīgs pieņemt šo piedāvājumu un vēlētos pievienoties iepriekšējiem diviem runātājiem.
Runātājs 3en
gribu pievienoties saviem kolēģiem, kuri jau ir uzstājušies
Runātājs 3de
Liels paldies, ka esat šeit šodien trio – ir brīnišķīgi redzēt, kā atvaļināmo un jauno komisāru darba grupas strādā kopā šeit Komisijā; tas dod cerību, ka darbs turpināsies ļoti efektīvi. Paldies. Man ir divi ļoti konkrēti jautājumi. Pirmais no tiem ir kaut kas, kas mani ieinteresējis jau vairākus mēnešus, tāpat kā mūsu priekšsēdētāju, jo mēs esam strādājuši pie Kosmosa likuma. Savienojamība ir absolūti centrāla, kā arī jūs to minējāt – satelītu savienojamība. Man būtu interesanti zināt, vai arī jūs esat iesaistījušies Kosmosa likumā, kāda ir jūsu viedoklis par to. Tur nav runa tikai par satelītu operatoriem; jomas ietvars ir ļoti plašs – tas ietver arī tos, kas galvenokārt izmanto kosmisko datu pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējus, kuri nonāk Kosmosa likuma darbības jomā un ir daļa no šīs lielās infrastruktūras. Tātad vai jūs esat iesaistījušies šajā procesā, un kā vērtējat šo priekšlikumu, īpaši ņemot vērā, ka mēs dzirdam daudz kritikas no dalībvalstīm? Un otrais jautājums, manuprāt, arī ir svarīgs: mēs šeit Eiropas Parlamentā diskutējam par dažādiem dokumentiem par tēmu ‘Izgatavots Eiropā’ un ‘Izgatavots ar Eiropu’. Tas īpaši attiecas uz digitālo infrastruktūru. Mūsu jautājums ir: cik neatkarīgi, cik suverēni mēs jau esam? Cik neatkarīgi, cik suverēni vēlētosim būt? Man arī būtu interesanti uzzināt jūsu vērtējumu. Pēc visa, jūs esat mūsu konsultatīvā institūcija, tā sakot. Vai jums ir kāds viedoklis par šo jautājumu, un kurā virzienā tas virzās? Liels paldies.
Runātājs 3en
Paldies, Angelica, par jautājumu. Vārds jums. Paldies, priekšsēdētāj, par vārdu. Tātad, vispirms divi jautājumi no Pilar de Castillo. Pirmais bija par DNS un pārvaldību: kā, teiksim, ierosinātais pārvaldības modelis var ietekmēt mūsu neatkarību? Patiesībā pirmais bija par DNS ierosināto pārvaldības modeli, bet otrais – par ierosinātajiem pārmaiņām repertuārā. Ierosinātās pārmaiņas pārvaldībā ietver ODN pārvaldes padomes pārkonfigurāciju un lēmumu pieņemšanas mehānismu izmaiņas Eiropas Komisijas pārvaldības struktūrā. Un patiesībā mēs nepieņemam šo priekšlikumu, jo mūsu institucionālais modelis ir balstās uz neatkarīgo nacionālo regulatoru līdzvērtīgu līdzdalību, kolektīvo ekspertīzi un no apakšas uz augšu vērstu lēmumu pieņemšanu. Izmaiņas pārvaldības padomes sastāvā vai balsušanas nodrošinājumu vājināšana varētu apdraudēt šo līdzsvaru un radīt risku regulēšanas neatkarībai. Tas, ko mēs īstenībā piedāvājam, ir neatkarīgo nacionālo regulatoru līdzvērtīgas līdzdalības saglabāšana, Barack lēmumu pieņemšanas neatkarīgā rakstura saglabāšana un divu trešdaļu balsušanas nodrošinājumu saglabāšana attiecīgajiem orgāniem. Arī jaunās atbildības, kā norādīja arī Barack biroja direktors, jābūt nodrošinātām ar atbilstošiem finanšu un cilvēkresursiem. Tas ir mūsu nostāja par pārvaldību, it īpaši numurācijas jautājumos. Komisija piedāvā jaunu Savienības numurācijas stratēģiju un numurācijas plānu, papildu numurācijas pārvaldības harmonizāciju un stingrākus noteikumus numurācijas resursu piešķiršanai un izmantošanai. Barack uzskata, ka šis centralizētais modelis ieviesīs lieku administratīvo sarežģītību, neuzrādot skaidru papildu vērtību. Tas arī varētu ierobežot neatkarīgo nacionālo regulatoru elastīgumu, pārvaldot retos numurācijas resursus, reaģējot uz nacionālajiem tirgus apstākļiem un risinot jaunos krāpšanas riskus. Tādēļ mūsu priekšlikums ir atcelt Komisijas piedāvāto Savienības numurācijas stratēģiju un numurācijas plānu.
šie ir pantu 46. līdz 47. — tajos saglabāta NRI diskrecija, piešķirot numurēšanas tiesības, īpaši uzņēmumiem, kas nav elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kā arī saglabāta elastīgumu noteikumu izstrādāšanā numurēšanas tiesību ietvaros, ieskaitot patērētāju aizsardzības un krāpšanas novēršanas pasākumus, un nodrošina efektīvu robežšķērsas sadarbību un īstenošanu bez liekiem centralizētiem procedūriem. Pēdējā — saglabāta nacionālo pilnvaru tiesības cīņai pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ieskaitot iespēju saglabāt augstāku aizsardzības līmeni. Paldies. Ļoti, ļoti paldies. Es ņemšu jautājumus par atslēgšanu — tiešām, procedūra par atslēgšanu, kas iekļauta DNS ierosinājumā, ir diezgan izaicinoša. Mēs to redzam Barakā kā kaut ko, ko ir jāanalizē rūpīgi. Protams, mēs atbalstām šīs atslēgšanas — migrācijas no vara uz optisko šķiedru veicināšanu, kā mēs to darījām Spānijā, jūs zināt, ka mēs esam vienīgā valsts, kas ir pabeigusi šo atslēgšanas procedūru. Un no Baraka viedokļa mēs esam analizējuši procedūru, kas iekļauta DNS, norādot uz nepieciešamību pēc lielākas elastības. Ir dažādas dalēji teritorijas dažādās dalībvalstīs, kurās optiskā šķiedra nenonāks, un dažas darba vietas nebūs iespējamas. Pirmkārt, ir nepieciešams valsts atbalsts dažos gadījumos, lai sasniegtu attālinātas teritorijas — tas ir ļoti svarīgi Barakā, jo lietotāja labklājība ir mūsu kodols. Un, kā jūs minējāt, arī pavadoņsakari, kas ir viena no svarīgākajām tehnoloģijām līdz šim, kas var sasniegt teritorijas, kuras komerciālā bāze nespēj. Tāpēc šīs ir divas lietas, ko ņemt vērā — valsts atbalsts un arī fiksētā bezvadu piekļuve, kas ir cita tehnoloģija, ko var izmantot, lai piekļūtu šīm attālinātām teritorijām. Un arī mums ir nepieciešama pārredzamība gala lietotājiem attiecībā uz vara kabeļu atslēgšanas procedūru. Šajā jomā mums bija Spānijas piemērs — mēs bijām diezgan pārredzami visiem ieinteresētajiem dalībniekiem un gala lietotājiem, lai viņi saprastu, kādi bija soļi.
mūsu tīmekļa lapā tika paziņots par visiem vietējiem pārmaiņiem, kas tiks slēgti, un līdz šim visi alternatīvie operatoriem zināja precīzi, kad pienāks vara pārslēgšanas laiks. Tāpēc šīs ir divas galvenās idejas, ko Baraka viedoklis ietver: pirmkārt, elastība un, otrkārt, pārredzamība visiem — gan visiem ieinteresētajām pusēm, gan arī gala lietotājiem, kas iekļauti vērtības ķēdē. Tāpēc tas ir viens no jautājumiem. Jūs minējāt, ka arī vēlētos uzzināt par satelītu attīstību. Mēs aktīvi strādājam ar satelīta tehnoloģijām, jo tās ir svarīgas, kā jau esmu teicis, lai sasniegtu attālinātās teritorijas, bet arī tāpat, kā jūs minējāt, pastāv arvien vairāk vienošanos starp vietējiem operatoriem — mobilo operatoru un satelīta operatoru. Protams, mēs šīs vienošanās noteikti uzraudzīsim, turklāt ar ideju, ka konkurence ir pamatprincips, ko mēs jāuzturam. Mēs esam ļoti apmierināti ar priekšlikumu atvērt frekvences joslu satelītiem, lai iekļautu Eiropas satelīta pakalpojumu sniedzējus. Kā jūs zināt, šī ir 2G josla, kas tiks atvērta, un tā ir saistīta ar tiešo ierīču pakalpojumu, kas ir īpašs pakalpojums, ko līdz šim ir izmantojuši ļoti svarīgos gadījumos. Piemēram, Spānijā pagājušā vasara ugunsgrēkos un pirms diviem gadiem notikušajā Dana vētrā šādas vienošanās starp operatoriem un satelītiem bija ļoti noderīgas. Tāpēc, kā jūs minējāt, mēs strādājam šajā virzienā, un arī turpmāk uzraudzīsim šīs vienošanās, lai uzturētu konkurenci un lai aizsargātu Eiropas operatorus no operatoriem no visas pasaules. Paldies, ļoti paldies. Mums vēl ir laiks, tāpēc esmu gatavs dot vārdu Komisijai, bet kopš man ir sekretāra locekļa, kurš ir ļoti — Erika, lūdzu. Jā, es gribētu uzzināt, vai arī maniem jautājumiem par Kosmosa aktu un par „Izgatavots Eiropā” jautājumiem tiks atbildēts.
labi, labi. Paldies. Pirmkārt, ļoti pateicos par jautājumiem. Pirmais no tiem ir par to, ko Eiropā veicam Eiropai — kritiskajiem piegādātājiem. Mēs Barakā esam apzināti, ka mūsdienu telekomunikāciju tīkls ir pamats visa biznesa vides darbībai, un no šī viedokļa tas ir jādarbina 24 stundas diennaktī, tas ir jābūt uzticamam, tam jābūt izturīgam pret visiem potenciālajiem ārējiem ietekmējumiem, un arī tāpēc tas jābūvē no iekārtām, kas, teiksim, ir uzticamas, kurām ir uzticamas piegādes ķēdes, un tās ir jāuztur. Un no šī viedokļa risks ir jābūt pēc iespējas zemākam. Mēs esam apzināti, ka neko nevar panākt tikai Eiropā, tas ir jākļūst par globālu mērķi. Ir ļoti svarīgi, lai visi elementi mūsdienu tīklos, Eiropas tīklos, būtu, teiksim, veidoti no pēc iespējas zemāka riska piegādes ķēdēm. Tāpēc mēs atbalstām šo atbalstu. Bet ir arī svarīgi, ka augstā riska piegādātāji ir jāizslēdz. Tomēr ir arī svarīgi, ka no tirgus tas nedrīkst ietekmēt pašreizējo situāciju, tas nozīmē, ka tas jāveic atbilstošā veidā, jāņem vērā jau veikto investīciju saglabāšana, tas jādarbina saskaņā ar amortizācijas periodiem, tirgus ietekmei jābūt pēc iespējas mazākai. Ja drīkstēt piebilst pēc tam, ko jautāja panele Niblere, mēs esam šī nozīmīgās diskusijas par Kosmosa likumu un par vienu pusi — savienību, un otru pusi — drošību beigās. Nākamais punkts ir, ka mēs jautājam Anisai par Savienības stāvokli kiberdrošības jomā, jo tās ir saistītas, un kaut kas ir mūsu Kosmosa likuma pamats, ne tikai par ražošanu un Eiropas autonomiju, ko mēs daudz diskutējām, bet mēs nepievienosimies mērķim būt spēcīgiem un autonomiem, ja mums nebūs savienība un kiberdrošība kā lauks. Tāpēc varētu būt arī interesanti apvienot šīs jomas — jūs un cits kolēģis, divas aģentūras — gan Baraka, gan arī kiberdrošības.
drosība, jo mums bija jāizprot labāk, kā mēs varētu turpināt savu kosmisko darbību šajā jomā, tādēļ paldies, Angelica. Es lūdzu kungs Mishmash, lai vēlreiz koncentrētos uz šo jautājumu, un mēs uz to atgriezīsimies pareizajā laikā, citā reizē. Bet kā jau esmu teicis, vēlētos runāt nepareizi. Tādēļ dodam vārdu Przemysław Kordasiewicz no Digiconnect, Eiropas Komisijai. Paldies, priekšsēdētāja. Mans vārds tika izrunāts ļoti pareizi. Dārgās dāmas un kungi, godājamie Eiropas Parlamenta locekļi un godājamie Eiropas Savienības kosmiskās programmas biroja (EUSPA) un EUSPA biroja pārstāvji, Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar EUSPA biroju. Mēs atbalstām tā ikdienas darbību un ieguldām arī darbā par saturu. Atzīstam EUSPA nozares pieredzi un ekspertīzi. Eiropas Komisija ir ierosinājusi ievērojami stiprināt EUSPA biroju, vienlaikus saglabājot tā neatkarību, īpaši neatkarību no Eiropas Komisijas. Kosmiskās pārvaldības regulējuma (DSA) ierosinājumā Eiropas Komisija ir ierosinājusi piešķirt jaunas atbildības EUSPA birojam tur, kur tā darbs ES līmenī būtu vislabākais Eiropas vienotās tirgus labā, piemēram, licencēšana, spektrs, sagatavotība, noturība un satelītkontakti. Mēs arī esam ierosinājuši vienkāršojumus un izvairīšanos no dublēšanās gan starp nacionālo līmeņu nacionālajām regulēšanas iestādēm (NRA), gan arī ar ODN. Tomēr ir būtiski nodrošināt, lai EUSPA birojam būtu pietiekami resursi, lai pildītu visas šīs uzdevumus. Tas attiecas gan uz darbu pie DSA, gan uz jebkādām citām budžeta diskusijām, kas pašlaik notiek starp līdzlikumdevējiem, un galīgais lēmums paliek šajā mājā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes ziņā. Liels paldies. Liels paldies. Un vēlējos pateikties par jūsu klātbūtni, kā arī par to, ka jūs visi esat šeit.
kopā un tas ir labs zīmējums mums ļoti paldies mums būs daudz lietu, ko jāizprot labāk un arī jārisina runājot par ES ilgtermiņa finanšu ietvaru un Konkurētspējas fondu saistībā ar jautājumu, kā atbalstīt Eiropas aģentūru ļoti paldies un mums ir šis punkts tāpēc vēlētos pateikties par jūsu klātbūtni paldies paldies paldies paldies ļoti paldies
sveiki sveiki
paldies, tāpēc varam pāriet pie nākamā punkta — Eiropas Savienības Ķiberdrošības aģentūras ENISA prezentācija par Ķiberdrošības stāvokļa pārskatu par Savienību. Tā ir ļoti, ļoti aktuāla tēma visā Eiropā, tāpēc es vēlētos sveikt ENISA izpilddirektoru Johanu Lepassaru un pateikties par atļauju piedalīties mūsu uzaicinājumā, lai prezentētu Ķiberdrošības stāvokļa pārskatu par Savienību. Mums ir aptuveni 45 minūtes šai debatēm. Pēc atklāšanas prezentācijas sāksim pirmo jautājumu kārtu, ko uzdos koordinatori un viņu pārstāvji, pēc tam, ja laiks atļaus, tiks dota vārda autoram, lai viņš atbildētu. Turpinājumā, ja laiks atļaus, turpināsim ar acīm redzamo. Atgādinu visiem, ka jāievēro laiks, bet mums ir laika, tāpēc lūdzu, ne steidzieties. Tagad es uzdodu vārdu Johanam Lepassaram 10 minūtēm, lai viņš veiktu savu prezentāciju. Vārds jums. Lūdzu, ļoti paldies, Madam Prezidente. Ir liels gods atgriezties šajā komitejā, lai prezentētu otro pārskatu par Ķiberdrošības stāvokli Savienībā. Šo pārskatu izstrādāja ENISA sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, un vēlētos uzsvērt arī to, ka tas ir ne tikai dažādu domu un refleksiju krājums, bet balstās uz kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem, tai skaitā arī uz ES Ķiberdrošības indeksu, kas ir aptuveni indekss. To mēs izstrādājājām kopā ar dalībvalstīm, koncentrējoties uz 33 dažādiem jautājumiem, tāpēc pārskats ir darba sintēze un tajā ietvertas vairākas rekomendācijas. Turklāt pārskats aplūko arī kopējo ķiberdrošības stāvokli Savienībā. Es negribētu jūs nogurdināt ar pārāk daudz detaļām, tāpēc vēlētos koncentrēties uz trim jomām. Pirmā no tām — kad skatāmies uz Eiropas ķiberdrošības ekosistēmu, kur mēs atrodamies šobrīd? Kāds ir ES ķiberdrošības līmenis? Un šo līmeni mēs mērajam, balstoties uz ES Ķiberdrošības indeksu, kuru mērajam 33 dažādos jautājumos, un balstoties uz faktiem, mēs pieņemam pieņēmumu un piešķiram šim līmenim skaitlisko vērtību. Mēs varam teikt, ka šobrīd, 2026. gadā, ES
nostādes vērtējums no 0 līdz 100 ir 71,53, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc mūsu novērtējuma ES ir nobriedusi attiecībā uz savu kiberdrošības nostāju. Manuprāt, to ir jāatzīmē. ES ir viena no nobriedušākajām reģioniem pasaulē, runājot par kiberdrošību. Mēs mēra nobriedumu savās dalībvalstīs un varam teikt, ka 22 dalībvalstis ir nobriedušas, tas nozīmē, ka to indeksa rezultāti ir lielākoties ap 70. Divas dalībvalstis ir attīstījušās, bet trīs ir nostiprinājušās, kas nozīmē, ka tās ir nedaudz zemāk par nobriedušo līmeni. Augstākais dalībvalsts rezultāts ir 81, bet zemākais ir 57, tāpēc tas ir nobrieduma diapazons Savienībā. Kopš 2024. gada, kad redzējām pēdējā ziņojumā par kiberdrošību Savienībā, acīmredzot, ir notikusi kopējā visu nozaru nobrieduma paaugstināšanās vidēji — atkal kaut kas, ko ir par ko svinēt. Lielākā daļa šo ieguldījumu ir iedvesmoti ar Savienības noteiktajiem regulatīvajiem prasībām. Regulāri veicam kritisko subjektu auditus, un tie mums saka, ka tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc tie iegulda kiberdrošībā. Bez Parlamenta likumdošanas darba šie ieguldījumi nebūtu notikuši, un Savienības nobriedums nebūtu sasniedzis pašreizējo līmeni. Manuprāt, tas ir jāatzīmē. Turklāt lielāka uzmanība tiek veltīta IKT piegādes ķēdes un produktu drošībai, pateicoties arī Parlamenta ieviestajiem jaunajiem likumdošanas ietvaros. Mēs arī centāmies labāk definēt kiberkrīžu pārvaldības procesus Savienības ietvaros. Protams, tur, kur redzam arī jaunus izaicinājumus, tas ir šajā ekosistēmā: ir daudz traucētāju, un viens no lielākajiem pēdējo gadu traucētājiem ir bijusi progresīvā mākslīgā intelekta iespēju attīstība, kas tiešām ir ietekmējusi kritisko subjektu un dalībvalstu spēju nodrošināt savu kiberdrošības pozīcijas noturību. Kad aplūkojam ES kiberdraudu ainavu 2026. gadam, Savienībai draudošo kiberdraudu līmenis tiek novērtēts kā
būtiski, kas nozīmē, ka iebrukumu aktivitāte no draudu aktoru puses paliek ievērojama un dažāda visu 25. un 26. gadu garumā, un pašas draudu ainava kļūst arvien sarežģītāka, daļēji arī tāpēc, ka tiek izmantota mākslīgā intelekta (AI) iespēja un tā, ko mēs arī esam redzējuši — draudu aktoru spēja izmantot AI iespējas savām uzbrukumoperācijām. Ja skatāmies uz politikas ainavu, tad tā attīstās. Manuprāt, vienlaicīgi pastāv trīs tendences: ieviešana, kas nozīmē Eiropas Savienības likumdošanas īstenošanu, ko jau esam pieņēmuši, galvenokārt tas attiecas uz NIS2 un CRA, kā arī konsolidāciju, kas nozīmē, kā mēs varam konsolidēt likumdošanas ietvaru, un Komisija, protams, ir ierosinājusi vairākus iniciatīvus, tai skaitā arī Ciberdrošības akta pārskatīšanu, kas ir aģentūras mandāta joma, un, protams, vienkāršošanu, meklējot iespējas, kā potenciāli vienkāršot likumdošanas procesus. Lūdzu, skatieties nākamo slaidu. Nākamais slaids. Paldies. Nākamais slaids. Tātad, kuras ir plaisas? Un, diemžēl, stāsts nebūs tik rosīgs. Vēlos sākt ar prasmēm — ciberdrošība ir balstīta uz cilvēkiem un ciberdrošības ekspertu spējām, lai veicinātu kopienu, un, protams, ko mēs esam novērojuši, ir augošs atšķirības starp to, ko mums nepieciešams no ekspertīzes viedokļa, un to, ko mums ir pieejams. 8 % jūs redzat slaidā, ir prasmju plaisas palielinājums, kas tika izmērīts no 24. līdz 25. gadam Pasaules Ekonomikas forumā, un tas ir globāls prasmju atšķirības jautājums — tas attiecas ne tikai uz ES. Un kādēļ ir svarīgi saprast, ka tas ir globāls prasmju atšķirības jautājums? Jo ciberdrošība ir globāls bizness — tas nenotiek tikai Savienībā. Tādējādi globāli paplašinājusies prasmju plaisa ietekmē arī Savienību. Un turklāt mums ir arī tā, ka mākslīgais intelekts traucē šo situāciju, jo mākslīgais intelekts prasa vairāk un dažādas prasmes no ciberdrošības ekspertu puses, un bieži vien tādas prasmes, ko mēs vēl neesam ieguvuši.
ir arī iespēja un drauds, ka mākslīgais intelekts aizstās daļu no prasmēm ar mākslīgā intelekta aģentiem. Otrs jautājums, uz ko vēlētos pievērsties, ir vīdzības. Skatoties uz IKT un piegādes ķēdes jautājumiem, mākslīgā intelekta radītā disrupcija ir izraisījusi milzīgu eksponenciālu vīdzību atklāšanu un izmantošanu pieaugumu, tāpēc salīdzinājumā ar pagājušā gada tādu pašu ceturksni ir bijis 315% pieaugums vīdzībās. Tās ir vājības, kas atklātas programmatūrā, un, protams, mākslīgā intelekta spēja paātrināt šo atklāšanu un izmantošanu ir bīstama un rada papildu slogu īpaši kiberdrošības aizstāvjiem. Tā ir tehnoloģiju puses aina. Turpretim, kad es skatos uz nacionālajām stratēģijām, viens no lielākajiem jautājumiem ir nesaskaņotība vai nekoordinācija starp koordinēto vīdzību atklāšanas politikai, ko dalībvalstīs izmanto nacionālajās stratēģijās. Tas ir vēl viens jautājums, kas saistās ar iepriekš minētajiem diviem tematiem, jo ja koordinētās vīdzību atklāšanas politikas nacionālajā līmenī nav savstarpēji saskaņotas, mēs nevarēsim nodrošināt vīdzību atklāšanu bez trūkumiem arī Savienības līmenī. Beidzot, saistīts ir arī dalībvalstu incidentu reaģēšanas komandu pieredzes līmenis. Atkal mēs balstāmies uz rādītāju, uz kuru es iepriekš norādīju — rādītāja rezultāts ir 54, kas ir aptuveni vidējā līmenī, bet šis vidējais rādītājs daudz nepasaka. Reāli dalībvalstu pieredze ir ļoti dažāda: ir tādas, kurām ir ļoti augsta pieredze, bet arī diezgan daudz dalībvalstu ar zemāku pieredzi incidentu reaģēšanas komandu jomā. Un šis ir jautājums, kas ietekmē mūsu spēju darboties ar vīdzību pārvaldību ES līmenī. Visas šīs sīkproblēmas kopā veido lielāku problēmu Savienībā, kas samazina Savienības spēju reaģēt un tās noturību lielās krīzēs.
nozares, es esmu minējusi savā pirmajā slaidā, ka novērojam kritisko nozaru nobrieduma pieaugumu, un tas ir patiess, bet vienlaikus, kad dziļāk paskatāmies, starp lielajiem uzņēmumumiem un mazo uzņēmumu starpā nozarē ir atšķirības, un 27% no mazo un vidējo uzņēmumu cīnās, lai atrastu līdzekļus investīcijām kiberdrošībā. 27% no mazo un vidējo uzņēmumiem, kuri īstenībā ir kritiski no NIS2 direktīvas viedokļa, īpaši gribētu uzsvērt. No mūsu viedokļa dažas nozares, kuras atrodas risku zonā, ir dzelzceļš, jūras transports, publiskā pārvalde un kosmonautika, kur aktieriem ar zemāku nobrieduma līmeni ir grūtības saglabāt savu kiberdrošības stāvokli, un to es parādīju savā pēdējā slaidā. Kā šo plaisu novērst? Esmu aizgājusi nedaudz par tālu, labi, mēs to saucam par Kiberdrošības Kompasu. Tātad, kur mēs varam doties, zinot, kuras ir plaisas, zinot mūsu nobrieduma līmeni? Kopā ar dalībvalstīm un Komisiju mēs izvirzījām ieteikumus, īstenojot īpašu uzsvaru uz robežšķērsojošu uzraudzību un informācijas apmaiņu, veicinot augstāku nobrieduma līmeni krīzes pārvaldības kopienās un tīklos, stiprinot kiberdrošību pārējā piegādes ķēdē un investējot atbalstā, lai attīstītu mākslīgā intelekta prasmju apmācību. Tāpēc es atstāšu šo slaidu šeit un esmu ļoti priecīga, ja jums ir jautājumi, un atvainojos, ja esmu zaudējusi nedaudz laika, nav perfekti, šis temats ir ļoti jutīgs, tāpēc mēs nevaram un ir žēl, ka šeit nav daudz kolēģu, jo mēs runājam par šo tēmu visās mūsu dalībvalstīs katrā reizē, kad jākomentē, kas notiek mūsu Eiropā un pasaulē, tāpēc tas ir ļoti žēl. Es nododu vārdu savam kolēģim Angelikai Niblerai pirmajā kārtā. Jā, vispirms ziņojums ir patiesībā jau atdzesējošs, ja redzam plaisas, ar kurām mēs šeit saskaramies. Es gribētu sākt ar diviem jautājumiem. Pirmkārt, mēs esam nesen redzējuši, ka supermarketos šeit ledusskapju temperatūra tika paaugstināta, tādējādi nodarot lielu kaitējumu.
vispārējā līmenī, arī Zviedrijā, Somijā, Francijā, manuprāt, mūsu valstī, Vācijā, daudzās valstīs bija ietekmētas. Varbūt Jūs varētu mums parādīt, ja gadās tāds gadījums, kad ir ietekmēti vairāki dalībvalstu, kā tad sāk darboties mehānisms un kā Jūsu dienests darbojas operatīvi? Vai tas ir labi noticis vai arī ir ko vēl uzlabot? Vai no šī konkrēta piemēra Jūs esat kaut ko iemācījušies? Un otrā tēma, par kuru vēl gribētu uzzināt vairāk: Jūs esat pareizi norādījusi, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējas veikt kiberuzbrukumus vai apdraudēt kiberdrošību eksponenciāli palielinās. Kas tas nozīmē konkrēti mūsu politikai? Ko vēl vajadzētu darīt? Kādas ir Jūsu ierosinājumi un pārdomas? Un vispirms — kā mēs varam palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem? Manuprāt, tas ir tiešām viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem Jūs šobrīd strādājat. Tāpēc es būtu pateicīga, ja Jūs vēlreiz parādītu mākslīgā intelekta tēmu un, iespējams, arī pārdomātu, kā tas saistās ar iepriekšējo diskusiju, ko mēs tikko bijām ar kolēģiem no Bergas — vai „Izgatavots Eiropā” palīdz aizpildīt mūsu kiberdrošības plaisas, vai arī tas nav nozīmīgs? Paldies, Angelika. Tagad vārdu dod Mr. Geyer, atvainojiet, man jāiziet, labi? Van der Leij, jā, ļoti paldies, priekšsēdētāja. Tāpēc šonedēļ mūsu nacionālie līderi visbeidzot tik sanākot apspriest mākslīgo intelektu. Es redzēju jūsu ziņojumā, ka mākslīgā intelekta attīstība arī parāda pieaugumu mūsu kiberdrošības vājībās. Es pamanīju, ka vairāk nekā 10, man liekas, valstu vēl nav sākušas īstenot drošības virsniekus, kurus tās pēc noteikuma ir jāieceļ
AI Akta, vai Jūs varētu nedaudz paplašināt, kādas vulnerabilitātes pastiprinās, ja nacionālās valdības nespēj īstenot AI Akta ieviešanu? Labi, un es atdošu vārdu sev. Pēc dažām citām pārdomām, arī līdzīgā garā kā Angelikas, es un goda deputāte Niblere iesaistījušies Kosmosa aktā un arī diskutējot ar Berek pirms Jums, savienības un kiberdrošības jautājumi ir cieši saistīti. Kā šo saiti padarīt vēl stingrāku? Kāds risks ir Eiropai attiecībā uz arhitektūrām, kad ir tik daudz aģentūru un tik daudz darbības jomu, bet dažas problēmas šobrīd ir jārisina ne tikai dalībvalstu līmenī, bet arī pašas Eiropas līmenī, tās iekšējās pārvaldes ziņā. Otrs punkts ir NIS 2 direktīvas pārskatīšana. Kosmosa aktā mēs nolēmām neiejaukties ar lex specialis, jo nevēlējāmies normatīvo aktu pārklāšanos, bet tas, protams, ir saistīts ar šo tēmu. Tātad, kāds ir Jūsu viedoklis par šo direktīvu? Trešais punkts — Jūs uzsvērtāt Eiropas kompetences plaisu un atšķirību starp valstīm: dažās kompetences ir ļoti zemas, dažās valstis ir ļoti apzinīgas par bīstamību, bet kādi instrumenti varētu palīdzēt ciešāk saistīt tēmu, protams, runājot par kiberdrošību un tikai par to, kā attīstīt vienmērīgas kompetences starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm? Tas ir viens no veidiem, kā kļūt par Eiropas pilsoni, un tas notiek caur izglītību. Paldies, tagad es atdošu vārdu Jums, Madam President. Tātad, es sāksu ar goda deputāti Nibleri ar jautājumu, kas, manuprāt, ir ļoti aktuāls: ko mēs varam iemācīties no šīs, teiksim, mērķtiecīgu incidentu vilnas, kad runa ir par ledusskapjiem un to nepareizu izmantošanu? Manuprāt, ir vairāki līmeņi, kurus varētu izpētīt, un es sāksu ar tehnisko līmeni un teikšu: labi, kas īstenībā notika.
cēlonis, caur kuru draudošo aktoru pārstāvji tad bija spējīgi izmantot. un bija divi aspekti: vispirms, tas ir akreditācijas pārvaldība, ražotājs nodeva visiem produktiem noklusētu paroli, kas ir acīmredzama drošības prasību pārkāpšana — drošības pēc noklusējuma un drošības pēc dizaina princips, kas ir kaut kas, ko, protams, Savienība ir risinājusi ar Kiberizturības aktu, kas stājas spēkā 1. decembrī, taču šie produkti jau ir tirgū. un otrais aspekts bija ievainojamība, kuru tad izmantoja. tāpēc šie divi faktori kopā, protams, atkal ievainojamības pārvaldība ir ļoti kritiska, ja runa ir par produktu noturību, kas tiek izvietoti iekšējā tirgū. tāpēc Kiberizturības aktu varētu teikt, ka tas ir par 20 gadiem vēlu, bet labāk vēlu nekā nekad, un šajā nozīmē mēs, kiberdrošības kopiena, uzskatām, ka šis rāmis vismaz nākotnē nodrošinās, ka mums būs daudz drošāki un noturīgāki produkti, kas cirkulē iekšējā tirgū. problēma, protams, ir mantojuma jautājums: kā mēs varam nodrošināt, ka arī ražotāji veic nepieciešamos soļus, lai risinātu mantojuma produktus, proti, produktus, kuriem vairs netiek nodrošināta atbalsta? tādējādi vienā pusē no tā, ko mēs novērojām, redzējām, ka bija problēma ar to, kā ražotājs ir projektējis un uzturējis savu produkta drošību. otra problēma, protams, ir operacionālā situācija — cik ātri informācija tika apmainīta un kopīgi izmantota starp dalībvalstīm un atbildīgajām iestādēm, proti, nacionālajiem CERTiem un tad arī CERT tīklu. tagad bija ļoti augsts līmenis zināšanu apmaiņai starp dažādām dalībvalstīm, tāpēc es nevaru teikt, ka dalībvalstis informāciju neapmainījās — tās to darīja. jautājums, protams, ir tas, kad dalībvalstu iestādes šo informāciju ir apmainījušās, kā tā nonāk pie attiecīgajām struktūrām kritiskajos sektoros pašos? kādas pasākumus tās
lai palielinātu savu noturību un arī vai to dara tikai attiecībā pret nacionālajām iestādēm, vai arī ir izveidotas ES plašas informācijas apmaiņas tīkli dažādiem sektoriem, kurus viņi var izmantot un izmantot, un tur mēs redzējām trūkumus rodamies, tāpēc tiešām, kad runa ir par kopīgu situāciju apziņu, tas ir joma, kurā varētu veikt pūliņus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ātrāk ne tikai caur nacionālajiem kanāliem, bet arī ES līmenī starp dažādiem sektoriem. Konkrētajā gadījumā tas bija svarīgi, jo tas rāda, kā viens vienīgs produkts, kuru galvenokārt izmantoja, protams, supermarketu un pārtikas izplatīšanas biznesā, bet šis produkts tika izmantots arī slimnīcās un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc tas ir atšķirīgs sektors. Tādējādi starpsektoru informācijas apmaiņa ir arī kritisks faktors, kuru, manuprāt, mums jāizpēta, lai redzētu, kā var nodrošināt ātrāku un efektīvāku šādu informāciju iegūšanu. Es domāju, ka Komisija ir ierosinājusi savā pārskatā par jebkura mehānisma mandātu, īpaši ransomware uzbrukumu gadījumos — lai gan šoreiz nebija ransomware uzbrukums, bet mēs varētu iedomāties, ka līdzīgas metodes varētu izmantot ransomware saistīto draudu gadījumos —, kas ir agrīno brīdinājumu mehānisms, kur NISA varētu potenciāli izplatīt kritiskajiem pakalpojumu sniedzējiem un kopienai šādu dzīvībai svarīgu informāciju par to, kā sevi aizsargāt, un atkal sadarbojoties un koordinējoties ar nacionālajām iestādēm. Tādējādi manuprāt šādi mehānismi, ko Komisija ir ierosinājusi, būtu būtiski, lai novērstu un aizsargātu Eiropu no līdzīgu krīžu atkārtošanās nākotnē. Jautājums par mākslīgo intelektu ir, protams, arī ļoti aktuāls, un viens no iemesliem, kāpēc Komisija izveido mākslīgā intelekta rīcības plānu, ir tieši mākslīgā intelekta nozīme.
Runātājs 1en
Uzmanību pievērsiet trim jomām īpaši. Pirmkārt, izmantošana — protams, arī attiecībā uz citiem jautājums Godājamā deputāta — kas tur ir problēma, protams, ir tā, ka, izmantojot AI iespējas, draudu aktieri ļoti viegli un ātri atrod vājības, trūkumus mūsu sistēmās, un var šos trūkumus ātri un viegli izmantot, iegūstot pārsvaru. Attiecībā pret aizstāvjiem nebūs tik vienkārši ātri izmantot AI aģentus, lai aizsargātu savas tīklus, jo viņiem arī ir jā nodrošina pakalpojuma drošība un noturība, ko tie nodrošina. Tādējādi vienkārši ātri pielikt lāpstiņu arī nepalīdzēs, vai arī var radīt vēl lielāku problēmu. Tādējādi aizstāvis šajā konkrētajā spēlē vienmēr ir pieātrumā. Un AI šeit, ilgtermiņā, mēs uzskatām, ka arī var būt iespēja, protams, arī aizstāvim, jo AI var palīdzēt ražotājiem, piemēram, pārbaudīt un apstiprināt, ka viņu produktiem nav trūkumu pirms tie nonāk tirgū. Bet īstermiņā tas skaidri ir vairāk ofensīvas laukā. Tādējādi kritiskums ir tas, ka vispirms mums ir jāizmanto šīs iespējas, lai nodrošinātu kopīgās sabiedriskās labuma līdzekļus digitālajā ekosistēmā, proti, atvērtā koda programmatūru. Ir miljoni atvērtā koda bibliotēku; tās ir visas produktus vai ražotāji izmanto, ko pakalpojumu sniedzēji izmanto. Un ne visas tās ir rūpīgi pārbaudītas. Tādējādi atstāto bibliotēku, tās bibliotēkas, kuras izmanto, bet par kurām neviens neatbild, tās ir kritiskās. Mums ir jāveic pūles, lai nodrošinātu tās. Komisija ir ieviesta konkrētu rīcības plānu šajā jomā. Mēs sekojam tam, un tas tiek koordinēts kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu kritiskos atvērtā koda aktīvus laika posmā, ko mums ir. Bet mēs nevaram nodrošināt visu. Un tam ir nepieciešami līdzekļi, un cilvēki, un tas ir tas, ko mums visiem trūkst.
Tātad acīmredzot mums jāpieņem dažas grūtas lēmuma. Tomēr mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Eiropas pakalpojumu sniedzēji, kas ir publiskā pārvalde, būtu labāk sagatavoti šai vētrainajai situācijai. Otrs jautājums, protams, ir spējas. Un atkal es sekošu AI rīcības plānam, minot, ka Komisija ir paredzējusi, ka kopā ar Kopīgo pētījumu centru tiks izveidots testa laboratorija Eiropas institūcijām un uzņēmumiem, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzējiem, lai nākotnē viņi varētu izmantot šīs spējas, lai pārbaudītu savus produktus un pakalpojumus, nodrošinot, ka viņiem ir pieeja šīm spējām, kad tas ir nepieciešams. Un tad, protams, ir jautājumi, kas pārsniedz rīcības plānu, kas vairāk saistīti ar rūpniecības politiku un Eiropas spēju izveidot ekosistēmu, kur Eiropas izstrādātāji nākotnē varētu ieiet un piedāvāt šādas spējas. Tāpēc es ceru, ka es ne tikai atbildēju uz kundzes Niebler jautājumu, bet arī uz godājamā kunga, kurš aizgāja, jautājumu. Tagad, ja runāsim par prezidenta uzdotajiem jautājumiem, ļoti labi. Es domāju, ka mums ir laika, tāpēc es izmantosu mazliet vairāk laika, lai uz to attīstītu. Pirmkārt, kiberdrosības komitejā ir patiesība, ka mums ir daudz platformu, tīklu un kopienu. Un kiberdrosība nav vienkārši vai, teiksim, taisns ceļš. Tā ir tāpēc, ka tā aptver ļoti daudz dažādu nozaru — produktu ražotājus, pētniecības kopienu, izglītības darbiniekus utt. — mums ir nepieciešams, lai dažādas kopienas spēlētu vienu un to pašu spēli, kas ir kiberdrosības spēle mūsu viedoklī. Tāpēc tas prasa daudz koordinācijas un sadarbības pūļu. Tas prasa arī domāšanas veidu, kas veicina kiberdrosības kultūras izveidi šajā jomā. Es neesmu liels vienotas sistēmas piekritējs, jo domāju, ka tas nav atbilde. Bet es tomēr ticu, ka kopīga vīzija un kopīga stratēģija ir tas, kas noteikti palīdz. Un tieši tur Eiropas Savienības kiberdrosības stratēģija kļūst ļoti noderīga.
Par NIS2 direktīvu un tās pārskatījumu negribu pārāk daudz komentēt. Varu atklāt tikai vienu lietu: manas vēlētājas, kas ir nacionālās kiberdrošības iestādes, pēc direktīvas pieņemšanas nāca pie manis galvenokārt sūdzēdamās, kāpēc direktīva nav regulējums. Kas man šķita diezgan interesanti. Bet es domāju, ka ir vēlme atrast veidus, kā Eiropas Savienības kiberdrošības ietvaru īstenot daudz efektīvāk, vienotāk un saskaņotāk. Tagad, vai ir nepieciešama specifiska kiberdrošības likumdošana papildus horizontālajam līmenim? Es šaubu. Un es tikai parādīšu jums dažus piemērus. Vai pastāv atšķirība starp incidenta ziņojumu, kas notiek enerģētikas nozarē attiecībā uz kiberdrošību, vai arī slimnīcā, piemēram? Incidents jāziņo līdzīgā veidā. Jāpārvalda ievainojamība līdzīgā veidā. Protams, ņemot vērā dažādo nozaru kontekstu. Tāpēc kiberdrošības principi neatšķiras atkarībā no nozares. Pielietojums var mainīties, bet principi paliek tādi paši. Tāpēc, kiberdrošības viedokļa, mēs atbalstītu horizontālu pieeju kiberdrošībai, vienkāršotu un vienotu pieeju tīklā, kā īstenot galvenos kiberdrošības principus, vai nu tas ir incidenta ziņošana, piemēram, vai arī ievainojamības pārvaldība. Komisija patiešām ir sekojusi šai pieejai ar vienas ieejas punkta ierosinājumu digitālajā omnibusā, piemēram. Beidzot, prasmes. Kādus rīkus mēs varam piedāvāt? Ja es zinātu atbildi uz šo jautājumu, iespējams, sēdētu nevis šajā solā. Es izveidotu startapu un izmantotu šo zināšanu. No tā, ko mēs esam redzējuši līdz šim, ir skaidrs, ka tas prasa pūles dažādos līmeņos. Tāpēc viens no rīkiem, kuru mums jāizmanto, ir koordinācija un izpratne par to, kur mēs virzāmies, lai dažādi līmeņi un dažādas iestādes varētu pieņemt atbilstošus lēmumus vienā ietvarā vai kopīgā vizijā.
Kas līdz šim brīdim redzams, ir tas, ka arvien vairāk kritisko subjektu kritiskajos nozarēs, vietā, ka nodarbinātu kiberdrošības speciālistus, sadarbojas ar pārvaldīto kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem, lai šie sniegtu kiberdrošības pakalpojumus. Tomēr šiem pārvaldīto kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem arī ir nepieciešami kvalificēti kiberdrošības eksperti, lai varētu sniegt šos pakalpojumus. Tādējādi ir nepieciešama lielāka harmonizācija, iespējams, arī konsolidācija, lai tirgos būtu līdzīgi uzticības līmeņi, tāpēc, ka mēs varētu uzticēties dažādiem kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem. Mēs varam uzticēties arī dažādām prasmju sertifikācijas un apliecinājumu shēmām. Tādējādi pakalpojumi varēs labāk pārvietoties pāri robežām, to sniegšana būs labāka, un uzticības līmenis būs augstāks. Jo atkal, ne neviena dalībvalsts to nevar izdarīt pašā. Ne neviena nozare to nevar izdarīt pašā. Šajā jautājumā ir nepieciešama starpnozaru un starptautiska sadarbība. Un tieši prasmju jomā notiek šī sadarbība. Ja mēs nesaprotam, kādā līmenī ir pakalpojumu sniedzēja prasmju līmenis no citas dalībvalsts, tad ekonomika vilcinās iesaistīties šādās pakalpojumos. Tādējādi samazināsies noturība. Tādējādi es teiktu, ka uzticības ietvarstruktūras ir viens no rīkiem prasmju jomā. Iespējams, kopīgi apliecinājumi, sertifikācijas ietvarstruktūras palīdzētu.
Runātājs 2en
Paldies arī par šiem apsvērumiem. Tas paties var atvērt jaunu diskusiju. Daži citi kolēģi vēlējās runāt. Jā, lūdzu. Gonçalves, vārds ir jums.
Runātājs 1en
Paldies, priekšsēdētāj, un visiem labākajiem vēlējumiem. Paldies arī jums, kungs Lapassart, par ANIS veicamo darbu. Es ceru, ka mums nebūs nepieciešama startapa kompānija, lai noskaidrotu, kādas rīcības mums vajadzēs nākotnē publiskajām institūcijām. Un es domāju, ka šajā jautājumā mums jāpievērš uzmanība tam, kas pēdējās nedēļās notiek Eiropā. Tas ir jautājums, ko regulāri apspriežam šajā Parlamentā. Taču šīs hibridās traucējumu ietekmē dažādas valstis un dažādas dalībvalstis. Pārtikas veikali, un domāju, vēl svarīgāk – asins bankas ir cietušas no ārējām manipulācijām, kas izraisīja būtiskus krājumu zaudējumus. Un neaizmirstam arī vairākkārtējās fantombombu draudu ziņas Eiropas Savienības lidojumos. Visas šīs notikums pārvietojas pelēkajā zonā, kur tie nodara kaitējumu, nešķērsojot tradicionālo konflikta slieksni, un visi prasa nopietnu izskatīšanu par mūsu kiberdrošības sagatavotību. Tas ir jautājums, par ko esam runājuši pagājušajā gadā, par to, kā uzņēmumi pielāgojas šādiem scenārijiem. Bet man būtu jautājumi jums. Pirmkārt, ņemot vērā specifiskos vājības, kura būtu ANIS galvenā prioritāte un ieteikumi Eiropas Savienības noturības uzlabošanai? Otrdi, vai jūs domājat, ka mēs saskaramies ar likumdošanas nepilnībām, vai tas ir tikai operacionālās tehnoloģijas ieviešanas jautājums? Un trešais, bet ne mazāk svarīgs, attiecībā uz vadošajiem un augstākās klases kiberdrošības pakalpojumiem, vai Eiropa galvenokārt balstās uz ārējiem kontraktoriem, vai mūsu ekosistēma ir pietiekami attīstīta? Paldies.
Runātājs 3en
Paldies. Tāpēc mēģinu atbildēt uz jautājumiem, tik tie ierodas. Varbūt ir dažādi skatupunkti, no kuriem var skatīties uz vienu un to pašu problēmu. Es jau izskaidroju arī kundzei Niebleri, un jums, aģentūras viedokli par to, jūs zināt, drošību no dizaina un drošību pēc noklusējuma attiecībā uz produktiem, kas cirkulē iekšējā tirgū. Jautājums, par kuru, manuprāt, Kibernetiskās noturības akts likumīgi un tieši norāda ražotāju atbildību par šo jautājumu atrisināšanu. Protams, ir jautājumi, kurā sabiedriskie iestādes, kā ANSSI, var palīdzēt, izstrādājot konkrētas vadlīnijas ražotājiem, lai nodrošinātu, ka arī viņu produkti tiks izstrādāti drošā veidā. Mēs tikai nesen publicējām praktisko rokasgrāmatu ražotājiem, īpaši MSP ražotājiem, kā arī produktu inženieriem, kuri nav drošības eksperti, lai viņi zinātu, kā izstrādāt savus produktus pēc iespējas drošāk un uzturēt šo drošību visu to dzīves ciklu. Tāpēc, ja ieviešat šos soļus — un tas nav tik grūti — varat nodrošināt savu produktu drošības līmeni līdz patamam. Vismaz līdzam līmenim no pašapliecinājuma viedokļa, kā to prasa Kibernetiskās noturības akts. Tagad tas ir būtisks elements, jo mēs visi atkarīgi no ražotājiem, lai tie īstenotu „drošību no dizaina“ principus, nevis tikai teiktu, ka viņiem patīk šis princips, bet arī darītu to praktiski. Un tieši tas būs atslēga, kas noteiks, vai nākotnē iekšējais tirgus būs uzticamāks un noturīgāks vai nē. Tāpēc mēs esam ieguldījuši daudz pūļu, lai palīdzētu Eiropas ražotājiem, protams, vispirms, bet mūsu vadlīnijas ir bez maksas visiem un var tikt pielietotas visā pasaulē. Mēs arī esam šeit, lai palīdzētu ar tehniskajām specifikācijām, jo tehniskā specifikācija ir savdabīgs mini standarts. Mēs arī sadarbojamies ar standartizācijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka standarti ir pieejami, un es zinu, ka pašlaik tiek veltīti lielas pūles, lai nodrošinātu, ka visi produktiem nepieciešamie standarti ir pieejami
ražotāji saņems produktus laicīgi. Kad Kiberdrošības regula stāsies spēkā 2027. gada 1. decembrī. Tātad ir lietas, ko mēs varam darīt, lai viņiem palīdzētu, bet galu galā atbildība ir ražotājos. Tieši viņi nodrošina produktu ieviešanu, uzturēšanu un tirgū laišanu. Un, protams, mums kritiskā komponents ir programmatūra, runājot par kiberdrošību. Tātad produktā ir digitāls elements. To pārvalda programmatūra, un arī šī programmatūra jāizstrādā drošā veidā. Atkal šeit ir nozīmīga mākslīgā intelekta (MI) loma, un mēs jau zinām, ka lielākā daļa programmatūras, lielākā daļa šodien rakstītā koda tiek radīts ar MI palīdzību. Tātad koda izstrādātāji izmanto MI iespējas, lai rakstītu kodu. Viņi izmanto arī citus avotus, un ir loti svarīgi zināt, kā droši izmantot MI iespējas droša koda rakstīšanai. Tāpēc arī šajā jomā aģentūra var palīdzēt un jau ir izstrādājusi vadlīnijas. Tāpēc šobrīd es veicu reklāmas kampaņu, bet paties ieteiktu apskatīties ANISA tīmekļa vietni, ja esat koda rakstītājs vai ražotājs. Kas trūkst — vai tas ir likumdošana vai tās īstenošana? No manas puses, runājot par likumdošanu, šķiet un arī novērojam kiberdrošības stāvokļa pārskatā, ka likumdošanas un politiskais ietvars ir vairāk vai mazāk pabeigts. Lielu trūkumu nav. Protams, mainoties un attīstoties ekosistēmām, no laika uz laiku ir jāpapildina atsevišķi elementi. Ko mēs varam darīt, ir konsolidēt un vienkāršot. Domāju, ka nevaru to atkārtot pietiekami daudz, bet es tiešām ticu, ka nav dažādu veidu, kā ziņot par incidentu vai ievainojamību atkarībā no nozares. Mums nav nepieciešami 20, 30 vai 40 dažādi veidi, kā to darīt. Ir viens vienkāršs veids, un šis vienkāršais veids jādarbojas. Un arī atsauktos uz Revīzijas tiesas pārskatu, kas tika publicēts pirms dažām nedēļām, kurā teikts, ka incidentu ziņošanas sistēma, situācijas apziņas sistēma, Eiropā izveidotais dzinējs ir pilns ar
smilšu tajā. Tāpēc tas nevar darboties gludi. Un daļa no smilšu, protams, ir dažādie veidi, kā tiek īstenotas lietas, dažādās idejas. Tāpēc likumdošanas ietvara vienkāršošana ir ļoti svarīgs dzinulis. Konsolidācija arī ir svarīga, lai labāk saprastu, kas ir atbildīgs, kas tam jā rūpētos. Bet galvenie pūliņi vajadzētu veltīt īstenošanai tam, ko jau esam ieviesti. Ir svarīgi, lai tas atstātos arī reālajā dzīvē. Tieši šeit ANISA iesaistīs, un esmu priecīgs, ka varu kā agentūra atbalstīt dalībvalstis, lai tās īstenotu šo ietvaru, palīdzēt produktu ražotājiem ievērot likumdošanas ietvaru, bet arī atbalstīt kritiskos subjektus un kritiskos sektorus, kas ietilpst NS2, lai tie efektīvi īstenotu likumdošanas ietvaru. Esmu kaut ko pierakstījis pēdējā rindkopā, bet nevaru rakstīt... pat savu roku rakstu nevaru izlasīt, tāpēc atvainojos par to.
Runātājs 2en
Jā, atvainojos, kiberdrošības pakalpojumi priekšgalā un ar augstu roku, ja jums šķiet, ka mēs jau esam izveidojuši savu tīklu vai galvenokārt uzticamies ārējam kontraktantam.
Runātājs 3en
Tā ir ir, ir ir divi veidi, kā uz to skatīties. Es domāju, tas arī ir atkarīgs no pakalpojumiem, bet ANISA arī pārvalda kibernetisko rezervi Eiropas Komisijas vārdā. Un veids, kā mēs pārvaldām kiberdrošības rezervi, būtībā ir tāds, ka mēs sadarbojamies ar uzticamiem un pārvaldītiem kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc, kad, kad dalībvalstis uzskata, ka viņām ir nepieciešama atbalsts konkrētu incidentu risināšanai vai kritisko subjektu noturības stiprināšanai, kuri, pēc viņu pašu draudu un risku novērtējuma, ir mērķi, mēs iesaistām privātus pakalpojumu sniedzējus, lai tie palīdzētu šīm dalībvalstīm. Tagad visi tie privātie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem mēs sadarbojamies, ir Eiropas īpašumā un kontroles pakļautībā. Tāpēc mēs iztērējam Eiropas nodokļu maksātāju naudu Eiropas uzņēmumiem, lai palīdzētu Eiropas uzņēmumiem. Un mēs neesam redzējuši, ka būtu būtiska tirgus plaisa, proti, ka nebūtu noteiktas pakalpojuma sniegšanas ar Eiropas iespējām. Uz šāda pamata varu teikt, ka šajā konkrētajā jomā neredzu novērojamu trūkumu. Protams, zinām, ka varbūt ir citās jomās mums ir jāpanāk, lai Eiropa būtu pietiekami spējīga, vai nu tā būtu pietiekama skaitļošanas jauda, lai efektīvi izmantotu avantgarda mākslīgā intelekta modeļus, vai arī pašu modeļu izstrāde Eiropā. Tāpēc runa ir par vēl vienu pakalpojumu līmeni, kurā ANISA pašlaik ievērojami neiejaucas. Tomēr, protams, caur AI rīcības plānu mēs kopā ar Kopīgo pētījumu centru tagad izveidojam testēšanas laboratoriju, kas mums sniegs informāciju par spējām un par to, cik tālu Eiropas tirgum vēl ir jāattīstās.
Runātājs 1en
Liels paldies. Par šo interesanto viedokļu apmaiņu, ja nevienam nav vēl kaut ko piebilst, mēs esam pabeiguši savu komitejas sēdi šo rītu un tiksimies pēcpusdienā. Liels paldies.
Runātājs 2en
Paldies.