Darba kārtībā
- 1Dienas kārtības apstiprināšana
- 2Priekšsēdētāja paziņojumi
- 3Protokola apstiprināšana
- 4Ziņojums par notiekošajām starpinstitūciju sarunām
- 5Aptauja par digitālā eiro projektu
- 6Banku sektora konkurētspēja Eiropas Savienībā 2026/2112(INI)
- 7Eiropas Centrālā banka – 2026. gada pārskats 2026/2121(INI)
- *** Elektroniskā balsošana ***
- 8Direktīvu (ES) 2016/2341 un 2016/97 grozījumi, kas stiprina profesionālo pensiju sistēmu***I 2025/0362(COD) COM(2025)0842 - C10-0306/2025
- 9PVN atgriezeniskās norēķināšanas mehānisms 2025/2261(INI)
- *** Elektroniskās balsošanas beigas ***
- 10Citas lietas
- 11Nākamo sēžu datumi
Runātājs 1pt
Dāmas un kungi, turpināšu.
Runātājs 1de
Kad jau ir par vēlu, tas nonāk kasej.
Runātājs 2de
Jā, jā, protams.
Runātājs 3en
Tātad, labdien visiem. Mēs sāksim šodienas sanāksmi ar darba kārtības apstiprināšanu. Ja nav iebildumu, darba kārtība tiek pieņemta. Šodien tulkošana būs pieejama 12 valodās. Tagad pāriesim pie 2026. gada 10. un 28. septembra sēžu protokolu pieņemšanas. Ja nav iebildumu, protokols tiek pieņemts. Tagad ziņojums par turpinājošajām starpinstitūciju sarunām un vienotās valūtas paketu. Tas bija fiksēts trīspusējais dialogs. Tas. Tika runāts par regulu par digitālā eiro izveidošanu, par digitālā eiro pakalpojumu sniegšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dalībvalstīs, kuru valūta nav eiro. Un eiro banknotes un monētas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Šis trīspusējais sarīkojums notika 5. novembrī Padomē. Sarunas turpinājās dažādos politiskos jautājumos, un pēc apmaiņas dažas tēmas tika delegētas tehniskajā līmenī, ierobežoti elementi no likuma par skaidras naudas likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem, kā arī attiecīgās noteikšanas par digitālā eiro izplatīšanu, kamēr citas netika noslēgtas vai arī netika apspriestas laika trūkuma dēļ. Pieprasīta Komisijas tehniskā palīdzība, lai tiktu tālāk virzīti sarunas, īpaši par noteiktajiem PSP un sankcijām. Nākamais trīspusējais saraksts ir paredzēts 18. novembrī Eiropas Parlamentā. Un tas ir perfekts pāreja, jo vēlētos sveikt Ekonomikas komitejā, kungs Pjero Cipollone, Eiropas Centrālās bankas Izpildpadomes loceklis, kurš mūs informēs par jaunākajiem notikumiem attiecībā uz digitālo eiro. ECB turpina strādāt pie savas pilotprojekta par seju, kas jāuzsāk otrajā pusē. 2027. gadā un iesaistoties nozari, lai būtu gatava potenciālajai pirmajai digitālā eiro emisijai 2029. gadā. ECB šim nolūka irīkoja vairākus interešu izpausmes aicinājumus nozarei. Attiecībā uz likumdošanas procesu, starpinstitūciju sarunas ar Padomi turpinās, kā jūs zināt. Un šodien, kungs Cipollane mūs informēs par ECB turpināto darbu
digitālā eiro projekta, īpaši pilotprojekta, kas balstās uz mūsu jūnijā šajā komitejā ar viņu notikušo apspriedi. Tāpēc tagad vārdu dod p. (kungs) Cipollonei piecas minūtes vai nedaudz vairāk, ja nepieciešams, pēc tam būs jautājumu un atbilžu sesija ar Ekonomikas lietu komitejas locekli. Atkal laipni lūdzam, Piero.
Runātājs 4en
Godājamā priekšsēdētāja, godājamie godājamie locekļi no Ekonomikas un monetārās jomas komitejas, man ir prieks atgriezties šeit pirmo reizi kopš Parlamenta pieņēma savu nostāju par vienotās valūtas paketi, un es ļoti laipni gaidu plašo atbalstu, ko tas saņēma 9. jūlija plenārajā sesijā. Tas nodrošina spēcīgu demokrātisku atbalstu digitālajam eiro. Ļaujiet man arī pateikties par lielāko darbu un konstruktīvo dialogu, kas ir ļāvuši šādai progresā. Ātra noslēgšana no trilogu sarunām pašreizējos stadijas atvērtu ceļu vienotās valūtas paketa pieņemšanai līdz gada beigām, kā paredzēts „Viena Eiropa, Viens Tirgus“ ceļveža ietvaros. Tas mums dod juridisko noteiktību, kas nepieciešama, lai pabeigtu sagatavošanos digitālajam eiro. Tas arī dotu tirgum noteiktību attiecībā uz plānoto iespējamo pirmo emisiju datumu, ko var noteikt tikai pēc regulas pieņemšanas. Aizkavēšanās pieņemšanā varētu gan novilkt digitālā eiro ieviešanu, vēl vairāk nostiprinot Eiropas atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem un apgrūtinot Eiropas uzņēmumiem inovāciju un konkurētspēju. Eiropas sasniegumi maksājumu inovācijā ir daudz plašāki par progresu uz digitālo eiro. Septembrī mēs palaidām Pontes, kas savieno tirgus sadalīto reģistru tehnoloģiju platformu ar eiro sistēmas mērķa pakalpojumiem. Uzņēmums tika plaši sagaidīts tirgū, ar 18 tirgus dalībniekiem un DLT operatoriem, kas jau pirmajā dienā bija iesaistīti, un daudzi citi gatavojas. „Pontes“ padara tokenizēto transakciju norēķinu ar centrālo banku naudu darbībā reālu un ir nozīmīgs solis Eiropas digitālo kapitāla tirgu attīstībā. 2. novembrī viņa pabeidza ESM pirmās digitālās dabas etalonu parādzīmes izdošanu par 1 miljardu, veicinot Eiropas tokenizēto finanšu pāreju no eksperimentiem uz pielietojumu. Kaut arī esmu priecīgs atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par Pontes, šodien vēlētos savas uzrunas veltīt digitālajam eiro un skaidraj naudai. Mēs turpinām gatavoties digitalā eiro pilotprojektam.
Tiks pārbaudītas eiro digitālā versija – tās tehniskās funkcijas, darbības procesus un lietotāja pieredzi, izmantojot beta versiju bez likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa. Sākot ar 2027. gada otro pusi, pilotprojekts iekļaus eiro sistēmas darbiniekus, dalībnieku maksājumu pakalpojumu sniedzējus un atlasītus tirgotājus, kas piedāvās ikdienišķas pakalpojumus, piemēram, ACB ēdinātavā un dalībnieku nacionālajās centrālajās bankās. Redzējām spēcīgu tirgus interesi par pilotprojektu un jūlijā. Mēs paziņojām par 36 atlasītajiem PSP, kuri piedalīsies pilotprojektā no vairāk nekā 50 pretendentu. Tie ietver bankas un nebanku pakalpojumu sniedzējus un aptver plašu biznesa modelu, izmēru un ģeogrāfisku izvietojumu spektru. Mēs cieši sadarbojāmies ar piedalītajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai uzzinātu viņu viedokļus un izmantotu viņu pieredzi. Septembrī mēs izsludinājām papildu pieteikumu, lai tie, kas nodarbojas ar interneta un mobilajiem tirdzniecību, varētu pievienoties pilotprojektam un pārbaudīt attālinātās maksāšanas sistēmas. Pēdējā tirgotāju atlase tiks paziņota sākot nākamo gada sākumā. Šī sadarbība ar tirgus dalībnieku ir būtiska. Digitālais eiro jādarbojas tehniskajā līmenī, bet arī ikdienas dzīvē patērētājiem, tirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Skatoties tālāk, mēs plānojam digitālā eiro ieviešanu. No mūsu puses plānojam nodrošināt, ka visi digitālā eiro lietošanas gadījumi būtu tehniski pieejami jau no pirmās emisijas. Taču tirgus dalībnieku atgriezeniskā saikne parādīja, ka pakāpenisks izlaidums atbalstītu veiksmīgu pirmo emisiju, dodot tiem pietiekami laiku, lai pielāgotos. Mēs esam priecīgi, ka Kolēģijas vēstule paredz nodrošināt juridisku noteiktību attiecībā uz pakāpeniskas ieviešanas iespējamību veikalos. Pirms pirmās izsniegšanas sagatavošanai arī cieši sadarbojamies ar tirgu digitālā eiro inovāciju platformas jomā. Septembrī mēs uzsāka jaunu interešu izpausmes aicinājumu, aicinot privātās kompānijas un organizācijas izpētīt, kā ciparu eiro var veicināt tirgus inovācijas. Nākamais aktivitāšu vilnis ietver nosacītu maksājumu testēšanu un pielietojuma izpēti
mākslīgais intelekts maksājumos tiks piemērots no 2027. gada janvāra līdz jūnijam. Inovācijas attiecas arī uz banknotēm. Jūlijā mēs uzaicinājām eiropiešus izteikt savas viedokļus par 10 atlasītajiem dizaina priekšlikumiem jaunajām eiro banknotēm, balstoties uz Eiropas kultūras, upju un putnu tēmām. Aptaujās saņemti gandrīz 10 miljoni atbildes. Ar augstu dalību visās eirozonas valstīs un visās vecuma grupās tas rāda, cik dziļi eiropiešiem rūp viņu nauda. Aptaujas rezultāti palīdzēs pieņemt Eiropas Centrālās bankas padomes lēmumu par galīgo dizaina koncepciju, ko sagaida šogad beigās. Tajā brīdī mēs publicēsim aptaujas rezultātus. Pirmkārt, jaunās banknotes sērijas ieviešana apritē ir paredzēta 2030. gadu sākumā. Bet nauda arī jāpaliek plaši pieejama praksē. Tādēļ atbalstām stingras likumdošanas prasības par obligātu naudas pieņemšanu, piekļuvi naudai eurozonas teritorijā un. Naudas infrastruktūras noturība. Ļaujiet man noslēgt. Šajā nestabilajā ģeopolitiskajā vidē, laikus progresu par digitālo eiro ievietošanu ir būtiski, lai stiprinātu Eiropas autonomiju maksājumos. Mēs veicam savu daļu, attīstot tehnisko sagatavošanu, bet nepieciešama juridiskā ietvara pieņemšana, lai pabeigtu digitālā eiro dizainu un noteikumus, un galu galā, lai izdotu digitālo eiro. Pēc diviem mēnešiem atzīmēsim 25. gadadienu kopš eiro banknotes un monētas tika laistas apgrozībā. Kaut arī skaidra ir vēl arvien plaši lietota veikalos, digitālie maksājumi aug. Tādēļ ceru, ka līdz tam laikam mums būs spēcīgs juridiskais regulējums, kas gan nodrošinās skaidrās naudas pieņemšanu, gan nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem tās digitālo formu. Paldies, priekšsēdētāj.
Runātājs 1en
Paldies.
Runātājs 2en
Liels paldies.
Runātājs 2sl
Trīs minūtes jautājumam, trīs minūtes atbildēm, un sākšu ar EPP un k. Avtjas.
Runātājs 1sl
Paldies. Dārgie kolēģi, runāšu grieķu valodā.
Runātājs 1el
jo jūs esat ļoti pieredzējis, es gribu četrus ātrus atbildes, lai Eiropas pilsonis būtu informēts. Pirmkārt, kā jūs bloķēsiet nodokļu izvairīšanos? Ar digitālo eiro. Otrkārt, cik stipri tiks samazinātas tirdzniecības maksas? Treškārt, kādā būs izņemšanas limits? Un ceturtkārt, kāds būs process, lai pārveidotu skaidru naudu par digitālo eiro? Četri būtiski jautājumi pilsoņiem. Ja eiro ne sasniedz parastos pilsoņa līmeni, tad mēs esam bēdās.
Runātājs 4en
Tātad, es neesmu pilnīgi pārliecināts, vai es pilnīgi sapratu jautājumu, bet ļaujiet man mēģināt atbildēt. Tāpēc runājot par nodokļu izvairīšanos, mēs neesam nodokļu iestāde, kā jūs varbūt iedomājaties. Tas, ko mēs šeit darām, ir maksājuma līdzekļa nodrošināšana cilvēkiem. Tāpēc es esmu... Man ir grūti šo jautājumu saistīt ar nodokļu izvairīšanos. Kas attiecas uz šī izmaksām, Ja es saprotu pareizi, jūs jautāt, kāds būs ietekme uz tirgotājiem attiecībā uz digitālo eiro. Tas ir kompensācijas modelis. Tas ir jūsu rokās. Es saprotu, ka šajā brīdī ir divi ierosmes, kas varētu papildināt viena otru. Viena no ieteikumiem ir noteikt augšējo robežu Eiropas līmenī, kas būtu līdzīgs tam, ko cilvēki šobrīd maksā vidēji. Tas nozīmē, ka tas īpaši veicinās mazos tirdzniecības uzņēmumus, kas ir tie, kas šobrīd maksā augstāko cenu. Un tas ir ir viens ierosinājums. Līdz ar šo priekšlikumu, ir šis ir šis risinājums, kas nav vērts, tas nozīmē, ka pat tiem, kas jau šobrīd maksā zem apmaksas limita, tiks nodrošināts, ka viņu cena nepalielināsies. Tagad, kā tas tiks īstenots tehniski, nav skaidrs, bet tas nav mūsu lēmums. Tas ir jau apspriests no... Vēlāk, koledžos. Kā mēs vienmēr esam teikuši, mēs esam gatavi sniegt tehnisku palīdzību, ja tā būtu nepieciešama, jebkurā brīdī, kad tā būtu nepieciešama. Tā ir ir situācija. To, ko mēs varam teikties ar pārliecību, ir tas, ka ņemot vērā pašreizējo priekšlikumu, mēs gaidām, ka… It īpaši mazo tirgotāja. Mazāk. Bet šo samaksu neapmaksās neviens cits, jo tas, ko mēs ar digitālo eiro palīdzību mēģinām panākt ar sistēmu, ir tas, ka mēs neuzliksim sistēmas maksas, kas ir Svarbs pašreizējās sistēmas izmaksas elements. Atcelot sistēmas nodevas, šie ietaupījumi varētu tikt izplatīti. pa visu piegādes ķēdi. Tāpēc arī tirgotāji varētu no tās gūt labumu, bet arī bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu no tās gūt labumu. Atvainojiet, es nesapratu jūsu pēdējo jautājumu. Es nezinu.
Runātājs 2en
Tas bija 14 minūtes, redzu.
Runātājs 4en
Oh, par veco.
Runātājs 2en
Es domāju, ka tas bija 14 minūtes, jā.
Runātājs 1el
Izņemšanas limiti? Lai apturētu naudas aizplūšanu no bankām.
Runātājs 3el
Trešais, likvidu aktīvu pārveidošanas digitālajā formā process.
Runātājs 1el
Ja kādam ir 30 000 eiro bankā, cik viņš pārskaitīs uz digitālo maciņu? Kāds būs šis limits?
Runātājs 3el
Bankas baidās, ka lielu kapitāla daudzums aizplūdīs uz digitālo eiro. Kā tas tiks novērsts? Bet vispirms par nodokļu izvairīšanos – es esmu izjūkusi. Tikai tāpēc, lai zinātu. Pirmā jautājuma par nodokļu izvairīšanos gadījumā, jūs mūs atstājāt gaidīt. Un man par to ļoti žēl. Jums ir jādara kaut kas.
Runātājs 4en
Lai atgriežos pie šī jautājuma. Tagad es sapratu labāk. Es nesaprotu, kāpēc jūs domājat, ka digitālais eiro palielinās nodokļu izvairīšanos. Es to neredzu. Šī būs transakcija, kas notiks — kas notiks galvenokārt šādi. Caur pašreizējo sistēmu. Tāpēc es nezinu, kā tas varētu palielināt nodokļu izvairīšanos. Var būt gadījums, kad attiecībā uz peer-to-peer, bet tas būs — ceru. Es domāju, ka tiks noteikts ierobežojums vienai transakcijai ar vienam norēķinam, lietojot bezsaistes risinājumu. Un tas, jebkurā gadījumā, tirgotāja līmenī, jāreģistrē kasā. Tāpēc es nezinu, kā tas palielinās nodokļu izvairīšanos. Patiesībā nemaz neredzu. Patiesībā mūs apvainoja, ka mēs to darām, lai, zināt, lai… Izvairieties no nodokļu izvairīšanās. Tāpēc es to neredzu. Kas attiecas uz turēšanas ierobežojumiem, jūs zināt procedūru, vai ne? ECB izdarīs priekšlikumu, ja pašreizējā likumdošana tiks apstiprināta, jo es vēl joprojām to gaidu. Ja pašreizējā likumdošana tiks apstiprināta, ECB izdarīs priekšlikumu saskaņā. Vai konsultējoties ar Komisiju. Tas tiks nosūtīts Padomē, un Padome varēs to apstiprināt vai neapstiprināt — šo summu. Tas ir maksimālais apmērs. Maksimālā summa. Šajā ierobežojuma robežās ECB ir brīva noteikt turēšanas ierobežojumus, atkarībā no apjoma. Tagad, Un tas attiecas uz turēšanu. Taču transakcijām nav ierobežojumu. Tātad jūs varat iztērēt tik daudz naudas, cik vēlaties, izmantojot digitālo eiro. Nav — vismaz pašreizējā likumdošanas priekšlikumā nav ierobežojuma tam, cik lielu sumu var iztērēt ar digitālo eiro. Ierobežojums attiecas uz sumu, ko Jūs varat turēt savā digitālajā naudas makā. Tagad, vai cilvēki pārnesīs savu noguldījumu no bankas konta uz digitālo eiro, ko mēs sniedzam šai komitejai, pirms gada šī komiteja saņēma detalizētu pētījumu, kas rāda, ka tas nav īsta bažas. Jums varbūt ir atceras, ka mēs jums esam snieguši pētījumu, kurā modelējām iespējamo turēšanas ierobežojumu ietekmi uz banku sektoru, sākot no 500 eiro līdz
3 000 iespējamos divos scenārijos. Viens scenārijs ir darbība pēc parastā shēmas, bet otra scenārija, jūs zināt, ir kritiska krīzes gadījums, tāpēc ka visi cilvēki izmantotu— lai pārvietotu tik daudz naudas, cik vien varētu. uz digitālo euru. Tāpēc, pat ja šajā ekstrēmajā scenārijā, simulācija, kuru mēs esam pieejami un kuru esam nodrošinājuši šai komisijai, parāda, ka nebūs nekādas ietekmes uz finanšu stabilitāti. tikai 13 bankas sasniegtu likviditātes seguma koeficientu, kas ir ir regulatoru noteiktie likviditātes prasības. Un aktīvu apjoms, ko pārvalda šīs 13 bankas, ir gandrīz nulle. Trīs procenti no kopējā eiro zonas aktīviem. Un runājam par šo ekstrēmo scenāriju. Tāpēc es ne— es domāju, ka varu tikai atkārtot to, ko mēs parādījām pētījumā, proti, ka mēs neredzam nekādas bažas par finanšu stabilitāti.
Runātājs 2en
Paldies. Tagad esmu atdevu vārdu SND pārstāvim Nikos Papamareou.
Runātājs 4en
Paldies, priekšsēdētāj! Paldies jums, kungs Cipollone, ka atkal esat šeit. Tāpēc process bijis grūts, un es gribu tikai uzsvērt vienu no šīs grūtības aspektiem. Debata ir pārāk bieži veidota lielu banku un lielāko dalībvalstu ierastajiem komercinstrumentiem. Tie tur lielākās daļas savās nacionālajās kartes sistēmās un, dabiski, vēlas tās aizsargāt. Balsis bija skaļa. Tirgotāju un pilsoņu balsis nebija tik skaļa, vismaz ne visās mazajās valstīs. Grieķijā mums ir IRIS, kas ir ir nekavējuma maksājumu sistēma, un cilvēki ar to ir apmierināti, bet mums nav savas valsts kartes shēmas, un tas attiecas arī uz daudzām citām valstīm. Tas attiecas arī uz lielāko daļu eiro zonas valstu. Kredītkartēm izmanto Visa vai MasterCard. Tāpēc mums digitālais eiro nav vienkārši patīkams papildinājums. Tas ir pirmais Eiropas maksājumu līdzeklis, ko varētu izmantot mūsu pilsoņi un tirgotāji ikdienas pirkšanām, un tas ir tas, ko nozīmē suverenitāte. Bet tas īsteni darbosies tikai tad, ja tas būs īsta alternatīva. Ja digitālais eiro maksās vienādu gan Atēnās, gan Tallinā kā starptautiskās shēmas, tad nevienam tirgotājam nebūs iemesla izvēlēties to. Un bankām nebūs iemesla piedāvāt to. Mēs būtu veikuši visu šo darbu, lai izveidotu instrumentu, kas nemaina neko tajā vietā, kur tas ir vis svarīgākais. Tātad tas nav lielo pret mazo valstu jautājums. Tas ir vienkārši jautājums. Vai šis projekts nav paredzēts, lai aizsargātu nostiprinātos komerciālās intereses un nodrošinātu katram eiro zonas pilsonim Eiropas izvēli? Un vēlētos atkal dzirdēt, ko jūs teicāt nedaudz agrāk. Tātad, ECB atbalsta domu, ka publiski atbalstāmos shēmas maksājumus ir jāņem vērā, samazinot virs vidējā līmeņa rezultātu līdz taisnīgai sadalei starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un visiem tirgotājiem, ieskaitot mazos tirgotājus. Pretrā ar vienīgi augšējo robežu. Tātad jūs piekrītat vidējai vērtībai, bet mums ir sistēmas maksas, kas bija samērā stingra SND pozīcija. Paldies. No paša sākuma— Pirmām kārtām, paldies par šo jautājumu. Es domāju, ka no paša sākuma tas nekad nebija noslēpums, vai ne?
Mēs esam teikuši: skatieties, ECB neņemsies segt nozīmīgu daļu no izmaksām, ko pašreizējā sistēmā sedz tirgotājs, bet gan kompensēs sistēmu. Un tas nav malnozīmīgs punkts. Tas nav malnozīmīgs — Ļaujiet man būt nedaudz skaidrākam šajā jautājumā. Mēs runājam absolūtos skaitliskās vērtībās par nelielu skaitu. Bet kad runājat par tirgotājiem, kuri vada savu darbību ar trīs vai četru procentu maržu, margina, ja no šīm izmaksām atņemiet tikai dažus bāzes punktus šī ir milzīga ietekme. Tāpēc tas nav tā— Ja esat mazs tirgotājs un dzīvojat no, ziniet, varbūt trīs vai četru procentu, tad jūs aprēķināt— Maržu, ko jums ir par jūsu produktu. Ja jūs varat samazināt jebkuru mazu daudzumu, neatkarīgi no tā, cik mazs tas ir, tas ir milzīgs uzlabojums. Tāpēc jau no paša sākuma esam teikuši, ka likvidējam lielu izmaksas daļu, proti, shēmas un procesa maksu. Un tad mēs — Un tas ir mūsu loma, vai ne? Lai izveidotu sistēmu, kas nodrošina dažas ietaupījumus sistēmai. Tagad, kā šīs ietaupījuma naudas tiks sadalītas ķēdē, tas nav mums jālemj, mēs to jau esam paziņojuši likumdevējiem: lūdzu, kungi, sadaliet šīs ietaupījuma naudas. lai visiem būtu kas iegūst, jo, lai izveidotu shēmu, vajag motivāciju, lai visi piedalītos. Tāda shēma, šāds ietaupījums, būtu vislabākais variants sadalīt. Tāpēc šis limits ir paredzēts, lai aizsargātu mazo tirgotāju, jo šajā brīdī jūs uzliekat tirgotājam, lai pieņemtu digitālo eiro, ir taisnīgi, ka jūs aizsargātu viņus pret iespējamo cenu kāpumu. Tāpēc, ko mēs esam ierosinājuši, ir ir godīga šo ietaupījumu sadale, lai visi iesaistītie dalībnieki būtu motivēti piedalīties. Un tieši tāda ir bijusi filozofija jau no paša sākuma. Es ceru, ka tas tiks atspoguļots arī galīgajā likumdošanā.
Runātājs 2en
Paldies jums, Marlēna Malag, no ECR grupas.
Runātājs 1pl
Paldies, Kungs Prezident. Man ir jautājums par piespiedu pieņemšanu. digitālais eiro. Vai EBT tiešām tic šī digitālā eiro produkta pievilcībai? Vai gan viņa tam netic un uzskata, ka tās plašā pieņemšana ir atkarīga no obligātas pieņemšanas? caur pārdevējiem? Ja digitālais eiro piedāvātu reālu vērtību, nebūtu nepieciešams spiest pārdevējus to pieņemt. Beigās, tam viņiem būtu papildu izmaksas. Eiro digitālā pieņemšana būtu jābūt pilnībā brīvprātīgai. Un kā jūs to vērtējat? Vai vienotās valūtas pakets jāuzliek šāds pienākums, vai arī nav obligāti? Liels paldies.
Runātājs 4en
Tāpēc ļaujiet man ņemt— Tas ir svarīgs jautājums un iespējams, ka to bieži pārskatīta. Tāpēc ļaujiet man dot— Paņemsim brīdi, lai to izskaidrotu. Jau no pašauma mēs esam jautājuši: kāpēc mēs to darām? Mēs to darām, jo vēlamies piedāvāt kaut ko, kas ir ļoti līdzīgs skaidrai naudai. To var izmantot tādiem lietošanas gadījumiem, kurus nevar nodrošināt ar skaidru naudu. Mēs runājam par lielu daļu no mūsu izdevumiem. Trešdaļa no mūsu izdevumiem ir tiešsaistē. Tas nozīmē, ka pilsoņiem nav brīvības izmantot savus naudas līdzekļus skaidrā naudā, lai samaksātu par svarīgiem gadījumiem. Mūsu, kā centrālās bankas, atbildība ir nodrošināt iedzīvotājiem maksājumu līdzekļus. Tāpēc mums ir jāpapildina skaidrā nauda ar risinājumiem, kas ļautu viņiem maksāt ar saviem līdzekļiem. Tātad digitālais eiro ir naudas elektroniskā versija. Un naudas ir — par to arī jūs runājat — un tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Likumīgs maksāšanas līdzeklis. Visās valstīs ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Tāpēc, ka digitālais eiro ir digitāla skaidras naudas versija, tam arī jāmantojam šo likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Bet tas nav — tas nav nekas dīvains. Tas ir suverēna nauda. Un pēc definīcijas, suverēna nauda spēj jūs atbrīvot no saistības. Tāpēc tas nav komerciāls produkts. Tas nav komerciāls produkts. Tas ir saistīts ar iespēju, ka cilvēki saglabā brīvību maksāt ar savu suverēno naudu. Tagad, fakts, ka tas varētu nozīmēt nelielas izmaksas tirgotājam, tas var būt. Lai būtu kā būs, bet ja paskatāmies reālo situāciju, Eiropas dažādos stūros mazie un lielie tirgotāji atbalsta šo ideju. Tas nozīmē, ka ietaupījumi, ko viņi varēs gūt, pieņemot digitālo euru, būs daudz lielāki par nelielo ieviešanas izmaksām, kuras viņiem būs jāmaksā. Es domāju, ja digitālais eiro būtu narkotika mazo tirgotāja pelņai, mēs būtu dzirdējuši. Mēs esam tieši pretējo pieredzējuši. Katru reizi, kad tik satiekamies ar viņiem, viņi mums saka: « Izdariet to ātri. Izdariet to ātri. Jo mums ir svarīgi taupīt naudu un panākt pārredzamību attiecībā uz maksu, ko uzliek citi dalībnieki. »
Paldies.
Runātājs 2en
Paldies. Ludovic Todor no Renew grupas.
Runātājs 4en
Paldies un paldies par šo interesanto diskusiju. Es īsti nebaidos tirgotāju, jo viņiem būtu jāiegūst labuma no digitālā eiro. Mans jautājums attiecas uz diviem citiem īpaši svarīgiem jautājumiem. Viena lieta ir sabiedrības pieņemšana, un tam ir nepieciešama veida lietotāja pieredze, kas būtu salīdzināma ar citiem risinājumiem. Un ja banku sektors neatbalsta pietiekami projektu, tad viņi, jūs zināt, var nodrošināt, ka lietotāja pieredze ar elektronisko naudu būs nedaudz atšķirīga no pieredzes ar digitālo eiro. Vai varat par to kaut ko pateikt? Un otrais punkts ir saistīts ar diskusiju, ko mēs esam piedzīvojuši Eiropas Parlamentā par to, vai jāievieš digitālais eiro. digitālo eiro. Vai varat komentēt šo jautājumu? O otrā jautājuma pamatā ir debates Eiropas Parlamentā par to, vai ieviesiet digitālo eiro vai atbalstīt privātā sektora risinājumus. Tāpēc man jautājums šobrīd ir: kā Jūs to vērtējat? Vai pastāv iespēja izveidot papildus sistēmu, kurā būtu veids no digitālā eiro
Runātājs 3en
Paldies. Tās ir divi jautājumi, bet noteiktā nozīmē tie norāda uz vienu un to pašu jautājumu. Tagad gan noteikti, ka sabiedrības pieņemšana ir atkarīga no lietotāja pieredzes. Tāpēc mēs strādājam intensīvi, lai izveidotu augstākās klases lietotāja pieredzi. Kā jūs varat iedomāties, mēs veicam fokusa grupas. Bet darot to, nevēlamies, lai paliek kāds malā. Mēs neesam komerciāls produkts. Mēs neesam komerciāls produkts. Tāpēc iekļaujamība ir ļoti, ļoti svarīga iezīme. Ļoti, ļoti svarīga iezīme. Tāpēc mēs centamies iekļaut šo iezīmi darba kārtībā, lai piekļuve un lietošana būtu vienkārša – lai būtu viegli saprast. Tādu mēs centamies izveidot. statūtā un, lai nodrošinātu fizisku šīs iezīmes attēlojumu, mēs izstrādājam savu aplikāciju, kas iekļautu visas šīs funkcijas. Tāpēc arī esam pieprasījuši, lai aplikācijas izplatīšana kļūtu obligāta. Tagad diskusija turpināsies — es domāju — tāpēc, iekš. Lai nodrošinātu, ka visi būs iekšā. Daži ir mudinājuši izplatīt digitālo euru, nevis atteikties no projekta. Jāstrādā pie stimuliem. Tāpēc jau no paša sākuma strādājam ar privāto sektoru, lai mēģinātu izveidot produktu, kas mudinātu tos izplatīt. Mēs jau esam runājuši par kompensācijas modeli, bet ir vēl kaut kas. Mēs teicām privātajam risinājumam, ka privātais risinājums Eiropā šobrīd ir ierobežots. Ir ierobežota valsts līmenī vai lietošanas gadījumos. Tāpēc, lai tie nodrošinātu pilnīgu segumu visā eirozonā un visiem lietošanas gadījumiem, parasti ir nepieciešams apvienot nacionālā risinājuma segumu ar starptautiskās kartes shēmas segumu. Bet katru reizi, kad klients izmanto starptautisko kartes shēmu, viņš zaudēs maksu un datus. Tāpēc, ja viņi varētu segt savas vajadzības ar digitālo eiro vietā starptautiskās kartes shēmas, tas uzlabotu viņu finanšu rezultātu. Un mēs uzskatām, ka tas ir efektīvs veicinātājs tam, lai viņi ne slēptu pārāk daudz digitālā eiro. Tajā pašā laikā — Tajā pašā laikā Iespēja segt ar digitālo eiro un fakts, ka privātā shēma var atkārtoti izmantot mūsu
pieņemšanas tīkls. Jāatbalsta viņu spēja paplašināt savu ietekmi aiz pašreizējā līmeņa, ko viņi pašlaik sasniedz. Ļaujiet man sniegt piemēru, lai visi varētu saprast. Šodien, jauna privātā risinājuma piedāvātājs vēlas paplašināt darbību tirgū, kurš vēl nav pārklāts, tam privātajam risinājumam ir jāaiziet un jāpārliecinā katru tirgotāju pieņemt standartu, ko izvēlējies šis privātais risinājums. Un tas ir ļoti dārgi un aizņem daudz laika. Ar digitālo eiro tīkls jau būs pieejams, kā mēs to esam minējuši iepriekš. Likumīgs maksāšanas līdzeklis. Tādējādi privātā sektora jau tagad varēs izmantot esošo pieņemšanas tīklu. dēļ digitālā eiro es prognozēju, ka tiks piedāvāts dažādu risinājumu kombinācija. Digitālais eiro varētu nodrošināt — nodrošinātu pamatinfrastruktūru un noteikti, uz kuras privātā sektora varētu attīstīt jaunus risinājumus un. nodrošināt savas pakalpojumus. Tas ir īpaši svarīgi, tomēr, jo dzīvojam šajā laikā zinām, ka sistēmā ir nepieciešama noteikta rezistence un rezerves, jo var notikt jebkas. Tāpēc, ja mums ir dažādi veidi, kā ļaut mūsu cilvēkiem veikt maksājumus neatkarīgi no iespējamiem avārijas pārtraukumiem, es domāju, ka, ņemot vērā laiku, kurā mēs dzīvojam, tas ir gudrs solis.
Runātājs 1en
Paldies jums, priekšsēdētājs Damian Boeselager.
Runātājs 2en
Jā. Patīkami jūs atkal redzēt šeit. Kā jūs zināt, mēs esam sarunu par digitālo eiro fāzē, un šeit ir daļa no sarunu komandas. Gribētu jautāt par sankcijām. Jūs vairākas reizes esat minējis digitālo eiro kā suverēnu skaidru naudu. Un es saprotu, ka nesen mēs redzējām, kā Eiropas Komisija uzsver, ka saskaņā ar maksājumu kontu direktīvu trešo valstu sankcijas neatņem pilsoņiem tiesību uz pamata bankas kontu. Tātad tas jau attiecas uz komercbanku kontiem. Bet tomēr esam dzirdējuši no Starptautiskās krimināltiesas tiesnešiem un iespējams arī no citiem, ka viņiem ir problēmas, lai arī tikai pamata bankas pakalpojumu kontus atvērtu. Tas viņiem ir — viņiem tas ir atļauts pēc mūsu noteikumiem. Tāpēc, ja Jūs domājat, ka digitālais eiro ir jābūt suverēniem naudas līdzekļiem, vai tad nebūtu jānorāda skaidri, piemēram, ka vismaz cilvēkiem, kuri nav bankā, jebkādu citu iemeslu dēļ — kas var būt netaisnīgi —, digitālais eiro vismaz pilnībā un visās audita pārbaudēs jābūt saglabāts? Tas ir pirmais jautājums. Un otrais jautājums būtu: vai mums arī nebūtu jāizmanto digitālais eiro ar iespējami speciālu režīmu šiem cilvēkiem, režīmu, kuru varētu aktivizēt dažādos veidos, lai ļautu institūcijām un subjektiem cilvēki, kurus skar šīs sankcijas, varētu iegūt augstākus turēšanas ierobežojumus, augstākus transakciju ierobežojumus utt. Tas ir pirmais jautājums, un jo ir viegli, es uzdosīšu arī otro jautājumu — par piekļuvi mobilajiem ierīcēm. Es domāju, ka tekstā ir teikts, ka pamatā, mobilā telefona pakalpojumu sniedzējiem ir jānoslēdz vienošanās ar komercbankām, kad runa ir par digitālā eiro lietotnēm to telefonos un to funkcionalitāti. Tas nav patiess attiecībā uz tos, kas pakļauti DMA, kur jā nodrošina pilna funkcionalitāte, bet ir mobilo tālruņa pakalpojumu sniedzēji vai ražotāji, kas nav pakļauti DMA. Tāpēc es gribēju uzzināt, vai jums ir kādas viedoklis par to, vai tas arī potenciāli nevajadzētu būt bez maksas, nevis
pakļauts pārrunām. Paldies.
Runātājs 3en
Tātad — es mēģinu atrast vienkāršu atbildi uz jūsu pirmo, ļoti garo un sarežģīto jautājumu. Tāpēc ļaujiet man šo tēmu nedaudz apskatīt no attāluma. Jau no pašaša, un esmu to jau teicis, mēs izveidojām digitālo eiro, lai tas būtu pēc iespējas iekļaujošāks un lai to varētu izmantot ikviens. Tāpēc, lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši infrastruktūru, kas nepieciešama tikai mums – Eiropas iedzīvotājiem. Tagad es domāju, ka mums ir pietiekami labs pamats, lai to nodrošinātu. Var atrastas dažus risinājumus tehniskajā līmenī, lai nodrošinātu, ka neviens netiktu izslēgts no pamatsaimniecībām, piemēram, no norēķiniem. Tāpēc šis ir mans atbilde uz jūsu pirmo jautājumu un, protams, arī uz otro jautājumu. ja visi pakalpojumu sniedzēji būtu iekļauti 33. pantā, tas būtu labākais risinājums. Ja mēs varam — ja mēs varam to īstenot tieši, tas būtu vienkāršs — vienkāršs veids, kā īstenot šo risinājumu, tas būtu labākais veids, kā turpināt.
Runātājs 1en
Paldies. Es atdošu vārdu Pasqualem Tredico no Kreisās.
Pasquale TridicoThe Leften
Paldies. Paldies jums, kungs Cipollone. Paldies, Damian, jo jūs tikai uzdājāt jautājumu, ko arī es gribēju uzdot, bet vēlētos dziļāk izpētīt šo jautājumu. šis jautājums, Kipoļoni kungs. Jo īstenībā Itālijā šobrīd ir ļoti jutīgs jautājums, un, izņemot iespēju atrast risinājumu šai problēmai ar digitālo eiro, vēlētos, ja iespējams, saņemt Jūsu atbildi. Es runāju par sankcijām, kuras „Banca Etica“ saņem no ASV. Ko tas paties nozīmē. Neļaut asociācijai, kas saucas Autistici Immaginari, piekļūt tās pakalpojumiem un naudai ar nosacījumu, ka Banca Etica sniegtu pakalpojumus Autistici Immaginari, kas arī patiesībā notiek 130 000 klienti no Banca Etica arī tiktu praktiski sankcionēti. Tas ir jautājums, kas arī attiecas uz ārstiem no Kuba strādā reģionā, ko jūs ļoti labi pazīstat – to ir Kalabrija, kurā arī tiek pielietotas gandrīz vienādas sankcijas, jo tur tie strādā. Tātad šī situācija pašlaik ir pamatā nepanesama. Es jautājos, vai ECB mēģina salabot vai izveidot aizsegu tām iestādēm, kuras, izņemot šīs asociācijas, arī nodarbo kubiešu ārstus. vai Autistici Immaginari, kam ir tūkstošiem un tūkstošiem klientu, kuri arī riskē, ka viņu pakalpojumi tiks pakļauti ASV sankcijām. Šīs sankcijas, protams, netiek atzītas.
Runātājs 3en
Nu. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums vienas pamata iemesla dēļ. Problēmas avots ir tas, ka dolārs ir dominējošā valūta visā pasaulē. Tāpēc bankas, arī ja atrisinātu atsevišķu problēmu, maksājuma saņemšana no sankcionētā banka varētu būt riskanta. saņemošajām bankām, jo amerikāņi var novērst jums piekļuvi dolāram. sistēmā. Tātad, ja veiciet transakciju dolāros un darījāt ar kādu, kurš ir ticis sankcionēts, jūs varat būt pakļauts sankcijām. Tas ir ASV vienpusēja lēmuma. ECB neko daudz nevar darīt. Ko ECB dara šajā vispārējā frontē, ir stiprināt eiro starptautisko lomu. Kad runājam par eiro starptautisko lomu, mēs arī par to esam runājuši. Tāpēc tieši šeit mums jāizprot spēle. Tātad jūs nevarat, ja baidāties veikt darījumus ar kādu, kas ir pakļauts sankcijām, ka arī jūs varētu tikt sankcionēti, kas nozīmē, ka jūs nefinansējat sevi dolāros – tas ir milzīgs risks. Tāpēc cilvēki tajā neiesaistīsies. Nav daudz ko darīt, izņemot ja zināt, ka pamazām iesaistāties vidē, kur varat nodarboties ar biznesu, un… Jūs zināt, jūsu klientu finansēšana, arī ja viņi, ziniet, jo viņiem vairs nav vajadzīgi dolāri, jo viņi nodarbojas ar citām lietām. Kas attiecas uz konkrēto, ko digitālais eiro var darīt šajā jomā. Sākot no jūsu minētā punkta, es domāju, ka digitālā eiro infrastruktūra ir neatkarīga. Atkarīgs no mums, no ECB. Tāpēc varam ļaut jebkuram veikt transakcijas. Punkts ir tāds, ka— Jums ir jāatrod eiro un digitālā eiro ekosistēmā tādu subjektu, kurš nevajadzētu sevi finansēt dolāros. Jo tad šī iestāde varēs nodrošināt pakalpojumus. Un it īpaši izmantojot bezsaistes risinājumu, cilvēki varētu veikt maksājumus, jo bezsaistes risinājums nav — tas ir līdzīgi naudas apmaiņai. Tāpēc arī es atbildēju iepriekš: sistēma jau ir izveidota. Mums ir jāatrodina precīzs risinājums, kas ļautu mums piedāvāt specifiskus risinājumus.
gadījums un. Jo konkurss ir tāds, kāds ir. Tāpēc mums ir jāspēj, atkārtoju, ka tehniskā infrastruktūra jau ir pieejama un ļautu mums, kādu veidu, pārvarēt šo problēmu. Bet, cik es varu saprast, un es par to domāju jau kādu laiku, esmu neatradis nevienu. visaptverošu risinājumu. Tāpēc mums jāapsver konkrēti aspekti un jāredz, vai varam ko darīt. kaut ko konkrētajā līmenī. Atkal, priekšrocība ir tā, ka infrastruktūra galvenokārt ir atkarīgs no ECB, tādēļ varam ļaut jebkuram veikt transakcijas. Problēma ir vietējā līmenī, banku līmenī. Tāpēc jums ir jāatrod entītija, kura nav atkarīga no nepieciešamības sevi finansēt ar dolāriem. Ja atradīsiet šādu entītiju tīklu, mēs būtu pārvarējuši šo problēmu.
Runātājs 1en
Paldies. Tagad vārdu dodam Regīnai Duartei no EPP.
Regina DohertyPPEen
Paldies, priekšsēdētāj. Un laipni lūgts, kungs Cipollone. Tas ir ļoti interesants sarunu, un jūs pareizi norāāt, ka digitālā eiro ieviešana ir acīmredzami būtisks pienākums visiem līdzlikumdevējiem „Viena Eiropa, Viens tirgus“ ietvaros. Un tagad redzam, ka plāns ir panākt vienošanos atklātajā trīspusējā sarunā bez termiņa 18. novembrī. Tāpēc esmu pārliecināts, ka visi būs konstruktīvi, elastīgi un, protams, iesaistīsies ļoti nozīmīgi, jo zināms, cik nozīmīgs ir šis projekts stratēģiski, un jebkāds tālāks aizkavēšanās acīmredzami ietekmēs pirmajā izdevumā no ECB puses. Un es domāju, ka no mūsu viedokļa šī projekta īstenošana ir kaut kas, ko visi mēs acīmredzami vajadzētu uzskatīt par prioritāti. Tāpēc man ir divi jautājumi šajā sakarā. Pirmkārt, ja sarunas ievilksies, kādu ietekmi, jūsuprāt, tas radīs uz digitālā eiro ieviešanu un kādu ietekmi, jūsuprāt, tas radīs uz Eiropas stratēģisko autonomiju attiecībā? Otrkārt, īsāk, vēlētos uzdot jautājumu par diskusijām par izmaksām ar tirgotājiem kopējās ierobežojuma ietvaros. Kāda ir ECB viedoklis par to, vai vēl jāatstāj vieta pārrunām kopējā ierobežojumā, un vai jūs domājat, ka tas ietekmēs projekta galīgo veiksmīgumu? Paldies.
Runātājs 3en
Nu ehm. Nu no paša sākuma mēs teikam ehm. Mums ir vajadzīgas apmēram divarpus gadus, lai. Izsniegt digitālo eiro no brīža, kad likumdošana stājas spēkā. Kad es saku, ka likumdošana ir stājusies spēkā, es domāju Oficiālajā vēstnesī. Oficiālajā vēstnesī. Kāpēc tik tā formāli, ja vēlaties? Es tikai dosim vienu piemēru. Esmu spiests dot norādījumu cilvēkiem, kas izstrādā programmatūru, cik kontu cilvēki varētu būt. Jums varbūt šķiet, ka tas ir niecīgs jautājums, bet viņiem ir jāraksta kods tā, lai… Ievērojiet konkrēto prasību, kas noteikta likumdošanā. Tagad tas ir ļoti radikāls piemērs, bet ir daudz tādu dimensiju pastāv. Tāpēc koda pabeigšana prasīs likumdošanu. Bet padomājiet par noteikumiem. Noteikumi ir ir spēles noteikumi. Kā tiek apstrādāti maksājumi. Tas jāizskaidro soli pa solim. Tāpēc mēs vienmēr esam teikuši, ka nepieciešamas šie divi un pus gadi, jo ir jāievieš visa sistēma, tāpēc būtu nepieciešami šie divi un pus gadi no brīža, kad likums stājas spēkā. Acīmredzot, jūs zināt, ja mēs aizkavēsim beigu mērķi, tad brīdis, kad varēsiet ieviest digitālo eiro, tiks pārcelts. Tādējādi kaitējums būtu tas, ka mēs… Mēs nevaram atrisināt neatliekamo problēmu, ar ko mums ir stratēģiskās autonomijas jautājumā, un laiks paiet, tas ir, ja mēs nepaātrinām lietas, situācija tikai pasliktināsies. Jo, zinām, ka neeiropeiski dalībnieki iegūst lielāku tirgus daļu Eiropā. Jo vairāk mēs kavējam, jo sliktāka kļūs situācija un jo dziļāka būs mūsu atkarība. Tāpēc jau no paša sākuma esam iestājušies par ātru rīcību. Tāpēc, ESCB iekšienē mēs spiežam, patiesi skrienam, lai iegūtu pēc iespējas vairāk tehniskā laika, lai varētu nodrošināt un... Izsauciet digitālo eiro pēc iespējas ātrāk. Domāju par augšējo robežu, proti, tas tiešām ir tiešām… Nedaudz viegli par to runāt, jo, jūs zināt, es esmu centrālā banka. Vai centrālā banka izdod centrālo banku? Tas ir fiskāls lēmums, ja vēlies.
Tā ir veids, kā jūs sadalāt resursus savā vēlēšanu apgabalā un starp pilsoņiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka no sistēmas izņemam daudz izmaksas un līdz ar to sistēmai nodrošinām pietiekami daudz ietaupījumu, kas varētu veicināt visus iesaistīties. Tāpēc mana ieteikums visiem: nebūstat greizsirdīgi. Saprotiet, ka ikvienam ir jābūt noteiktam stimulam dalībai. Jo ja mēs to ieviesīsim, visiem būs labums. Ne tikai noteikti būs finanšu viedokļa, bet arī kā pilsoņi un attiecībā uz mūsu pašu brīvību un spēju pārņemt savu likteni savās rokās.
Runātājs 1en
Liels paldies un jums ir pilnīgi taisnība. Laiks atkal izplūst. Tāpēc mums ir nepieciešams, lai Padome būtu atvērta sarunām, un tagad es nododu vārdu Matiasam Eckei.
Matthias EckeS&Dde
Paldies, priekšsēdētāja. Kungs Cipollone, es gribētu uzdot jums jautājumu. Tas ir par ieviešanu un iespējamos izņēmumus no tās. Mēs visi vēlētos, lai digitālais eiro kļūtu par veiksmīgu modeli, veiksmīgu digitālu centrālo banku valūtu un publisku maksājumu līdzekli. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Taču, protams, tas nedrīkst novest arī līdz absurdam situācijām. Un tieši tāpēc Eiropas Parlaments ir noteicis izņēmumus, kas iet pat tālāk par Komisijas priekšlikumu, maziem un mikro uzņēmumiem un privātiem darījumiem. Es teiktu, ka noteikti nebūtu noderīgi digitālā eiro pieņemšanai, ja policija ieiet skolas blusa tirgū, jo tur nebūs pieņemti digitālie eiro. Taču vienlaikus, un tas ir mazliet mana bažas pašreizējās sarunās, izņēmums nedrīkst iet pārāk tālu. Kur jūs domātu, ka atrodas robeža, līdz kurai digitālais eiro vēl joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, tas ir, likumīgs maksāšanas līdzeklis? Kur atrodas robeža tām izņēmumiem, kurus tagad nosaka līdzlikumdevēji, kur mēs riskējam zaudēt digitālo maksāšanas līdzekļa statusu, tas ir, likumīga maksāšanas līdzekļa statusu?
Runātājs 3en
Paldies par jautājumu. Es domāju, ka mūsu sākotnējais priekšlikums bija saprātīgs. Mēs teikām, ka ja jūs esat tirgotājs, jūs jau pieņemat dažus digitālos maksājumus. jūs varētu pievienot digitālo eiro. Man šķiet, un tas bija vairāk vai mazāk mūsu sākotnējais priekšlikums, ka tas ir saprātīgi. Tāpēc, bet atkal, es domāju, ka varu tikai to atkārtot, jo tas ir vienkārši un nepievieno daudz papildu izmaksas. Piemēram, ja jau irat, zināt, jau esat savu. Jūsu back-end, kas ir pieslēgts front-end sistēmai, kurā jūs saņemat digitālos maksājumus, nepiešķirs daudz izmaksas. Paties sakot, mūsu novērtējums ir, ka 80 % digitālo maksājumu pieņemšanas ierīču var atjaunināt ar programmatūru, lai tās pieņemtu digitālo eiro. Tāpēc robežizmaksājums ir ļoti mazs. Tāpēc jau no paša sākuma uzskatījām, ka tas varētu būt saprātīgs risinājums, saprātīgs risinājums, saprātīgs risinājums.
Runātājs 1en
Paldies ESN. Kungs Droze.
Runātājs 4en
Jā.
Runātājs 2en
Paldies, priekšsēdētāj. Es runāšu vāciski. Kungs Cipollone
Runātājs 2de
Liels paldies par jūsu ziņojumu. Patiesi, eiropieši mīl savu naudu. Es arī esmu viens no tiem. Protams, visvairāk vēlētos, lai atkal atgrieztos Vācijas marks. Viņi gan to mīl, bet ārpus šiem diskusiju rāmjiem un iespējams arī ārpus savas ECB galvenās mītnes sabiedrībā tomēr ir ievērojamas šaubas par digitālo eiro. Un es domāju, ka jums būs jāveic daudz darba šajā jomā. Manais klausiens ir tas, ka, kā jūs zināt, kundze Lagarde efektīvi ir paziņojusi par savu agrīno mandāta atkāpšanos. Viņa ir padarījusi digitālo eiro vienu no savām prioritātēm. Šis formulējums norāda, ka digitālais eiro būtu viens no viņas prioritāšu. Vai tagad ir jebkādas ietekmes uz digitālā eiro projektu? Es domāju, vai ir kādi kavēkļi? Vai ECB iekšējās vadības maiņa nenāk par iemeslu, lai neatkarīgi pārskatītu digitālā eiro izmaksas, riskus un ieguvumus pirms ieguldījuma tālākos nozīmīgos finanšu un organizatoriskos saistījumos? Vai nebūtu jēdzīgi pabeigt parlamenta pārrunas un tad ļaut jaunajai ECB vadībai lemj par nākamajiem soļiem? Un konkrēts jautājums: kas notiktu, ja liela dalībvalsts, piemēram, Vācija 2029. gadā, būtu citas politiskās spēks vadībā un vēlētos izstāties no projekta? Kāda tad būtu tās sekas? Tā ir ir interesē. Paldies.
Runātājs 3en
Tāpēc ļaujiet man atbildēt par nodaļu, kas nodarbojas ar ECB. Tāpēc ECB pārvaldība ir spēcīga. Līdz šim brīdim eiro digitālās versijas izveides lēmumu ir atbalstījusi Pārvaldes padome. Kas sastāv no visiem eiro zonas centrālo banku vadītājiem, kā arī no sešiem Pārvaldes padomes locekļiem. Nu, ehm. Izpildīšanas rīkojums. Atvainojiet. Tāpēc līdz šim brīdim lēmums ir bijis vienprātīgs visos norisēs, un Visas eiro zonas centrālo banku padomes locekļi atbalsta šo procesu. No tā, ko es dzirdu, negaidu nekādu virziena maiņu. Jo abu vārdi, kas tika, zināt, izvirzīti prezidentūras amatam, publiskos pasākumos atbalstīja digitālo eiro un vēl pirms dažiem gadiem bija Pārvaldes padomes locekļi. Tāpēc es ceru, ka viņi turpinās atbalstīt arī to. Turklāt, Padome, proti, dalībvalstis, vienbalsīgi atbalstīja viņu priekšlikumu pagājušā gada 18. decembrī. Ar arī es dzirdu spēcīgu atbalstu no dalībvalstīm. Un arī Eiropas Parlaments ar lielu vairākumu ir balsojis par jūsu panākto priekšlikumu, jūsu panākto tekstu. Līdz šim brīdim redzu spēcīgu demokrātisku atbalstu digitālajam eiro. Turpmāk nākotnei es varu teikt, jūs zināt, nav nekas grūtāks par prognožu veidošanu. Tāpēc ļaujiet man izvairīties no šīs grūtības. Zaļie.
Runātājs 1en
Paldies, priekšsēdētāj! Ludek Nidamäe (EPP).
Luděk NiedermayerPPEen
Liels paldies. Labi, ka jūs esat šeit. Man ir divi vienkārši jautājumi. Katrs ir nedaudz atšķirīgs. Pirmais attiecas uz... Vairumtirdzniecības digitālais eiro. Kā tas palīdzētu risināt ASV sankciju pret Starptautisko Krimināltiesu problēmu. Jūs zināt, ka par to notiek diskusijas. Bet ja varētu kopsavilkt, kā mēs no tā varētu gūt labumu. Un otrs, jūs zināt, ka Eiropas Parlaments bieži ir prasījis par pilnvērtīgu digitālo eiro ieviešanu. Es esmu priecīgs, ka jūs septembrī, ja es nepieļauju kļūdu, sākat Pontes projektu. Vai jums jau ir kādi pirmie secinājumi no pirmajiem darbības mēnešiem?
Runātājs 3en
Paldies par jautājumu. Turklāt par sankcijām, es varu atkārtot, ko esmu teicis abās jomās Trivigo kungs. Mēs veidojam platformu, kas atkarīga tikai no mums. Tāpēc Pašā, tas ir tikai papildu slānis, kas pastiprina mūsu stratēģisko autonomiju. Turklāt, par to, kā tas var palīdzēt, kā digitālās eiro infrastruktūra var palīdzēt, tas var palīdzēt mums... Kamēr atrodam PSP iekšpusē, kas izplata digitālo eiro tīklu, kas. Ir izturīgas pret ASV sankcijām. Jo viņiem nav nepieciešams sevi finansēt dolāros. Patiesais jautājums ir tas, ka mūsu banku sektors, jūs zināt, ir jā finansēt ar ASV dolāriem daudzās aktivitātēs. Un tāpēc cilvēki, kas veic parastos banku darījumus, ikdienišķas banku operācijas, var bažīties, ka viņiem nebūs pieejami ASV dolāri. Tāpēc, kamēr mēs varam atrast maksājumu pakalpojumu sniedzēju kopu, kas nodarbojas tikai ar digitālā eiro izplatīšanu un nevajag finansēties ASV dolāros, es domāju, ka mēs varam izveidot kaut ko, kas būtu neatkarīgs no ASV konkrētajām sankcijām. Tāpēc mums jāpaliek elastīgiem un jābūt telpai, lai risinātu katru gadījumu atsevišķi. Vispārējā secībā, jā, tas ir bijis lielisks panākums. 21. mēs palaidām digitālo eiro. Tāpēc ko mēs esam uzzinājuši, Pontes. Pontes. Ko mēs esam uzzinājuši no Pontesa. Tātad jūs zināt, ka notikusi šī nozīmīgā pirmā transakcija, proti, ESM izlaida vienu miljardu eiro. Svarīgākais, teiktu, visai nopietnākais punkts, ko mēs esam uzzinājuši, ir tas, ka mēs varam izveidot vienotu sistēmu, vienotu sistēmu. Mēs varam izveidot integrētu platformu Eiropā, bet nepanāksim pilnīgu mūsu kapitāla tirgus integrāciju, it īpaši tokenizācijas jomā, ja vien neko nedarīsim likumdošanas līmenī. Mēs varētu atkārtot to, ko redzam: ja nav risinājuma, Eiropas regulējums par digitālajiem aktīviem, dalībvalstis jau pašas izstrādā savas. Savu likumdošanu, savu nacionālo regulējumu, kas varbūt nebūs savietojama ar nākamo atšķirīgu regulējumu. Tādējādi mēs varētu nonākt situācijā, kurā mēs varētu izveidot vienotu
integrētu finanšu tirgu, taču likumdošanas līmenī atkārtoti radīt mūsdienās pastāvošo sadrumstalotību. Tas būtu žēl, jo tas būtu zaudēta iespēja. Tāpēc es domāju, ka mums jāuzsāk nopietni domāt par to, kā izvairīties no šīs fragmentācijas. nacionālajā līmenī. Otrā lieta, ko mēs esam uzzinājuši, ir tā, ka interese par tokenizāciju ir liels un ka to varam gaidīt. Tāpēc mēs vērojam veidu par sniedziņa lodes efektu. Un daudzi cilvēki nāk pie mums un saka: kā mēs varam importēt un... Izmantojiet šo tehnoloģiju. Tikai, lai jums dotu piemēru, Francija plāno tokenizēt visas komercpapīrus un izplatīt tos caur DLT. Mēs runājam par 300 miljardu eiro lielu tirgu gadā. Tas nav mazs sasniegums. Citas institūcijas arī apsver iespēju izmantot digitālo eiro. Atvainojiet, vairumtirdzniecības risinājums. Mums. Piemēram, es biju Bangkoka gada sanāksmē, un daudz starptautisku starpnacionālu iestāžu nāca pie manis, lai saprastu, kā tās varētu izmantot šo risinājumu, lai nodrošinātu naudas daļu savām transakcijām ar tokenizētiem aktīviem.
Runātājs 1en
Paldies. Jebkuras pievilcīgas acis. Jā, Eveline Ragner. Liels paldies par visiem jūsu atbildēm un ka esat šeit. Kungs Cipollone, ļoti vienkāršs jautājums, bet es domāju, ka ir grūti to risināt ārpusē pasaulē. Ir milzīgs daudzums dezinformācijas un maldinošas informācijas, un protams, ļoti palīdz, ka jūs esat šeit pašlaik un pacietīgi atbildat uz visiem šiem jautājumiem. Bet šī dezinformācija, es domāju, vienkārši ir paredzēta, lai izplatītu melus par digitālo eiro un tā sekām, un šeit ir daudz absurda. Tas notiek šeit. Vai jūs ņemat kādus no tiem? Es domāju, lai gan šie argumenti dažreiz var likties absurdi, piemēram: „Jā, digitālais eiro radīs nodevu Komisijas finansēšanai un visu pārējo“, protams, tam nav nekāda sakara ar realitāti. Vai ir kaut kas, ko jūs varat ņemt, pat ja tas ir loti absurds vai pilnīgi nepareizs, lai saskartos ar tām maldām, kas tik tikko ir klātesnēs digitālajā pasaulē?
Runātājs 3en
Kā jūs varat iedomāties, mēs pastāvīgi saskaramies ar šāda veida problēmām. Un mēs centamies atbildēt kā institūcija. Un mums ir institucionāla valoda, kā jūs varat iedomāties. Tāpēc sniedzam informāciju. Un mēģinām to padarīt pēc iespējas vienkāršāku, lai pēc iespējas plašāk izplatītu šo informāciju. Tāpēc, kā jūs zināt, mūsu tīmekļa vietne, kuru mēs cenšamies veicināt sociālajos medijos. Taču līdz šim mums ir milzīga šķērslis. Mēs nevaram veikt proaktīvu komunikāciju, kāpēc. Jo mēs nevaram būt priekšā pašiem sev. Kā mēs varam komunikēt par produktu vai risinājumu, kas neeksistē? Tāpēc ir tik tā ir svarīgi, lai jūs nonākāt līdz vienošanās. Jo tieši jūs dzemdēsiet šo bērnu. Tad mēs būsim spējīgi to ātri un spēcīgi izaudzēt. Bet mēs nevaram tiem dzemdēt. Tas ir jūsu darbs. Tāpēc es nevaru staigāt un slavināt digitālā eiro priekšrocības, jo digitālais eiro neeksistē. Tad jūs varētu likumīgi jautāt, kāpēc es reklamēju kaut ko, kas neeksistē, un kam es neesmu pilnvarots. Lai izsniegtu. Tāpēc arī tas ir svarīgi. Acīmredzot plānojam spēcīgu kampaņu. Bet mēs varam uzsākt šo kampaņu tikai tad, kad būs mums Kolēģijas līdera leģitimitāte, jo pateicoties Dievam, mēs dzīvojam demokrātijā, kurā valda tiesību valsts. Jūs zināt, mūsu uzvedība mūs valda. Tāpēc, lūdzu, palīdziet mums, jūs zināt, cīnīties pret to, e, um. Viltus ziņas, es teiktu. Un ir daudz aktieru, kurus redzēsim un redzam katru dienu. Vai varētu vēl vienu sekundi?
Runātājs 1en
Nē.
Runātājs 3en
Protams. Jūs zināt trīs. Pirms četriem gadiem, kad sākām runāt par stratēģisko autonomiju, kas nav atkarīga no Eiropas, tas šķita un ka mēs bijām pakļauti daudzām ārējām draudēm. Tas šķita kā ezotēriska diskusija. Četrus gadus vēlāk mēs katru dienu jūtam šīs sekas pa savu ādu. Ne tikai attiecībā uz maksājumiem. Tāpēc ir laiks pamosties un mēģināt uzbūvēt kaut ko, kas darbotos. No rīta pamostamies un varam būt nedaudz nomierināti ar domu, ka vismaz daļēji esam savas likteņa kungi.
Runātājs 1en
Paldies. Vai ir kāda runas pieprasījums? Nē. Paldies, dārgais Piero Cipollone. Varbūt nākamreiz, kad nāksiet uz komisiju, mums būs līgums.
Runātājs 3en
Pilnīgi.
Runātājs 1en
Par digitālo eiro.
Runātājs 3en
Es atnesīšu šampaniezi.
Runātājs 1en
Ceru. Vismaz šampaniešu. Liels paldies par jūsu laiku un paldies par mūsu apmaiņu.
Labāk. Tātad tagad varam pāriet pie sestā dienas kārtības punkta par banku sektora konkurētspēju, saskaņā ar Eiropas Savienības pašiniciatīvas ziņojumu. Šī iniciatīvā ziņojuma mērķis ir izklāstīt Eiropas Parlamenta nostāju par dažādiem jautājumiem pirms 2027. gada banku paketes. Tāpēc tas var tikt apspriests Eiropas Komisijā. Iesniegti vairāk nekā 500 labojumi. Es nevis došu vārdu atskaitniecei, bet Marco Sverber, kurš runās atskaitnieces Isabelle Benjumea vārdā.
Isabel Benjumea BenjumeaPPEen
Liels paldies, prezidenta kungs. Es izlasīšu Benjumeas kundzes vēstuli, jo šodien, diemžēl, viņa nevar būt šeit ar mums. Tāpēc sākšu ar citēšanu. Pēdējos dažos gados Eiropas konkurētspēja ir vājināta arvien pieaugošā birokrātiskā un regulatīvā sloga dēļ. Mūsu banku sektors cīnās ar šo problēmu. Sequences. Eiropas regulatīvais ietvars, kas regulē ES bankas, tagad pārsniedz 95 000 lapaspuslapi. Šodien mums ir ir labāk izturīgas bankas, bet mums arī ir bankas, kas atrodas konkurētspējas trūkuma situācijā salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām. Tās turpina darboties sadrumstalotā tirgū ar nacionālajiem barjeriem, pārāk sarežģītajām noteikumiem un augstajiem atbilstības izmaksām. Visa tas ierobežo to iespējas investēt, augt un finansēt mūsu ekonomiku. Un tas skar mūs visus. Tāpēc šī likumdošanas ietvara pārskatīšana ir neatliekama prioritāte. Projektreportam iesniegti 552 labojumi. Kā Eiropas Parlamenta ziņotāja viņa strādā ar pārējām politiskajām grupām, lai izstrādātu ambiciozu tekstu. ar aptuveni piecām prioritātēm. Pirmkārt, pabeigt banku savienību un likvidēt atlikušos šķēršļus vienotajā tirgū. Otrkārt, padarīt konkurētspēju sekundāru mērķi Eiropas uzraudzības iestādēm. Trešais, samazināt dublēšanos un liekās regulatīvās slodzes. Ceturtais, veicināt banku konsolidāciju. Un piektais, veicināt tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un tokenizācijas, izmantošanu. Viņa ir pārliecināta, ka ar ēnu ziņotāju ieguldījumu viņi varēs panāks vienošanos par ambiciozu ziņojumu. Tas ļaus Eiropas Parlamentam iesaistīties lielajā regulatīvajā paketē, ko Komisija plāno iesniegt 2027. gadā, ar spēcīgu un saskaņotu nostāju. Eiropai ir nepieciešamas bankas, kas var konkurēt un investēt. Bankas, kas finansē mūsu uzņēmumu augšanu un atbalsta uzņēmējus. Mums ir iespēja sniegt tām ietvarus, kas ļauj tām to darīt. Tādēļ mums ir jādarbojas ar ambīciju. Tā ir tas, ko es gribu pateikt Izabelles vārdā.
Runātājs 1en
Liels paldies. Es atdošu vārdu ēnai un sāksim ar SND un Ronas Fernandez.
Jonás FernándezS&Den
Paldies, priekšsēdētāj. Runāšu spāņu valodā.
Jonás FernándezS&Des
Vispirms vēlētos pateikt savu pateicību Isabelle Benjumea un viņas komandai. un nosūtām lielu sasaisti viņas APA, kurai ir bijis neliels negadījums, kas varētu būt ar sekām; ceram, ka tas ātri tiks atrisināts. Jebkurā gadījumā, vispirms, kā es saku, vēlētos pateikt savu pateicību Benjumeai par ziņojuma projektu un par pēdējo dažādo nedēļu darbu, kurā mēs īsumā centušos atrast vienošanos jomas, to starpā arī dēļ lielā labojumu skaita, ko esam iesnieguši visi. SANDI nostāja šajā jautājumā ir visai skaidra. Un to varētu apkopot šādi: ceram, ka šis INI palīdzēs nodrošināt, ka nākamajā gadā Komisija iesniegtajā likumdošanas priekšlikumā tiks samazināta vienotās tirgus fragmentācija, īpaši Savienības ietvaros. Banku sistēma, jo aiz sadrumstalotības slēpjas nopietni konkurētspējas jautājumi, kurus dažos gadījumos var atrast mūsu banku sektorā. Šis sadrumstalotības vispirms skar Banku savienības nostiprināšanu. Mēs saskaramies ar nozīmīgām nacionālām barjerām, kas mums neļauj izmantot Banku savienības efektivitāti. Likviditātes vai kapitāla pārvaldība nevar tikt nodrošināta efektīvi visā Banku savienībā. Šis sadrumstalotības skaidrojums arī daļēji skaidro papildu buferus, kurus, īsi sakot, nacionālie uzraugi ievieš, lai aizsargātos no riskiem citās jurisdikcijās, arī Banku savienības ietvaros. un visi tie ir SSM uzraudzībā. Un šie fragmentācijas jautājumi, kā es saku, rada izmaksu palielināšanos, iespēju zudumu un, kā es saku, efektivitātes zudumu, konsolidējot vienoto tirgu. Šie sadrumstalotības jautājumi ietekmē arī kapitāla prasības; piemēram, toreiz Eiropas Parlaments vēlējās piemērot izplūdes plūsmu tikai konsolidētā līmenī, taču tiklīdz mums ir sadrumstalota tirgus, mēs beigām pielietojām izvadplūsmu gan abos līmenī, un kad runājam par uzraudzības sistēmas sarežģītību
noteikti, mēs atrodamies sarežģītā situācijā, jo atkal saskaramies ar fragmentācijas problēmu. Tādēļ mums ir jānodrošina banku savienības nostiprināšana, mums ir jāatvieglo vai jāatļauj kapitāla un likviditātes atbrīvojumu izmantošana, mums ir jāpārskata daži no šiem buferiem, kas ir ieviesti dēļ fragmentācijas, un lai visu to atrisinātu, nepieciešama Eiropas noguldījumu sistēma. Tā nav vienīgais instruments; mums arī ir vajadzīgi citi veidi aizsargājumiem, taču nākotnes EDIS vai nākotnes Eiropas noguldījumu sistēma ir centrāla. Un vēl viena pēdējā ziņa: Eiropas banku sektora konkurētspēja netiks atrisināta, pārskatot uzmanības noteikumus. Pašreizējā Eiropas banku sektora izturība ir ļoti nozīmīgu uzmanības uz vērtību regulējuma ievērošanas pūļu rezultāts, un pateicoties šīm pūlēm banku iestāžu finansēšanas izmaksas, piemēram, ir ievērojami zemākas nekā citā vidē, kurā uzmanības uz vērtību regulējuma ietvaru prasības būtu atlaidušas. Tāpēc mēs uzskatām, ka banku konkurētspēja ir atkarīga no vienotās tirgus konsolidācijas, nevis no uzmanības uz vērtību regulējuma ietvaru pārskatīšanas, kas ievērojami veicina šo konkurētspēju. Paldies.
Runātājs 1en
Paldies. Par PFI, Tomás Cubín.
Tomáš KubínPfEen
Paldies, goda priekšsēdētāja. Runāšu čehu valodā.
Tomáš KubínPfEcs
Tāpat kā manas priekšteces, arī es vēlētos pateikt pateicību ziņotājai un viņas komandai, jo viņas veiktā darba apjoms, ņemot vērā lielisko labojumu skaitu un ļoti dažādās nostājas par atsevišķiem jautājumiem, kas izklāstīti ziņojumā, noteikti nav niecīgs. izstrādāt kopīgu parlamentāro nostāju, un visa sarunu komanda, ko vada ziņotājs, jau mēnesi strādā pie šī teksta, un es domāju, ka mēs jau drīz būsim pie teksta, ko visi varēs atbalstīt. Bet vēlētos arī pateikties pārējiem ēnu ziņotājiem, jo komunikācija un darbs pie šī teksta ir īsti konstruktīvs, un es jāatzīst, ka man tas personiski ļoti patīk. Pagājušajā nedēļā mēs bijām satiksmē ar ēnu ziņotājiem, pēc kura notika tikšanās tehniskā līmenī, kur mūsu asistenti patiešām daudz strādāja. Un es personīgi jāatzīst, ka esmu ļoti apmierināts. Pēdējā nedēļā mēs bijām satikušies ar ēnu ziņotājiem, pēc tam sekoja tehniskā līmeņa pārrunas, kurās mūsu asistenti īsteni daudz strādāja. Daudzās jautājumos mēs lielā mērā piekrītot: mēs negribam bankām dubultot regulatīvo slogu, mēs vēlētos vienkāršot sarežģītās procedūras, bet tas nedrīkst notikt cenu par resilienci un finanšu stabilitāti – ne tikai visas Eiropas Savienības, bet arī katras atsevišķas dalībvalsts dēļ. Tas arī ir saistīts ar citu punktu, kas plaši tiek diskutēts nākamā banku paketa kontekstā, ja mēs to varētu tā saukt, un tas ir efektīva kapitāla un likviditātes sadale robežšķērsojošajās banku grupās. Mēs saprotam, ka lielajām bankām sapņotā situācija izveidotos, ja tā, ko mēs varētu nosaukt par „kapitāla izšķīdināšanu“ visas grupas ietvaros, tiktu īstenota, nevis būtu jāņem vērā atsevišķo valstu ietvaros esošās atkarības. Tomēr mums arī jāņem vērā ietekmi uz saimniecvalstīm, kurās šīs lielās ārvalstu bankas darbojas caur savām tā sauktā kapitāla un likviditātes „atskirtīšana“ ir pilnīgi racionāli pamatojumi un mērķi, kuru mērķis nav nekas cits kā minētās valsts finanšu stabilitāte. Tādēļ, apspriežoties par apspriestozi ziņojumiem, kopā ar citiem kolēģiem, mēs meklējam līdzsvarotas formulācijas, kas ne tikai — kā jau šeit tika minēts — uzsvērtu kapitāla un likviditātes atbrīvošanas ieguvumus, bet arī iespējamos riskus. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs, mums ir būtiski, lai nākamajā banku paketā būtu pietiekami.
ir ņemtas vērā ārpus eiro zonas un tādējādi arī ārpus banku savienības esošo valstu specifiskais raksturojums. Šīm valstīm ir dažādi riski un tām ir dažādas iespējas salīdzinājumā ar eiro zonas valstīm. Un arī mēs augstu vērtējam, ka ziņotāja savā ziņojumā, lai arī īsi, tomēr ir minējusi šo jautājumu, un ceram, ka šie norādījumi tiks saglabāti tekstā arī turpmāk. Tāpēc vēlreiz paldies, un kā jau esmu teicis, esmu pārliecināts, ka drīz vien varēsim vienoties par šo galīgo tekstu.
Runātājs 1en
Paldies, ACR, Giovanni Corsetto.
Giovanni CrosettoECRit
Paldies, Kungs Prezident. Gribu arī sākt ar pateicību ziņotājam un saviem kolēģiem par līdz šim veikto darbu. Esam ieinteresēti grozījumos, kas vērsti uz Eiropas investīciju nepieciešamības stiprināšanu, tāpēc mums jābūt ambicioziem risinot strukturālos ierobežojumus, kas ietekmē konkurētspēju. Tomēr vēlētos skaidri pateikt: šeit nav runa ne par deregulāciju, ne par uzraudzības prasību vājināšanu. Finansiālā stabilitāte jāpaliek mūsu banku sistēmas pamatā. Tomēr tas nedrīkst mūs neļaut uzlabot regulatīvo ietvaru, likvidējot nepamatotus ierobežojumus un padarot to efektīvāku, lai atbalstītu reālo ekonomiku. Šajā kontekstā mēs atbalstām grozījumus, kas prasa proporcionalāku uzraudzības ietvaru, kas atbilst reālajam riskam. Vienkāršošana jāļauj pārvarēt regulatīvo pārklāšanos un ieviest mērķtiecīgas pasākumus tur, kur esošie prasības nav pamatotas ar esošajiem riskiem. Tas arī nozīmē nodrošināt, lai Bazeles 3 ieviešana neradītu konkurences trūkumus Eiropas bankām. Kā attiecībā uz suverēnajām iesaistīšanās, mēs turpinām stingri pretojamies jaunu ierobežojumu ieviešanai, ieskaitot jaunus risku svēršanas koeficientus. Daudzveidība jāveicina tirgus mehānismu, nevis regulatīvu iejaukšanos rezultātā. Tāpat arī jebkāda iespējamā pārskatīšana par ierobežojumu attiecībā uz suverēnajām atbildībām nedrīkst kļūt par nosacījumu banku savienības pabeigšanai. Kā arī nesen norādīja Eiropas Centrālā banka. Šie ir atšķirīgi mērķi, un banku savienības pabeigšana jāpaliek prioritātei. Mēs arī atbalstām pielāgotu režīmu mazajām un nekompleksajām institūcijām, kas ļauj bankām, kuras individuāli klasificētas kā tādas, izmantot proporcionālus prasību nosacījumus. Piemērošanas kritēriji jānovērtē, pamatojoties uz uzņēmējdarbības modeļa lielumu, sarežģītību un riska profilu katras institūcijas gadījumā, neatkarīgi no tās juridiskās vai organizatoriskās formas.
Kā, starp citu, norādīja Eiropas Komisija savā 17. jūlija ziņojumā. Ar arī sveicam priekšlikumus, kas vērsti uz banku spēju finansēt mazos un vidējās uzņēmējdarbības subjektus un ģimenes, kā arī tos, kas paredz uzlabot uzraudzības ietvaru, kas labāk atspoguļo nodrošināto kredītu un hipotekāro kredītu reālo risku profilu. It īpaši vēlētos izpētīt uzmanīgu regulējumu, kas vairāk ņemtu vērā ienākumu stabilitāti un aizņēmēju maksātspēju. Mēs arī uzskatām, ka ir piemēroti veicināt vienmērīgāku un homogēnāku uzraudzības regulējumu apdrošināšanas grupām, jo tas varētu tālāk atvieglot konsolidācijas darbības, kas palīdz novirzīt ietaupījumus produktīvajos investīcijās, saskaņā ar Ietaupījumu un investīciju savienības mērķiem. Paldies, priekšsēdētāj!
Runātājs 1en
Paldies par jauno skatījumu no Brook.
Runātājs 3en
Jā. Paldies, priekšsēdētāj, un vēlētos arī pateikt savu pateicību ziņotājam par līdz šim bijušajām konstruktīvajām diskusijām. Mums droša un stabila banku sistēma ir absolūti nepieciešama. Taču vienlaikus mums ir jārisina mūsu banku tirgus fragmentācija, jāveicina lielāka integrācija un jā nodrošina, ka konkurētspējīgas Eiropas bankas varētu efektīvi finansēt mūsu ekonomiku. Turklāt, kur noteikumi un regulas var tikt vienkāršoti neapdraudot finanšu stabilitāti, tie jāvienkāršo, un Renew ir gatavs konstruktīvi strādāt pie banku sistēmas, kas būtu ne tikai droša, bet arī izturīgāka, integrētāka un konkurētspējīgāka. Liels paldies.
Runātājs 1en
Paldies. Kreisajai.
Runātājs 3fr
Paldies, Sarah Mo.
Runātājs 2en
Paldies, goda priekšsēdētāja. Vēlētos arī pateikt pateicību ziņotājai par viņas konstruktīvo pieeju. Diemžēl mēs nesaprotam galveno komisiju un ziņojumu premisu. Bankas gūst milzīgus peļņas un nav nekādu problēmu ar banku konkurētspēju. Tāpēc Komisijas bažas paties ir ir par banku spēju finansēt reālo ekonomiku. Tomēr arī šobrīd bankas varētu finansēt vairāk būtisku ieguldījumu, taču tās koncentrējas uz pelnīgākajiem sektoriem. Nevar izdarīt virvi: jo vairāk banku regulējums tiek demontēts, jo noteiktāk nauda plūdīs uz spekulatīviem mērķiem, nevis uz reālo ekonomiku. Tas ir īsts problēms Eiropai, ka ASV riska finansējums strauji augošām startu kompānijām ir ievērojami lielāks. Taču atšķirība nav bankās, bet gan pārējā finanšu tirgū. Tāpēc, īsi sakot, runājot par mūsu labojumiem, uzraudzības iestāžu mandāti nedrīkst tikt aizklāti. Vēsture rāda, ka spēcīgi uzmanīgi uzraudzības mehānismi ir nepieciešami un tie uzlabo stabilitāti un beigu beigās arī konkurētspēju. Protams, ja pastāv pārklājošies prasības vai lieki slogs, ir ir telpa pārskatīšanai un vienkāršošanai. Tomēr prasīto kapitāla buferu kopējais līmenis nedrīkst tikt samazināts. Kaut arī pārāk šauri koncentrējoties uz dažiem jautājumiem, ko ir izvirzījis banku sektors, šis drafta variants palaidīs garām iespēju risināt problēmas, kas mums gaida. Uz redzeslodes daudzveidīgi riski. Finansējums ar mākslīgo intelektu, ģeopolitika, klimats un dabas jautājumi. Daudzi uzraudzības riski joprojām netiek risināti esošajā regulatīvajā ietvarā dēļ nepietiekamas attiecīgo datu pieejamības vai nepietiekamas atbilstošas apstrādes. Un lai risinātu šīs problēmas, būtu nepieciešams ES regulējums, kas uzlabotu spēcīgās uzraudzības noteikumus un atzītu daudzveidīgā banku sektora nozīmību un dažādās aspektes. Labākas metodes, kā identificēt, mērīt un pārvaldīt ģeopolitiskos, klimata un dabas riskus, būtu jāprioritizē šobrīd, nevis īsredzīgs fokusēšanās uz starptautisku sacensību, lai nonāktu līdz apakšējai līmeņim.
Paldies.
Runātājs 1en
Paldies. Paldies visiem jums. Es arī varu atgriezt vārdu ziņotājam. Tātad, balsušanas ikona atlikta uz šo pēcpusdienu. Uz ikonas tikšanos 1. decembrī. Paldies visiem. Mēs zināt.
Labdien. Tagad pārietam pie apspriešanas par ES Centrālās bankas ikonu komiteja gada pārskata labojumiem. Ziņojuma projekta autorei ECON komitejā 3. novembrī sniegtā prezentācija jau ir izraisījusi ļoti plašu diskusiju par centrālās bankas monetārās politikas pārvaldību un neatkarību, digitālo eiro un citiem jautājumiem. Gandrīz 300 labojumu ir iesniegti. Tagad mēs dzirdēsim grupu viedokļus par šiem labojumiem, un es sniegšu vārdu ziņotājam, p. Aftiasam.
Georgios AftiasPPEen
Dārgie kolēģi, runāšu grieķiski.
Georgios AftiasPPEel
vispirms vēlētos sirdsapziņas pēc pateikt saviem kolēģiem, goda Priekšsēdētāja, par viņu interesi par šo Eiropas Bankas jautājumu. Arī ceru uz konstruktīvu sadarbību par 2026. gada gada pārskatu un vēlētos, lai tas kalpo par pamatu 2027. gada pārskatam. Godājamie kolēģi, atkārtosim to, ko esmu teicis jau no paša sākuma: kā teica senie grieķi, *hekaston*. jūs spriedīsiet to, kas ir bijis pirms pastāvēšanas, un galīgais rezultāts būs vienošanās, un to darīs visi, nevis viens cilvēks. Mūsu sabiedrībām ir nepieciešams, lai mēs būtu vienoti un noteikti. Tāpēc, apsverot visas šīs labojumus, esmu identificējusi tēmas asis, un domāju, ka runa ir par interešu asīm. tas nav kopīgs Eiropas interese; energokrīze nav visiem Eiropas interese; digitālais eiro nav visiem Eiropas interese; monetārā politika – šie elementi neatšķir labējās, labējās, centrālās, liberālās vai citas pozīcijas. Visas mājsaimniecības, visas uzņēmējdarbības – Prezidenta kungs – tiek ietekmētas. Jebkuras atšķirības, kas varētu pastāvēt, es ticu, dāma Prezidente, un ļoti pateicos jums par to, jūsu labsirdīgā nostāja mums ir ļoti palīdzējusi, es domāju, ka visi varam piekrist, jo Eiropas problēmas ir kopīgas; vēlētos arī norādīt, ka Gribu uzsākt ar šādu secinājumu: Eiropas Centrālajai bankai vispirms jābūt sociālai institūcijai. tam jāatbalsta sabiedrības, uzņēmējdarbību, tam jāatbalsta kopējā labuma nodrošināšana sabiedrību intereses un, vispirms, tās neatkarību, jo neatkarīga Eiropas Centrālā banka nozīmē lielāku uzticību Eiropas pilsoņa acīm. turklāt, jo uzticamāki būsim savos priekšlikumos, jo sociālāki un objektīvāki, jo labāk kalposim Eiropas pilsonim, un es jums ļoti pateicos un gaidu jūsu novērojumus
Georgios AftiasPPEen
Paldies. Vārdā no Matthias Ecker, vārdu dodu Jonas Fernandes.
Runātājs 3en
Paldies. Paldies, priekšsēdētāj. Mūsu ēnuotaisis pārstāvis Matthias Ecker šoreiz nevar piedalīties pirmajā uzrunā, bet lūdza, lai es izlasu kādu piezīmi. Tāpēc es lasīšu. Jūs esat iesniedzis īsu un mērķtiecīgu pārskatu, kas nodrošina labu pamatu mūsu darbam. Tur ir daudz tādu lietu, kuras mēs, kā SND, varam atbalstīt. Gratulācijas un paldies ziņotājam. Ir skaidrs par ECB neatkarību, un tas ir pamatots laika posmā, kad citur centrālo banku neatkarība ir atklāti apšaubīta. Eiropai nedrīkst šaubīties, ka tā atbalsta savu centrālo banku. Mēs sveicam ziņojuma nostāju par eiro digitalizāciju. Tas ir skaidrs un ambiciozs ieguldījums. Vienlaikus, īsais ziņojums atstāj vietas dažiem jautājumiem tālākai izstrādei, un to mēs uzskatām par iespēju. Vispirms mandāts. Līgums centralizē ECB funkcijas ap diviem likumiski saistošiem mērķiem: nodrošināt cenu stabilitāti un atbalstīt Savienības vispārējās ekonomiskās politikas. Abi veido neatņemamu ECB mandāta daļu un vēlētos redzēt vairāk caurskatāmības par to, kā šis otrais mērķis atspoguļojas ECB lēmumos. Otrkārt, runājot par pašreizējo inflācijas epizodi, mēs saskaramies ar vēl vienu energijas cenu šoku, ko galvenokārt izraisa importētā fosilā energija. Naudas politika var ietekmēt investīcijas un nodarbinātību negatīvi, neizšķirot cenu kāpuma pamatiedzīību. Tādēļ sveicam ECB integrēto pieeju. Piezīmējam, ka ilgtermiņa inflācijas gaidas paliek labi balstītas. Un lūdzam ECB ņemt vērā ietekmi uz investīcijām un nodarbinātību, apsverot tālāku likmju paaugstināšanu. Trešais, monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība. Mēs tās uzskatām par papildinošām. Atjaunojamo energoresursu un energopatērēšanas efektivitātes investīcijas stiprina mūsu noturību nākotnes energocenu šokiem. Un mēs ar prieku sagaidīsim, kā Eiropas Centrālā banka pievērsīs uzmanību tam, kā finansēšanas apstākļi to ietekmē. SND ir apspriežis vairākus labojumus. Mūsu mērķis ir papildināt Jūsu projektu. Un īpaši, atspoguļojot dažus no jaunākajiem notikumiem, ar ko eirozona pašlaik saskaras.
To ietver, piemēram, arvien pieaugošo mākslīgā intelekta nozīmi gan ekonomikā, gan arī kiberdrošības jomā banku sektorā. Stabilkoinu straujo izaugsmi un riskus, ko tās var radīt monetārajai suverenitātei. vēlreiz paldies, Kungs Priekšsēdētāj. Paldies par Jūsu darbu šajā ziņojumā un par Jūsu līdz šim pateiktajiem izteikumiem. Mēs esam pārliecināti, ka kopā varēsim atrast labus kompromisus un padarīt šo ziņojumu stipru un līdzsvarotu Eiropas Parlamenta nostājas par ECB paziņojumu. Matthias Ecker un SND grupas vārdā es ar lielu prieku gaidu mūsu sadarbību nākamajās nedēļās. Liels paldies.
Runātājs 2en
PFI vārdā, k. Pokornā, k. Germanova. Paldies par vārdu. Turpināšu ar čehu valodu.
Runātājs 2cs
Ziņojuma projekts sniedz kopumā līdzsvarotu Eiropas Centrālās bankas darbības novērtējumu. Esam ieinteresēti cenu stabilitātes nodrošināšanā un EKB atbildībā par savu lēmumu skaidrošanu Eiropas Parlamentam un sabiedrībai. Ar mūsu labojumiem mēs vēlamies padziļinātāku iepirkšanas spējas attīstības novērtējumu. Lai gan inflācija lēninājas, mājsaimniecības vēl var just agrāko cenu kāpumu ietekmi. Tāpēc vēlētos, lai ziņojums novērtē, vai algas, pensijas un ietaupījumu ienākumi kopš 2021. gada ir spējuši panākt līdzsvaru ar cenu kāpumu. Ar arī sveicam priekšlikumu par kļūdu novērtējumu prognozēs un vēlētos, lai ECB paskaidrotu, kā šīs kļūdas ir ietekmējušas tās lēmumu laika plānošanu. Arī obligāciju pirkšanas izmaksas un riski pelnītu tādu pašu uzmanību. Mūsuprāt, 6. pants ir ļoti svarīgs, jo uzmanīga dalībvalstu budžeta politika var veicināt cenu stabilitāti un dot valdībām iespēju palīdzēt ģimenēm krīzes laikā. 7. pantā atbalstām iepirkšanas spējas minējumu un ierosinām atcelt specifisko prasību, ka ECB ziņo par izdevumiem pārtikai, energijai un dzīvokļiem atkarībā no ienākumu grupas. Gadskārtējā pārskata var novērtēt inflācijas plašākos ietekmes, bet lēmumi par mājsaimniecību atbalstu paliek izvēlēto valdību rokās. Par digitālajiem eiro, 12. pants aicina ātri vienoties. 12a. un 13. pantā tiek uzsvērts, ka digitālā eiro izmantošana būtu brīvprātīga un ka cilvēkiem jābūt joprojām pieejamiem gan skaidrā naudā, gan iespējai ar to norēķināties, tostarp mazāk apdzīvotās teritorijās. Mēs sveicinām šīs garantijas. Pirms ziņojums pasludina digitālo eiro par nepieciešamu, tam jānovērtē, kādas priekšrocības tas piedāvā salīdzinājumā ar esošajām maksājumu iespējām un kā tā ierosinātā forma aizsargātu pilsoņu finanšu privātumu un nodrošinātu banku spēju piešķirt kredītus. Un visbeidzot, vēlētos pateikties ziņotājam un saviem ēnu ziņotājiem par sadarbību un ceru, ka tā tiks turpināta.
Runātājs 1en
Liels paldies. Gilles Boyer vārdā vārdu dodu Ludovic Tordor no Renew.
Ľudovít ÓdorRenewen
Liels paldies. Es arī izlasīšu punktus, kurus Žils vēlējās izteikt šajā dokumentā, bet, diemžēl, viņš šobrīd nevar šeit būt. Pirmām kārtām vēlētos pateikties ziņotājam par kvalitāti projektu pārskata, kā arī visiem saviem kolēģiem par konstruktīvajiem apmaiņas, ko mēs bijām veikuši pamatojoties uz saviem attiecīgajiem labojumiem. Es domāju, ka daudzi no mums piekrīt vērtējumiem, kas izklāstīti drafta ziņojumā. Mūsu Savienība saskaras ar secīgu šokiem, tostarp ar pašreizējo krīzi Tuvajos Austrumos, kura sekas smagi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus. Galvenokārt dēļ augošajām izmaksām un pastāvīgās nenoteiktības, šajā kontekstā mūsu atkarība no importētajiem fosilajiem kurināmajiem padara mūsu ekonomiku pakļautu ārējiem šokiem. Tādēļ arī Renew vēlētos, lai ziņojums skaidri atzītu dekarbonizācijas pārejas lomu šādas jutīguma samazināšanā un stabilāku energijas izmaksas nodrošināšanā. Šī pārejas īstenošana prasa plašākus un labāk integrētus kapitāla tirgus, tāpēc taupījuma un ieguldījumu savienības pabeigšana joprojām ir prioritāte, lai gan vajadzīgo finansējumu pārejai mobilizētu, gan arī, lai pastiprinātu mūsu ekonomisko noturību. Turpināsim atbalstīt šo visu mūsu sarunu gaitā. Mūsu labojumos arī atkārto nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību plašākām EKB mandāta dimensijām, izņemot tās galveno mērķi — cenu stabilitātes nodrošināšanu. EKB vairākkārt ir atzinuši, cik svarīgi ir atbalstīt Savienības vispārējās ekonomiskās politikas. Atbilstoši arī vēlētos uzsvērt, ka monetārā politika jāveic pilnībā ievērojot ECB neatkarību, tai skaitā brīvību izvēlēties instrumentus, ko tā uzskata par piemērotiem. Eiropas Centrālās bankas neatkarība patiesi jāuztver pilnībā, un netradicionālie monetārās politikas instrumenti jāpaliek kā daļa no tās pieejamā rīku kompleksa. Bej galu, vēlētos vēlreiz pateikties ziņotājam par šo darbu. Esmu pilnībā pieejams, lai turpinātu mūsu konstruktīvos apmaiņas.
Mūsu prioritāte jāpaliek skaidra: nodrošināt cenu stabilitāti un garantēt mūsu finanšu sistēmas stabilitāti, jo abi šie elementi ir būtiski Eiropas Savienības ilgtermiņa labklājības un stratēģiskās autonomijas pamati. Tas ir Gilles Boyer vārdā.
Runātājs 1en
Liels paldies. Esmu dodams vārdu Rasmus Andreessenam no Zaļajiem.
Rasmus AndresenVerts/ALEen
Liels paldies. Ar arī no mūsu puses, paldies ziņotājam par ziņojuma projektu un arī par pirmo sanāksmi. Jau bijām apsprieduši ECB ziņojumu un dažādus labojumus. Es domāju, ka šogad ziņojums būs... tiks pārrunāti interesantā laikā arī tāpēc, ka redzēsim pārmaiņas ES fonda augstākajā līmenī, bet arī par dažiem no citu amatu, kurus tagad jāaizņem ESKB, vai kurus jāaizņem dalībvalstis un Parlaments jāapdomā. Un ar to saprotu, ziņojums nav par to, bet es domāju, ka tas mums dod iespēju apspriest dažas no nesenajām attīstībām monetārajā politikai un centrālajā banku darbībā. Un arī tas ir bija daļa no grozījumiem vai ir daļa no grozījumiem, ko esam iesnieguši. Pirmkārt, attiecībā uz cenu stabilitāti, es vēlētos. Gribu minēt, it īpaši šeit esošajiem kolēģiem, kuriem ir bažas par cenu stabilitātes jautājumu, un tieši es esmu tas, kurš es arī. Domāju, ka arvien svarīgāk būs ņemt vērā arī sekundāros mērķus, īpaši mūsu atkarību no fosilo kurināmo energijas un energētikas politikas, kas ir daudz plašāka par monetāro politiku, bet acīmredzot ietekmē arī šeit. Tāpēc mēs esam iesnieguši grozījumus par klimata faktoru un klimata riskiem. Otrs, vēlētos, lai kompromisos ietvaros tiktu iekļauts nepieciešamība, manuprāt, par vēlākiem pārdomām par monetārās un fiskālās politikas koordināciju, un trešais, kā nozīmīgs prioritāte arī mums ir arī izplatīšanas ietekme no monetārās politikas operācijām, piemēram, dzīvojamā fonda un institucionālo investoru un nekustamā īpašuma tirgu lomām. Tas ir joma, kurā esam iesnieguši labojumus, un kurā es domāju, ka tas šī gada pārskats vajadzētu attīstīties un nepalikties pie tā, kāda ir bijusi dažu pārskatu, par kuriem mēs esam balsojuši, bet mums vajadzētu padziļināt un attīstīt savu nostāju šajos jomās. Es ar interesi gaidu nākamos soļus. Lai redzētu kompromisus, kurus tagad jāuzraksta ziņotājam, un arī ceru atrast labus un stabilus kompromisus. Paldies. Ļoti paldies.
Runātājs 1en
Liels paldies. Un atgriežu vārdu ziņotājam.
Runātājs 4el
Paldies kolēģiem. Visas dzirdētās priekšlikums tiks iekļauti šajā galīgajā tekstā, par kuru esmu pārliecināts, ka būs ceļa rādītājs '27. Liels paldies.
Runātājs 1en
Paldies. Balsošana Kontu komitejā ir paredzēta 14. janvārī. Paldies visiem. Un balso sesija notiks plkst. 17 pēc septiņām minūtēm.
Runātājs 2en
Labi, kolēģi, varat atgriezties savās vietās, lai turpinātu ar balsošanu.
Runātājs 2fr
Es sāksu ar pārbaudes balsošanu. Jā.
Runātājs 2en
Labi, turpināsim. Mēģinājuma balsojums.
Runātājs 3en
Labdien. Turpināšu izmēģinājuma balsošanu.
Runātājs 2en
Es jūs gaidu. Es jūs gaidu. Tāpēc atveru balsošanu par testēšanas balsošanu. Balsošana ir atvērta.
Runātājs 4en
Jā, jā, paturēsim to.
Runātājs 3en
Pārbaudes balsošana, kolēģi. Ššš. Labi, es slēdzu balsošanu. Labi, viss darbojas kā vajadzīgs. Labāk, mēs zinām. Pāriet pie darba kārtības. 8. punkts, Direktīva par pensiju sistēmu stiprināšanu profesionālajā pensiju nodrošināšanā. Sāksiu ar kompromisa Nr. A, kas ir par, kas pret, kas atturas, pieņemts kompromiss B, kas par, kas pret, kas atturas, pieņemts kompromiss C, kas par, kas pret, sēdes noslēgšana, tas nav tik ļoti nopietni. Bet attiecībā uz pēdējo balsošanu, uzmanību, ir... Tagad jau ir trīs PPE pārstāvji. Nevar... Viņiem jānoņem savas kartes.
Runātājs 5en
Jā, jā.
Runātājs 3en
Labāk, sākam vēlreiz. Kompromiss C, kurš ir par? Kas ir pret? Kas atturas? Kompromiss D pieņemts, kas par? Kas pret? Kas atturas? Kompromiss E pieņemts, kas par? Kas pret? Kas atturas? Kompromiss F pieņemts, kas par? Kas ir pret? Kas atturas? Kompromiss G pieņemts, kas par? Kas pret? Kas atturas? Kompromiss H pieņemts, kas par? Kas ir pret? Kas atturas? Kompromiss A pieņemts, atvainojiet, kas par? Kas pret? Kas atturas? Kompromiss pieņemts un… Mums ir problēma šeit, atvainojiet. Mums ir trīs EPP locekļi.
Runātājs 4en
Pārāk daudz.
Runātājs 3en
Pārāk daudz. Patiesībā,
Runātājs 2en
Tāpēc viņiem jāizņem savas kartes.
Runātājs 3en
Tāpēc trīs deputātiem jāizņem savas kartes.
Runātājs 2en
Labi.
Runātājs 3en
Labdien, paldies. Tāpēc tagad, dārgie kolegi, mēs varam pāriet pie galīgā balsošanas, un es atveru balsošanu ar vārdu izsaukšanu. Balsošana ir atvērta. Balsuojana ir noslēgta. Un tā ir pieņemta. Daudz laimes ziņotājiem, proti, Buzzliger, ar 33 balsiem par. Neviena balss pret. Tagad. Mēs balsojam par mandātu ar vārdu izsaukumu. Balsošana ir atvērta.
Runātājs 5en
Vismaz 31 dalībnieks.
Runātājs 3en
Balsošana ir noslēgta. Un mandāts ir pieņemts. Daudz laimes ziņotājiem. Tagad. Tagad pārietam pie 9. kārtas punkta, pie balso par ziņojuma par PVN atgriezeniskās norēķināšanās mehānisma īstenošanu projektu. Un pirms balsošanas, uzdodu vārdu ziņotājam, kungam Pierre’i Pompi. Viena minūte. Jums vārds.
Runātājs 5fr
Loti labi. Tātad, es runāšu franču valodā. Gribu izteikt tikai vienu lielu nožēlu, jo manuprāt šis ir vienkāršs temats. Kā jūs zināt, tas ir par PVN viltošanu, tāpēc es domāju, ka šī ir tēma, kas mūs vienotu. Tas nav ne kreisās, ne labās puses jautājums vai kas cits. Un patiesībā, es nožēloju, ka mēs neatradām vienkāršu tekstu. Nu, tas ir spēles daļa, es domāju. Tātad, šis ir tikai izlikšanās. Joprojām runa ir par C. Tomēr institūcija, kurā Sani Terre ir pretējā pozīcija nekā mana grupa. Un tāpēc esmu šeit, nožēlojot, ka neatvērām priekšroku cilvēku interesiem. Tas ir viss.
Runātājs 3en
Paldies. Ziņotājs. Tāpēc sāksim balsošanu un turpināsim, rādot labojumus. Kompromisa alternatīva A, kas par? Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Tāpēc turpinām ar kompromisa alternatīvu B, kas par? Kas ir pret? Kas atturas? Pieņemts. Pārejam pie kompromisa labojuma C: kas par? Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Kompromisa alternatīva D, kas par? Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Kompromisa alternatīva E, kas par? Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Kompromisa alternatīva F, kas par? Kas ir pret? Kas atturas? Pieņemts. Kompromisa alternatīva G, kas par? Kas pret? Kas atturas? Pieņemts. Un mēs pārietam pie galīgā balsojuma ar balsojumu pa vārdiem. Es atveru balsošanu. Es slēdzu balsošanu. Un tas ir pieņemts. Paldies visiem. Nākamā otrā komiteja notiks 2026. gada 13. novembrī un 1. decembrī Briselē.
Es tā domāju.
Runātājs 1en
Patiesiņi gribēju teikt,
Labdien, Eiropas Parlamenta komitejas sanāksme šī komiteja padomes.