Brussels Live · Plenārsēde 2026-11-11 Automātiski transkribēts un tulkots no oriģinālās skaņas. Iespējamas kļūdas. Mašīntulkojums. Autentisks ir oriģināls. Neatkarīgs pakalpojums, nav saistīts ar Eiropas Parlamentu vai Eiropas Komisiju. Avots: © Eiropas Savienība. AI-generated: Transcripts, translations and summaries on this site are generated automatically by AI: speech recognition (Soniox), machine translation and summaries (Mistral AI). Not edited by humans before publication. EU AI Act, Article 50. [15:00:44] Roberta Metsola (PPE) [EN] Labdien, dārgie kolēģi un kolēģes. Vai es varētu lūgt jums, lūdzu, ieņemt savas vietas? Labākais, labākais. [15:01:09] Speaker 2 [EN] Pagaidām mēs uzminūti, lai kolēģi ieiet. [15:01:25] Speaker 2 [EN] Kārtībā. [15:01:42] Roberta Metsola (PPE) [EN] Tāpēc, dārgie kolēģi, 1918. gada 11. novembra 11. stundā, 11. mēneša 11. dienā uz rietumu frontes iestājās klusums. Šodien atceramiesi miljoniem dzīvību, kuras tika pārrautas, ģimenēm, kas palika gaidīt, un paaudzes, kas ir mainījusies uz mūžiem. Atceršanās arī nozīmē godāt tos, kas vienu paaudzi vēlāk cīnījās, lai aizsargātu un atjaunotu Eiropas brīvību. Viena no šīm varonēm bija Solange Alexandre, kura aizgāja mūžībā pirms dažām dienām 104 gadu vecumā, pazīstama ar vārdu Scorlet. Viņa vadīja 30 pretošanās cīnītājus pret nacistu okupāciju un palīdzēja atbrīvot Turīnu Francijā. Mums jāturpina viņu stāsti, jāaizsargā mūsu brīvība un jāaizsargā miers, par kuru viņi upurēja tik daudz. [15:02:47] Roberta Metsola (PPE) [FR] Dievs, kundze Alexandre, mēs nekad jūs neaizmirsīsim. [15:02:52] Roberta Metsola (PPE) [EN] Tagad, dārgie kolēģi, vakar smagās laika apstākļu dēļ Bulgārijas Trakijas automaģistrālē notika vairāki vairāku transportlīdzekļu satiksmes negadījumi. Vismaz 11 cilvēki gāja bojā, bet daudzi citi tika ievainoti. Eiropas Parlamenta vārdā sniedzam visdziļāko līdzjūtību ģimenēm un mīļajiem tiem, kas zaudēju dzīvību. Paldies glābšanas dienestiem un medicīnas komandām, kas bez atlaidām strādāja notikuma vietā, kā arī visiem, kas nāca ziedot asinis. Mēs visi bijām satriekts un šokēts par šāvieniem, kas notika pagājušā sestdienas pēcpusdienā Kravkavas galvenajā tirgus laukumā. Tas, kas vajadzēja būt mierīgu pēcpusdienu, pārvērtās bezjēdzīgā uzbrukumā, kurā gāja bojā seši cilvēki un citi tika ievainoti. Vēlāk tika atrasti vēl trīs cilvēki miruši uzbrucēja mājās. Pateicamies Eiropas Parlamentam un policistiem, kas bija notikuma vietā, par ātro un drosmīgo rīcību, lai apturētu uzbrucēju. Un neatliekamās palīdzības dienestiem, kas palīdzēja cilvēkus nogādāt drošībā. [15:04:14] Roberta Metsola (PPE) [FR] Dārkie kolēģi, arī šī Asambleja bija dziļi satriekta par uzbrukumu, kas notika mēnesī sākumā Trappē un La Verrijē. Viens nevainīgs cilvēks zaudēja dzīvību, un vēl vairāki cilvēki tika ievainoti, tai skaitā 12 gadus veca meitene. Izrāda mūsu piemiņa par Pengo Bosiovangi un izteicam dziļāko solidaritāti visiem tiem, kuru dzīves ir sagrautas šī uzbrukuma dēļ. Neviens nedrīkst būt mērķis savas ādas krāsas dēļ. Par viņu izcelsmi vai reliģiju. Rasisms nav atrodams mūsu Eiropā. [15:05:13] Roberta Metsola (PPE) [EN] Tagad, dārgie kolegi, 2026. gada 28. oktobrī notika vēl viena traģēdija. kad Urdas, Spānijā, notika vilcienu sadursme, kurā gāja bojā 69 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Šī mājas vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenēm un draugiem, kas sēro par saviem mīļotajiem. Mēs dalām viņu sāpēm un vēlējamies ātru un pilnīgu atlabšanu visiem ievainotajiem. Arī izteicam sirdsapju pateicību neatlaidīgajiem glābšanas dienestiem, kas darbojās katastrofas vietā. Tāpēc, dārgie kolēģi, par godu visiem, kas zaudēju dzīvību, lūdzu, pievienojieties manai klusuma minūtei. [15:06:42] Roberta Metsola (PPE) [EN] Paldies. Atvainojos. Oh, atvainojiet. Atvainojiet. Paldies. [15:06:55] Speaker 2 [EN] Ja jūsu paziņojumi no manas puses, man ir gods sveikt Nīderlandes parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondraciuk sievietē, Diplomātiskajā galerijā šai svarīgajai mini sanāksmei. Plenārsēde. Mēs ļoti priecājamies, ka jūs šeit esat, Olena. Laipni lūdzam. 2026. gada 22. oktobra sēdes protokoli un pieņemtie teksti ir pieejami. Vai ir kādi komentāri? Nē. Tādējādi 2026. gada 22. oktobra sēdes protokoli un pieņemtie teksti ir apstiprināti. Spānijas kompetentās iestādes man paziņojušas, ka Antony Comini-Olivares ir ievēlēts par Eiropas Parlamenta locekli no 2026. gada 22. oktobra. Es sveicinu mūsu kolēģi un atgādinu, ka viņš sāks darbu Eiropas Parlamentā un tā institūcijās ar pilnām tiesībām, līdz tiks pārbaudīti viņa pilnvarojumi. Eiropas Parlaments no 2026. gada 18. septembra pārbauda Balázs Orbán un Roberta Garbela pilnvaras. Saskaņā ar Regulas 10. un 183. pantu un ņemot vērā attiecīgā deputāta piezīmes, esmu izlēmusi piemērot sodu p. Sebastian Tünkönen par traucēšanu sēdes 2026. gada 17. jūnijā, rīkojoties nepiemērotā veidā balsošanas sesijas laikā un neievērojot Viceprezidenta aicinājumus turpināt balsošanu. Sods ir brīdinājums. Par šo lēmumu tika informēts attiecīgais deputāts. Viņš nav iesniedzis iekšēju sūdzību Birojam saskaņā ar 184. noteikumu. Tāpēc sods ir galīgs. Grieķijas kompetentās iestādes ir vērstas pie manis ar lūgumu atcelt Nikosa Papasa parlamentāro imunitāti. Vācijas kompetentās iestādes arī ir vērstas pie manis ar lūgumu atcelt Arno Bausemer imunitāti jāatceļ. Polijas kompetentās iestādes ir vērstas pie manis ar lūgumu, lai atceltu Gregora Brauna parlamentāro imunitāti. Šie lūgumi tiks nosūtīti Juridiskās lietas komitejai. EPP, PFE un EKR grupas, kā arī neatkarīgie deputāti ir ziņojuši man par lēmumiem, kas attiecas uz izmaiņām komisijās un delegācijās. Šie lēmumi tiks ierakstīti šodienas sēdes protokolā un stāties spēkā no šodienas. [15:09:15] Speaker 2 [EN] paziņojums. Inter un Liber Afet un Dever Yuri un Liber komitejas ir izlēmušas uzsākt starpinstitucionālās sarunas saskaņā ar Darbības kārtības noteikumu 72. pantu, 1. punktu. Sarunu mandātiem kalpo ziņojumi, kas ir pieejami plenārsēdes tīmekļa lapā, un to nosaukumi tiks publicēti sēdes protokolā. Saskaņā ar 72. pantu, 2. punktu, deputāti vai politiskās grupas, kas sasniegušas vismaz vidējo slieksni, var rakstiski lūgt līdz rīt, ceturtdien, 12. novembrim, līdz pusnaktij, lai lēmumi tiktu nodoti balsošanai. Ja līdz norādītajam termiņam netiek iesniegta balsošanas prasība Parlamentā, komisijas var uzsākt sarunas. Rīt mēs turpināsim Eiropas Parlamenta viceprezidenta vēlēšanas, lai aizvietotu p. Nicolao Stefanutsa. līdz otrdienai, 10. novembrim, plkst. 19:00, esmu saņēmis šādas kandidatūras: p. Radu Lajkovu, ko izvirzījusi ESN grupa, un p. Tilly Metz, ko izvirzījusi Zaļo/EFA grupa. Kandidātes man apstiprinājušas savu piekrišanu kandidēšanai. Tā kā kandidātu skaits pārsniedz jāaizpildāmo vietu skaitu, rīt veiksim slepenu elektronisko balsošanu saskaņā ar Regulas 17. pantu, 1. punktu. Vai varu izmantot šo iespēju, lai pateiktu pateicību Viceprezidentam Stefanutsai par kopīgi paveikto darbu? pārietam pie darba kārtības. Revidētais galīgais darba kārtības projekts, ko 2023. gada 10. novembrī ir pieņēmusi Prezidiju konference saskaņā ar 163. pantu, ir izsūtīts. Darba kārtība ir pieņemta, un tāpēc ir noteikta šī sēdes darba kārtība. Kungs Buxader, ja jums ir kāda jautājums, kas nav kārtības jautājums, lūdzu, izteikties ar vienas minūtes runu, vai labi? Šovakar, drīz. Mēs varam jums piešķirt vārdu. Viena minūte ilga runa. Labi. Ak, mana roka. Tagad pārejam pie nākamā punkta dienas kārtībā — viceprezidenta paziņojumu, kungs Buxader, tas nav kārtības jautājums. Mēs neatļausim kārtības punkta par spāņu tautu. Labi? [15:11:44] Roberta Metsola (PPE) [EN] Mums būs runa, kas ilga vienu minūti. Es došu jums vienas minūšu garu runu. Pagaidiet mirkli. Es teikšu jums vienas minūtes uzrunu. Bet vispirms — tam nav nekāda sakara ar šodienas kārtību. Nākamais dienas kārtas punkts ir Komisijas viceprezidenta, Augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos, paziņojums. Tas ir par Ukrainas bērniem, kurus Krievija piespiedu kārtā deportējusi uz Krieviju vai kuri dzīvo Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Es vēlētos informēt locekļus, ka šajā debatē būs tikai viens politisko grupu runātāju aplis. Tādējādi nebūs [15:12:29] Kaja Kallas [EN] Prezidents, godājamie deputāti, mēs rīkojot šo debatī, Ukrainas un Krievijas amatpersonu pārrunas ir notikušas Abū Dabī. Tās ļauj pateikt runu arī kundzei Kayakallas. ES vienmēr atbalstījusi pūles, lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā. Vienīgā problēma ir tā, ka Krievija nerāda nekādu pazīmi, ka būtu gatava nopietni sarunāt. Ukrainas bērnu apstākļi pēdējos četros gados ir skaidrākais piemērs, kā Krievija pavisam neievēro dzīvību. Tas ir Krievijas valdības politika, ko apstiprinājis pats Putins, deportēt Ukrainas bērnus no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju. Vairāk nekā 20 000 bērnu ir nelegāli deportēti. Šogad OSCE publicēja ziņojumu, kurā aprakstīta valsts organizēta kampaņa okupētajās teritorijās, lai iznīcinātu ukraiņu bērnu identitāti jau no agrīnā bērnības. Visu pierādījumu dēļ, tas ir noziegums pret cilvēci. 2025. gadā es atbalstīju Eiropas Parlamenta šajā jautājumā pieņemto rezolūciju, taču trīs Eiropas Parlamenta deputāti balsoja pret un bija 34 atturēšanās. Ja informācija, ko jums pašlaik ir, jūs neuzrunā, tad nezinu, kas varētu to izdarīt. Slimīgu un izliekušu notikumu virknē, slimīgu un izliekušu notikumu virknē, ir ticams, ka nozagtos Ukrainas bērni tagad tiek nosūtīti atpakaļ no Krievijas, lai cīnītos pret Ukrainu. Godājamie deputāti, Krievija var uzturēt savu šausmino deportācijas, indoktrinācijas un nelikumīgo adopciju sistēmu tikai pateicoties cilvēku un struktūru tīklam, kas to atbalsta. Tādēļ Eiropas Savienība ir sankcionējusi atbildīgās personas un struktūras. Nesen mēs paplašinājām sarakstu, iekļaujot tajā vēl vairākas bērnu nometnes, tai skaitā Songda-1 Starptautisko bērnu nometni Ziemeļkorejā, kur atrada ukraiņu bērnus. Krievija nolaupa bērnus. Ziemeļkoreja viņus indoktrinē. Tā ir diktatūras sadala darbu. Paralēli turpinās Eiropas pūles atbalstīt Ukrainas bērnus citos jomās: diplomātija nodrošina, ka pasaule nezaudē no saviem redzīem šos bērnus. 2025. gada decembrī ES bija līdzīpašniece ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai, kas aicināja ANO [15:15:21] Kaja Kallas [EN] Ģenerālsekretāram ir jāiesaistās tiešā sadarbībā ar Krieviju, lai atrastu bērnus, novērtētu viņu veselības stāvokli un juridisko statusu, kā arī nodrošinātu viņu atgriešanos. Tagad mums ir jāredz konkrēta turpmāka darbība šajā jautājumā. Mēs esam rīkojusi un piedalījusies vairākos pasākumos, tostarp Starptautiskajā koalīcijā par Ukrainas bērnu atgriešanos, un tas ir svarīgi, lai veicinātu informētību un dalītos informācijā par to, kur jākoncentrē mūsu turpmākās pūles. Eiropas Savienība paliek atbildības centību lielākais atbalstītājs, tostarp Starptautiskās krimināllietu tiesas darbu — neaizmirstam, ka pret Vladimiru Putinu un Mariju Lvovu-Belovu par šiem noziegumiem ir divi Starptautiskās krimināllietu tiesas aresta orderi. ES finansējums arī atbalsta ukraiņu bērnus dažādos veidos. Pēdējā laikā iespaidīgi piemēri ir gandrīz 30 miljoni eiro humānās palīdzības Ukrainas bērniem un bērnu aprūpes iestādēm, 10 miljoni eiro izglītības un mācību atbalsta nodrošināšanai bērniem un skolotājiem, 5 miljoni eiro kara skartajās kopienās piekļuves atjaunošanai vietējām izglītības sistēmām, kā arī 4 miljoni eiro deportētajiem Ukrainas bērniem, tai skaitā 1,75 miljoni eiro atbildības pasākumiem saistībā ar deportācijām saistītiem noziegumiem. Galīgais mērķis, protams, ir atgriezt bērnus mājās. Starptautiskie pūliņi dod rezultātus. No šī mēneša, 2 790 Ukrainas bērnu ir atgriezti mājās, tostarp 13 bērnu un pusaudžu pagājušajā nedēļā. Viens no viņiem, Luka, tikai bija sasniedzis 18 gadu vecumu un saņēmis Krievijas militārā iesaukuma pavēsti. Bet katru reizi, kad bērns atgriežas mājās ar stāstiem par draudiem, ko viņš ir piedzīvojis, psiholoģisko spiedienu un dzīvību apdraudošajiem dzīves apstākļiem, tas ir vēl viens atgādinājums par to, kāpēc mums ir jāizpēta katra iespējamība. Oleškų pamiers rāda, ka Krievija to var izdarīt, ja tā vēlētos, tāpat kā ukraiņu tauta var likt punktu savām ciešanām. Iepriekš Krievija apgalvoja, ka veic humānās evakuācijas, taču tās sistēma tomēr pastāv, lai sistemātiski repatriētu ukraiņu bērnus. Ja Krievija būtu nopietni par Ukrainas bērnu aizsardzību, tā nekavējoties sāktu izveidot drošu regulāru [15:17:54] Kaja Kallas [EN] saziņas starp bērniem un viņu vecākiem, radiniekiem un likumīgajiem aizbildņiem. Godājamie deputāti, Krievijas nelikumīgā agresīvā kara noslēgšanās ar sarunām ir jāsamazina drošības risku Krievija ir Eiropas kontinentam ir draudzība, bet tā arī ir jāpanāk, ka katrs Ukrainas bērns atgrieztos pie saviem vecākiem. Ja tas netiks izdarīts, cilvēcei mūžīgi paliks melna plankums. Paldies. [15:18:24] Speaker 3 [DE] Liels paldies. Tagad vārdu uzdod mana kolēģe Kovač no EPP grupas. [15:18:35] Ewa Kopacz (PPE) [PL] Kundze Prezidente, godākie deputāti. Aiz katra kara slēpjas cilvēku traģēdijas, kuru dzīves ir bijušas izpostītas. Tomēr ir kaut kas īpaši nežēlīgs karā, kas tiek vests pret bērniem. Madam prezident, godākie deputāti, aiz katra kara slēpjas cilvēku traģēdijas, kuru dzīves ir sagrautas. Tomēr ir kaut kas īpaši nežēlīgs karā, kas tiek vests pret bērniem. Lai saprastu šo noziegumu, to jāskata ne kara, bet mūsu pašu ģimeņu prizmē. Jūsu bērnam ir vārds. Tam ir māja, skola, draugi, ar kuriem pavada pēcpusdienas. Tam ir mīļākie rotaļlietas, mazie noslēpumi un sapņi par to, kas tas kļūs, kad pieaugs. Katru dienu jūs veidojat viņa pasauli. Un viņš veido savu identitāti. Un pēkšņi iestājas karš. Skola, ko viņš apmeklēja, ir iznīcināta. Draugi bēg, un māja vairs nav droša. Beidzot, kāds atņem jūsu bērnu. Viņam dod jaunu vārdu un uzvārdu, maina viņa pilsonību, liek viņam runāt tikai savā dzimtajā valodā. Tas nonāk jaunā ģimenē, kas audzina to tā, it kā iepriekšējā dzīve nebūtu bijusi. Bet jūs nezinate. Jūs nezinate, kur tas ir. Jūs nezinate, vai tas ir drošībā. Vai tas vēl atceras jūsu balsu? Vai kāds viņam ir teicis, ka jūs vēl arvien gaidāt viņu? Tā ir ir reāla situācija Ukrainas ģimenēm šodien, kurām bērni ir deportēti un piespiedu pārvietoti pēc Putina noziedzīgajiem darbiem. Dāmas un kungi, Eiropa, kas atzīst cilvēka cieņu un bērnu tiesības par savu vērtību pamatiem, ir jāpaliek uzticīgai šiem principiem arī tad, kad jāpieņem visgrūtākie lēmumi. Liels paldies. [15:20:46] Thijs Reuten (S&D) [DE] Paldies. Tagad vārdu dodam Reutenam no S&D grupas. [15:20:51] Thijs Reuten (S&D) [EN] Kungs Prezident, dārgie kolēģi, dārgā Augstā pārstāve, lieliski, ka esat ar mums, un paldies par Jūsu ieguldījumu. Katru dienu mēs redzam Krievijas nežēlīgos noziegumus pret Ukrainas tautu, bet bērnu atņemšana no viņu ģimenēm, to tūkstošiem indoktrinēšana un izmantošana satriec jebkuru, kam ir empātija un cilvēcīgā cieņa. Iedomājieties, ka jūs pavēlējat šādu politiku vai to dēvējat par humānu. Tas ir aukstas, nežēlīgs barbarisms. Mūsu nostāja ir skaidra: nevar būt īstas miera bez katra Ukrainas bērna droša atgriešanās un bez atbildības no vainīgajiem. Starptautiskā Krimināltiesa ir pareizi izdevusi aresta orderus pret Putinu un Lvovu-Belovu. Mēs prasām, lai visi iespējamie centieni tiktu veltīti bērnu drošai atgriešanai pie viņu ģimenēm un palīdzībai viņu atlabšanai un integrācijai. ES jāturpina atbalstīt iniciatīvu Bring Kids Back, Ukrainas ombudsmenes sadarbību ar Europolu un Eurojustu, kā arī Ukrainas un starptautisko civilo sabiedrību. Mūsu atbalsts un sankcijas, par kurām runāsim rīt šajā Zālē, nedrīkst pārtraukt, līdz katrs bērns nebūs atgriezies mājās. [15:21:58] Speaker 3 [UK] Slava Ukrainai! [15:22:02] Speaker 3 [DE] Paldies. Par „Patriotu“ frakciju šobrīd runās mūsu kolēģe Ferenc. [15:22:14] Viktória Ferenc (PfE) [HU] No Krievijas-Ukrainas kara mums ik dienu pienāk sirdsaplosīgas ziņas. Bet mūsu sirds patiešām asaras liek, kad arī bērns kļūst par kara upuri. Vai kad viņi zaudē savu māju, tēvu, kad gaisa uzbrukuma sirēnas un raķešu triecieni nosaka viņu ikdienas dzīvi pat patvertnēs, kur viņi notur nodarbības. Kāda ir bijusi šī bērnība jau piecus gadus? Ukrainas humanitārās krīzes kontekstā ir dokumentēti arī 20 600 bērnu piespiedu deportācijas un mēģinājumi izdzēst viņu ukraiņu identitāti. Kā ungārs no Aizkarpatju apgabala, es zinu, kā jūtieties, kad kaut kas dabisks tiek ierobežots: savas dzimto valodas lietošana. Tāpēc es stingri nosodu Rusijas darbību šajā jomā, kā arī jebkādas citas bērnu tiesību pārkāpšanas. Mums ir jāmazgina kara traģiskās sekas. Tomēr mūsu svarīgākais uzdevums paliek karam beigas un mieru panākšana. Augstā pārstāve, nesen jūs apšaubījāt miera sarunu mērķi. Grūtās sarunas neapliecina diplomātijas atstāšanu. Vai jūs tiešām esat vadīta ar mieru un Ukrainas bērnu drošību? Pēdējā kārtā, miers būtu to vislielākā dāvana. [15:23:39] Rihards Kols (ECR) [DE] Paldies. Kolēģis Kols runās tagad ECR grupas vārdā. [15:23:46] Rihards Kols (ECR) [EN] Dārgie kolēģi, šodien ir viens prasības ir svarīgāks par visu pārējo: nekavējoties un bez nosacījumiem atgriezt visus nozagtos Ukrainas bērnus. Vairāk nekā 20 000 Ukrainas bērnu ir deportēti uz Krieviju. Septembrī Padome sankcionēja tikai 10 personas vai struktūras, 10, un mēs sevi mierinājam ar diviem Starptautiskās krimināllietu tiesas orderiem, it kā arhitektu nosaukšana būtu nojaukusi ēku. Tā nav. Putins pats ne viltus dzimšanas apliecības neizdod. Tūkstošiem ierēdņu, direktoru un okupācijas amatpersonu darbojas šī sistēma, ko finansē Gazprom un Rosneft. Gandrīz visi paliek mūsu sankciju neaizskartie. Šos bērnus pārraksta, reģistrē atkārtoti un atņem no ģimenēm. Iznīcināšana ir paša nozieguma mērķis. Saskaņā ar Genocīda konvencijas 2. panta e) punktu, tas ir genocīds. Katra dalībvalsts ir saistīta ar pienākumu rīkoties. Sankcionējiet visu atbalstītāju ķēdi, apsūdziet katru līdzpelniekus un finansējiet Ukrainas komandas, kas uztur dzīvību nozagtajās identitātēs. Jo pašlaik Krievija nolaupa Ukrainas bērnus, bet Eiropa gandrīz neko neatbild. Tas ir mūsu kauns. Paldies. [15:25:06] Petras Auštrevičius (Renew) [DE] Paldies. Tagad kolēģis Austravičs runā Renew grupas vārdā. [15:25:13] Petras Auštrevičius (Renew) [EN] Kundzīga priekšsēdētāja, Augstais pārstāvis, Padomes pārstāvis, godājamie kolēģi! Krievijas režīms slēpj savus noziegumus ar eifēmismiem. Piemēram, Krievijas agresīvais karš tiek dēvēts par "īpašu militāro operāciju". Ārvalstu teritoriju okupācija tiek pasniegta kā teritoriju atbrīvošana, bet desmitiem tūkstošu bērnu piespiedu deportācija – kā humānā evakuācija. Tas ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un mēģinājums slēpt genocīdu. Ukrainas bērniem ir tikai viena dzimtene: Ukraina. Kur viņiem ir jābūt? Mēs pastāvīgi jāpaceļam deportēto un aizvesto Ukrainas bērnu jautājumu, jo tas ir mūsu pamata cilvēciskais pienākums. Jebkura miera līguma jābūt noteikumiem, kas nodrošina Ukrainas bērnu drošību un deportēto bērnu bez nosacījumiem atgriešanos. Bez bērniem Ukrainai nav nākotnes un cerības uz labāku rītu. Renew Europe grupas vārdā vēlētos izteikt sirdsapziņas pateicību daudzām Ukrainas un starptautiskām organizācijām un brīvprātīgajiem, kas bez atlaidām un liela personīgā risku darbojas, lai nodrošinātu un atgrieztu Ukrainas bērnus viņu dzimtenē. Liels paldies! [15:26:38] Villy Søvndal (Verts/ALE) [DE] Paldies. Danke schön. Tagad Green/EFA grupu pārstāvēs mans kolēģis, z. Sönder. [15:26:44] Villy Søvndal (Verts/ALE) [EN] Paldies, priekšsēdētāj! Es runāšu dāņu valodā. [15:26:47] Villy Søvndal (Verts/ALE) [DE] Krievu karu vada tikai pēc citātu. [15:26:50] Villy Søvndal (Verts/ALE) [DA] Tas ir par droniem un bumbu, bet ne tikai. Nē, tā ir karš pret Ukrainas bērniem un viņu apziņu. Kopš Putina iebrukuma ir Krievija atņēmusi vairāk nekā 20 000 ukraiņu bērnu no viņu ģimenēm. Tikai mēģiniet to iedomāties. Viena rīta, kad jūsu dēls nav savā gultā, diena, kad jūsu meita neatgriežas no skolas, vakari, kad jūs paliekat ar graujošu zaudējuma sajūtu. Daudzi vecāki vairs neredz savus bērnus, un ja bērni atgriežas, tie vairs nebūs tādi paši. Krievi patiešām mēģina, izmantojot vardarbību un spēku, izdzēst ukraiņu identitāti un atmiņas. Tā ir niecīga kara nozieguma, ko mēs Eiropā ar visu spēku jāaptur. Sankcijas pret Krieviju un pilnīgu atbalstu Ukrainai, gan viņu, gan arī mūsu pašu labā. Paldies. [15:27:46] Özlem Demirel (The Left) [DE] Paldies. Tagad vārdu dod Kreisās grupas kolēģei Demirel. Paldies, priekšsēdētāja! Ziema tuvojas. Bērniem tas nozīmē gaidīt sniega kaujas un Ziemassvētkus. Taču kara zonās bērniem tas galvenokārt nozīmē vienu lietu: vēl vairāk ciešanu. Piekto ziema kara tagad draud Ukrainai. 17 000 nogalināto, 55 000 ievainoto, civiliedzīvotāju piecus gadus. Neaprakstāma ciešana. Un ukraiņu bērni, kuri atņemti no savām ģimenēm un aizvesti. Bērniem jāatgriežas, jā. Bet tam nepieciešams vairāk nekā rezolūcijas. Tam nepieciešama politiskā griba un nopietni diplomātiski pūliņi, arī no jums, kundze Kallas. Kolegi, nezinu, cik reizes esmu šeit jautājis šo jautājumu, bet nepārtraukšu. Kur ir ES stratēģija, lai īsteni beigtu šo karu? Kāpēc vēl joprojām nav veltīta miera iniciatīva? Nav neviena sarunu vedēja? Pašlaik sarunas notiek Abū Dabī, bet bez ES. Un viens lietas ir jābūt skaidram: bērni netiek palīdzēti ar kara saukļiem, ģeopolitiskajiem interesiem vai viltīgajām asarām. To, kas viņiem palīdz, ir kara beigas. Katram bērnam ir jāpieder mājās. Katram bērnam ir jāpieder silta māja. Katram bērnam vajadzētu varēt svinēt Ziemassvētkus mierā, un ES tam vajadzētu veicināt. Paldies. Labi. Līdz šim runāja kolēģe, kundze Vosdorf, un tagad runās ESN grupas vārdā. Vairāk nekā 20 000 Ukrainas bērnu ir ticis aizvests uz Krieviju kara laikā. Bērni, kuriem paši nevar aizstāvēties. Bērni, kuri ir palikuši bez pajumtes. Bērni, kuri varbūt vairs nekad neredzēs savas ģimenes. Tas ir viens no vissliktākajiem kara noziegumiem. Pat pat, Nīderlandē, bez kara, vairāk nekā 2000 bērnu tika atņemti no viņu vecākiem. Tas tika atklāts bērnu pabalstu skandālā ar drosmīgu politiķi, ģimenes tika finansiāli sagrautas, un vecākiem vēlāk tika uzlīmēts tagadnes ‘incapable of providing care’. Toreizējais premjerministrs bija Marks Rute, kurš šobrīd ir NATO ģenerālsekretārs. [15:30:06] Irmhild Boßdorf (ESN) [DE] Viņš nekad nav ticis atbildēts par šo skandālu. Bērni nekad nedrīkst tikt padarīti par medījumu. Ne gan miera, ne gan kara laikā. Mēs pieprasām visu šo bērnu nekavējoties repatriēt. Bērniem ir tiesības uz savu dzimteni un savu ģimeni. Paldies. Šis ir mūsu nostāja. Runātāju grupu runu kārta ir beigusies, un tagad varu nodot vārdu Augstajai pārstāvei Kallas. Lūdzu, turpiniet. [15:30:43] Kaja Kallas [EN] Paldies, godākie deputāti, par šo debatī. Es pilnībā piekrītu, ka bērniem ir tiesības uz savu mājokli, uz saviem vecākiem, kā arī uz mieru. Dzīvot un augt mierā. Tāpēc, protams, atbalstām visas diplomātiskās pūles. Mēs arī esam izvirzījuši savu mierplānu, ko esmu ierosinājis Eiropas Savienības ārlietu ministriem. Un arī ar Eiropas Savienības ārlietu ministriem to skaidri apspriedām. Taču problēma ir tā, ka Krievijai nav interese par mieru. Krievija domā, ka var vienkārši izvirzīt maksimālas prasības un aiziet ar vairāk, nekā bija pirms tam. Tāpēc, manuprāt, šīs debates rezultāts varētu būt tas, ka runājot par Ukrainas bērniem, mēs varam aicināt Krieviju atvieglot humānās koridorus un praktiskus rīkojumus iespējamai ģimeņu atkalapvienošanai. Mēs varam aicināt Krieviju ļaut Apvienoto Nāciju UNICEF, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un citām atbilstošām neatkarīgām institūcijām piekļūt attiecīgajām iestādēm un vietām, kurās tiek turēti ukraiņu bērni. Un, protams, mēs varam aicināt Krieviju pārtraukt uzbrukumus skolām, izglītības iestādēm, bērnudārziem, universitātēm, skolu patvertnēm, skolu iestādēm. skolas autobusus un visur, kur paties atrodas Ukrainas bērni, lai pierādītu savu labo gribu, ka tiešām apsver un domā par mieru. Diemžēl līdz šim tas nav gadījums. Paldies. [15:32:33] Katarina Barley (S&D) [DE] Liels paldies. Tā kā nākamais laika posms ir plānots tikai 15:45, es pārtraukšu sēdi līdz tam brīdim. Mēs atsākām darbu 15:45 ar Komisijas izstāstījumu par Komisijas 2027. gada darba programmu. Liels paldies. [15:42:47] Katarina Barley (S&D) [DE] Tātad, dārgie kolēģi, mēs varam atsākt sēdi ar trim minūtēm agrāk, jo gan komisārs, gan pirmie runātāji ir klāt. Tātad sēde atjaunota, un nākamais kārtas punkts ir Komisijas izstāsts par Komisijas 2027. gada darba programmu. Kad visi būs gatavi, tagad vārdu dod Komitejai, komisāram Šefčovičam. [15:43:35] 99424 [EN] Kundze Prezidente, godākie deputāti, man ir liels prieks jums piedāvāt Komisijas 2027. gada darba programmu. Un ļaujiet man sākt ar pateicību par auglīgo sadarbību sagatavošanas laikā. Mums bija daudz konstruktīvu apmaiņu, tostarp arī diskusija ar Komiteju priekšsēžu konferenci, kurā piedalījās izpildviceprezidents, komisāri Dobrowski, Seraphine un es. Un kā prezidente fon der Lejena teica savā Eiropas Savienības stāvokļa runā, Eiropā mēs stāvam viens par otru. Vai nu mūsu neatlaidīgās atbalsts Ukrainai, saskatoties ar Krievijas agresiju, vai nu meklēšanas kopīgu atbildes uz dronu iebrukumiem un hibrīdajiem uzbrukumiem mūsu dalībvalstu teritorijās, vai nu apvienojot spēkus, lai cīnītos ar arvien pieaugošo klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, bezprecedenta mežu ugunsgrēkiem, mēs saskaramies ar augstām enerģijas cenām un būtiskiem dzīves uzturēšanas izmaksām. Līdz arī saskaroties ar demokrātijas uzbrukumiem un paātrinātu tehnoloģisko traucējumu dēļ mākslīgā intelekta. Šis darba programma ir stratēģisks, mērķtiecīgs un racionalizēts, pastiprinot mūsu politiskās prioritātes un galvenos darba virzienus. Uzsvars ir likts uz īstenošanu un mūsu ieguldījumu stiprākā Eiropā. Kopā mums jāstiprina mūsu konkurētspēja, jāpalielina mūsu enerģētiskā drošība un jāturas turpināt savu noteikumu vienkāršošanu. Mums jāpanāk aizsardzības uzlabošana un jāstiprina mūsu drošība. ES iedzīvotāju dzīves kvalitātei jāpaliek augstai, ieskaitot lauku teritorijas. Stiprināsim savu gatavību klimata pārmaiņu ietekmes riska mazināšanai un turpināsim aizstāvēt mūsu demokrātijas un vērtības. Ņemot vērā šos prioritāros, mēs piedāvājam ierobežotu skaitu būtisku iniciatīvu. Turklāt, nākamajam gadam ir kritiski nepieciešama šo ierosinājumu īstenošana un ātra realizācija, kā arī jau esošo galveno priekšlikumu ātra pieņemšana. Lai risinātu enerģētisko drošību un cenas, kā arī dekarbonizāciju, mēs veidosim enerģētisko ietvaru pēc 2030. gada. Tas būs vienkāršāks un efektīvāks, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropa stingri turpina virzīties uz saviem 2040. gada dekarbonizācijas mērķiem. Mūsu konkurētspēja balstās uz uzplaukstošu vienoto tirgu, kas īsteno Vienotās Eiropas principu. [15:46:23] 99424 [EN] Vienotās tirgus darbības plāns līdz nākamā gada beigām joprojām ir atslēga. Tāpēc mēs piedāvāsim mērķtiecīgas papildu iniciatīvas, piemēram, pasākumu par preču un pakalpojumu brīvas cirkulācijas traucējumu novēršanu. Mēs arī risināsim nepamatotus teritorijas ierobežojumus piegādēs, lai novērstu piegādātāju fragmentāciju vienotajā tirgū, patērētāju izvēles ierobežošanu un ievērojamu cenu atšķirību rašanos. Lai piesaistītu papildu investīcijas ES stratēģiskā intereša projektiem, mēs piedāvāsim papildu pasākumus, lai paātrinātu atļauju procedūras. Mūsu uzņēmumiem jābūt spējīgiem prosperēt ekonomikā, kuru pārveido digitālā un mākslīgā intelekta transformācija. Godājamie deputāti, kad runājam par konkurētspēju, runājam par darba vietām, cilvēkiem un iztiku. Jo nākamajā gadā būs 10 gadu jubileja no Eiropas sociālo tiesību pamatnostādnēm, mēs izvirzīsim nozīmīgus iniciatīvus mūsu sociālās prioritātes ietvaros. Lai veicinātu augstvērtīgu robežšķērsojošu izglītību ES un veicinātu prasmju un inovāciju attīstību, mēs piedāvāsim Eiropas universitāšu alianses 2. 0. Noveco iedzīvotāju aprūpes vajadzības pieaug. Mums ir jāveicina pieejama, kvalitatīva aprūpe, jāsamazina personāla trūkums un jāuzlabo aprūpes darbinieku karjeras. Tas būs Aprūpes līguma mērķis. Mūsu stratēģija par tiesību palikt palikšanas tiesību. Mēs identificēsim nepieciešamās pasākumu, lai reģioni un cilvēki varētu attīstīties un panāktu panākumus, un tādējādi risinātu ekonomiskās lejupslīdes un iedzīvotāju skaita samazināšanās radītos izaicinājumus. Šī gada vasaras mežu ugunsgrēku postošais ietekmis vēl jūtams. Secīgie karstuma vilni ir noveduši pie satriecošiem seku, ieskaitot lauksaimniecības produkcijas zaudējumus. Šajā kontekstā mūsu Eiropas ūdens iniciatīva palīdzēs labāk pārvaldīt būtiskos ūdens resursus pilsoņiem, mūsu pārtikas drošībai un mūsu rūpniecībai. Pārņemot klimata pārmaiņas, mums jāturpina aizsargāt mūsu vidi. Dabas aizsardzības direktīvas pārskatīšana ļaus mums novērtēt, kur nepieciešami grozījumi likumdošanas ietvaros, daļa no kura ir no 90. gadu sākuma. Eiropas līmeņa mūsdienu izaicinājumu risinājuma pamats ir uzplaukstoša un noturīga demokrātija. [15:49:05] 99424 [EN] Ļaunprātīgie dalībnieki spiež mūsu demokrātisko sistēmu. Dezinformācija un informācijas manipulēšana izplatās ātri, ko veicina mākslīgais intelekts. Tāpēc pastiprināsim mūsu darbu pie Eiropas Demokrātijas vairoga. Mēs arī risināsim pieaugošās draudus: uzbrukumus un vardarbību pret politiskajiem kandidātiem un ievēlētajiem pārstāvjiem ar „Droša politika“ iniciatīvu. Ir no ārkārtīgas svarības, ka mēs koncentrējam likumdošanas darbu uz mūsu absolūtiem prioritārajiem mērķiem. Tāpēc mēs piedāvājam mērķtiecīgu pielikumu ar prioritārajām vēl nepieņemtajām priekšlikumiem, balstoties uz „Viena Eiropa, viens tirgus“ un 2026. gada Kopīgās deklarācijas. Turklāt, būtiski būs arī ātri virzīties uz vairākgadīgo finanšu ietvaru. Mums ir jā nodrošina finansējuma nepārtraukta nepārtraukšana no 2028. gada sākuma. Mēs esam rūpīgi izskatījuši visus galvenos ierosmes un izveidojuši sarakstu ar ierosmēm, kuras mēs plānojam atsaukt. Komisija rūpīgi klausīs līdzlikumdevēju viedokļu pirms pieņemot galīgo lēmumu. Beidzot, ņemot vērā mūsu nepārtrauktos regulatīvās tīrīšanas pūles, mēs arī ierosinām atcelt 14 likumdošanas aktus. Godājamie deputāti, es šeit beigšu un gaidu diskusiju. Paldies, godājamā Priekšsēdētāja. [15:50:36] Jeroen Lenaers (PPE) [DE] Liels paldies, komisāre. Tagad uzaicināšu Lehnersu no EPP grupas. [15:50:50] Jeroen Lenaers (PPE) [EN] Jā, paldies, priekšsēdētāja. Dārgais komisār, EPP grupas vārdā es sveicinu Komisijas 2027. gada darba programmu. Un šī programma ir ļoti svarīga no laika viedokļa. Daudzi no 2027. gadā paredzētajiem ierosinājumiem noteiks mūsu likumdošanas darba kārtību līdz 2029. gada vēlēšanām. Mums ir pienākums šo darbu paveikt, un tas ir labs sākums. Jo Komisija sūta pareizo ziņojumu, laba Eiropas Savienības politika nav vienīgi par vairāk likumdošanas aktiem. Ir arī par jau esošo noteikumu īstenošanu, to vienkāršošanu vai atcelšanu, kur nepieciešams, un par nodrošināšanu, ka tie praktiski darbojas. Cilvēkiem mājās nav svarīgi, cik direktīvu vai regulu mēs pieņemam. Viņiem ir svarīgi, vai tas, ko mēs darām šeit, ietekmē viņu ikdienas dzīvi, vai viņi justīs, ka lietas mainās uz labo pusi. Šajā kontekstā vēlētos izcelt četrus nozīmīgus iniciatīvus. Pirmkārt, Natura 2000 ietvaros esošo Biotopu un Putnu aizsardzības direktīvu pārskatīšanu. Protams, mums jāaizsargā daba, bet vienlaikus mums jāpanāk, lai mūsu likumdošana būtu īstenojama, proporcionāla un nodrošinātu juridisku noteiktību. Un mums jāatjauno tā, lai tā atbilstu mūsdienu izaicinājumiem. Otrkārt, par atļaujām. Visā Eiropā būtiskie ieguldījumi dzīvokļu celtniecībā, infrastruktūrā, energētikā un rūpniecībā saskaras ar ilgstošām procedūrām. Mūsu prioritāte ir likvidēt liekos vilcināšanās laikus. Trešais, dzīvokļu vienkāršošanas paketes jautājums. Piegādājams dzīvoklis ir lielas bažas daudziem no mums, pilsoņiem, ieskaitot lielāko daļu mūsu jaunatnes. Un Eiropa vajadzētu palīdzēt novērst šķēršļus jaunu māju būvniecībai, nevis pievienot birokrātiju. Un ceturtais, energijas vienkāršošana. Pieejamā un uzticamā energija ir būtiska ne tikai mājsaimniecībām, bet arī rūpniecībai un Eiropas konkurētspējai. Mūsu noteikumi jāatbalsta investīcijas un energijas drošību. Dārgie kolēģi, šī darba programmas īstais tests nebūs tas, cik daudz likumdošanas dokumentu mēs līdz 2029. gadam izdosimies noslēgt. īstais tests būs tas, vai eiropieši justīs atšķirību, vai ģimenes spēs atrast [15:53:11] Jeroen Lenaers (PPE) [EN] piegodīgas mājas, uzņēmumi var investēt ilgtspējīgā un pieejamā energijā, un mūsu noteikumi darbojas praksē. Un tā mēs mērīsim šī programmas veiksmīgumu. Paldies. [15:53:24] Iratxe García Pérez (S&D) [DE] Paldies. Par S&D grupu šobrīd runās Cathia Perth, priekšsēdētāja. [15:53:33] Iratxe García Pérez (S&D) [ES] Paldies, priekšsēdētāja. Ir viens jautājums, kas šodien jāatver debates, un tas ir šāds: kam darbojas Eiropas Komisija? Kamēr šeit tiek prezentēti programmas, turienes Eiropas pilsoņi prasa iespēju samaksāt par mājokli; iztikt līdz algai; dzīvot bez bailēm un ar tiesībām. Un tomēr šķiet, ka šis darba programma ir uzrakstīta no cita reālā. Iestrēdzis vienkāršošanas un deregulācijas burbulī. Daudz runā par konkurētspēju, bet ļoti maz atbildes tiem, kuri vairs nevar gaidīt. Vai mēs īsteni nesapratām ielu ziņojumu? Tūkstošiem un tūkstošiem jaunuļu, vecāku cilvēku, studentu, arodbiedrību pārstāvju, skolotāju, kas izgājušies ielās, lai dzīvotu, lai prasītu dzīvot ar cieņu? Starptautiski vēlētos nosūtīt no šeit absolūtu godu arodbiedrību darbam, darbam, ko arodbiedrības veikušas Eiropas būvniecībā. Domājam par dzīvokļiem. Dzīvokļiem. Māja ir jābūt mājām, ne spekulantu biznesam. Mums ir jāierobežo spekulācijas pirkumi, jāpastiprina sodīšana par tukšajām nekustamajām īpašumiem augsta spiediena zonās un jākontrolē nelikumīgi augstās nomas maksa. Un mums ir jāaizliedz sevišķi neaizsargātu personu izraidīšana; neviens bērns, neviens vecāks nedrīkst nonākt ceļmalā. Domājiet par rēķiniem. Kā Komisija var ignorēt sakarību starp Trampa un Netanjahu kariem un energijas cenu kāpumu? Pieņemsim Eiropas sociālo obligāciju, ko finansētu lielās enerģētikas uzņēmumu pārāk lielie ienākumi, lai atvieglotu iedzīvotāju maksājumus par elektroenerģiju un sildīšanu. Tie, kas pelna no kariem, ir turi ieguldīt, lai aizsargātu tos, kas maksā cenu. Klimata noliedzēju priekšā ir laiks pieņemt saistošus pielāgošanās plānus ar mērķiem. un īstermi finansēšanas līdzekļiem, un Eiropas klimata apdrošināšanas alianse, lai aizsargātu pilsoņus no arvien nāvējošākajiem klimata pārmaiņu riskiem. Un Savienības nākamais budžets jāpielāgo šīs pašreizējās laika grūtībām. [15:56:20] Iratxe García Pérez (S&D) [ES] Mums ir vajadzīgi savi resursi un taisnīga nodokļu sistēma. Sieviešu tiesības un pamatbrīvības arī prasa likumus, nevis deklarācijas. Eiropas likums par 'tikai 'jā' nozīmē 'jā' par izvarošanas noziegumiem ir neatliekamā kārtība, tāpat kā konversijas terapiju aizliegums. Vairāk nekā miljons pilsoņu ir pieprasījuši rīcību. Ko Komisija gaida? Pilsoņi neiet ielas, lai lūgtu mums vairāk ieteikumu. Viņi iet ielas, lai pieprasītu pārmaiņas. Eiropas projekts izdzīvos tikai ar saistībām. Jautājums, ko es uzdāvinu sākumā, joprojām paliek bez atbildes: kam darbojas Eiropas Komisija? Atbilde ir skaidra: tā strādā tiem, kas dzīvo un strādā Eiropā. Un tas prasa mazāk deregulācijas un vairāk taisnīguma. Cilvēki vispirms. Liels paldies. [15:57:15] Harald Vilimsky (PfE) [DE] Paldies. Kolēģis Vilimski tagad runās ECR grupas vārdā. [15:57:19] Harald Vilimsky (PfE) [DE] Paldies, prezidenta kungs. Jūs nevarat ticēt savām acīm, un nevarat ticēt savām ausīm. Vienā no sarežģītākajiem kontinentam laikiem Komisija piedāvā savu programmu nākamajai gadadienai. Un Komisijas prezidentes paties neatliekams šajā brīdī parādīties šeit. Un neatkarīgi no iemesla, kāpēc viņa šeit nav, debates jāatliek. Un viņai jāpiekrīt šai Pārvaldei demokrātiskā un parlamentārā veidā, vispirms un visvairāk. Otrs: Ja, šajā valdības līgumā un Komisijas darbības programmā nopietni iekļaujat domu, ka eiropiešiem jāpielāgojas mainīgajām iedzīvotāju proporcijām Eiropā, tad tas ir nākamā milzu kļūda, par kuru jūs esat atbildīgs. Kopš 2015. gada jūs esat ļāvis miljoniem cilvēku no Arābu pasaules un Āfrikas ieceļot šajā kontinentā. 80% no viņiem nemaz nav likumīga uzturēšanās statuss. Un tagad mums jāpielāgojas tiem. Es apgalvoju, ka arī tie, kas ir mums ieradušies likumīgi, jāmēģina pielāgoties mums, ne otrādi – mums nav jāpielāgojas viņiem. Pirmais punkts. Otrais punkts: Zaļā līguma, kuru tagad vēlētos veicināt tālāk, mēs nevajadzētu. Nē, tas ir nepareizais ceļš. Vai jūs neredzat, ka visa Eiropas auto rūpniecība grimst lejup, kas nozīmē, ka cilvēkiem ir arvien mazāk naudas pieejamas? Ģimenes vairs nespēj izdzīvot un sev atļauties pieklājīgu dzīvi? Tas ir nepareizais ceļš. Jūs uz to norunājat. Es nonākot pie savas secinājuma. Es domāju, ka Šokolādes Džonkera komisija nevarētu kļūt vēl sliktāka. Tā, kas vēsturē ieies kā Ischgl komisija. Tu ieksi vēsturē kā Titāna komisija. Kauns tev un kauns šai politikai. [15:59:01] Speaker 1 [DE] Paldies. ECR grupu tagad pārstāvēs tās priekšsēdētāja, kaimiņa Caccini. [15:59:12] Nicola Procaccini (ECR) [IT] Paldies, prezident. Komisāri, kolēģi. Es atzinu, ka, izlasot Komisijas 2027. gada darba programmu, man radās noteikta apmierinātības sajūta: konkurētspēja, energētiskā neatkarība, drošība, vienkāršošana un mūsu rūpniecības aizsardzība. Tie tieši ir vārdi, kurus mēs, konservatīvie, atkārtojam jau gadus ilgi. Kad... Mēs teicuši to, bet mūs tika apsūdzēts par to, ka esam pret Eiropu, suverēnisti vai vides ienaidnieki. Šodien šie paši vārdi ir kļuvuši par Eiropas Komisijas prioritātēm. Laipni lūgti reālajā pasaulē, varētu sacīt, labāk vēlu nekā nekad. Taču ir problēma, jo vārdu maiņa ir viegli. Politikas maiņa ir daudz grūtāk. Jūs nevarat minēt konkurētspēju vai solīt pieejamu energiju, vienlaikus aizstāvējot ETS sistēmu, tās paplašinot pat privāto transportu un dzīvokļus. Jūs nevarat paziņot vienkāršošanas revolūciju, bet pēc tam turpināt ražot regulas, direktīvas, saistības un aizliegumus. Viceprezidents Šefčovič, nepietiek tikai palēnot kustību pret gravu. Mums arī jāmaina virziens. Tomēr arī vēlētos atzīt dažus mudinošus signālus: noteikto vides direktīvu pārskatīšanu, lielāku uzmanību veltīt tehnoloģiskajai neitralitātei, ārējās robežas nostiprināšanai, repatriācijas pasākumu efektivitātei, kā arī tiesības palikt savās teritorijās atzīšanai, aizsargājot vietējās kopienas no depopulācijas. Tas viss ir cīņas, kuras mēs, konservatīvie, esam vēstojuši jau ilgu laiku. Un ja Komisija šodien sāk atzīt mūsu argumentus, mēs nevaram neizjust priekšā. Bet mēs būsim ļoti prasīgi vērtējot rezultātus. Jo Eiropai nav vajadzīgs Zaļā līguma ar citu nosaukumu versija. Tai ir vajadzīga cita politika. Tai nav vajadzīgi jauni Eiropas nodokļi, bet gan zemāki izdevumi ģimenēm un uzņēmumiem. Tai nav vajadzīga vairāk centralizācijas, bet gan vairāk brīvības. Mēs vēlamies spēcīgu Eiropu, bet Eiropas spēks netiek mērīts ar tās regulu skaitu un varu. [16:01:39] Nicola Procaccini (ECR) [IT] To tiek mērāms pēc savu pilsoņu labklājības, robežu drošības un savu tautu brīvības. [16:01:53] Billy Kelleher (Renew) [DE] Nākamais runātājs ir Kellerera kungs no Renew grupas. [16:01:58] Billy Kelleher (Renew) [EN] Renew Europe aktīvi sadarbojās ar Komisiju, veidojot 2027. gada darba programmu, un mēs esam priecīgi, ka daudzas no mūsu prioritātēm ir iekļautas šajā programmā. Zinu, ka manu kolēģu vēlāk debates laikā sīkāk izklāstīs šo jautājumu. Jums nebūs jāuztraucas par to, vai Renew Europe būs uzticams partneris darba programmas īstenošanā. Lai gan mēs varbūt nesakritam katrā detaļā, mums ir savi atšķirīgi prioritāti. Kopumā uzskatām, ka virziens ir pozitīvs, un to atbalstām. Viceprezidents, pamatjautājums, ko jāuzdod un jāatbild nākamajos divarpus gadus šī vēlēšanu mandāta laikā, ir: uz ko var paļauties, lai īstenotu darba programmu? Kurš spēs pretoties vēlmei slēgt netīras malumedību darīšanas ar tiem, kuri varētu vēlēties apdraudēt Komisijas prioritātes? Darba programma ir jāīsteno, lai atbilstu pilsoņu, uzņēmumu un cilvēku vajadzībām, un šajā sakarā kritiski svarīgi ir arī Drahi ieteikumu īstenošana. Tas ietver pieejamu dzīvokļu nodrošināšanu, lētāku energiju, vienotās tirgus dziļāku integrāciju, taupījuma un ieguldījumu savienības izveidi, kā arī mūsu vides aizsardzību. Eiropas integrācijas atbalstošajām politiskajām grupām šajā Parlamentā ir pienākums un saistība strādāt kopā, lai nākamie divarpus gadi būtu pozitīvi mūsu pilsoņiem. [16:03:11] Terry Reintke (Verts/ALE) [DE] Paldies. Greens/EFA grupu pašlaik pārstāv tās priekšsēdētājs, Thierry Reinke. [16:03:16] Terry Reintke (Verts/ALE) [EN] Koleģi, ļaujiet man būt skaidram. Es balsoju par Komisijas prezidenti. Esmu balsojis par Komisiju un esmu aizstāvējis šo Komisiju, arī pieņemot ļoti pretrunīgu lēmumu. Bet arī mana pacietība ir ierobežota. Un es gribu teikt, ka man šķiet pārākā solis tas, ka Komisija apsver iespēju atvērt Komisijas darba programmā absolūti kritiskas dabas aizsardzības likumdošanas aktus. Jo šajā jomā Eiropas Savienība pēdējos desmitgadēs ir bijusi līdera miljoniem Eiropas pilsoņu dzīves uzlabošanā. Tas nav „labu būtu“. Tas nav par skaistiem zaļajiem parkiem. Tas ir par mūsu pilsoņu veselību un labklājību. Un it īpaši klimata ārkārtas situācijā, kad daba ir mūsu svarīgākais sabiedrotais klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Ja jums vajadzīgi piemēri, es aicināju jūs ierasties manā dzimtajā reģionā. Es izaugušu netālu no Amschel upes. Amschel agrāk bija viena no netīrākajām, smirdīgākajām un visvairāk piesārņotajām upēm visā Eiropā. Tikai pateicoties ES noteikumiem šī upe un tās gultne tika atjaunota. Tā tika atjaunota savā dabiskajā veidā. Un tagad ir prieks apmeklēt šo upi. Un 2,2 miljoniem pilsoņu tas ir tieši ietekmējis viņu veselību un labklājību. Manuprāt, šo un tik daudz citu piemēru izlikšana uz azartspēles ir soli par tālu. Mēs, kā Zaļie, darīsim visu, lai to apturētu. Neraizējiet veselību, labklājību un dabu, kuras mūsu pilsoņiem tik ļoti steidzami vajadzīga. [16:04:58] Speaker 1 [DE] Paldies. Tālāk runā Kreisi grupas priekšsēdētāja Aubry, pārstāvot Kreiso grupu. [16:05:10] Manon Aubry (The Left) [FR] Dārgie kolēģi, sociālā ārkārtas situācija pasliktinās. Francijā, Beļģijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā katru nedēļu notiek vēsturiskas mobilizācijas pret dzīves dārgošanu. Cenas lido augšup, aldas stagnē, un daudzi vairs nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku vai dzīvot pieklājīgi. Un šajā ārkārtas situācijā, ko Eiropas Komisija piedāvā? Darba programmu, kas ir pilnībā atšķirta no realitātes. Pārzinis priekšsēdētājvietniek, ja mēs vēlētos izveidot bingo par viszemākajiem iespējamajiem pasākumiem šajā kontekstā, esmu pārliecināts, ka Jūsu Komisija noteikti būtu uzvarējusi ar lielu pārsvaru. Lai risinātu sociālo ārkārtas situāciju, nekas. Savukārt, jaunas Attiecībā uz tirdzniecību, reindustrializācijas laikā, viceprezidenta kungs, es saku, ka šī ir Jūsu ekspertīzes joma: viens pēc otra brīvās tirdzniecības līgumi, kas paralizēs mūsu ražotājus. Pamatojoties uz pamattiesībām, LGBTI cilvēku tiesībām vai pat piekrišanas jēdziena iekļaušanu izvarošanas definīcijā, nav ne vārda. It kā pamattiesības netiktu sistemātiski uzbrūvētas labējiem šajā zālē un katru dienu Eiropas Savienībā. Bet par tūkstošiem cilvēku, kas katru gadu noslīkst Eiropas robežās, Jūs atbildat ar pastiprināšanu [16:06:59] Manon Aubry (The Left) [FR] Frontex, kas tomēr ir atbildīgs par nelikumīgajiem atgrūdieniem un cilvēktiesību pārkāpumiem. Es nemaz nerunāju par Palestīnu, vārdu, ko jūs pat nepieminat, lai gan Eiropas Savienība turpina būt līdzdalīga caur savu asociācijas līgumu, un lai gan vairāk nekā miljons cilvēku vēl jūs lūdz rīkoties, parakstījuši Eiropas pilsoņu iniciatīvu šajā jautājumā. Tāpēc nu tā. Labējie un tā dēvējamā tālabējā puse dalās uzvarā. Mūsu Kreisās grupas pārstāvji, tomēr, redz tikai institūcijas atspulgu, kas dod priekšroku privilēģētu atsevišķu indivīdu interesiem pār kopējo labumu. Atšķirībā no mūsu kolēģiem, mēs neesam maldināti, un jūs atradīsiet mūs savā ceļā, turpinot aizstāvēt daudzieņu intereses. [16:07:44] Speaker 1 [DE] Paldies. Un tagad ESN grupas vārdā runās grupas priekšsēdētājs, kungs Austs. [16:07:52] René Aust (ESN) [DE] Eiropai ir vajadzīgs alternatīvs variants, jo šī Komisijas darba programma nespēs atrisināt Eiropas problēmas – ne migrācijas jomā, ne ekonomikas jomā, ne energētikas jomā. Mēs to esam redzējuši visās šīs pēdējās gadus. Ko vajadzīgs migrācijas jomā? Visa līdz šim veiktais ir nepietiekams. To redzam Parīzes, Milānas vai Briseles nemieros. Un mēs redzam arī pašreizējo situāciju Kanāriju salās. Tur joprojām notiek lielu mērogu nelegālas masveida imigrācijas vilnis uz visu Eiropu. Tādēļ mūsu risinājumi ir skaidri: piemēram, mums ir jālegalizē atgriešana pie robežas; Eiropas Savienības ārējās robežas beidzot ir jāaizsargā efektīvi un īstenībā. Turklāt jāatgriežas arī tiem, kas jau ir nelegāli iekļuvuši mūsu kontinentā un šeit dzīvo. Tādēļ mums visā Eiropā ir vajadzīga remigrācija. Otrkārt: jālikvidē klimata ideoloģija. Jālikvidē Zaļā līguma programma. Mums ir vajadzīga pieejama enerģija. It īpaši, ja skatāmies uz nākotni – mākslīgais intelekts. Eiropa atkal draud nokļūt jaunās atkarībās. Skatieties uz pārējo pasauli, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur šobrīd tiek izgudrots nākotne, skatieties uz Ķīnu, kur tiek būvēta nākotne, bet šeit Eiropā mēs vienīgi pārvaldām pagātni. Treškārt: mums ir vajadzīgas pieejamas dzīvokļi. Un šeit abi jautājumi savijas kopā. Pirmkārt, mums ir jāpanāk, ka, pateicoties pieejamai enerģijai un mazākam birokrātiskam slogu, būvniecība kļūst lētāka, lai mūsu ģimenēm būtu pieejami pietiekami daudz dzīvokļu. Otrkārt, mums ir jāpanāk, ka, pateicoties remigrācijai, pieprasījums pēc dzīvokļiem samazinās, tā rezultātā samazinot arī īres maksu. Citiem vārdiem sakot: viss, kas mums ir vajadzīgs, ir alternatīvs programma tam, ko Komisija mums piedāvā. Eiropai ir vajadzīgs alternatīvs variants. Un to varat atrast visās Eiropas valstīs. Tādēļ jums ir jābalsos par patriotiskajām partijām. [16:10:01] Speaker 2 [DE] Pateicības par daudz. [16:10:05] Speaker 1 [DE] Tas noslēdz grupu priekšsēžu kārtu. [16:10:08] Speaker 1 [EN] Es tagad būšu stingrāks ar laiku. Kā jūs zināt, [16:10:11] Dolors Montserrat (PPE) [DE] un tagad vārdu dod savam kolēģim, kundzei Montserrat. [16:10:17] Dolors Montserrat (PPE) [ES] Nu, ļoti paldies, priekšsēdētāja. Komisārs, mēs sveicinām faktu, ka pārindustrializācija, autonomija un konkurētspēja ir Komisijas darba programmas centrā, lai radītu kvalitatīvus darba vietas. Taču, ja vēlamies konkurētspējīgu Eiropu, mums ir jāpabeidz vienreiz un uz visiem laikiem, un tieši tagad, vienotā tirgus izveidošana. Un ja vēlamies Eiropu, kurā jaunieši varētu būvēt savu nākotni, mums ir jāgarantē viņiem dzīvokļi. Un tas no nozīmē, ka jābūt vairāk celtniecībai, jāatbrīvo zemes, jālikvidē šķēršļi un jālikvidē intervences politika un komunistiskās mēri. Privātīpašums ir svēts; tas ir visas ģimenes dzīves ietaupījumi, pūles, visu mūžu izlietotais sviedrs. Privātīpašums pieder pilsoņiem, nevis valstij. Un neviens populistu valdība, piemēram, Sančesa, neatņems to no mums. Beigās, ja vēlamies drošu Eiropu, mums ir nepieciešama lielāka stingrība un valdības, kas ievēro Atgriešanās direktīvu. Ja kaut kam neizdodas, cietīs visi. Vakar bija Seuta, bet šodien atkal Kanāriju salas, kurā vienā nedēļā ieradās vairāk nekā 7 000 nelegālo imigrantu un upuriem Atlants. Nepieņemami, džentlmen Sančes, ka jūs turpināt neievērot migrācijas paktu. Taču, džentlmen Komisārs, ļaujiet man uzsvērt vienu nozīmīgu jautājumu. Mēs prasām no Komisijas stingru kontroli pār katru eiro no Nākamās paaudzes līdzekļiem infrastruktūras jomā. Korupcija nogalina. Mēs to esam redzējuši Adamuzā un Urdā; mēs nevēlamies vēl vienu dzelzceļa traģēdiju. Mēs gribam zināt, kā ir tērēti mūsu Eiropas naudas līdzekļi, džentlmen Sančes. Mēs prasām cieņu upuriem un drošību mūsu pilsoņiem. Un beigās, mēs vēlamies palikt zvejniecības lielvalsts. Un Kopējās zvejniecības politikas reformas nevar palikt ārpus šī programma. Liels paldies. [16:12:05] Speaker 1 [ES] Dārtais kolēģi, vai varu saņemt zilo karti? [16:12:08] Camilla Laureti (S&D) [DE] Nē. Nākamā runātāja ir kolēģe Lauretti. [16:12:17] Camilla Laureti (S&D) [EN] Lai cilvēki ir pirmajā vietā. [16:12:19] Camilla Laureti (S&D) [IT] Tas, ko neatrodam Komisijas darba programmā. Tūkstošiem cilvēku izgājuši ielās pa Eiropas pilsētām saistībā ar augošo inflāciju, dzīvokļu izmaksām sasniedzot neatļautu līmeni un miljoniem eiropiešu cīnoties, lai iegūtu piekļuvi pieņemamam dzīvoklim. Un ekonomiskās nevienlīdzības turpina pieaugt, nevis samazināties. 38% eiropiešu samazina pārtikas un veselības aprūpes izdevumus, kamēr 60% samazina savu pirktspēju dēļ augstajām energijas cenām. Mums jāatbild uz šiem skaitļiem, bet vispirms uz šiem pilsoņiem, vīriešiem un sievietēm. Konkurētspēja ir labi, bet ne tad, ja tā tiek panākta lielas daļas iedzīvotāju rēķina. Un vienkāršošana ir labi, bet tikai tad, ja tā saglabā vides un sociālo mērķu ievērošanu; ne tad, ja tā turpina koncentrēt varu dažiem cilvēkiem lielāka labuma dēļ. [16:13:26] Speaker 1 [EN] Mīļais kolēģi, vai Jūs pieņemat kolēģa Mulaciča zilo karti? [16:13:30] Speaker 5 [EN] Nē. [16:13:30] Speaker 1 [DE] Labu. Tagad vārdu dodu savai kolēģei, panei Štálovai. [16:13:41] Klara Dostalova (PfE) [EN] Mikrofons, lūdzu. [16:13:41] Klara Dostalova (PfE) [CS] Ambitīga darba programma 2027. gadā. Un es vēlētos Komisāram uzdot tikai vienu jautājumu no šīs programmas — ļoti tiešu jautājumu par dzīvokļiem. Kad mēs beidzot sāksim risināt problēmas, kuras pašas Eiropas likumdošana ir radījusi, klasificējot dzīvokļus kā nepieejamus? Eiropiešiem nav vajadzīgas vēl vairāk pieejamo dzīvokļu stratēģijas. Eiropiešiem vajag īstus dzīvokļus. Viņiem vajag mājvietu. Un tā netiks radīta Briseles birojos; to radīs būvniecības laukumi. Kamēr Komisija solīja vienkāršošanu, tā piedāvā kreisi noskaņotu „Pieejamo dzīvokļu aktu“, nevis likvidējot šķēršļus, tā paplašina īslaicīgo nomas noteikumus un iejaucas īpašuma tiesībās. Mēs nevaram padarīt īpašniekus par dzīvokļu krīzes vaininiekiem, un nevaram padarīt vēl vairāk regulējumu par risinājumu. Šīs darba programmas īstais pārbaudes akmens būs dzīvokļu vienkāršošanas pakete, kurā mēs vēlētos redzēt konkrētu lieko birokrātijas likvidēšanu, pārāk stingro prasību pārskatīšanu un noteikumu, kas palielina būvniecības izmaksas, vienkāršošanu. Tas ietver arī jomas, kas saistītas ar energiju un vidi, ievērojot dalībvalstu kompetenci. Paldies. [16:14:59] Speaker 1 [DE] Paldies. Tagad vārdu dodu savai kolēģei, kundzei Schidlow. [16:15:09] Beata Szydło (ECR) [PL] Paldies, priekšsēdētāja. Komisāre, dāmas un kungi. Šīs Komisijas 2027. gada darba programma neņem vērā nevienu no problēmām, kas pašlaik izraisa secīgas krīzes Eiropas Savienībā. Jāturpina tās pašas norādes. Protams, galvenais jautājums šeit ir migrācijas politika. Klausoties savu kolēģu runas šajā Zālē, varētu teikt, ka visi kritizē un nav apmierināti ar šo plānu. Jautājums jau ir ticis izvirzīts šeit: kam strādā Eiropas Komisija? Vai, iespējams, mums vajadzētu uzdot jautājumu, vai Eiropas Komisija vispār ir nepieciešama? Vai mums galu galā nebūtu jāaptur nepārtrauktais jaunu pilnvaru pārņemšanas process un tālāku jomu, kuras Komisija vēlētos pārņemt savā kontrole, piešķiršana, jo ir skaidrs, ka tas neved pie nekā labā, jo – kā jau esmu minējis iepriekš – mēs neredzam šo problēmu risinājumu. Tādēļ es uzskatu, ka šī Komisijas darba programma ir nepietiekama un neņem vērā ne attīstību, ne izeju no Eiropas Savienības krīzēm. Liels paldies. [16:16:26] Ľubica Karvašová (Renew) [DE] Paldies. Nākamā runātāja ir mana kolēģe Kavašovas kundze. [16:16:33] Ľubica Karvašová (Renew) [SK] Es gribētu pateikt savu pateicību Eiropas Komisijai un īpaši viceprezidentam Fico par iniciatīvu „Tiesības palikt“ stratēģiju, tiesības palikt. Ir ir svarīgi, lai mūsu pilsoņi nevajadzētu pamest savus mājas no nepieciešamības un vajadzības dēļ. Vienkārši tāpēc, ka viņiem trūkst iespēju, viņiem trūkst kvalitatīvu pakalpojumu vai viņiem nav perspektīvas nākotnē. Bet ir viens būtiski svarīgs punkts: šī stratēģija nedrīkst palikt vien tikai labu ideju plauktā. Mums ir nepieciešamas konkrētas pasākumu un, vispārējā ziņā, nauda. Un tieši šo naudu mēs apspriežam Eiropas Parlamentā. Mēs arī runājam par nākotnes ES fondu, kuru nosacījumi pašlaik tiek pārrunāti. Tāpēc man ir ļoti skaidra vēstule Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem. Mums ir nepieciešams vienoties par Eiropas budžetu līdz šī gada beigām. Tieši tāpēc, ka tas skar mūsu pilsoņus, mūsu uzņēmumus un mūsu reģionus. Eiropas Parlamentā esam gatavi un sagatavoti atbalstīt arī Ukrainu. Paldies. [16:17:39] Speaker 1 [EN] Mīļais kolēģi, vai jūs pieņemat Žontas kolēģa zilo kartiņu? [16:17:45] Speaker 4 [EN] Jā. [16:17:45] Speaker 1 [EN] Labi. [16:17:47] Bogdan Rzońca (ECR) [EN] 156, lūdzu. [16:17:49] Bogdan Rzońca (ECR) [EN] Tikai sekundīte, jums vajag mikrofons. Jā, tagad. [16:17:54] Bogdan Rzońca (ECR) [PL] Es uzmanīgi klausījos Jūsu runas, kā arī iepriekšējo runātāju uzrunu. Jūs nākat no ļoti ietekmīgas liberālas grupas. Kāds minēja, ka agrāk tur bija netīra upe, bet tagad tur ir tīra upe. Manā reģionā, Polijā, mums ir problēma ar upju izsīkšanu. Lielie ūdens krātuves ir iztukšojušas. Un mans jautājums jums: ņemot vērā, ka eksperti tieši apgalvo, ka nākamais gads būs ļoti grūts ūdens resursu ziņā Eiropas Savienībā, vai atbalstīsiet ideju, ka ātri jāatrod līdzekļi ūdens aizturēšanai reģionos, kur ir lauksaimnieki, augļkopji un tie, kas dzīvo no ūdens? [16:18:38] Ľubica Karvašová (Renew) [SK] Liels paldies. Tas ir viens no piemēriem par to, ar mēs visi saskaramies savos reģionos. Pašlaik Slovākijas austrumu reģions, Gēmeras reģiona austrumu daļa, Rimavska Sobota, ir pasludinājusi ārkārtas situāciju dzeramā ūdens trūkuma dēļ. Rudens vidū, kad gaidām lietu, un iemesls? Ilgs sausuma periods. Tā ir patiesi izaicinājums, ar ko saskaramies visās Eiropas Savienības valstīs. Un tieši tāpēc mums ir nepieciešams, lai Eiropas līderi atliktu savas ego uz malas un sāktu koncentrēties uz saviem pilsoņiem un to vajadzībām, ieskaitot piekļuves dzeramajam ūdenim jautājumu. Paldies. [16:19:24] Speaker 1 [DE] Paldies. Tālāk mums ir runas no mūsu kolēģes, kundzes Tuszas. [16:19:36] Marie Toussaint (Verts/ALE) [FR] Komisārs kungs, Eiropas putnu un dzīvnieku dzīvesvietu direktīvu atdošana vilkiem sestās masveida izmiršanas laikā ir vēsturisks pārpratums. Šīs direktīvas ir mūsu purvi, mūsu meži, mūsu krasti, mūsu aizsardzība pret sausumu un plūdām. Jūs vēlaties vienā triecienā iznīcināt 40 gadus ilgu dzīvības aizsardzību, bet pats prezidents Makrons un komisāra priekšsēdētāja fon der Leiena jums saka, ka tas nav nopietni. Beidzot, jūsu nākamā mandāta programma ir maldinoša: vienā pusē karstuma viļņu plāni, otrajā – klimata deregulēšana, jūs eļļu lejot uguns un neko nedarāt pret mūžīgajiem piesārņotājiem, PFAS, kuri ir visur. Mūsu asinīs, mūsu ķermeņos, mūsu ūdenī, mūsu mātes pienā – tos ir jāaizliedz, sākot ar darba aizsardzību. Komisārs kungs, visā Eiropā pilsoņi mobilizējas pret dzīves dārgumu, pret taupību, par jauniešiem. Bet jūs, jūs barojat satraucošu aizspriedumu par lobijiem. Bankām – vienu omnibusu. Lauksaimniecības ķīmijai – vienu omnibusu. Nomniekiem – buldozerus. Komisārs kungs, ne ar brīvību spekulantiem mēs nodrošināsim katram no mums cieņu cienīgu dzīvi mūsu kontinentā. [16:20:44] Speaker 1 [FR] Dārgie kolēģi, vai jūs pieņemat zilo kartiņu no kolēģa Mulaciča? [16:20:51] Speaker 1 [EN] ECR. [16:20:53] Speaker 1 [DE] Ļoti labi. Paldies. Tagad dzirdēsim mūsu kolēģi, goda Zacharia. [16:21:03] Maria Zacharia (NI) [EL] Pietiek jau ar Eiropu, kas vienmēr atrod risinājumus bankieriem, rūpniekiem, kuģu īpašniekiem, bet no saviem tautām pastāvīgi prasa pacietību. Strādnieki nespēj izdzīvot, jaunieši nevar atrast dzīvokli, ģimenes zaudē savas mājas fondiem. Bet kāds ir jūsu atbilde? Konkurētspēja un vēl vairāk tirgus atvieglojumu. Komisijas 2027. gada programmā jūs atsakāties no kopējās Eiropas noguldījuma apdrošināšanas priekšlikuma, bet sagatavojat jaunu banku konkurētspējas paketi. Jūs vēl gribat iejaukties pilsoņu dzīvē. Jūs atsakāties no direktīvas, kas regulē uzņēmumu vides apgalvojumu kontroli, bet pārskatāt direktīvas par putniem, dzīvotnēm un Natura 2000 teritorijām. Jūs virzāt „EU Inc.“ – 28. korporatīvo režīmu, saskaņā ar kuru visi strādnieki tiks samaksāti ar bulgāru algām, kā arī daudzas citas Eiropas militarizācijas pasākumus. Profītu nevar aizsargāt ar likumu, kamēr cilvēkiem paliek tikai solījumi. Jūsu programma ir nepieņemama. [16:22:07] Speaker 2 [EL] Paldies. [16:22:08] Speaker 1 [EN] Dārgais kolēģi, kolēģis Zacharia, lūdzu, vai jūs pieņemat zilo karti no kolēģa Oliveiras? Pa kreisi, jā. 136. [16:22:27] João Oliveira (The Left) [PT] Paldies, mister prezident. Pani Zacharia, jautājums, ko es gribētu uzdot, ir šāds: kā mēs varam pieņemt pilnīgu neieinteresētību sociālo situāciju, ar ko cilvēki saskaras? Eiropas Komisijas darba programma neietver nevienu ideju, kā risināt dzīves dārumu pieaugumu, cilvēku grūtības nodrošināt pamata vajadzības dēļ degvielas, pārtikas un būtisko preču cenu kāpuma — kā iespējams atbalstīt šādu darba programmu, ko Komisija šajā vietā piedāvā, ja tā ir pilnībā atšķelta no vajadzībām un realitātēm, ar ko saskaras cilvēki visā Eiropas Savienībā? [16:23:09] Maria Zacharia (NI) [EL] Liels paldies par jūsu jautājumu. Tiešām pārsteidzoši, kā šo programmu uzskata par kaut ko, ko Eiropas Savienības pilsoņi pieņems un redzēs labāku dienu savā dzīvē. Tas, kas īsti satrauc Komisiju, un kas ir acīmredzams šajā programmā, ir, kā tas izsūknēs cilvēku bagātību un kā tie, kas jau tagad ir ļoti bagāti, dzīvos ar vēl lielākām pelnām. Tā ir būtība. Jo, galu galā, šeit tiešām lobiji nosaka noteikumus. Paldies. [16:23:49] Tomas Tobé (PPE) [DE] Paldies. Nākamais runātājs ir mana kolēģe Tobi. [16:23:55] Tomas Tobé (PPE) [EN] Kungs prezidents, kolēģi, mēs tagad ieskrienam trešajā gadā no šī mandāta. Laiks lido. Bet mēs arī esam veikuši daudz reformas, lai nodrošinātu labāku drošību, lielāku konkurētspēju, protams, ar mērķi panākt Eiropu, kas ir turīgāka. Bet protams, mums ir jāpanāk vēl vairāk. Pirmkārt, mums ir jāstiprina Europols un jāizstrādā mūsdienīgs krimināllikuma instruments, lai labāk varētu cīnīties ar narkotiku noziedzību. Mums ir jāseko nauda un noziedznieku tīklu biznesa modeļiem. Otrkārt, mums ir jādarbojas vairāk, lai aizsargātu savus bērnus. EPP turpina pieprasīt Eiropas līmeņa rāmi likumu, lai efektīvi cīnītos ar kiberbulling. Un treškārt, mums ir jāpanāk vairāk, lai atgūtu kontroli pār migrāciju. Mums ir jārisina migrācijas ieroču izmantošana, kā redzējām Seutā. Tas ir plašāks jautājums par centrisko valdību bez atbildes. Eiropai ir jādarbojas, un EPP to darīs. Paldies. [16:25:09] Speaker 1 [EN] Dārgais kolēģi Tobi, ir zila karte. No kolēģienes Wiśniewska. Kungs Tobi, ir zila karte. No kundzes Wiśniewska. Jā? Labi. 361, lūdzu. [16:25:31] Jadwiga Wiśniewska (ECR) [PL] Liels paldies, ka atbildējāt uz jautājumu. Es piekrītu lielākajai daļai punktu, ko minēja džentlmenis. īpaši tiem, kas saistīti ar Europol stiprināšanu un nekontrolētas migrācijas samazināšanu. Tās ir steidzamas un nepieciešamas lietas. Tomēr vēlētos jūs lūgt, ņemot vērā dzīves dārgumu un augstās energijas cenas, vai jūs neatceraties, ka ierosinātie grozījumi emisiju tirdzniecības sistēmā nav pārāk mazi, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un līdz ar to samazinātu dzīves dārgumu? Paldies. [16:26:14] Tomas Tobé (PPE) [EN] Nu, paldies, kolēģe, par jautājumu. Man ir patīk, ka vismaz esam vienoti, ka ir ir jāveic soli, lai Eiropa stiprinātu Europolu un atgūtu kontroli pār migrāciju. Nu, gribētu minēt piemēru, runājot par ESŪ, un lūdzu atļaut man kā piemēru minēt savu dzimto valsti — Zviedriju. Mums ir viszemākais emisiju līmenis Eiropā, un tajā pašā laikā Eiropā ir bijis augsts izaugsmes līmenis. Un es domāju, ka ESŪ patiesi ir bijis būtisks, lai to panāktu. Protams, pamats ir tas, ka jums ir jābūt labam energijas maisījumam. Zviedrijā ir daudz investēts atjaunīgo energijas avotos, bet tajā pašā laikā arī kodolenergijā. Un tas arī ir ļāvis mums nodrošināt zemas energijas cenas, tāpēc cilvēkiem ir arī pieklājīgs dzīves līmenis attiecībā uz dzīves izmaksām. [16:27:06] Speaker 1 [EN] Paldies. Nākamais runātājs [16:27:08] Kristian Vigenin (S&D) [DE] tas ir mans kolēģis Wigenin. [16:27:17] Kristian Vigenin (S&D) [DE] Liels paldies, godā priekšsēdētāja. Komisāra kungs, dārgie kolēģi. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā arvien biežāk tiek apšaubīta starptautiskā tiesība. Konflikti eskalējas, un ekonomiskās atkarības tiek izmantotas kā politisks ierocis. Komisija ir taisnība, kad runā par stratēģisko autonomiju. Tomēr tas neattiecas tikai uz aizsardzību un konkurētspēju. Tā arī ietver Eiropas pretenziju rīkoties kā neatkarīgu ģeopolitisku varu. Tieši šeit saskaramies ar lielajiem pretrunām starp vārdiem un rezultātiem. Šodien mums arvien mazāk un mazāk izrāda cieņu. Mūsu loma pasaules ekonomikā, pasaules politikā un globālajā drošībā kļūst arvien niecīgāka, un līdz šim veiktajās pasākumos šī perspektīva nemainās. Kāds ir mūsu plāns, lai nodrošinātu, ka mūsu balsis tiks dzirdētas Krievijas kara pret Ukrainu noslēguma sarunās? Kāda ir mūsu stratēģija Tuvajiem Austrumiem, kas būtu vairāk nekā vienīgi bažas izteikšana? Cik ilgi vēl atļausim citiem noteikt mūsu drošību? Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai viņu politiķi rādītu drosmi, gudrību un cieņu. Tāpēc cilvēki ir svarīgākie. [16:28:36] Speaker 1 [DE] Mīļā kolēģe, vai varu saņemt Zilo karti? Ir divas, un abas jau ir runājušas, tāpēc ņemtu pirmo no Olivere deputāta. Vai tas ir labi? 136. [16:28:53] João Oliveira (The Left) [PT] Paldies, prezidenta kungs. Pārsvarotais Wigenin, jūs runājāt par aizsardzības un drošības jautājumiem, un man jums jautājums: kā var attaisnot, ka Komisijas darba programmā nav neviena iniciatīva, kas vērsta uz mieru? Uz miera un kolektīvās drošības risinājumu, lai izbeigtu karu Ukrainā. Lai izbeigtu karu Tuvajos Austrumos. Lai izbeigtu genocīdu, ko Izraēla turpina veikt pret palestīniešu tautu. Kā tas ir iespējams? Darba programma runā par aizsardzību un drošību starptautiskajā projektē, bet tajā nav neviena rindiņas, kas izceltu miera veidošanu kā prioritāru mērķi? [16:29:41] Kristian Vigenin (S&D) [EN] Jā, paldies par jūsu komentāriem. Es domāju, ka esmu teicis to pašu, bet tikai vāciski. Tāpēc, protams, tas bija kritika Komisijai. Ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu spējīgi, vispirms, tālāk attīstīt mūsu aizsardzības spējas, bet vienlaikus saskaņot tās ar iniciatīvām un skaidru nostāju par to, kā mēs rīkojamies ar mūsu laikmeta lielajiem konfliktiem, jo tie ietekmē katru pilsoni, katru Eiropas Savienības pilsoni. Paldies. [16:30:08] Speaker 1 [DE] Dārā kolēģe, esmu kļūdājies, deputāts Mulacičs vēl nav saņēmis zilo karti. Viņš tikai bija iesniedzis pieteikumu. Vēlētosiet otro karti, zilo karti? Jā, tad lūdzu, deputāt Mulacič. [16:30:20] Speaker 4 [EN] Labi. [16:30:26] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [PL] Liels paldies, ka pieņēmāt zilo karti. Tas bija ļoti interesants runājums. Deputāts uzrādīja jautājumus par Eiropas trūkstošo stratēģisko politiku ārpolitikas jomā un Eiropas Savienības prioritātēm starptautisko strīdu risināšanā. Tomēr, deputāt, jautājums ir kritisks. Vai Eiropas Savienības valstīm ir vienota stratēģija? Runājot par lielajiem pasaules konfliktiem, kā ir ar Centrāleiropu? Vai Polijai ir tādas pašas prioritātes? Piemēram, vai Bulgārija, tāpat kā Francija vai Vācija, es baidos, ka mums tomēr ir atšķirīga izpratne par starptautisko realitāti un mūsu attiecībām ar Ameriku? Liels paldies. Kāda ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? [16:31:14] Kristian Vigenin (S&D) [EN] Nu, paldies par jūsu komentāru, jo tas ir paties ir pati svarīgākā darba daļa, ko mums jāveic kopīgi. Jo runājot par prioritātēm, es domāju, ka mēs varam viegli sasniegt skaidrus, kopīgus Eiropas Savienības mērķus. Tie noteikti ir labvēlīgi gan Francijai, gan Bulgārijai, gan Polijai, gan jebkurai citai valstij. Ja mēs esam stiprs aizsardzībā, tas ir labs visiem, vai ne? Ja mēs esam stiprs pasaules skatuvē, ja mums ir spēcīga balss un mēs varam to kopīgi izmantot, tas ir labs Francijai, Bulgārijai, Polijai un jebkurai citai valstij. Tātad strādāt kopīgi, kopīgi meklēt labāko risinājumu un izmantot mūsu spēku, gan individuālo, gan kopīgo kā Eiropas Savienība, ir ceļš uz priekšu. Bet tas nozīmē, ka mums ir vajadzīga īsta vadlīnija, vadība, kas varētu mūs vienot. Šī ir galvenā problēma, ar ko mēs saskaramies šobrīd. [16:32:07] Speaker 1 [DE] Liels paldies. Paldies. Kolēģe Ehlers ir pazudusi no saraksta, bet viņa vēl joprojām ir šeit. Lūdzu, kolēģe Ehlers. [16:32:22] Marieke Ehlers (PfE) [NL] Paldies, priekšsēdētājkungs. Komisāre, attiecībā uz 2027. gada darba programmu Komisija paziņo par vismaz 24 jauniem iniciatīviem. Vairāk plānu, vairāk noteikumu, vairāk iejaukšanās no Briseles. Tajā pašā laikā Komisija arī paziņo, ka atcels dažus likumus kā daļu no savas deregulācijas iniciatīvas. Bet tas ir tīra maldināšana. Jo likumi, kurus Komisija vēlas atcelt, faktiski vairs nav aktuāli. Piemēram, tiek runāts par 1991. gada regulu par vienreizēju sviesta un piena pulvera piegādi Bulgārijai. Kāds spēka demonstrējums. Tas nav deregulācija, bet gan ilgāk par vajadzību atlikta apkope. Nevienam pilsonim nav nekādas ieguvuma, ja administratīvi tiek atcelti neaktuāli likumi. To, ko Komisijai īstenībā vajadzētu darīt, ir atcelt katastrofālo Zaļo līgumu. Vai arī atsaukt neveiksmīgo migrācijas paktu. Protams, vēl labāk būtu, ja Komisija vienkārši likvidētu sevi pašu. Paldies. [16:33:37] Speaker 1 [EN] Vai es varu jautāt, kolēģi Müller, par Zilo karti, bet tā ir atcelta. Vai tas ir ir? Atcelta. Labi, paldies. Tā bija atcelta. [16:33:47] Speaker 1 [DE] Tagad vārdu dod savam kolēģim, p. Weimers. [16:33:54] Charlie Weimers (ECR) [SV] Jā, paldies, priekšsēdētāja. Tas ir Komisijas darba programma. Viņi saka, ka viņiem rūp elektros tarifu augstums, bet šeit Briselē runā par jauniem noteikumiem tikai pēc 2030. gada, kamēr zviedru ģimenes gul pretējā pusē un domā par rēķinu. Piemēram, manā Skones reģionā šo ziemu varētu būt jāsamaksā desmitiem tūkstošu kronu vairāk. Tā ir parastās cilvēku realitāte, kas atšķiras no jūsu komisāru realitātes šeit Briselē. Kāpēc tā ir? Jā, jo sarkanozaļā koalīcija nojauca energosistēmu, slēdza darbojošās atomelektrostacijas. Tagad zviedru mājsaimniecības maksā par to. Un būs vēl sliktāk. Zviedru elektroenerģijas klienti subsīdē vācu elektroenerģiju pēc viņu katastrofālās energopolitikas pagriešanās. Viņi slēdza savas atomelektrostacijas, bet par to maksājam mēs. Katrs jauns ES priekšlikums jāpārbauda. Vai tas pazemina elektroenerģijas cenas? Ja nē, tad tas ir likumdošanas priekšlikums, kuram jānonāk līdz atkritumu grozam. Mēs nevaram sēdēt ar rokām kabatās, kamēr labklājība pazūd. Mums jāmaina kursu jau tagad. Jo bez lētas elektroenerģijas parastajiem zviedriem nav ne drošības, ne nākotnes – tā ir tiesa. [16:35:11] Speaker 1 [DE] Paldies. Nākamais runātājs ir mūsu kolēģe, pane Hahn. [16:35:21] Svenja Hahn (Renew) [DE] Dārgie kolēģi, jūs redzat mani šodien laimīgāku nekā parasti. Es esmu kritisks pret Komisiju, bet esmu laimīgs. Jo beidzot kaut kas notiek, kad samazinātu birokrātiju Eiropā. Komisija vēlas atsaukt Zaļo pretenziju direktīvu un Aizkavēto maksājumu regulu. Divas birokrātiskas briesmonis, par kurām es brīdināju jau daudzus gadus. Jo Eiropas uzņēmumiem nevajag ne dārgo ekologisko TÜV saviem reklamēšanas mērķiem, ne arī valsts noteiktos maksājumu termiņus. Un Komisijas prezidente fon der Leijene daudzus gadus solīja „viens iekšā, viens ārā“ principu. Tāpēc ir īsti labi – lai gan ar nokavēšanos – ka beidzot katrai jaunai likumdošanas iniciatīvai tiek atsaukta viena. Bet tas var būt tikai sākums. Jo ja tiek atsauktas tikai likumdošanas iniciatīvas, kuras vēl nav stājušās spēkā, tad neviens esošais noteikums nav ticis atcelts. Mums jābūt drosmīgiem un jāiesaistās esošajā situācijā, jāatceļ liekie noteikumi. Jo Eiropa pati sevi neregulēs līdz labklājībai. Un tieši tāpēc mums jāvērtē Komisija un tās darba programmas pēc tā, vai tās veicina augšanu. Jo augšana nozīmē labus darba vietas, augošus ienākumus un jaunas iespējas Eiropas iedzīvotājiem, un tas arī stiprina uzticību ES. Paldies. [16:36:30] Speaker 1 [DE] Kolēģe, kundze Hahn, vai es varu saņemt Zilo karti? Kolēģi, kungs Müller. Turpiniet. [16:36:39] Piotr Müller (ECR) [DE] Vieta. [16:36:40] Piotr Müller (ECR) [PL] Kundzīt deputāte, esmu ļoti priecīgs par Jūsu tikai izteiktajiem vārdiem; turklāt IMCO komitejā mums ir iespēja kopīgi strādāt tieši šajā jomā, lai vienkāršotu ekonomiku reglamentējošos noteikumus, un daudzos gadījumos mums ir izdevies to panākt kopīgi, rokas rokā. Taču, diemžēl, es nepievienojos Jūsu optimismam attiecībā uz nākotni, jo pēdējos mēnešos redzējām, ka šie noteikumi vienkārši tiek dzēsti parlamenta komitejās un pēc tam arī plenārsēdē, arī tad, ja Eiropas Komisija piedāvā labus noteikumus, tos bieži vien dzēs. Un dažreiz tie arī nav pietiekami ambiciozi, un ambiciozākie vienkāršojumi netiek īstenoti. Tāpēc jautājums ir šāds: kāda ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā? Vai nākamajā gadā varētu mainīties šī situācija un vai sociālisti beidzot atjēgs negatīvo ietekmi no šiem noteikumiem? [16:37:25] Svenja Hahn (Renew) [DE] Paldies par jautājumu. Kungs Prezident, Kungs Mülleri, es domāju, ka arī mums Eiropas Parlamentā jābūt šai drosmei, ko — vai vismaz es — pamatoti gaidām no Komisijas. Mums jābūt drosmei pārbaudīt visu, ko mums ir likumdošanas jomā, un redzēt, kas īstenībā aizsargā mūsu pilsoņu tiesības, kas aizsargā mūsu pilsoņu un mūsu uzņēmumu intereses. Un tas, kas ir sakrājies kā lieki noteikumi, kas neaizsargā ne mūsu intereses, ne mūsu labklājību, bet ir vienīgi atlieku birokrātija, tas jālikvidē. Jo ekonomiskais augšums nozīmē labklājību, progresu un ticību labākā nākotnē. Un mums arī Parlamentā ir nepieciešama šī drosme. Paldies. Tagad vārdu uzdod manam kolēģim, kungam Böselagerim. [16:38:17] Damian Boeselager (Verts/ALE) [EN] Godātais viceprezident, mēs esam pusē no savas pilnvaru laika, tāpēc arī no von der Leyen valdības esam nonākuši līdz pusei, un es domāju, ka vispirms solījāt konkurētspēju, kas, pēc manām domām, nozīmē, ka jāatvieglo uzņēmējdarbība Eiropā un Eiropas robežās. Bet ko jūs īstenībā esat panākusi šajā jomā? Uzņēmumu dibināšana vēl arvien ir ļoti grūta Eiropā, un ES, Inc. šobrīd riskē tikt iztukšota. Nodarbinātība ir īsti, īsti grūta visā kontinentā. Tas ir nodokļu murgs, un runājot par starptautisko talantu piesaisti, mūsu migrācijas stāsts biedē cilvēkus. Un kad runājam par preču un pakalpojumu pārdošanu ārpus robežām, vēl arvien pastāv lielas slēptās muitas barjeras, un es no jums neredzu pilnīgu un visaptverošu vienotās tirgus programmu. Un kad runājam par pārdošanu pasaulē, mēs īstenībā neredzam vajadzīgos tirdzniecības līgumus. Mēs tos nosūtajam tiesās vai citur, bet īstenībā tos neaizveram. Un runājot par kapitāla piesaisti, es jums jāatzīst, ka mūsu publiskie līdzekļi tiek veltīti lauksaimniekiem, nevis AI un inovācijām, bet privātie līdzekļi joprojām tiek investēti ASV. Tāpēc mans jautājums jums ir: vai jūs varat apņemties, ka otrajā savas pilnvaru pusē īstenosiet šos konkurētspējas elementus? Liels paldies. [16:39:31] Speaker 1 [DE] Paldies. Tagad vārdu dodu savai kolēģei, kundzei Burkhardt. [16:39:39] Delara Burkhardt (S&D) [DE] Paldies, Prezidente. Manu vecāku grupā dalās padomi par apsildīšanu, jo cilvēki baidās no eksplodējošajām cenām. Manā profesionālās izglītības klasē jautā, kā viņi varētu nokļūt līdz savam apmācības centram ar šādām degvielas cenām. Taču konkurētspēja un birokrātijas samazināšana nav tie atbildes, kas cilvēkus padara par to, ka jūtas dzirdēti ikdienas bažās. Ne tāpēc, ka jums nebūtu svarīga ekonomikas politika, bet tāpēc, ka arī jūs vēlaties, lai tā darbotos jums labā. Lai skatītos uz priekšu ar optimismu. Tāpēc mums tagad ir nepieciešami pasākumi, kas ne tikai ļautu dažiem pelnīt no krīzēm, bet arī patiesi samazinātu energijas un pārtikas izmaksas. Taču krīzes laikā mums arī ir jāgatavojas nākotnei — nevis pārdošot mūsu vides un sociālos standartus, bet gan investējot labos darba vietās, nākotnes industriju un skaidrās noteikumos digitālajām korporācijām. Cilvēki vispirms. [16:40:38] Speaker 1 [DE] Liels paldies. Nākamais runātājs ir mans kolēģis, šeit esošais kungs Borgs. [16:40:46] Paolo Borchia (PfE) [IT] Komisāre, paldies par darba programmas izskatīšanu, taču ļaujiet mums teikt, ka esam nedaudz izbrīnāti, jo vēlējāmies, lai prezidente fon der Leijene pašā sevi parādītu šajā jautājumā: jūs esat teicis daudz nopietnu lietu, taču trūkst viens būtisks, dzīvībai svarīgs aspekts – tas, kas saistīts ar eiropiešu brīvību. Pirmkārt, brīvība izvēlēties savu valdību. Turpretī pēdējos gados mēs esam bijuši liecinieki likuma varas ļaunprātīgai izmantošanai, lai traucētu darbību valdībām, kas nebija pieņemamas Briselei. Polijā pat notika kāds veids no apvērsuma, bet jo Tusk ir jūsu draugs, par to neviens neko nav teicis. Itālijā pat izdod skolas mācību grāmatas, ar kurām mēģina pierunāt skolēnus, ka Itālijā ir fašistiska valdība, taču laimei mūsu jaunieši ir pietiekami gudri, lai nepieļautu sevi maldināt ar dažiem kreisi runājošiem vārdiem. Būsim godīgi: pēdējos gados Brisele ir atņēmusi eiropiešiem daudz – rūpniecību, lauksaimniecību, suverenitāti, – taču to, ko jūs nekad nevarēsiet atņemt, ir viņu brīvība un cieņa. [16:41:59] Speaker 1 [DE] Paldies. Mēs pašlaik noslēdzam „Zilās kartes“ procedūru. Mēs jau esam saņēmuši vairāk, nekā varam uzņemt. [16:42:05] Speaker 1 [EN] Pieprasīt vārdu, [16:42:06] Speaker 1 [DE] ne zilo kartiņa. Atvainojiet, mums ir zilā kartīte, bet ir vēl viena, proti, jā, atvainojiet, [16:42:12] Speaker 1 [EN] Kungs Borgia, vai jūs pieņemat zilo karti? Atvainojiet, aber bitte, labi, paldies. [16:42:19] Speaker 1 [DE] Tālāk runās mūsu kolēģis Rēšens. [16:42:28] Bert-Jan Ruissen (ECR) [NL] Paldies, Kungs Prezident, dārgie kolēģi, Eiropas Komisijas darba programma šoreiz satur dažas interesantas nodomus. Visvairāk iespaidīga ir plānotā Direktīvu par putniem un dzīvotnēm pārskatīšana. Šis pārskatījums ir tiešām nepieciešams. Beidzot, šīs direktīvas ir loti novecojušas, bet tajās ir arī loti būtiska kļūda. Tā ir šāda: saskaņā ar šīm direktīvām viss ir juridiski pakļauts dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai. Un tas dažreiz noved pie absurdu situāciju. Piemēram, liels būvprojekts tiek apturēts uz mēnešiem tādēļ, ka būvlaukumā atrod viena vienīga vardes. Bet arī lielas problēmas ar atļauju izsniegšanu, īpaši attiecībā uz Natura 2000. Atļaujas netiek izsniegtas, jo, pēc teiktā, daba vēl nav 100 % kārtībā. Nepamatotie noteikumi par slāpekli, nacionālie noteikumi, noteikti, šeit spēlē lomu, bet arī kļūda, ko esminēju, tam pievienojas. Ar to ir jārisinās. Nepieciešams līdzsvarotāks pieeja Eiropas dabas aizsardzības politikai, ņemot vairāk vērā sociālos un ekonomiskos intereses. Paldies. [16:43:43] Speaker 1 [DE] Paldies. Nākamais runātājs ir mans kolēģis, kungs Gozi. [16:43:51] Sandro Gozi (Renew) [EN] Paldies, Prezidenti. Komisijas lēmums atsaukt Direktīvu par zaļajiem apgalvojumiem ir politisks un pieņemams, bet institucionāli ļoti satraucošs. Būsim skaidri: Komisija nekad nopietni neatjaunoja sarunu, bet pretējā gadījumā. Kad Polijas prezidentūra bija gatava virzīties uz priekšu, Komisija darīja pretējo. Un palīdzēja sarunas novest līdz strupceļam. Tas rada nopietnus jautājumus par tās institucionālo neatkarību un pienākumu rīkoties kā godīgam starpniekam. Šīs sliktiās stāsta „antivaronis“ ir prezidente fon der Leiena un komisārs Rūzvelts. Bet baidos, ka viņu „laulība“, atbildība, saskaņā ar līgumu, ir jau oficiāli nosprausta. Un sekas ir reālas. Uzņēmumiem vēl joprojām trūkst skaidrības, patērētājiem vēl joprojām nav skaidru garantiju, jo vienīgi „rewashing“ bez skaidrām noteikumiem par ticamiem zaļajiem apgalvojumiem ir vienkārši joks. Komisijai vajadzētu būt tiltu būvētājam, nevis tos dedzināt, Eiropas likumdošanu aizstāvēt, nevis atteikties no tās nacionālā politiskā spiediena dēļ. Liels paldies. [16:45:04] Speaker 1 [DE] Paldies. Nākamā runātāja ir mana kolēģe, kundze Gölemans. [16:45:11] Estelle Ceulemans (S&D) [FR] Dievs svētī, es skatos un skatos, bet kur ir sociālā dimensija jūsu 2027. gada darba programmā? Vai tiešām ticat, ka Eiropa kļūs stiprāka, autonomāka un noturīgāka uz sociālā tuksneša pamata? Šajā darba programmā ir veltīti tikai dažas rindas Eiropas sociālo tiesību pamatnostādnēm, dažas rindas, kas pazūd konkurētspējas un deregulācijas okeānā. Kamēr sociālā ārkārtas situācija izpaužas Eiropas ielās, nodarbinātības jomā nav konkrētu pasākumu. Bet izaicinājumu ir bezgala daudz: Eiropas darbinieki šobrīd ir plaši skarti ar mākslīgo intelektu, algoritmisku pārvaldību, stresu, izdegšanu un atalgojumu, kas neļauj dzīvot cieņpilnu dzīvi. Nākamajās nedēļās Kvalitatīvo darbu likums būs unikāla iespēja risināt šo jautājumu, ar saistošu likumdošanu, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus. Jo konkurētspēja noteikti nav sabiedriskais projekts. [16:46:14] Speaker 4 [EN] Tāpēc, lai cilvēki būtu pirmajā vietā. [16:46:19] Speaker 1 [DE] Paldies. Nākamais runātājs, nākamais runātājs ir mūsu kolēģis Pönel. [16:46:27] Gilles Pennelle (PfE) [FR] Komisijas 2027. gada darba programma, žēl, apstiprina, ka tā turpina seko politiku, kas upurē mūsu lauksaimniekus. Pirmkārt, vēl vairāk brīvās tirdzniecības, ieskaitot līgumu ar Austrāliju, kas tālāk pastiprinās netaisnīgo konkurenci, ar ko saskaras mūsu ražotāji. Tas ir paradokss, jo tajā pašā laikā Komisija apgalvo, ka vēlies samazināt mūsu atkarību. Beidzot atzīt, ka mūsu standarti ietekmē negatīvi mūsu ekonomikas konkurētspēju. Taču, kamēr cenšaties samazināt birokrātiju, neko nedarāt pret regulēšanas murgiem, kas nosmacē mūsu lauksaimniecību. Vēlāk, jūs atkārtoti apstipriniet savus dekarbonizācijas mērķus, kaut arī jau esam visvairāk attīstītais reģions pasaulē šajā jomā. Un turpināt savu sodīšanas ekoloģijas politiku. Beidzot, gatavojaties radikāli samazināt ES lauksaimniecības atbalsta budžetu, kas atņems lauksaimniekiem nepieciešamo atbalstu. Komisārs, mūsu lauksaimnieki ir starp divām ugunsgrēkiem: pieaug negatīvā konkurence, samazinās atbalsts un ir tikpat daudz regulējumu. Kad beidzot sapratīsiet, ka mūsu lauksaimniecība grimst jūsu dēļ, jūsu regulējumu dēļ un tās negatīvās konkurences dēļ, ko jūs šeit organizējat? [16:47:42] Speaker 1 [DE] Paldies. Un saraksta pēdējā runātāja ir mūsu kolēģe, kundze Göring. [16:47:50] Enikő Győri (PfE) [HU] Godājamie kolēģi, komisijas nākamā gada darba programma ir tikai maņas triks. Tā neņem vērā būtiskos jautājumus. Tajā ir iekrāmēts viss, no atļauju procedūrām līdz LGBTQ tiesībām, kamēr Eiropas pilsoņi cīnās ar izdzīvošanas problēmām, uzņēmumi un lauksaimnieki cīnās ar pārregulējumu un nepieejamām energijas cenām. Fon der Leyen kabinets neatrisina šīs problēmas ar konkrētiem risinājumiem. Ir skaidrs, ka tas cenšas atbilst Briseles lielās koalīcijas gaidījumiem, kas uztur to pie varas. Dokumentos viņu priekšlikumi var veicināt konkurētspēju, bet tie noteikti nesamazina energijas cenas ne par vienu centu. Tā sauktie vienkāršošanas paketi neatbrīvo no zaudējumiem, ko izraisa Zaļā vienošanās. Kolēģi, mums ir nepieciešama nekavējoša deregulācija pēc iespējas vairākās jomās. Garais atvilkto likumdošanas aktu saraksts arī pierāda, ka Brisele ir zaudējusi kontaktu ar realitāti. Ja vietā no vienotas regulēšanas viņi koncentrētos uz cilvēku reālajām problēmām, nebūtu tik daudz likumprojektu, kas iet bojā vēl pirms dzimšanas. Laiks rīkoties pēc veselā saprāta un nostāties Eiropas pilsoņu pusē. Paldies. [16:49:04] Speaker 1 [DE] Mana kolēģe, kundze Göring, [16:49:06] Speaker 1 [EN] pieņemat zilo kartiņu, kundze Göring, atvainojiet. [16:49:12] Speaker 5 [EN] Sveiki. [16:49:13] Speaker 1 [EN] Sveiki. Vai jūs pieņemat zilo karti? [16:49:17] Speaker 5 [EN] No kolēģa Fritzona. [16:49:22] Speaker 1 [EN] Šeit, S&D. [16:49:27] Heléne Fritzon (S&D) [EN] Paldies. [16:49:28] Heléne Fritzon (S&D) [EN] Kungs prezidents. [16:49:29] Heléne Fritzon (S&D) [EN] Nē. [16:49:30] Heléne Fritzon (S&D) [EN] Jā. [16:49:31] Heléne Fritzon (S&D) [EN] Jā, mēs dzīvojam laikā, kad sieviešu tiesības ir apdraudētas. Mēs gaidījām no Komisijas daudz lielāku ambīciju, un mēs zināt, ka šajā Parlamentā notiek būtisks debates, jo darba programmā redzams, ka tajā ir nepietiekams uzsvars uz dzimumu līdztiesību. Tātad kur jūs redzat nepieciešamību iniciatīvām seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un tiesībās, dzimumu vardarbībā un sieviešu ekonomiskajā neatkarībā? Jo mēs zinām, ka šajā satraucošajā pasaulē mums ir jāliek sieviešu tiesības prioritāšu sarakta augšgalā, bet jūs ar mums to nedarāt, un mums ir jābūt vienotiem šajā Parlamentā, lai cīnītos par sieviešu tiesībām. [16:50:17] Enikő Győri (PfE) [HU] Godātais deputāts, es domāju, ka Eiropas Savienībai ir tās dibināšanas līgumi, tai ir Pamattiesību hartija, un tie nodrošina atbilstošu juridisku aizsardzību. Mums arī ir savas nacionālās konstitūcijas un nacionālie likumi. Es domāju, ka šie instrumenti ir pilnīgi piemēroti, mums jāpievērš uzmanība tieši tiem un jānešķiet, kurš līmenis ko regulē. Ja būtu nepieciešami kādi konkrēti tālākie soļi, es domāju, ka mums jāpaļaujas savu valstu gudrībai, lai tās atrastu risinājumu, ja tas būtu nepieciešams. Paldies. [16:50:54] Speaker 1 [DE] Paldies. Mēs esam izsmēluši regulāro runātāju sarakstu un mums ir 17 „Catch the Eye“ pieprasījumi; mēs nevaram ņemt visus, bet es domāju, ka varētu iziet cauri 11. Tad varam sākt ar kolēģi, kundzi Brnjac, bet kungs Lopez-Aguilar varētu sagatavoties. Gaidiet, gaidiet, vispirms kundze Brnjac. 3, 4, 8. [16:51:24] Nikolina Brnjac (PPE) [HR] Komisāre, Eiropas Komisijas darba programma uzsvaru liek konkurētspēju un tiesību aktu vienkāršošanu. Tomēr vienkāršošana jājust mūsu pilsoņu ikdienas dzīvē. Būdama koordinatore Dzīvokļu krīzes komitejā, īpaši izcelu plānoto vienkāršošanas paketi dzīvokļu jomā. Eiropas Parlaments jau šogad marta mēnesī pieņēma konkrētas rekomendācijas: procedūru digitalizāciju, būvniecības atļauju izsniegšanas paātrināšanu un neizmantoto zemju aktivizēšanu. No Eiropas Komisijas tagad gaidām īstu regulatīvo reformu, nevis vien tīri uz papīra vienkāršošanu. Ja būvprojekti turpinās gaidīt atļaujas gadus ilgi, ja esošie ēkas nevarēs vieglāk pielāgot citiem mērķiem un ja administratīvie izdevumi turpinās augt, tad problēma nav atrisināta. Vienkāršošana jāmēra ar vairāk uzceltām mājām. Tas jābūt Eiropas Komisijas darba programmas sekmju mērīšanas kritērijam. Paldies. [16:52:19] Speaker 1 [DE] Paldies. Tagad vārdu saņem mūsu kolēģis, deputāts Lopez-Aguilar, bet mūsu kolēģis Smits gatavojas uzstāties. [16:52:30] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [EN] Mums ir vajadzīgs mikrofons. 3, 3, 8, 1, lūdzu, mikrofons. [16:52:33] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [EN] Jā. [16:52:35] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [DE] Paldies, priekšsēdētāja. Komisārs Šešković, Komisijas 2027. gada darba programma, [16:52:40] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [ES] Es atbalstu iesaisti migrācijas paktu ar obligātu solidaritāti spiediena apstākļos, kas nepieļauj nekādu elastīgumu vai jebkādu omnibus likumprojektu, bet gan prasa pilnīgu Eiropas iesaistes stingrību. Likuma varas ietvaros, kā noteikts līgumos, un reformējot, jo Eiropas nākotnes konference ar ekspertiem pirms jebkādas paplašināšanas ir jāveic institucionālās reformas. Eiropas demokrātijas aizsargs arī ietver konversijas prakses aizliegumu. Saskaņā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Un visbeidzot, sociālā staba atjaunošana un pieejamās dzīvojamās vietas finansēšana prasa savus resursus. Daudzgadīgā finanšu ietvaros ir jāizmanto lielu energētikas kompāniju, kriptovalūtu un, protams, lielu tehnoloģiju kompāniju lielie pelņas, lai finansētu sociālā staba spēcīgu atjaunošanu, kas ir absolūti neatliekama, lai varētu atbildēt uz sociālo dusmu, kas pārņem Eiropu. Paldies, dāma Priekšsēdētāj. [16:53:42] Speaker 1 [DE] Paldies. Tagad runās mūsu kolēģis, kungs Smits, bet mūsu kolēģis, kungs Oliveira, gatavojas uzrunāt. [16:53:50] Sander Smit (ECR) [NL] Kungs prezidents, kungs komisārs, stāviet viens otrai blakus! Komisija vēlētos pārskatīt nākamās dzīvotņu direktīvas un Natura 2000. Tas ir labs, bet nepietiekams. Lauku teritorijām nepieciešama ne pārskatīšana, bet šo likumu fundamentāla pārstrāde. Atbalstiet mūsu laukus 2027. gadā! Degradācijas aizliegums un tiesu prakses dara Nīderlandi un Eiropu grūtā stāvoklī. Ļaujiet pārskatīt noteiktās Natura 2000 zonas un mērķus, ja tie ir neizpildāmi vai zinātniski nepamatoti. Problemātiskos vilkus, kas terorizē mūsu laukus, vajadzētu varēt izšaut. Tas attiecas arī uz kormorāniem un citām sugām. Mednieku pārvaldība ir nepieciešama, gan dabas, gan cilvēku labā. Absurda slāpekļa krīze Hāgā, ko izraisīja nacionālie mērķi, papildinot Eiropas likumdošanu, ir klasisks pārpildījuma piemērs: tāpēc likvidējiet šos nacionālos mērķus. Saglabājiet ilgtermiņa finanšu ietvaros mērķtiecīgu atbalstu mūsu lauksaimniekiem un zvejniekiem. Kungs komisārs, mazāk regulatīvās sloga un vairāk vienkāršības. Inovāciju telpa, kura nepieciešama mūsu AI sektoram, un bez noteikumiem. Tikai šādi mēs varēsim aizsargāt mūsu sociāli ekonomisko nākotni. [16:55:09] Speaker 1 [DE] Tagad vārdu saņem mans kolēģis, deputāts Oliveira, bet mana kolēģe, deputāte Jovanović-Šešuka, var sagatavoties. [16:55:17] João Oliveira (The Left) [PT] Paldies, mister prezident. Komisārs Šešković, starp nodomu deklarācijām un deregulācijas paketēm, no Komisijas 2027. gada darba programmas, izceļas deviņas iniciatīvas, kuras paredzētas palielināt daudzvalstu uzņēmumu privilēģijas un ieguvumus, pamatojoties ar konkurētspējas iemeslu. Deviņas papildu iniciatīvas, lai turpinātu bruņot Eiropas Savienību līdz zobiem un vēl vairāk virzītu konfrontācijas un kara politisko projektu. Trīs iniciatīvas, kas veicina tās personas, kas spekulē ar dzīvokļiem, nevis risina cilvēku problēmu – nevar atļauties piekļūt pie piemērota dzīvokļa. Un dzimšanas dienas svētki, veltīti Eiropas sociālo tiesību pamatnostādņu desmitgadei, lai tēlotu, ka rūpējamies par cilvēkiem. Ne vārda par iniciatīvām, kas veidotu mieru Ukrainā vai pārtrauktu genocīdu Palestīnā. Ne vārds par augošajiem dzīves izmaksām, par algas un pensiju palielināšanas nepieciešamību, par nabadzības apkarošanu pēc tam, kad ir prezentēta stratēģija nabadzības izskaušanai, ne vārds par sabiedriskā dzīvokļu fonda palielināšanu, par ieguldījumiem sabiedriskajos pakalpojumos vai ražošanas nozaru atbalstu. Šis darba programma nekalpo Eiropas Savienības teritorijas tautām. [16:56:32] Speaker 1 [DE] Paldies. Tagad vārdu saņem mūsu kolēģe Jovanović-Šešuka, bet mūsu kolēģis Mian Mon var sagatavoties. [16:56:42] Diana Iovanovici Şoşoacă (NI) [EN] Paldies. Runāšu rumāņu valodā. [16:56:44] Diana Iovanovici Şoşoacă (NI) [RO] Pirms divām dienām kundze Ursula von der Leyen apmeklēja Rumāniju. Patiesībā Rumānijas tā sauktais prezidents, kas ir nelikumīgs un pretrunā Konstitūcijai, pēc vēlēšanu atcelšanas, ko Eiropas Komisija atzina par nederīgām Rumānijā. Ko viņa lūdza? Viņa lūdza mums bez maksas atdot visas mūsu Patriot raķetes Ukrainai. Kundze Ursula von der Leyen neinteresējās par pensijas vecākiem, kas dzīvo no 200 eiro mēnesī. Turklāt Rumānijā cenas ir augstākas nekā Briselē. Mums ir Briseles cenas un bijušā padomju gulaga algas. Jums arī nav intereses par mieru, jo jūs nesaprotat: jūs bruņojaties, atņemat mūsu naudu, iznīcināt visas mūsu ietaupījumus, bet kungs Zelenskis nogalina gan ukraiņus, gan krievus, gan arī rumāņus. Un jums nav intereses arī par to, ka tagad trīs lielās valstis — Amerikas Savienotās Valstis, Krievija un Ķīna — cenšas panākt mieru, jo jūs nesaprotat, ka Krievijas-Ukrainas karš tiek vests, lai Krievija vairs nekooperētu ar Eiropas Savienību. Tātad, maksimāla nabadzība. [16:57:55] Francisco José Millán Mon (PPE) [DE] Paldies. Nākamais runātājs ir mana kolēģe Mian Mon, bet mana kolēģe Baiana gatavojas runāt. [16:58:01] Francisco José Millán Mon (PPE) [ES] Paldies, priekšsēdētāj! Es žēlēju, ka Komisijas 2027. gada darba programma atkal neiekļauj zvejniecību savās prioritātēs. Nākamā gada likumdošanas iniciatīvu sarakstā nav iekļautas konkrētas pasākums zvejniecības sektoram. Man ir īpaši sāpīgi, ka trūkst tik ļoti nepieciešamās Kopējās zivsaimniecības politikas reformas. Septembrī šis Parlaments ar plašu atbalstu pieņēma rezolūciju, kurā aicināja uz neatliekamu KZP reformu. Turklāt, no EPP grupas puses mēs esam vairākkārt aicinājuši Komisiju rīkoties, pēdējo reizi pirms dažām nedēļām ar vairāk nekā 60 EPP deputātu parakstītu vēstuli. Tāpēc es nevaru saprast Eiropas Komisijas noraidījumu šai reformai. KZP novērtējums ir parādījis zvejniecības flotes panīkumu. Katru gadu kļūst arvien mazāk un vecāku laivu. Mazāk zvejnieku, un tie, kas palikuši, arī ir vecāki. Zivju nozveja kļūst mazāka un ar zemāku vērtību. Un pelņa, kas gandrīz nepārsniedz 1%. Šādā situācijā, kāds ir Jūsu atbilde, kungs Šeškovič? Nedarīt neko likumdošanas līmenī. Tas ir vilšus. Komisāra kungs, zvejniecība nevar turpināt būt Komisijas aizmirstais sektors. Mums steidzami vajadzīgas konkrētas likumdošanas pasākumu un skaidra darba plāna. Paldies. [16:59:20] Thomas Bajada (S&D) [DE] Paldies. Tagad vārdu dod kolēģei Baianai, bet kolēģim Dünkenen lūdzu sagatavoties. [16:59:27] Thomas Bajada (S&D) [EN] Paldies. Kas ir kādēļ šī apsēstība un vēlēšanās atkārtoti atvērt Ūdens direktīvu? Sākumā bija kritiskās izejvielas, bet tagad ir Eiropas Ūdens iniciatīva. Mēs jau esam diskutējuši par šo tēmu, un es biju šīs iniciatīvas ziņotājs. Jūs neizšķīrīsiet problēmas, atkārtoti atverot likumdošanu, ko pašu novērtējumi atzīst par piemērotu savam mērķim. Kad pareizi norādījāt, ka problēma ir īstenošanā, es jums teikšu: ja problēma ir noplūdes, tad investējiet infrastruktūrā. Ja trūkst, uzlabojiet efektivitāti un atkārtotu izmantošanu. Ja ir piesārņojums, tad ievērojiet noteikumus. Vairs pietiekami daudz izrunāto, lai palīdzētu uzņēmumiem. Viceprezidente, jūsu darba programmā šķiet, ka jūs vēl arvien šaubāties. Tāpēc es jums teikšu: mēs zinām, kur ir problēma, tāpēc strādāsim kopā un strādāsim, lai to īstenotu. Neatveriet to vēlreiz. Aizsargāsim ūdeni, kas mūs vieno, un ūdeni, kas mums ļauj turpināt dzīvot un attīstīties. [17:00:37] Speaker 4 [FR] 2-0. [17:00:39] Sebastian Tynkkynen (ECR) [EN] Četri. Atvainojiet. Godātais Prezident, kā Eiropa ir paveikusi migrāciju šajā gadā? Mēs esam redzējuši cilvēku grupas ar migrantu fona, kas iznīcina Eiropu. Eiropai ir problēma ar segregāciju. No 2025. gada vasaras līdz 2026. gada vasarai ES neizdevās atgriezt 321 000 nelikumīgo migrantu. Eiropai ir problēma ar atgriešanu. Augustā mēs redzējām, kā 80 000 marokāņu šķērsoja Spānijas robežu Seutā. Eiropai ir problēma ar robežkontroli. Bet, kad es skatos Eiropas Komisijas nākamā gada programmu, redzu, ka trūkst risinājumu. Kur iniciatīva ārpus Eiropas nodot patvēruma procedūru ārpakalpojumos? Kur ir projekti, lai būvētu žogus pa mūsu robežām? Kad beigsim iznīcināt Eiropu ar migrāciju? Paldies. [17:01:49] Speaker 3 [EN] 110. vieta. Kungs Lopatka, kungs [17:01:59] Reinhold Lopatka (PPE) [DE] Lai sāku ar pamatīgu lietu. Bejgalīgajā secībā, jebkurš darba programma ir tik tik tā laba, cik labi tā tiek īstenota. Komisija šeit nosaka pareizo prioritāšu virzienus, bet mums ir jāpaātrina īstenošana. Mēs nevaram atļauties zaudēt ne mirkli. Kara laikā – un es nesaprotu daudzus deputātus, kas ir runājuši, un vēl joprojām saskata risinājumu nacionālā līmenī un vēlas sniegt tik niecīgu atbalstu Komisijai. Mēs nedrīkstam būt novērotāji. Ir patiesi kauns, ja mēs sēžam blakus telpā, kamēr notiek sarunas par Ukrainas nākotni un tās iedzīvotāju likteni. Mums jākļūst stiprākiem jomās, kas mūs skar – mūsu drošībā, mūsu ārpolitikas, mūsu aizsardzības jomās. Un to iespējams tikai vienlaicīgi stiprinot mūsu ekonomisko bāzi. Komisija nosaka pareizo prioritāšu virzienus, bet būtiski ir paātrināt īstenošanu. [17:03:02] Speaker 3 [EN] Paldies. Viņu kolēģe, kundze Jurkoviča, 541. vieta. [17:03:11] Romana Jerković (S&D) [EN] Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamais komisār, Komisijas darba programma solīja stiprāku un noturīgāku Eiropu, bet kur ir veselība šajā ambīcijā? Par to neko neteicāt. Parlamentārajā ziņojumā par kardiovaskulāro veselību mēs skaidri aicinājām Komisiju iesniegt Eiropas preventīvo stratēģiju, jo investīcijas preventīvā veselībā dod divkāršu labumu: tās glābj dzīvības un samazina spiedienu mūsu veselības aprūpes sistēmām. Un bez visaptverošas stratēģijas turpināsim risināt preventīvo veselību fragmentāri, caur atsevišķām iniciatīvām un kampaņām, kas mudina cilvēkus ēst labāk, vairāk kustēties un izvēlēties veselīgākus lēmumus. Taču preventīvā veselība nav tikai individuālas atbildības jautājums. Nevaram prasīt no pilsoņiem, lai tie izvēlētos veselīgākus lēmumus, neievērojot vidi, kas veido šos lēmumus. Mums jārisina visi veselību ietekmējošie faktori, ieskaitot vides un komercijas faktorus. Tādējādi, komisār, veselība un preventīvā veselība jāpadara par stratēģisku ES prioritāti. Tāpēc klausieties, Eiropas pilsoņi. Paldies. [17:04:23] Speaker 3 [EN] Paldies. Viņu kolēģis, un pēdējais, Tonin kungs, 113. vieta. [17:04:33] Matej Tonin (PPE) [SL] Godājamais komisā Šefčovič, Eiropas Komisija ir ir paziņojusi 2027. gada programmā, ka sāks īstenot to, ko solījusi jau ilgu laiku. Enerģētikas jomā mēs esam solījuši nodrošināt cilvēkiem uzticamu energijas piegādi par pieejamām cenām. Komisijas prezidente savos runās vairākkārt ir uzsvērusi, ka nākotne ir atkarīga no atjaunojamo energijas avotu un kodolenerģijas kombinācijas. Politikas līmenī ir pieņemti vairāki pareizajā virzienā vērsti paziņojumi. Tomēr man ir iespaids, ka administrācija neseko šiem politiskajiem paziņojumiem. Un, patiesībā, kodolenerģijas apstrāde ir daudz mazāk labvēlīga nekā atjaunojamo energijas avotu apstrāde. Taču, ja vēlamies nodrošināt drošu nākotni, šīs lietas ir jāmaina. Un tas vajadzētu sākties ar Jūsu administrāciju. [17:05:40] Speaker 3 [EN] Paldies. Jūsu kolēģis, kungs Šefčovič. Tagad Jūsu rīdzība, lai noslēgtu debates. [17:05:53] 99424 [EN] Liels paldies. Liels paldies, Kungs Prezident! Godājamie deputāti, vēlētos pateikt savu pateicību visiem godājamajiem deputātiem, kas mudināja Komisiju, kas atbalstīja programmu, taču lūdzu, atļaujiet man savu atbildi vērst uz jautājumiem, uz dažām kritiskajām piezīmēm un dažiem skaidrojumiem, kur, pēc manas domas, mums ir jāreagē. Vispirms, un ceru, ka jūs man atļausiet vēl vienu vai divu minūšu papildu runas laiku, lai atbildētu uz lielāko daļu godāto locekļu uzdotajiem jautājumiem. Vispirms, vēlētos absolūti uzsvērt un izcelt, ka pilnībā piekrītu kundzes Iratxe García Pérez teiktajam: cilvēki ir pirmajā vietā. Absolūti. Tas ir mūsu galvenais vadlīniju princips. Tas bija mūsu devīze gan šajā komisijas darba programmā, gan visās iepriekšējās komisijas darba programmās. Tāpēc mēs iekļāvām Komisijas darba programmā ļoti spēcīgu sociālo dimensiju. Un ja jūs atļausat, es tikai uzskaitīšu dažus no plānotajiem galvenajiem priekšlikumiem, kas to parādīs, lai parādītu, cik stipri arī vēlamies atzīmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. gadadienu, ko svinēsim nākamajā gadā. Tāpēc, Komisijas darba programmā Jūs atradīsiet Eiropas aprūpes līgumu, atradīsiet Eiropas universitāšu alianša 2.0 priekšlikumu. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes robežšķērsojošu izglītību. Mēs strādāsim ļoti intensīvi pie prasmju garantijas, kas ir tik tā svarīga daudziem jauniešiem, kurus Jūs esat minējuši. Un, protams, kopā ar viceprezidentu Fico mēs strādāsim, lai nodrošinātu cilvēkiem tiesības palikt tur, kur viņi vēlas strādāt un dzīvot. Un vēl, mēs organizēsim – un esmu pārliecināts, ka daudzi no Jums piedalīsies – samitu, lai atkārtoti apstiprinātu iesaistīšanos Eiropas sociālo tiesību staba principos nākamajā gadā. Ja Jūs atļausiet, tikai īsu ievadu par kundzes Kelemen kvalitatīvo darba vietu ceļvedi. Mēs to pieņēmām 2025. gada decembrī, un tiešām tas bija vērsts uz kvalitatīvu darba vietu izveidošanu un saglabāšanu Eiropā, kā arī uz darba pasaules taisnīguma un modernizācijas nodrošināšanu. [17:08:25] 99424 [EN] Tas arī atbalstīs darbiniekus un darba devējus zaļajā, digitālajā un demogrāfiskajā pārmaiņu procesā, un kā to ir paziņojusi viņu darbības ceļveidī un apstiprinājusi prezidenta 2026. gada Eiropas Savienības stāvokļa ziņojums, Komisija šogad pirmajā ceturksnī iesniegs kvalitatīvo darba likumu. Šis priekšlikums balstīsies uz ļoti rūpīgu divu posmu sociālo partneru konsultāciju, kas noslēdzās decembra beigās. Un jaunais likums, kā ierosināja kaimiņa Kelemen, atjauninās ES minimālās prasības darbinieku veselības un drošības aizsardzībai, kā arī viņu tiesību nodrošināšanai, vienlaikus atbalstot produktivitāti un konkurētspēju. Otrkārt, atļaujiet arī man uzsvērt, ka runājot par konkurētspēju, runājam par darba vietām, cilvēkiem un iztiku. Tāpēc, ja arī atsaucaties uz citām ļoti svarīgām tēmām, ko ir minējuši vairāki godājamie kolēģi, pēdējais no kuriem bija mans labs kolēģis, deputāts López Aguilar, runājot par konversijas praksēm, šī ir minēta Komisijas darba programmā kā galvenais iniciatīvs pielikumā. Godājamie deputāti, arī vēlētos uzsvērt un aicināt visus mūs, lai neuzskatītu vārdu „vienkāršošana“ par kaut ko toksisku. Vienkāršošanas priekšlikumi nemaina ES vides, klimata vai pārtikas drošības mērķus, kā daži no jums bijāt uztraukušies. Tās vienkārši ļautu ieinteresētajām pusēm, varētu teikt, vieglāk izpildīt šos jaunos kritērijus, likvidējot dublējumus un sarežģītos prasības. Un tieši tā mēs dzirdam mūsu ieinteresēto pušu sanāksmēs, vispirms no pilsoņiem, no mazo un vidēja uzņēmuma, bet arī no lielajiem uzņēmumiem. Kas attiecas uz jūsu izteiktās bažas, kundze Reitke, kundze Toussaint, par putnu un dzīvotņu pārskatīšanu, vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka mums ir ļoti skaidrs, ka Eiropas dzīves kvalitāte arvien vairāk būs atkarīga no mūsu spējas pielāgoties un mazināt mainīgā klimata ietekmi. Komisija turpinās savā kursā ar klimata mērķiem. Un mēs esam apņēmušies aizsargāt vidi. Dabas aizsardzības direktīvu pārskatīšana, par kurām jūs minējāt, [17:10:57] 99424 [EN] dzīvnieku dzīvotņu direktīvas, kas ir no 1992. gada, un Putnu direktīva no 2009. gada. Tātad tā ir direktīva, kurai ir 34 gadi. Tādēļ es domāju, ka mēs darām pareizo lietu, jo šī pārskatīšana mums ļaus novērtēt, es izcēlu vārdu „vai“, vai ir nepieciešamas izmaiņas juridiskajā ietvarā. Un tas mums ļaus arī turpmāk efektīvi sasniegt kopīgi noteiktos mērķus, vienkāršā veidā. Par klimatu, mazināšanu, dodiet man dažus piemērus, jo bija daudz atsauču uz karstuma vilni un karstuma vilna plānu. vēlreiz vēlētos apmierināt godātos kolēģus, ka karstuma vilna plāns nodrošinās spēcīgākas agrīnās brīdinājuma sistēmas, labāku veselības sagatavotību un atbalstu cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret ekstremālu karstumu. Tāpat tas izpētīs pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmēm un to, kā tiek veidotas klimatizētas pilsētas telpas. Un ja atļauj, vēl vienu vārdu par ūdens iniciatīvu, jo šī iniciatīva aptvers pasākumus, kas risinās ūdens trūkumu, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku energijas ražošanu vai piegādes ķēdes. Piemēram, ūdensceļu ierobežotās pieejamības dēļ sausuma periodos. Ja atļauj, mister Prezident, daudzi godājamie kolēģi arī ir izdarījuši ļoti nozīmīgus ierakstus par dzīvojamo telpu jautājumu. Tikai vēlētos atgādināt, ka šī Komisija ir pirmā, kurai ir veltots komisārs dzīvokļu jautājumos. Un ka šis mandāts ir arī paplašināts attiecīgajai ģenerāldirektorātam. Zinu, ka mana kolēģe, komisāre Jørgensen, strādā loti intensīvi pie šī faila. Tāpēc, ja skatīsieties dzīvokļu vienkāršošanas paketi, šis pakets būs tieši vērsts uz pieejamo, ilgtspējīgu un kvalitatīvu dzīvokļu piedāvājuma veicināšanu. Mēs arī atbalstīsim attiecīgo Eiropas noteikumu efektīvu īstenošanu. Tas jānotiek, samazinot administratīvo slogu, paātrinot procedūras un uzlabojot izmaksas, vienlaikus ievērojot politikas mērķus, piemēram, klimata un vides aizsardzību. [17:13:22] 99424 [EN] Kundze Toussaint arī bija uztraukta par PFAS vielām. Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra pašlaik pabeidz sociāli ekonomisko novērtējumu par PFAS, jeb, kā tās pazīstamas, mūžīgo ķīmisko vielu, kura pabeigšana paredzēta līdz 2026. gada beigām. Un balstoties šajā ļoti padziļinātajā analīzē, Komisija kā risku pārvaldītāja sagatavos ierobežojuma projektu un iesniegs to dalībvalstu komitejas balsošanai, lai pieņemtu un īstenotu regulu. Tā kā tas ir trešā līmeņa tiesību akts, tas, protams, nav iekļauts Komisijas darba programmā. Ja Jūs ļaujat man ļoti īsi atbildēt kungiņ Buuselager, paziņojums. Es domāju, ka lielākā daļa no tā var pilnībā piekrist tam. Bet vēlētos arī uzsvērt, ka saskaņā ar „Viena Eiropa, Viena tirgus“ mūsuprāt, šis ir skaidrs ceļvedis vienotās tirgus pabeigšanai līdz 2027. gada beigām, kur jau lielākā daļa iniciatīvu ir uz galda un līdzsvarotais likumdevējs būs jāpanāk vienošanās par tām. Un ja atļausiet, es zinu, ka jūs jau esat ļoti lielmērīgs ar laiku. Pēdējais punkts, bet tas ir ļoti būtisks, mister Prezident, attiecas uz atsaukšanām. Attiecībā uz 2027. gada izstāšanās pielikumu, mēs veicām godīgu visām lietām, kas ilgu laiku, bieži vien gadus ilgi, bija gaidījušas līdzsaskaņotāja darbību. Tagad līdzsaskaņotājam ir iespēja reaģēt nākamajos mēnešos, kā paredzēts institucionālajā vienošanās, katru gadu. Jūsu viedokļi tiks ņemti vērā. Ja jūs varat pieņemt šos priekšlikumus, kas ir uz galda, ja jūs varat pieņemt, es varu jūs apmierināt, ka būs tād, kas būs ļoti priecāties par to, ka redzēs. Un tāpēc es šo izņemšanas sarakstu uzskatu par politisku impulsu, par politisku virzību, lai skaidri strādātu kopā ar līdzlikumdevējiem pie šī dokumenta un redzētu, vai ir politiskā griba to īstenot. Tāpēc, kungs Prezident, vēlreiz vēlētos jums pateikties par laipnību, ko jūs izrādāt man runas laikam. Es ceru, ka esmu atbildējis uz lielāko daļu šajā zālē izteikto bažas. Un mēs ļoti gaidām, ka nākamajā gadā strādāsim kopā ar Eiropas Parlamentu kā līdzlikumdevējs, lai īstenotu Komisijas darba programmu. [17:15:47] Esteban González Pons (PPE) [EN] Liels paldies, kungs Prezident. [17:15:48] Esteban González Pons (PPE) [EN] Paldies. [17:15:50] Esteban González Pons (PPE) [EN] Liels paldies, komisārs. Tas ir ļoti svarīga debates. Tāpēc tas ir pamatots. Debate tagad ir noslēgta. Nākamais mūsu darbības punkts ir ziņojums, ko iesniedzēja Madame la Señora Pajín un Madame Veriga par Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu un Savienības atbalstu veselības ārkārtas situāciju un reaģēšanas sagatavošanai. [17:16:20] Esteban González Pons (PPE) [ES] Vārds tagad tiek dāvāts manam draugam, ziņotājam, kundzei Pajīn. [17:16:29] Leire Pajín (S&D) [ES] Liels paldies, cienījamais Prezident. Komisārs, laipni lūgts. Tikai pirms dažām dienām bija pagājušas divas gadu kopš lielākās traģēdijas mūsu valstī reģionā, kurā esmu uzaudzis. Valensijā. 234 cilvēki gāja bojā pilnīgi postoļu plūdos. Un viņi zaudēja visu. Savas mājas, savus atmiņas, savus mīļotos. Es vēlētos, Jūsu ekselence, veltīt šo debatī tām upurēm. Viņus šeit ir klausījās. Un es solījās viņiem, ka mēs strādāsim, lai uzlabotu mehānismus, kā reaģēt uz šādiem postošiem notikumiem. Vēl gribu pieminēt šī gada vasaras mežu ugunsgrēku upurus. Spāniju arī. Un, protams, ārkārtas dienesta darbiniekus, ugunsdzēsējus. Brīvprātīgajiem. Visiem, kas steidzas palīdzēt visgrūtākajos brīžos. Jo mēs dzīvojam klimata krīzes laikmetā. Un šodien vēl viens DANA atkal sit pa Vidusjūru. Katru vasaru mežu ugunsgrēki sākas agrāk un ilgāk turpinās. Tie ir agresīvāki un grūtāk nodzēšami. Un ar pandēmiju mēs dārgi iemācījāmies, ka epidēmijas rodas un izplatās laikā, kas nepieciešams, lai cilvēks no vienas vietas nokļūtu citur. Tāpēc arī globālās veselības krīzes ir svarīgas. Klimata ārkārtas situācija tagad ir jaunā norma mūsu planētas dzīvē. Un tajā pašā laikā arvien tuvāk tuvojas jauni hibridi riski. Tāpēc Eiropas Savienība ir aprīkojusi sevi ar Eiropas civilās aizsardzības mehānismu, kuram tagad ir 25 gadi. Tas ir noteikti visai skaidrākais un visai konkrētākais Eiropas tautu, Eiropas valstu solidaritātes izpausme. Eiropas Parlaments sveicināja Komisijas jauno priekšlikumu, kā uzlabot šo mehānismu, it īpaši paredzēšanas un novēršanas fāzē. Un mums ir jādarbojas šajā virzienā, pirmkārt, nodrošinot vairāk resursu. Mēs nevaram labāk reaģēt uz jaunām krīzēm, par kurām mēs saka, ka tās ir agresīvākas un sarežģītākas, ar mazāk resursiem. [17:18:43] Leire Pajín (S&D) [ES] Mums ir vajadzīgs vairāk. Mums arī jāuzlabo mūsu koordinācija. Križu laikā mums ir jākooperē un jādalaās informācija. Mums ir jāizstrādā labākie mehānismi un labākās iespējas visiem. Taču mums arī jāvelta labākie zinātniskie pierādījumi publisko politiku pakalpojumā. Mums jāapvieno labākās zināšanas un jāpārvērš tās par īstiem risinājumiem. Mums jāstiprina pieejamās iespējas un resursi, lai labāk reaģētu uz krīzēm. Bet vispirms, mums jāparedz. Labāk novērst. Lai spētu sasniegt to pirms notiek. Gandrīz visām šajā Parlamentā esošajām grupām kopīgais mērķis ir izveidot noturīgu sabiedrību. Tādu, kas ir īsta sagatavotības kultūra. Ietverīga, atbalstoša, lai varētu tikt galā ar visiem riskiem. Tāpēc mūsu ziņojums ir ļoti skaidrs. Mēs nevaram darīt vairāk ar mazāk. Mums ir vajadzīgi vairāk resursi. Taču mums arī ir nepieciešama lielāka novēršanas spēja, un vispirms jāpanāk, lai pilsoņi saprastu, kādā lomā viņi ir šajās krīzēs. Zināt, kad rīkoties, kā rīkoties, ar kādiem resursiem rīkoties. Mums ir jāizglīto šī iedzīvotāju kopa. Visbeidzot, arī mums jācīnās pret dezinformāciju. Pret meliem. Kas nodara tik daudz kaitējuma šajās krīzēs. Bet tam mums arī ir nepieciešami rīki. Rīki, kas cīnīsies pret šo dezinformāciju. Mēs esam sasnieguši augstu vienprātības līmeni un saprotam, ka šis priekšlikums ko mēs šodien diskutēsim, ir labāks priekšlikums. Tāpēc ceram, ka rīta balsošana, visa šī tehniskā darba, šī politiskā spēja tiks pārveidota par spēcīgu politisko konsensu. Lai mums būtu mehānisms, kas aizsargā dzīvības, paredz krīzes un ir efektīvāks. Liels paldies. [17:20:29] Speaker 2 [ES] Liels paldies, goda Pajīna. [17:20:31] Aurelijus Veryga (ECR) [EN] Kungs Veriga, vārds jums. Jūs arī esat ziņotājs. [17:20:37] Aurelijus Veryga (ECR) [EN] Paldies. Prezidentskungs, komisārs, vispirms vēlētos sirdīgi pateikties koraportierei Leire Pajín par viņas konstruktīvo sadarbību visa šī procesa laikā. Gribu arī izteikt pateicību visiem ēnu ziņotājiem un visas Eiropas Parlamenta locekļiem, kas iesniedza savus priekšlikumus, kā arī visiem tehniskajiem darbiniekiem par viņu ekspertīzi un lielisko kopīgo darbu. Šodien Eiropa ir sastapusies ar pamatīgi atšķirīgu vidi no tā, kāds tas bija pirms desmit gadiem. Bijušā Somijas prezidenta Sauli Niinistö sagatavotajā ziņojumā skaidri tiek identificēti izaicinājumi, ar kuriem mums jābūt gataviem saskarties. Militāra agresija, hibrīdie uzbrukumi, kiberdraudi, kritiskās infrastruktūras traucējumi, pandēmijas un arvien nopietnākas klimata izraisītās katastrofas. Balstoties uz šī ziņojuma rekomendācijām, stratēģija veicina visu sabiedrības un visas valdības pieeju. Nevaram ierobežoties tikai ar reaģēšanu uz katastrofām pēc to notikšanas. Mums jāveic investīcijas mūsu institūciju, profesionāļu un sabiedrības sagatavošanā pirms ārkārtas situācijām. COVID-19 pandēmija mums deva ļoti svarīgu mācību. Pat bagātākās un attīstītākās Eiropas valstis nebija pietiekami sagatavojušās lielas veselības ārkārtas situācijas gadījumam. Veselības sagatavotības jautājums jāpadara skaidri definēta un atbilstoši finansēta Eiropas civilās aizsardzības daļa. Mums ir nepieciešamas stratēģiskās rezerves, apmācīti speciālisti, pietiekamas ārkārtas situāciju risināšanas iespējas un efektīva robežškēērsojoša sadarbība. Taču vienlaikus mēs redzam arvien nopietnākus klimata izraisītus ārkārtas gadījumus. Šie notikumi apdraud dzīvības, iznīcina infrastruktūru, traucē būtiskas pakalpojumu sniegšanu. Dienvideiropas un Austrumeiropas valstis ir ļoti pakļautas mežu ugunsgrēkiem, sausumai un ekstremālai karstuma viļņiem. Citas reģioni saskaras ar nopietnām plūsmām un spēcīgām vētrām. Eiropas Savienības austrumu robežas valstīm, ieskaitot manu valsti Lietuvu, situācija ir vēl sarežģītāka. Mēs saskaramies ne tikai ar dabas katastrofām, bet arī ar ļoti reālu militāras agresijas, hibrīdu uzbrukumu, diversiju un kiberuzbrukumu iespējamību. [17:23:12] Aurelijus Veryga (ECR) [EN] darbības un kritiskās infrastruktūras apzināta traucēšana. Mums jāgatavojas ne tikai dabas katastrofām, bet arī situācijām, kad civilo un militāro sadarbību ir būtiski, lai atbalstītu sabiedrību militāru vai hibrīdu draudu laikā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci un saglabājot ES civilās aizsardzības mehānisma civilo raksturu. Tas nozīmē stiprināt ārkārtas dienestu, evakuācijas iespējas, patvēruma vietas, sakarus un publisko institūciju spēju uzturēt būtiskās funkcijas. Eiropas solidaritātei jābalstās uz kopīgu ambīciju līmeni, taču tai arī jāatzīst dažādu dalībvalstu un reģionu konkrētās risku situācijas. Bejgalīgāk, neviens no šiem mērķiem nevar tikt sasniegts bez atbilstoša finansējuma. Gribu arī pateikties saviem kolēģiem par atbalstu mūsu centieniem nodrošināt lielāku budžetu UCPM un skaidrāku resursu sadalījumu starp dažādiem sagatavošanās jautājumiem, īpaši veselības ārkārtas situāciju sagatavošanai. Dārgie kolēģi, sagatavošanās izmaksas var šķist ievērojamas. Bet neesamības cena vienmēr ir daudz augstāka, mērāma ne tikai ar finanšu zaudējumiem, bet vispār galvenokārt ar cilvēku dzīvībām. Tāpēc es aicināju jūs visus atbalstīt šo dokumentu. Paldies. [17:24:46] Speaker 2 [EN] Liels paldies, kungs Veriga. [17:24:50] Speaker 1 [EN] Liels paldies, kungs Veriga. Manis nākamā runātāja ir kundze La Rive. Komisijas vārdā. [17:25:02] 251198 [EN] Godājamie deputāti, vispirms es gribu pateikt savu pateicību par iespēju apspriest ES Civilās aizsardzības mehānisma priekšlikumu, un vispirms vēlētos pateikties Parlamentam un sevišķi abiem ziņotājiem. Jūs zināt, ka pagājušajā nedēļā mēs šeit, Briselē, svinējām Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisma 25. gadadienu. Briseļā ieradās 2 500 glābēju, jauniešu, sociālo partneru un uzņēmumu pārstāvju no 80 nācijas, lai apmainītos domām un apspriestu, kā sagatavojamies un reaģējam uz ārkārtas situācijām. Un tiešām, šī bija iespēja atzīt Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ieguldījumu pēdējos 25 gados. No tās izveidošanas UCPM ir aktivizēta vairāk nekā 900 reizes 160 valstīs. Ugunsgrēkiem, plūdīm, zemestrīcēm, iedzīvotāju pārvietošanu, repatriāciju, medicīniskajām evakuācijām un daudzām citām operācijām. Mūsu UCPM ir operatīvs instruments, kas atšķirību dara uz vietas. Un pēdējos gados tas ir aktivizēts desmit reizes vairāk nekā sākumā. UCPM ir tas, ko Eiropa prot labāk, kad stājamies kopā, bet mums ir jāatjaunina un jāstiprina to nākotnei. Un vēlētos atkārtoti pateikt Eiropas Parlamentam paldies par konstruktīvo sadarbību un par ziņojumu, ko jūs rīt izliksiet balsošanai. Jūsu ziņojums atspoguļo Parlamenta spēcīgo iesaisti šajā priekšlikumā un mūsu kopīgo atzīšanu, ka Eiropai ir jābūt labāk sagatavotai un spējīgai paredzēt un efektīvi pārvaldīt nākotnes izaicinājumus. nelaimes gadījumus un krīzes. Ieteikumi balstās uz nesenajiem mācību pieredzes gadījumiem. Klimata saistītie notikumi, COVID-19 pandēmija un Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu atklāj kritiskas vājības mūsu kopējā sistēmā un pierāda, ka sagatavotībai nepieciešama kopīga rīcība ES līmenī. Nesenie notikumi, piemēram, Ebolas uzliesmojums Centrālajā Āfrikā, liecina par veselības apdraudējumiem, ar kuriem mums jābūt gataviem. Šie sarežģītie riski prasa stiprāku sistēmisku sagatavotību un proaktīvu un koordinētu pieeju dažādos sektoros. Un jāskata riski un draudi ar 360 grādu pieeju. [17:27:43] 251198 [EN] Krizes arvien vairāk ir savstarpēji saistītas vairākos nozarēs un reģionos. Tieši tāpēc Komisija ir ierosinājusi vienu instrumentu, kas apvienotu civilo aizsardzību un līdzekļus veselības ārkārtas situāciju sagatavošanai un reaģēšanai. Un tieši tāpēc mēs arī ierosinājām izveidot krīzes koordinācijas centru un stiprināt civilo un militāro sadarbību. Mūsu mērķis ir vienkāršs. Mums jāapgādā Savienība ar integrētu sistēmu, kas aptvertu visas briesmas un būtu starpnozaru. Nojaucot šķēršļus, mēs varēsim darboties ātrāk un efektīvāk, kad nākamā krīze uzsitīs, lai atbalstītu savas dalībvalstis vai citas personas, kurām tas nepieciešams. Tāpēc es sveicu Parlamenta ziņojumu, kas stingri atbalsta mūsu priekšlikumu pamatpillārus. Tagad pāriet uz budžetu, kurā esmu pateicīgs par atbalstu paplašinātajam finanšu ietvaram. Mēs esam ierosinājuši instrumentu ar 10,7 miljardu eiro budžetu, kas atspoguļo mums sekojošo izaicinājumu mērogu. Šodienā neparedzamajā pasaulī, šāds ambīciju līmenis ir īsteni būtisks. Šajā slaidā Padomes diskusijas ir īsti satraucošas. Dažas galvaspilsētas joprojām uzskata sagatavošanos par izmaksām, taču pagātnes krīzes ir parādījušas, ka sagatavošanās trūkuma cena ir daudz augstāka mūsu dzīvībām, mūsu sabiedrībām, bet arī mūsu ekonomikām. Sagatavošanās nav izmaksas. Tā ir ieguldījums stiprākas un noturīgākas Savienības veidošanā un mūsu pilsoņu aizsardzībā. Taču šajā laikā šis instruments jāpatur operacionāli elastīgs un finansiāli elastīgs. Mēs nevaram paredzēt, kas notiks nākamajos septiņos gados. Tāpēc līdzekļu rezervēšana ierobežotu mūsu spēju ātri pārvietot resursus tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami. Es uzticos jūsu turpmākajai sadarbībai, un jūs varat paļauties uz manējo, turpinot atbalstīt šo Parlamentu un Padomi, lai laikus vienotos par šo priekšlikumu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu nepieciešamās sagatavošanas 2027. gadā un ļautu programmai 2028. gadā spēcīgi sākt bez kavēšanās. Paldies. [17:30:22] Speaker 1 [EN] Liels paldies, komisāre. Pilsētas komitejas vārdā, kungs Terrebes. [17:30:33] Cristian Terheş (ECR) [EN] Paldies. Dārgie kolēģi, AXA un Pilsētas komitejas vārdā man ir liels prieks jums paziņot, ka Civilās aizsardzības mehānisms ir viens no visaptverošākajiem krīzes pārvaldības dokumentiem, kas izstrādāti pēdējos gados. CPM būtis ir noturība – mūsu spēja izturēt vai ātri atgūties no mums draudošajiem draudiem. Tas ietver dažādas atbildīgās iespējas, rīkus un resursus, kurus ES vajadzīgs, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt katru gadu pieaugstošos izaicinājumus. Tas ietver arī nepieciešamo rīku iekļaušanu mūsu vadībā, lai pārvarētu arvien pieaugošās hibridā karu draudu. Mēs esam panākuši, ka CPM tiek pievienoti būtiskie balsti, lai dalībvalstīm būtu pieejami tik ļoti nepieciešamie resursi un spēka reizinātāji, stiprinot mūsu noturību. Pieci galvenie punkti ir patvertnes un aizsargājamās telpas, kritiskā infrastruktūra, aizsardzība, civilā un militārā sadarbība, brīvprātīgie un kopīgais apmācības. Mums jābūt reālistiskiem attiecībā uz izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies, un fakta, ka tie nākamajos gados tikai pastiprināsies. Tomēr mums jāpaliek optimistiskiem: pateicoties iniciatīvām, kā CPM, mēs kļūsim stiprāki un virzīsimies ātrāk, nekā situācija pasliktinātos. Paldies. [17:31:54] Speaker 1 [EN] Liels paldies. [17:31:56] Speaker 2 [EN] Paldies. [17:31:57] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. DFEC komitejas vārdā, kungs Schornstedt. [17:32:05] Barry Andrews (Renew) [EN] Nē. [17:32:05] Barry Andrews (Renew) [EN] K. Andrews. [17:32:07] Barry Andrews (Renew) [EN] Labi. [17:32:09] Barry Andrews (Renew) [EN] Kungs Šornštedts ir turpat. Paldies, prezidenta kungs. Komisārs, kolēģi, acīmredzot, tāpat kā visi pārējie, ļoti labi sagaidu Civilās aizsardzības mehānisma paplašināšanu. Es domāju, ka tas ir viens no veiksmīgākajiem programiem Jūsu vadībā, komisāre, ko mēs esam piedzīvojuši kā mūsu ietekmes izpausmi kaimiņos, un tas ir ticis ļoti labi uzņemts. Tas ir līdzīgs apdrošināšanas polisei, un mēs efektīvi paplašinām mūsu apdrošināšanas segumu, pārejot uz veselības noturību. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi atzīt, ka mēs nevaram izveidot šo noturību tikai ES robežās. Tāpēc attīstības komiteja norāda, ka jāpaplašina pilnvaras vājām un konfliktu skartajām valstīm, īpaši Vidusjūras reģionā, Sahārā un Āfrikas raga reģionā. Viņu veselības drošība ir mūsu veselības drošība. Viņu spēks ir mūsu spēks. Nav nekādu nodalījumus. Un es zinu, ka varam paļauties uz Jums, komisāre, lai nodrošinātu, ka tas, ko mēs šeit izstrādājam, būtu saskaņots ar ES globālo veselības stratēģiju, kā arī ar ES vienotās veselības ietvaru. Zinu, ka Jūs arī nodrošināsit, ka krīzes koordinācijas centrs sadarbotos ar vājās un konfliktu skartajām valstīm, lai nodrošinātu ziņošanas protokolus un informācijas ietvarus. Beidzot, es ierosinu, lai to attiecinātu arī uz aizjūras valstīm un teritorijām. Tas ir iekļauts attīstības viedoklī. Liels paldies. Liels paldies, mister Andrews. Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas vārdā, īstais mister Schornstedt. [17:33:40] Jonas Sjöstedt (The Left) [SV] Liels paldies, Kungs Priekšsēdētāj. Eiropas civilās aizsardzības mehānisms ir ļoti labs konkrētas Eiropas sadarbības piemērs, un ierosinājums ir gaidīts. Tomēr, kad to izskatījām Budžeta kontroles komitejā, ir skaidrs, ka no budžeta kontroles viedokļa pastāv būtiski riski. Un to apstiprina arī Eiropas Revīzijas palātas nesenais pārskats. Šeit mums ir dažādu finansējuma avotu maisījums, galvenā atbildība atrodas dalībvalstu rokās. ES loma šajā jomā pieaug, un pastāv būtisks risku, ka tiks finansēts divreiz – gan no nacionālā, gan no ES budžeta, kā arī starp dažādiem ES programmām. Mēs vēlamies risināt šo jautājumu, palielinot caurspīdību un izsekojamību, pieņemot konkrētus pasākumus, lai novērstu dubultfinansējumu, un nosakot, kas īstenībā ir ES pievienotā vērtība. Ir arī nepieciešams skaidri noteikt ES attiecīgo institūciju audita tiesības šajā jomā. Daļa no mūsu priekšlikumiem ir ticusi pieņemti. Varētu būt nedaudz vairāk, bet mēs tos joprojām sveicam. [17:34:48] Jonas Sjöstedt (The Left) [SV] Paldies, priekšsēdētāj. [17:34:50] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārgais kolēģi. Reggie komitejas vārdā, kungs Preblich. [17:35:01] Vladimir Prebilič (Verts/ALE) [SL] Es runāšu slovēņu valodā. Godājamie kolēģi, mana ziņojuma par šo tēmu tika pieņemta REGGIE komitejā pirms sešiem mēnešiem. Kopš tā laika ir vairāk nekā 35 000 eiropiešu miruši klimata pārmaiņu dēļ, tiešā kaitējuma apjoms pārsniedz 13 miljardus eiro, un mūsu ekonomika ir cietusi vairāk nekā 100 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus. Eiropa katru reizi, kad sākās krīze, vienkārši cenšas novērst nodarīto kaitējumu pēc fakta. Tas ir lielākoties politisko neveiksmju rezultāts un ir pavisam nepieņemami. Es pats uzskatu, ka mums nepieciešamas ne tikai nelielas labojum, bet mums jābūt ambiciozākiem. Mums ir falta RescEU 2.0 – pastāvīgi gatavs Eiropas rezerves lidaparāts, veselības komandas un glābšanas vienības, kas būs pieejamas dažās stundās. Pašlaik investēšana šajā drošībā ir vis svarīgākā investīcija, pat vēl svarīgāka par ierastās aizsardzības investīcijām. Visvairāk, tomēr, mums ir nepieciešama kopēja Eiropas reaģētspēja. Krīžu laikā Eiropas rīcība ir jābūt bezierunu pienākumam; pārtrauksim radīt traģēdijas un sāksim tās novērst. Paldies. [17:36:16] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. Liels paldies, dārā kolēģe. Mums jau ir ir pietiekami daudz ierobežojumu, ko esmu pieprasījis, tādēļ es slēdzu iespēju. Tagad EPP grupas vārdā, kungs Armonds. [17:36:32] Pascal Arimont (PPE) [DE] Liels paldies, kungs Prezident, kungs Komisārs. Tas ir par Eiropas civilo aizsardzību, Civilās aizsardzības mehānismu, uz kuru esam kopā strādājuši šeit pēdējos mēnešos. Tagad varētu teikt kaut ko par katru pantu šeit, bet labāk vēlētos pastāstīt stāstu, kas notika mums vienojoties par šo tekstu. Tajā laikā es atrados sev dzimtenē Austrumbeļģijā, 3000 hektāru lielā mežā, kas degā. Un ugunsgrēka laikā aktivizējām šo civilās aizsardzības mehānismu. Tas nozīmē, ka ugunsdzēsības lidmašīnas nāca no divām citām valstīm, helikopteri no sešām citām valstīm, ugunsgrēks bija ļoti smags, bet ieradusies palīdzība bija labi organizēta. Tā bija Eiropas solidaritāte. Mēs visi zīmām, ka šie katastrofu gadījumi palielinās, tie aug eksponenciāli. Ugunsgrēki, sausmas, vētras, pandēmijas – tas viss tiks pieaugšana. Tātad mums jābūt labāk sagatavotiem. Tas nozīmē, ka mums ir jāuzbūvē neliela civilās aizsardzības armija, jāiegādājas ugunsdzēsības lidmašīnas, jāuzbūvē tās šeit, mums jāpaplašina šis krīzes centrs Briselē, kas līdz šim ir koordinējis šos ugunsgrēkus, un jāpārvērš par mezglu, kas spētu koordinēt gadījumos, ja notiek vairākas pandēmijas vai vides katastrofas. Un vispirms jādomā par cilvēkiem, kas ir tur, kad dabas spēki triecas, un tie ir ugunsdzēsēji, brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Mums ir jālikvidē administratīvie šķēršļi, lai viņi varētu turpināt šo brīvprātīgo darbu. Bet mums arī ir jāiesaista lauksaimnieki un kontraktori, kas brīvprātīgi ar saviem ūdens cisternu transportlīdzekļiem dodas uz ugunsgrēka vietu. Mums ir jāintegrē viņi mūsu krīzes plānos, un tas uzlabos mūsu katastrofu aizsardzību. Katastrofu aizsardzība nozīmē to, ka mums nebūs jāimprovizē, kad dabas spēki uzbrūk; katastrofu aizsardzība nozīmē būt labi sagatavotiem, lai varētu aizsargāt to, kas mums ir svarīgi. Tas ir mūsu cilvēki un mūsu dzimtene. Paldies. [17:38:28] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. Grupas S&D vārdā, kungs Andrew Cattis. [17:38:35] Vytenis Povilas Andriukaitis (S&D) [EN] Paldies. Dārgie kolēģi, vienlaicīgi notiekošo mežu ugunsgrēku, plūdu, pandēmiju un hibrīdu draudu priekšā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējums nedrīkst tikt samazināts. Bez finansiālā ietvara, ar 100 % elastīgumu, situācija ir problemātiska. Be nekādas drošības tīkla civilās aizsardzības vai veselības sagatavošanās gadījumā nav juridiska garantija, kādā apjomā katra no tām saņems. Mums jābūt neaizskaramām rezervēm, no kurām 30 % būtu paredzēti veselības ārkārtas situācijām. Veselības sagatavošanās nevar būt atkarīga no atliktajiem līdzekļiem pēc visa pārējā ir sadalīts. Mums jāiegulda līdzekļi mūsu veselības aprūpes darbiniekos, ugunsdzēsējos un brīvprātīgajos. Piesardzības plāni klimata risku dēļ, tostarp paredzēšana, novēršana un reģionālās ievainojamības kartēšana, atjaunošanās gatavības ietvaru izveide un medicīnisko pretpasākumu krājumu veidošana, jāīsteno steidzami Savienības līmenī. Padomē saku šādu: 35 % samazinājums nav ietaupījums. Tas vienkārši pārbīda izmaksas uz priekšu. Tur ne tikai materiālie izdevumi, bet arī cilvēku dzīvības cena. Sagatavotība nekad nav naudas izšķērdēšana. Nepietiekama sagatavotība vienmēr izmaksā vairāk. [17:39:59] Kateřina Konečná (PfE) [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. PFE grupas vārdā, kundze Connexta. [17:40:06] Kateřina Konečná (PfE) [SK] Dārgie kolēģi, Kungs Prezident, Kungs Komisārs. [17:40:09] Kateřina Konečná (PfE) [CS] Jebkurā Eiropas Savienības dalā, ja notiek plūdi vai jebkura cita dabas katastrofa, Eiropas palīdzībai jābūt ātrai un efektīvai. Tomēr, piemēram, lēmumi par Čehijas ugunsdzēsēju, mūsu slimnīcu un krīzes plānu izvietošanu jāpieņem Čehijas Republikā, ne Briselē. Šis priekšlikums saista civilo aizsardzību ar veselības krīzēm. Tas paplašina Eiropas koordināciju un paredz vairāk nekā 12 miljardus eiro. Tomēr Francijas Senāts jau ir apšaubījis, vai priekšlikums pietiekami ievēro dalībvalstu kompetences. Tas jau kļūst par kādu veidu klasiku. Katru reizi, kad tiek ko tiek reformas, tiek tiek centralizāciju ievieš un Brisele pārņem arvien vairāk pilnvaru. Tātad, kur beidzas palīdzība un kur sākas iejaukšanās dalībvalstu lēmumu pieņemšanā? Es atbalstu aprīkojuma, rezerves daļu, informācijas dalīšanos un resursu palielināšanu. Tomēr neatbalstīšu priekšlikumu, kas nepiedāvā pietiekami skaidras garantijas, ka gala vārdu par krīžu risināšanu konkrētā dalībvalstī noteiktu pati šī dalībvalsts. [17:41:11] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. ECR grupas vārdā, viceprezidents Sverna. [17:41:21] Antonella Sberna (ECR) [IT] Komisāres, kolēģi un kolēģes, mēs esam nonākuši līdz balsošanas posmam par šo mehānismu, kas paredzēts Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanai, un vispirms vēlētos pateikties ziņotājām, p. Pagini un p. Veriga, par to izcilo darbu, kā arī visiem kolēģiem par viņu ieguldījumu un pūlēm, lai radītu sintēzi un sadarbotos šo sarunu laikā. Mēs zinām, cik sarežģīts tas ir tieši tāpēc, ka tas ietver kompromisu meklēšanu par mehānismiem, kas skar dalībvalstis, tieši ietekmējot katru no tām attiecībā uz to specifiku, vai nu tās būtu tehniskas vai ģeogrāfiskas, ar dažādām tradīcijām, un vispirms ar pirmās instances iejaukšanos. Itālijai, kā jūs zināt, nodrošināt Savienības mehānisma efektivitāti ir būtiski. Mūsu valsts ir nostiprināta sistēma, tādēļ mēs esam ieguldījuši; ceram uzlabot šo priekšlikumu. Mēs esam apzināti nepieciešamību pastiprināt šo mehānismu, tieši tāpēc, ka situācijas — ieskaitot ģeopolitiskās — to prasa. Es ceru, ka šodienējā plenārsēdes balsošana un mūsu šodien notiekošā diskusija, kā arī nākamajās dienās plānotā balsošana palīdzēs vēl vairāk uzlabot šo tekstu un padarīt to īsti noderīgu mūsu nacionālajām sistēmām, vispārējai Eiropas mehānismam un, vispirms kārtas, lai sniegtu konkrētus un nekavējošus atbildes visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Paldies. [17:42:38] Speaker 1 [EN] Paldies, godājamais deputāt. Renew grupas vārdā, kungs Alion. [17:42:45] Grégory Allione (Renew) [FR] Kungs Prezident, Komisāre, dārgie kolēģi, šajā Asamblejā kopā ar Komisiju mēs aizstāvam ambiciozu budžetu. Mēs prasām vairāk nekā 12,4 miljardus eiro labā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, kamēr dažas dalībvalstis mēģina to samazināt par vairāk nekā trešdaļu. Kāpēc mēs aizstāvam šo nostāju? Tāpēc, ka šis mehānisms ir nepieciešams. Vairāk nekā 900 aktivizācijas kopš 2001. gada, vairāk nekā 12 mobilizācijas 2026. gadā, un civilā aizsardzība nedrīkst būt budžeta pielāgojuma mainīgais lielums. Daži ir jau teikuši: mums ir jāpāriet no reaģēšanas uz paredzēšanu, jānovērš un jāpiesaistās iedzīvotāji, bet vispirms jābalstāsies uz ievēlētajiem pārstāvjiem un mūsu vietējām teritorijām, kas ir pretestības spēka avots. Jāveicina arī vietējais iesaistījums, izmantojot ugunsdzēsējus, lauksaimniekus un iesaistītos brīvprātīgos, un jāizveido Eiropas pretestības diena un, vispirms kārtas, Eiropas pretestības zīmols, lai izceltu, ko dara mūsu vietējās iestādes. Beidzot, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, komisāre, mums ir nepieciešamas Eiropas gaisa spēki, Eiropas civilās aizsardzības rūpniecība, lai samazinātu mūsu atkarību no ārējiem avotiem. Jo mūsu spēja aizsargāt eiropiešus ir jābūt mūsu rokās, nevis kaimiņu rokās. Paldies. [17:44:04] Speaker 1 [FR] Paldies. Vārdā. [17:44:06] Speaker 1 [EN] Zaļo un Merz kundze. [17:44:13] Tilly Metz (Verts/ALE) [EN] Paldies, godājamais Prezident. Mežu ugunsgrēki, plūdi, karstuma vilņi, pandēmijas un veselības ārkārtas situācijas. Eiropas pieredzētā krīze kļūst arvien biežāka, sarežģītāka un savstarpēji saistīta. Tās visas mums atgādina vienu vienkāršu faktu: katastrofas neaptur robežas. Ne arī mūsu atbildei vajadzētu tā būt. Teksts, kuru mēs balsojam, ir svarīgs solis uz labāk koordinētu Eiropas civilās aizsardzības mehānismu. Jo cilvēku aizsardzība nozīmē risināt klimata riskus, stiprināt veselības sistēmu un nodrošināt, ka neviens netiktu atstāts aiz sevis. Bieži vien mēs saka, ka Eiropa stiprinās krīzes laikā, bet tas nenotiek pašā par sevi. Tam nepieciešama politiskā griba, solidaritāte un drosme rīkoties kopīgi. Un tas nozīmē rīkoties vēl pirms katastrofa notiek, nevis tikai reaģēt pēc tam. Tādēļ uzņemsim šo atbildību. Uzcelsim Eiropu, kas būs labāk sagatavota, izturīgāka un gatava aizsargāt visus. Paldies. [17:45:30] Speaker 1 [EN] Paldies, dārgās kolēģes un kolēģi. Kreisās vārdā, kundze Martins. [17:45:41] Catarina Martins (The Left) [PT] Kungs Prezident, Kungs Komisār, jautājums nav tas, vai tiks iztērēti vairāk līdzekļi civilās aizsardzības jomā, jo tiks. Jautājums ir tas, vai mēs to iztērējam labi. Šodien Portugālē civilā aizsardzība lūdz iedzīvotājiem palikt mājās, kas ir vieglāk tiem, kuriem ir droša māja, nekā tiem, kuriem nav jumta virs galvas vai vēl joprojām gaida jumtu pēc pagājušā ziemas vētrām. Un vēl pirms vētras ierašanās bija plūdi, tūkstošiem cilvēku bez elektrības smagās lietus dēļ. Ekstrēmi laika apstākļi kļūst aizvien biežāki, un infrastruktūra nav sagatavota. Eiropas Savienības budžets, kas samazina izdevumus pārkāpuma un pielāgošanās procesiem, lai investētu ieročos, pats par sevi ir traģēdija. Un tas pats attiecas arī uz civilo aizsardzību. Cīņas lidmašīnas un kara fregates ne dzēs ugunsgrēkus un ne glābj plūdu upuru dzīvības. Civilajai palīdzībai ir nepieciešams savs, spēcīgs, tikai civilam mērķim paredzēts budžets, kas neeksistē tikai no atkritumiem un nekalpo kā īsais ceļš kara mašīnas finansēšanai, slēpjoties aiz dubultas pielietojuma maskas. Atbalstām Eiropas Parlamenta priekšlikumu par atbalstu pirmajās līnijās esošajām valstīm, veselības rezerves, ugunsdzēsēju tiesībām un ātras atveseļošanās mehānismiem. Taču visa to nodrošināšanai nepieciešams budžets, ko vājinā militārā retorika. Kad katastrofa skar Portugāli vai Poliju, Franciju vai Grieķiju, Eiropa ir jāatbild ar solidaritāti. Tas nozīmē glābšanas līdzekļus, aprīkotus ugunsdzēsējus, atbalstu tiem, kas ir zaudējuši visu. Civilā aizsardzība nevar būt ar divkāršu pielietojumu. Civilā aizsardzība ir paredzēta mieram, dzīvībai un klimatam. [17:47:19] Speaker 1 [EN] Paldies. ESN grupas vārdā, dž. Jongen. [17:47:28] Marc Jongen (ESN) [DE] Komisāre Labib, Jūs ieteicat pilsoņiem uzkrāt 72 stundu krājumus ūdens, pārtikas un zāļu. [17:47:36] Marc Jongen (ESN) [EN] Gatavs visu. [17:47:37] Marc Jongen (ESN) [DE] Šī kampaņa dzen cilvēkus panikā un paredz drīzu sabrukumu. Tādējādi tā slēpj faktu, ka gandrīz visas apvainojamās krīzes ir cilvēka radītas. NATO izplešanās uz austrumiem, kara bungas, masveida migrācija, ideoloģiskā energētikas politika un astronomiski augsti parādu līmeņi – vienīgi laiks nav cilvēka radīts, pretēji jūsu apgalvojumam. Pastāvīgās ārkārtas stāvokļa loģika veicina bīstamu militārās un civilās apvienošanos virzienā uz totalitārismu. Šodienas UCBM priekšlikums seko tieši šai shēmai, jo jaunais Krīzes koordinācijas centrs tiks piespiests ātri ieviest, neskatoties uz jau esošajām katastrofu aizsardzības struktūrām, un tiks nekavējoties pielietots, tiklīdz Pasaules veselības organizācija pasludina veselības ārkārtas situāciju. [17:48:45] Speaker 1 [EN] Thank you very much, dear colleague. The Commissioner can take the floor now. [17:48:57] 251198 [EN] Thank you, Mr. President, and I will speak French, so take your headset if needed. [17:49:04] 251198 [FR] Je voudrais tout d'abord remercier le Parlement européen pour son large support et pour cette première discussion très fructueuse. Tout d'abord, le risque de duplication : il n'y a pas de risque de financement double. Et je dois dire qu'entendre cet argument me semble totalement déconnecté de la réalité de terrain. Cet été, par exemple, durant la saison des feux de forêt, nous avons fait appel à tous les moyens européens, donc ceux qui sont dans le pool européen, certifiés par l'Union européenne, et ceux, évidemment, qui sont dans notre réserve stratégique. Nous avons dû aussi voir des États membres qui sont spontanésment venus à l'aide des uns des autres. Donc, c'était... on était vraiment au point maximum de nos réserves. On a tout utilisé. Venir dire maintenant : « Il y aurait peut-être un risque de double financement » me semble totalement déconnecté de la réalité. Pour la nature, du désastre, merci de prendre tout en considération. Aujourd'hui, on a soudainement des frigos dans nos magasins qui cessent de fonctionner. On a des alertes à la bombe dans des écoles, des centaines en Italie qui ont poussé à l'évacuation d'enfants. Donc, les menaces sont de plus en plus hybrides, imprévues. Il faut absolument que l'on se prépare à toute cette imprévisibilité, avec une longueur d'avance et avant qu'elle n'arrive. Pour ce qui est de la coopération civile au militaire, bien sûr, c'est sensible. Mais aujourd'hui, quelle est la réalité ? Quand il y a des feux de forêt, est-ce que vous demandez à quel corps de métier appartenez-vous ? Est-ce que vous êtes militaire ? Est-ce que vous êtes de la protection civile ? Est-ce que vous êtes agriculteur ? Est-ce que vous êtes citoyen bénévole ? Non. On vient, on y va, on répond à l'urgence. C'est ça, la réalité de terrain. Mais il faut qu'on soit coordonnés. Cet été, j'ai vu des opérations qui étaient extrêmement compliquées sur le terrain parce qu'on ne savait pas comment coordonner. Quelle architecture ? À quel ordre répondre ? Et donc, tout ça, il faut le savoir avant que l'urgence arrive. [17:51:18] 251198 [FR] Donc, s'il vous plaît, soyez flexibles, faites un petit peu preuve d'imagination, parce que ce qui nous tombera demain dessus, eh bien, est totalement imprévisible. Je vous remercie. [17:51:31] Speaker 1 [FR] Merci, Madame. [17:51:32] Speaker 1 [EN] We jump now in the next part of the debate. First, my first speaker is going to be Madame Pitikainen. [17:51:47] Sirpa Pietikäinen (PPE) [EN] We need coordinated action, as our Commissioner just stated, out. And we know we are going to have more crises, different kinds of crises in the future. They are derived from the climate, from cyberattacks, from pandemics, and the unsecure safety environment. And these crises are going to be interlinked and multiplying, and they are going to be in the future much more systemic. So we owe it to our citizens that we have a proper preparation mechanism and action mechanism. And you can't do it on the side when the crisis hits. You have to have it, and you have to plan it in before. And then another point, and this is the fact that the Member States can't do it alone. Like the volunteers, firefighters, they can't do it alone. Someone needs to be the actor and the coordinator. And as we know, the role is in the Council to set up the situation when this sets on force. Then it is the European Coordination. And we need not only better coordination, we need better finance. And I urge everybody to contact the own ministers and the Council members because it is duly unresponsible to try to cut the finance what we have preserved here to save our citizens. [17:53:33] Speaker 1 [EN] Madame Pitikainen, you have a blue card from Madame Binieska from ECR. Do you accept it? Yes, seat 361. [17:53:45] Jadwiga Wiśniewska (ECR) [EN] I will speak Polish. [17:53:48] Jadwiga Wiśniewska (ECR) [PL] Dziękuję Pani za przyjęcie pytania. Chciałabym odnieść się do Ochotniczych Straży Pożarnych. Bardzo się cieszę, że docenia Pani ich znaczenie. W Polsce do Ochotniczych Straży Pożarnych należy ponad 700 000 wolontariuszy. To jest ogromna armia ludzi, którzy niosą pomoc w potrzebie. Czy nie obawia się Pani, że proponowane regulacje nałożą biurokrację na te właśnie ochotnicze organizacje, które są pierwsze, jeśli chodzi o niesienie pomocy? Dziękuję. [17:54:28] Sirpa Pietikäinen (PPE) [EN] Thank you for the question. It's very relevant. No, I do not fear it. I'm quite certain this is going to cut down the bureaucracy because if you have the bureaucracy and Member State level, then you will need to coordinate with some other Member State. You need to coordinate with Red Cross, you need to coordinate with medical staff, you need to figure out on ICU doctors whether you have the permits and licenses to work in Germany if you are friends or vice versa. This is the bureaucracy. EU means one rulebook, one action, pre-planned systems what to do. And this is less bureaucracy. This kind of a chaotic way of doing things on my opinion. Is more bureaucracy. Thank you. [17:55:18] Speaker 1 [EN] Thank you very much, Madame Pitikainen. My next speaker is Mr. Maren. [17:55:26] Pierfrancesco Maran (S&D) [IT] Grazie, Presidente. Colleghi, vogliamo che i cittadini sentano l'Europa più vicina? Beh, allora dobbiamo esserci quando hanno bisogno. Le alluvioni, gli incendi di quest'estate ci ricordano quanto siamo vulnerabili di fronte ai cambiamenti climatici. Che negli ultimi quattro anni hanno causato oltre 200 miliardi di danni. Dobbiamo contrastare i cambiamenti climatici, ma è anche essere pronti quando le catastrofi colpiscono. Per questo la Commissione Ambiente, che presiedo, ha chiesto con forza una vera protezione civile europea. Pronta ad affrontare ogni crisi. Una protezione civile che dica ai cittadini e alle comunità locali: non siete soli. L'Europa c'è ed è al vostro fianco. Ma per farla servono investimenti e risorse adeguate. Per questo chiediamo che i 27 Stati membri sostengano davvero che non riducano le ambizioni prospettate da Parlamento e Commissione. L'Europa si fonda sulla solidarietà. Facciamo sì che la protezione civile europea ne diventi un simbolo dell'Europa di oggi e di domani. Grazie. [17:56:34] Olivier Chastel (Renew) [EN] Sorry. Thank you very much. My next speaker is Mr. Chastle. [17:56:41] Olivier Chastel (Renew) [FR] Merci, Monsieur le Président, Madame la Commissaire, chers collègues. Quand on pense aux réussites européennes, on évoque souvent Erasmus, Schengen ou la fin du roaming. Eh bien, il existe. Il existe une autre success story, peu connue du grand public: le mécanisme européen de protection civile. Depuis 25 ans, ce mécanisme est l'illustration de la solidarité européenne en mobilisant rapidement les moyens de plusieurs pays face aux catastrophes. Mais face à des crises de plus en plus complexes, nous devons mieux anticiper, mieux nous préparer, mieux réagir. Et c'est tout le sens de la proposition de la Commissaire Hadjalabib qui a fait de la préparation des citoyens en crise une priorité. Une autre avancée majeure pour la première fois: la santé sera pleinement intégrée au mécanisme. Une évolution essentielle pour tirer les leçons de la pandémie de Covid-19. La position du Parlement est ambitieuse et équilibrée. J'espère que les États membres partageront cette vision, celle d'une Europe qui anticipe, qui agit et qui protège. Une Europe concrète au service de ses citoyens. Je vous remercie. [17:57:51] Speaker 1 [EN] Merci, Monsieur. You have a blue card from Mr. Tannin. Do you accept it? From the EPP group. Do you accept it? Mr. Tannin, you have the floor. Seat 113. [17:58:07] Matej Tonin (PPE) [SL] Collega Strinjam se z vami, da je evropski mehanizem civilne zaščite uspeh. Pa se vam ne zdi, da bi pa veljalo kljub temu ga nadgraditi v smislu, da bi ta mehanizem tudi ponujal skupne zmogljivosti, na primer letala za gašenje? Da bi več pozornosti posvečal interoperabilnosti, kar pomeni, da slovenski gasilci lahko sodelujejo s francoskimi in podobnimi stvarmi. Ali vidite priložnost, da se mehanizem nadgradi v še močnejšega, še boljšega? Ker so naravne nesreče vedno bolj brutalne. Seveda, évidemment, il faut développer de plus en plus cette solidarité européenne. Mais d'autres l'ont évoqué avant moi: il faudra pour cela que les États membres se mettent d'accord sur un budget adapté aux ambitions que nous avons pour le mécanisme. [17:59:07] Željana Zovko (PPE) [EN] Merci, Monsieur. My next speaker is Madame Safko. [17:59:13] Željana Zovko (PPE) [EN] Thank you very much. Mr. President, Madame Commissioner, I agree absolutely with you that we in a case of fire, in a case of hybrid threats, and in the case of big floods, no one will ask from which part the army comes from because we will need also the army. I remember in 2018 when I did this first renewed rescue mechanism, the journalist asked me when we presented it in Split, "Why do you need this field hospital? " and stuff that was presented in the first rescue mechanism. And they were laughing when we mentioned that they might be big pandemic. And 2020, we understood what this rescue mechanism meant. And that's why I agree that we need 11 billion for this because this is the only helping hand in a case of need, in a case of threats that are coming. And coming from Croatia, it's a golden boy and I mean golden lady or whatever. Of civil protection, we have a good place, we have good firefighters, we have excellent people, but we need much more money for preparedness, we need much more money for our firefighters, we need also to facilitate their work and also to anticipate how to prepare ourselves, how to prepare how to educate our children to prepare for the catastrophes because we cannot lie to our citizens. Catastrophes are going to come and we are still not prepared. So keep good work. [18:00:46] Speaker 1 [EN] Thank you. Thank you very much. Thank you very much. Dear colleagues, my next speaker is Mr. Clérigou. [18:00:59] Christophe Clergeau (S&D) [FR] Monsieur le Président, Madame la Commissaire, si nous voulons protéger les Européens, il va falloir s'attaquer aux vulnérabilités sociales, environnementales et territoriales. Parce que oui, il faut se préparer, mais être très bien préparé ne suffira pas. Le même phénomène climatique, la même tempête, la même inondation n'aura pas les mêmes conséquences sur un territoire très vulnérable que sur un autre territoire mieux organisé. Alors oui, pour faire cela, il faut des politiques de solidarité, des politiques d'aménagement du territoire, et de solutions basées sur la nature qui soient extrêmement ambitieuses. Et je ne sais pas si le budget que nous avons suffira à le faire, ça doit devenir une ambition transversale des politiques européennes. Et ensuite, si nous voulons réellement défendre les citoyens, leur permettre d'avoir un futur il va falloir réparer les territoires, les plus frappés. Quand la question d'habiter encore des territoires se pose en France, dans l'Aude, après les feux, ou dans la Gironde, après les feux de cet été. Et là, ces territoires se sentent abandonnés. Et ce sont des centaines de millions ou des milliards d'euros qui vont être nécessaires pour redonner un avenir à ces territoires. En Europe continentale et dans les outre-mer qui sont aussi très exposés. Et là, dans le budget européen, je ne vois pas les solutions qui sont proposées. J'ai besoin encore de réponses supplémentaires. Merci. [18:02:21] Speaker 1 [EN] Dear colleagues, you have two blue cards. Do you accept at least the first one? Dear colleagues, sorry. Do you accept a blue card? From Mr. Mularczyk from ECR, seat 576. Mr. Mularczyk, Mr. Mularczyk from ECR. [18:02:39] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [EN] Yes, thank you. Thank you very much. I will speak in Polish. [18:02:43] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [PL] Bardzo dziękuję za wystąpienie i przyjęcie pytania. Chcę zwrócić uwagę, że pan poseł podkreślił, że tych środków rzeczywiście może być za mało dla wszystkich potrzebujących krajów. Ale ja chcę zwrócić szczególną uwagę na kraje wschodniej flanki NATO, w szczególności na mój kraj, Polskę, który wydaje 5% PKB na bezpieczeństwo, dając bezpieczeństwo całej Unii Europejskiej. A jednocześnie musi ponosić wydatki na bezpieczeństwo dotyczące Klęsk żywiołowych. Czy uważa pan, że właśnie takie kraje powinny mieć specjalny status w tym programie? Dziękuję bardzo. [18:03:32] Christophe Clergeau (S&D) [FR] Moi, je crois que le principe de l'Union européenne, c'est un principe de solidarité. Les budgets qui sont prévus pour les politiques de préparation aux crises, côté protection civile, et côté santé, sont sûrement suffisants pour la préparation. Et encore, il faut le vérifier. Par contre, vous avez raison, les territoires vulnérables, c'est aussi la vulnérabilité en matière de défense. Mais c'est ensemble au niveau européen qu'il faut accompagner les territoires les plus vulnérables d'un point de vue environnemental ou social, et les territoires les plus exposés aux questions de sécurité et de défense. Et pour cela, il faut des fonds mutualisés à l'échelle européenne. Merci. [18:04:12] Speaker 1 [EN] Merci. [18:04:13] Speaker 2 [EN] Merci, Monsieur. My next speaker is Madame Wessler. [18:04:20] Andrea Wechsler (PPE) [DE] Sehr geehrter Herr Präsident, sehr geehrte Frau Kommissarin, oft hören wir Politiker von Bürgerinnen und Bürgern, dass sie von Europa im Alltag viel zu wenig spüren. Und manchmal ist das genau die beste Nachricht, wenn alles einfach läuft. Wenn die Feuerwehr rechtzeitig kommt, wenn das Krankenhaus vorbereitet ist, und wenn im Ernstfall Hilfe bereitsteht. Und genau darum geht es in dieser Woche. Wir beraten über ein neues Gesetz für den Katastrophenschutz und die Vorbereitung auf Gesundheitsrisiken 2028. Denn ob Hochwasser, Waldbrand oder Pandemie, kein Land kann jede Krise alleine bewältigen. Und wir kümmern uns deshalb um den Zivilschutz, bevor es ernst wird. Deshalb haben wir als Europäisches Parlament den ursprünglichen Vorschlag der Kommission konkret verbessert. Mit besserem Schutz für unsere freiwilligen Feuerwehren und ehrenamtlichen Rettungskräfte, mit Expertenteams, die nach Katastrophen helfen, mit Strom und Wasser schnell wiederherzustellen, und mit besserer Zusammenarbeit der bestehenden Stellen. Denn manchmal ist das Beste an Europa, dass die Bürgerinnen und Bürger gar nichts davon spüren, weil wir vorgesorgt haben, bevor es ernst wird. [18:05:29] Speaker 1 [EN] Thank you very much. Dear colleagues, now we begin with the Cats de Ai. I have to tell you that I have lots of requests, so not everybody is going to be able to get it. I will try to give as much as possible. My first speaker is going to be Mr. Sokol, seat 347. [18:05:50] Tomislav Sokol (PPE) [HR] Hvala lijepa. Od uspostavljanja 2001. godine, mehanizam Unije za civilnu zaštitu aktiviran je više od 900 puta. To pokazuje koliko europska solidarnost važna kada katastrofe ugroze živote i sigurnost naših građana. Za Hrvatsku, ali i ostale mediteranske države, ovaj mehanizam iznimno važan zbog šumskih požara koji svake godine čine ogromnu štetu. Zahvaljujući europskoj suradnji, možemo računati na dodatne protupožarne zrakoplove, opremu i stručnjake kada nacionalni kapaciteti nisu dovoljni. Zato podržavam jačanje mehanizma kroz ulaganja u prevenciju, sustav ranog upozoravanja i brži odgovor na katastrofe. Moramo bolje povezati europske, nacionalne i lokalne službe kako bi pomoć pravovremeno stigla ondje gdje je najpotrebnija. Pozdravno pozdravljam snažnije povezivanje civilne zaštite sa zdravstvenom pripravnošću. Pandemija nam je pokazala da zdravstvene prijetnje ne poznaju granice. Potrebna nam je stoga pravodobna razmjena informacija i učinkovita koordinacija među državama članicama. Kolegice i kolege, ulaganje u pripravnost nije trošak, nego ulaganje u živote, sigurnost zajednice, gospodarstvo. Naš cilj mora biti Europa koja ne čeka da katastrofa nastupi, nego unaprijed prepoznaje rizike, priprema odgovore i štiti građane. Hvala lijepa. [18:07:06] Speaker 1 [EN] Thank you very much. Madame Glavac, seat 500. [18:07:14] Sunčana Glavak (PPE) [HR] Hvala vam lijepa. Kolegice i kolege, ne slažem se s uštedama kada govorimo o životima ljudi i kada govorimo o spašavanju ljudi. Ono što je bitno, da nacionalne službe zadržavaju odgovornost za zaštitu građana, i to jasno želim istaknuti jer mislim da smo pomalo danas čuli krive informacije ili dezinformacije. Snažnije uključivanje lokalnih i regionalnih vlasti, ali i jasnu podjelu odgovornosti. Ovime se nadopunjavaju nacionalni kapaciteti, a ne zamjenjuju se nacionalni kapaciteti. Hrvatska je ne samo primateljica pomoći, već je Hrvatska uvijek tu kada treba. Naši vatrogasci i pripadnici civilne zaštite gorske službe spašavanja naše zračne snage pomažu drugima. Imamo 65 godina iskustva u civilnoj zaštiti. Ja mislim najduže u Europskoj uniji, stoga treba poslušati one koji to iskustvo mogu pretočiti u stvarnu pomoć našim ljudima i našim sugrađanima. I na kraju, ako nam svaka nova katastrofa pokazuje da nemamo dovoljno opreme i kapaciteta, onda nije dovoljno samo bolje organizirati odgovor. Hvala lijepa. [18:08:31] Speaker 1 [EN] Thank you very much. [18:08:32] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [ES] El señor López Aguilar, sitio 381. [18:08:36] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [ES] Gracias, presidente Pons. Comisaria Laviv, oportuna iniciativa la de un mecanismo europeo unificado de protección civil y respuesta ante emergencias sanitarias. Y excelente, el informe de nuestra compañera Leire Pajín, que no solamente asegura una amplia mayoría para su aprobación, sino una financiación histórica en el marco financiero plurianual de 11. 000 millones de euros que en ningún caso puede ser rebajada por el Consejo como propone la presidencia irlandesa. Prevención y anticipación antes que reacción, y un centro europeo de coordinación de crisis que no solamente transmita alerta y combata bulos que tanto daño hacen ante ese tipo de emergencias imponiendo obligaciones de coordinación a las autoridades regionales y locales, sino sobre todo impida que pueda volver a repetirse la cacofonía de medidas de emergencia, adoptadas por los Estados miembros unilateralmente, como sucedió en la crisis del COVID. En aquel momento la Unión Europea reaccionó a tiempo, pero reaccionó. Es el momento de la anticipación y de la prevención, como propone el informe de Leire Pajín. Por tanto, enhorabuena. [18:09:47] Speaker 1 [EN] Muchas gracias. Mr. Besliga, seat 719. [18:09:54] Marko Vešligaj (S&D) [EN] Thank you, Chair. I'll speak on Croatian. [18:09:57] Marko Vešligaj (S&D) [HR] Novi europski mehanizam civilne zaštite prilika je koja se ne smije propustiti. Prilika za jačanje spremnosti i odgovora na sve učestalije krize i katastrofe. No u središtu svakog sustava, pa tako i ovoga, su dakako ljudi na terenu. Nas u Hrvatskoj događanje ovoga ljeta u prvom redu požar na Omičkom području u kojem je, nažalost, 6 osoba izgubilo svoj život, podsjetila još jednom koliko su važni pravodobno upozoravanje i koordinacija službi. Sustav ranoga upozoravanja tada je, nažalost, zakazao. I to u trenutku kad su se naši vatrogasci borili s požarom katastrofalnih razmjera. Zato novi mehanizam mora u prvom redu prepoznati i vrednovati ulogu profesionalnih i dobrovoljnih vatrogasaca gorske službe spašavanja i svih drugih službi civilne zaštite koje u ovakvim situacijama riskiraju svoje živote kako bi spasili naše. Civilna zaštita zato nije samo pitanje opreme i koordinacija, nego je pitanje ljudi. A njihova sigurnost i priznanje njihova doprinosa moraju biti europski prioritet. [18:11:03] Jadwiga Wiśniewska (ECR) [EN] Madame Bisnieska, seat 361. [18:11:07] Jadwiga Wiśniewska (ECR) [PL] Dziękuję bardzo, panie przewodniczący. Ochrona ludności i organizacja ochrony zdrowia to fundamentalne kompetencje państw członkowskich. Unijny mechanizm powinien stanowić więc sprawną sieć asekuracyjną i wsparcie na wniosek państwa a nie stać się narzędziem od górnego sterowania czy centralizacji. Polska i region Europy Środkowo-Wschodniej znajduje się w bezpośrednim sąsiedztwie wojny w Ukrainie i te rejony są narażone na ataki hybrydowe, sabotaże oraz skutki uboczne konfliktu. Tak więc unijne wsparcie przy pełnym poszanowaniu suwerenności i zasady pomocniczości musi wspierać państwa przygraniczne. Warto też podkreślić rolę ochotniczych straży pożarnych i chronić je przed brukselską biurokracją. [18:12:04] Speaker 2 [PL] Dziękuję. [18:12:08] Stine Bosse (Renew) [EN] Thank you very much. Madame Vaucier, seat 104. [18:12:15] Stine Bosse (Renew) [EN] Thank you very much. And thank you for the excellent work you're doing. I want to concentrate on one crisis, perhaps the largest crisis that we will ever face: one which is now spiraling out of our control, namely the climate crisis. Europe is, as you know well, the continent that is warming the fastest, but it's also the continent with the highest concentration of wealth. Heating threatens health and wealth. Buildings, homes, businesses, and lives we still need to fight the warming. We need to lower our CO2 emissions. We need to work with our resilience, as you are very well doing, we need to know how to build buildings, we need how to know how to plan. And then, of course, at the end, also crisis management, as we're talking about this evening. But we need to see the three levels of defense because if we do not invest now, the budgets that we're talking about will be small. Then it will be huge costs. So let's also get the other things right. Thank you very much. [18:13:35] Speaker 1 [EN] Thank you very much. [18:13:37] Speaker 1 [ES] La señora Miranda en el escaño 234. [18:13:42] Ana Miranda Paz (Verts/ALE) [ES] Liels paldies, prezidenta kungs. Komisāra kungs, jūs zināt tik tāpat kā es — jo mēs par to esam runājuši daudz reizes — ka mums ir vajadzīgs plašāks civilās aizsardzības mehānisms, kas spētu reaģēt uz nopietnām situācijām, piemēram, mūsu pieredzētajiem mežu ugunsgrēkiem, un arī mana kolēģe Leire Pajín to zina, jo mēs šajā jautājumā kopā strādājam mūsu grupā. Mums arī, piemēram, jāklausās ugunsdzēsēji. Tikai pirms nedēļas ugunsdzēsēji no visas Eiropas nāca šeit, lai pastāstītu par problēmām, ar ko saskaras, sākot no Beļģijas līdz Galīcijai, no Horvātijas līdz Itālijai un no Somijas līdz Rumānijai. Tāpēc šie koordinācijas un paredzamības mehānismi ir jābalsta uz solidaritāti un koordināciju. Diemžēl krīzes — vai nu tās būtu saistītas ar klimatu, vai ar dabas katastrofām — vairs neievēro robežas. Un ja mēs neatrisinām šo jautājumu koordinētā veidā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc profilakses un paredzamības, mums jāiegulda vairāk resursu. Nevar būt, ka ugunsdzēsēji strādā nestabilos apstākļos, un nevar būt, ka gaidām Eiropas Savienības palīdzību tad, kad pat mūsu pašu teritorijās nav atbalsta. Tāpēc, kā es vienmēr saku, ir tik svarīgi palielināt atbalstu civilajai aizsardzībai, nevis tankiem. [18:14:56] Speaker 1 [ES] Liels paldies, pane Miranda. Beigas runās ziņotāja, pane Pajín. [18:15:07] Leire Pajín (S&D) [ES] Es vēlētos, lai manas pēdējās vārdu būtu, vispirms, pateicības izteikšana. [18:15:11] Leire Pajín (S&D) [ES] Es gribētu pateikties savam kolēģim Aurelio Esberigam par viņa izcilo darbu un sadarbību. Es gribu pateikties arī visiem ēnu ziņotājiem no dažādajiem parlamenta grupām, jo mēs esam pierādījuši, ka šajā Namā mēs esam spējīgi veikt izcilu politisko darbu, apvienojot mūsu spēkus un sasniedzot konsensusu par nepieciešamību, par instrumentu, kas glābs dzīvības. Vēl gribu izteikt pateicību ekspertiem, kurus mēs esam dzirdējuši. Lai veiktu šo darbu, mēs esam klausījušies ekspertos, starptautiskajās organizācijās, profesionāļos, ugunsdzēsējos, brīvprātīgos, kuri ir pamats. Mēs esam klausījušies upuru balsis un esam sev parādījuši savu atbildību tiem, lai novērstu šādu krīžu atkārtošanos ar tādu pašu ietekmi. Mēs esam arī klausījušies dažādos profesionālos sektorus. Taču es gribu arī atzīmēt mūsu tehnisko komandu izcilo darbu. Aiz šīs mūsu šodien apspriestās priekšlikuma ir daudz stundu darbs, protams, arī no deputātu puses, bet īpaši no mūsu tehnisko komandu puses, kas ir veikušas lielisku darbu. Un es vēlētos nosūtīt divas pēdējās ziņas. Pirmā attiecas uz nepieciešamību, ka šis mehānisms būtu atbilstoši finansiāli nodrošināts. Mēs šodien sekmējam sarežģītas un nebijušas mēroga krīzes. Tādēļ mums vajag daudz vairāk resursu. Un mūsu darbs šeit nebeidzas. Tas turpināsies triloģēs, cenšoties, protams, nodrošināt pietiekamus resursus. Otrā ziņa attiecas uz klimata ārkārtas situāciju. Zinātnisko pierādījumu un klimata ārkārtas situācijas noliegšana mūs pakļauj arvien lielākām riskiem. Tāpēc mums nevar būt ļauts, lai tas kļūtu par realitāti arī šīs Zāles sēdvietās. Mums ir jāaizsniedzas visiem visvairāk ievainojamiem, tādēļ arī runājam par ievainojamības kartēm, un jānovērš, lai, piemēram, vecāki cilvēki mūsu aprūpes mājās neciestu, kā tas notika manā valstī pandēmijas laikā. Un beigās mums ir jāspēj paredzēt un novērst ietekmi, ko mēs esam piedzīvojuši, un kas ir prasījusi tik daudz dzīvību. [18:17:05] Leire Pajín (S&D) [ES] atkārtojas. Tāpēc mūsu darbs šodien ir uzlabot šo mehānismu šeit, lai novērstu, paredzētu un glābtu dzīvības. [18:17:13] Speaker 3 [ES] Liels paldies. [18:17:14] Speaker 1 [ES] Liels paldies, Jūsu ekselence. [18:17:17] Aurelijus Veryga (ECR) [EN] Kungs Esberiga, runājiet. [18:17:21] Aurelijus Veryga (ECR) [EN] Dārgie kolēģi, vispirms vēlētos pateikties paldies par jūsu ieguldījumu. Jūs skaidri parādījāt, cik svarīgs un nepieciešams ir šis mehānisms, īpaši šajā gadā, kad svinām tā 25. gadadienu. Gribētos uzsvērt, ka starp 2020. un 2024. gadu šis mehānisms ir aktivizēts vairāk nekā 650 reizes, četras reizes biežāk nekā iepriekšējos piecas gadus. Šie dati skaidri parāda pieaugošo nepieciešamību pēc šī mehānisma un mūsu sagatavotības stiprināšanas nozīmi. Sagatavotība prasa investīcijas, pūles un politisko gribu. Taču mums jāatceras viena vienkārša patiesība: kad katastrofas sit, bieži vien ir par vēlu sākt sagatavoties. Tajā brīdī mēs vairs neskaitām naudu, ko būtu varējis ietaupīt, mēs skaitām zaudētās dzīvības, sagrautos mājas un ģimenes, kuru dzīves ir mainījušās uz mūžu. Tāpēc mums ir atbildība rīkoties jau šodien, lai rīt nāc nevajadzētu nožēlot to, ko mēs neesam izdarījuši. Jo sagatavotība nav vienkārši investīcija. Drošības jomā tā ir vispirms investīcija cilvēku dzīvībās. Mūsu pilsoņi uz mums paļaujas. Viņi gaida no mums, kā politiķiem, ka darīsim visu iespējamo, lai Eiropa būtu labāk sagatavota nākotnē gaidāmajiem izaicinājumiem. Ļoti paldies. [18:19:09] Esteban González Pons (PPE) [EN] Liels paldies, dārgie kolēģi. Debate tuvojas noslēgumam. Balsošana notiks rīt. Nākamais punkts ir ziņojums par Eiropas pretvēža plānu, ko sagatavojis Vasile Voisulesku. Un ziņojuma autors ir mans pirmais runātājs, Vasile Voisulesku. [18:19:35] Vlad Vasile-Voiculescu (Renew) [EN] Viceprezidente, komisārs, kolēģi, es būšu īss, bet līdz tam brīdim, kad beigšu runāt, Eiropā būs miruši divi cilvēki no vēža. Vēzis ir viens no vissliktākajiem cilvēka dzīvē pierastajā laikā. Vēzis saplosa sapņus, grauž ģimenes, atņem bērnus, mātes, tēvus, māsas — cilvēkus, kurus mēs visi mīlam visvairāk. Taču vēzis nav tikai personīga traģēdija, tas ir izaicinājums visai sabiedrībai. Izaicinājums, ar kuru neviens dalībvalsts nevar tikt galā vienatnē. Pirms pieciem gadiem Eiropa deva solījumu: 4 miljardi eiro plānam, kas aptver profilaksi, agrīno atklāšanu, labākus ārstēšanas veidus un dzīvi pēc vēža. Tas bija pareizais plāns, tas atnesa rezultātus, taču pārāk daudzi eiropieši vēl joprojām neizjūt tā labumu. Šis ziņojums aplūko, kas ir mainījies un ko mums jāmaina. Trīs realitātes to padara īpaši neatliekamu. Pirmkārt, mēs dzīvojam ilgāk. Sešdesmit procenti vēža gadījumu parādās pēc 65 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka, ja nekas cits nemainās, vēzi attīstīsies arvien vairāk eiropiešu. Otrkārt, zinātne attīstās. Ārstēšanas metodes kļūst mērķtiecīgākas, personalizētākas, bet arī daudz dārgākas. Treškārt, mūsu sociālās sistēmas — arī veselības aprūpes sistēmas — ir spiediena ietekmē. Tas spiediens tikai pieaug. Pēc mēnešiem ilgas sarunas šis ziņojums nosaka prioritātes: kā finansēt pētījumus, kā savienot zinātniekus, slimnīcas un pacientus, kā samazināt nevienlīdzību pieejā pie ārstēšanas. Taču, pārsniedzot projektu finansēšanu un saglabājot status quo, mums jāatzīst, ka tas vairs nav iespējams. Mums jārisina risku faktori, kas vēzi izraisa no paša sākuma. Mums jāizdara izvēle šajā Eiropas Parlamentā, un mēs nevaram pretendēt uz naivitāti vai izrādīt īsredzību. Tabaks ir vislabāk dokumentētais vēža risku faktors, un tas ir viens no jomām, kur mēs zināt precīzi, kuras pasākumi darbojas, lai to novērstu. Tabaks padara politiskās un pat morālās izvēles acīmredzamas. Savienībā katrs piektais vēža nāves gadījums ir izraisīts ar tabaku. Es atkārtošu: katrs piektais. Tabaks izraisa deviņus no desmit plaušu vēža gadījumiem. [18:22:04] Vlad Vasile-Voiculescu (Renew) [EN] vēzi, bet izraisa arī vismaz 20 citas vēža veidus: balsenes vēzi, mutes vēzi, urīnpūšļa un aizkuņģa dziedzera vēzi, un dubulto sievietēm risku no dzemdes kakla vēža. Eiropā, 15 un 16 gadus veciem jauniešiem elektronisko cigarešu lietošana pieauga no 14 līdz 22 procentiem piecos gados. Un tas ir, starp citu, augstākais rādītājs pasaulē. Mēs zinām, kas darbojas: augstākas tabakas nodokļi, vienkāršota iepakojuma forma, tabakas izņemšana no veikala izstādēm un reklāmas aizliegšana. Mūsu noteikumi arī jāattiecas uz elektroniskajām cigaretēm, karsēto tabaku un nikotīna maisiņiem. Balstoties uz neatkarīgu zinātni. Gribu pateikties saviem kolēģiem, kuri dalās ar manām bažām un atzīst arī drosmi, ko viņi ir parādījuši, īpaši nesenajās nedēļās, kad bija pakļauti spēcīgai lobēšanas ietekmei. Gribu pateikties arī ēnu ziņotājiem un tehniskajām grupām, bet visvairāk savam komandas darba grupai par viņu darbu un ieguldījumu. Ierosinātais teksts ir līdzsvarots, atzīst politisko kompromisu robežas, bet tomēr atstāj vietu morālajai drosmei. Lai darītu to, kas ir pareizi, lai glābtu dzīvības. Un nepieļaujiet maldas, mūsu balsojums šeit šodien un rīt būs svarīgs. Lūdzu, atbalstiet ziņojumu tā, kā tas ir pieņemts SANT, un atbalstiet galīgo tekstu tādu, kāds tas ir. Paldies. [18:23:30] Speaker 1 [EN] Paldies, ļoti paldies, dārgie kolēģi. Komisārs Várhelyi, komisārs Várhelyi, komisārs, jums vārda. [18:23:48] 201944 [EN] Priekšsēdētājs, godājamie deputāti, Eiropas pretvēža plāns ir galvenā atbalsta siena mūsu sabiedrības veselības politikai. Tas jau tagad dod īstu atšķirību pacientiem visā Eiropā. Kopš mēs šo plānu palaidām 2021. gadā, Komisija ir piešķīrusi 2,7 miljardus eiro tā īstenošanai caur EU4Health programmu, kā arī caur Horizon Europe programmu, ieskaitot Eiropas pretvēža misiju. Ar šo atbalstu mēs esam finansējuši vairāk nekā 70 projektu un sadarbojušies ar gandrīz 630 organizācijām. Un rezultāti ir ļoti skaidri. Pretvēža plāna pārskats pagājušā gada februārī un Eiropas Revīzijas palāta abi apstiprināja, ka plāns sniedz īstu papildu vērtību. Profilakse ir šīs darbības centrā. Aptuveni 40 procenti, četri nulle, no vēža slimībām ir novēršami. Tādēļ 45 procenti no plāna atbalsta pasākumiem ir veltīti profilaksei. Un mēs esam sasnieguši nozīmīgus milestones profilaksē. 2024. gada pretvēža ieteikumi par vakcīnu profilaktiskajiem vēža veidiem un par dūmu un aerosolu brīvām vidēm. Piektā Eiropas pretvēža kodeksa redakcija. Un labāka aizsardzība strādniekiem no kancerogēniem un azbesta. Attiecībā uz tabaku, Komisija ir ierosinājusi Direktīvas par tabaka nodokļiem grozījumus, lai arī atspoguļotu jauno produktu veselības riskus. Un mēs nodomājam ierosināt grozījumus ES tabaka kontroles ietvaros. Un tas tiks vērsts uz jaunajiem produktiem, jo tie rada tādu pašu risku kā tradicionālie tabaka produkti un, īpaši, izraisa ļoti lielas bažas par jaunās paaudzes veselību. Taču vēzis neeksistē izolēti. Vieni un tie paši riska faktori veicina arī citas lielas nekomunicējamās slimības. Tādēļ pagājušā gada decembrī Komisija pieņēma Drosmīgo sirds plānu, kas vērsts uz kardiovaskulārām slimībām, cukura diabētu un aptaukošanos. Abi plāni viens otru papildina un balstās uz vienu loģiku: agrīna rīcība, veselīgāks dzīvesveids, stingrāka sabiedrības veselības politika un labāki rezultāti cilvēkiem. Profilakse ir tikai daļa no atbildes. Līdzvērtīgi svarīga ir arī diagnostika un ārstēšana. [18:26:39] 201944 [EN] atkarīgs no inovācijām. Ierosinātais biotehnoloģiju likums palīdzēs ātrāk pārvērst zinātniskos atklājumus mūsdienīgās ārstēšanas metodēs. Personificētās vēža vakcīnas ar mRNS parāda, ko tas nozīmē praksē: biotehnoloģijas, kas apmāca katra pacienta imūnsistēmu atpazīt un uzbrukt savam audzējam. Turklāt biotehnoloģiju likums vienkāršos klīniskos pārbaudījumus un atvieglo sarežģītu tehnoloģiju izmantošanu, kas apvieno zālēm, medicīnas ierīcēm un mākslīgo intelektu. Medicīnas ierīču reforma ļaus pacientiem ātrāk piekļūt nākamās paaudzes diagnostikai – no attīstītās attēldiagnostikas līdz jauniem vēža testiem, – lai vēzi diagnosticētu agrāk, kad to vēl ir iespējams efektīvāk ārstēt. Tā arī izveidos saskaņotu ietvaru mākslīgā intelekta ierīcēm. Es ceru uz jūsu sadarbību, lai ātri izskatītu šos divus svarīgos dokumentus. ES pārstrādātā farmaceitiskā likumdošana, kas drīz stāsies spēkā, rada jaunus stimulus zāļu izstrādei, lai apmierinātu neapmierinātās medicīniskās vajadzības, īpaši vēža gadījumā. Un Likums par kritiskajām zālēm arī palīdzēs vēža pacientiem laikus piekļūt nepieciešamajām zālēm. Revolucionārie diagnostikas un terapijas veidi balstās uz augstas kvalitātes un savstarpēji saistītiem datiem. Tāpēc mēs strādājam pie Eiropas veselības datu telpas ātras ieviešanas. Ar prezidentes ierosināto ambiciozo mākslīgā intelekta programmu, kas izklāstīta Viņas Savienības runā, mēs vēlamies, lai pacienti šīs programmas ieguvumus sāktu just jau pirms 2029. gada, kad tā stāsies spēkā. Godājamie deputāti, šī Pārstāvju palāta vairākkārt ir uzsvērusi aizmirstības tiesības. [18:29:17] Speaker 1 [EN] Thank you very much, dear Commissioner. On behalf, we jump into the second part, and on behalf of the EPP, has the floor Mr. Arlosovic. [18:29:29] Bartosz Arłukowicz (PPE) [PL] Dāmas un kungi, šis, iespējams, nebūs... vissliktākā runa Eiropas Parlamentā. Mēnešiem ilgi mēs esam sagatavojuši vēl vienu ziņojumu par to, kā Eiropa jācīnās ar vēzi. Desmitiem, simtiem stundu ilgas sarunas, tikšanās, diskusijas, pārliecināšana, kompromisu meklēšana – jūs varētu domāt, ka mēs apspriežam, piemēram, kā nodrošināt pieejamību pēc iespējas labākajām pretvēža terapijām? Piemēram, visai smagi slimo pacientu vajadzībām? Nē, dāmas un kungi. Vai jūs domājāt, ka mēs apspriežam, piemēram, kā uzlabot sieviešu stāvokli Austrumu Eiropā, kuras mirst no vēža, kamēr Rietumu Eiropas pacientiem tas nav letāls? Nē. Vai jūs domājāt, ka mēs apspriežam bērnu likteni hospisos? Nē. Mēs esam sagatavojuši vēl vienu ziņojumu, kurā, blakus vēzim, mēs apspriedām arī uzņēmumu, kas ražo vīnu un cigaretes, stāvokli. Un tieši par to notika sarunas. Nedēļas un mēneši, ko pavadījām pie šī ziņojuma, tikai tāpēc, lai nepieļautu kaitējumu tiem, kas ražo alkoholu un cigaretes. Es negribu šajā vietā likties kā kāds, kas stājas pret tiem kaujas pozīcijā. Tā nav jēga. Bet es zinu, ka šodien, pēc Eiropas pretvēža plāna, kurš nekad īstenībā nav ticis īstenots, Eiropa šodien ceļas ceļos pirms vēža un padodas. Es zinu, ka daudz spektakulārāk ir būvēt autostrādes, daudz spektakulārāk ir palaist programmas, piemēram, „Nākotne Eiropai”. Dāmas un kungi, nākotnes nebūs, līdz mēs visi sakopamies un atcerēsimies, kāpēc cilvēki mūs nosūtīja šurp. Viņi mūs nosūtīja šurp, lai palīdzētu viņiem izdzīvot. Lai palīdzētu viņiem cīnīties ar vēzi. Tāpēc mēs esam šeit. [18:31:31] Speaker 1 [EN] Liels paldies, dārā kolēģe. Pēc S&D grupas vārda, [18:31:37] Alessandra Moretti (S&D) [ES] Kundze Moretti. [18:31:43] Alessandra Moretti (S&D) [IT] Paldies, Kungs Prezident, dārā kolēģi, dārā deputāti. Komisāre, rīt mēs tiksme balsot par jutīgu jautājumu: cīņu pret vēzi. Gadu gaitā šis Parlaments vairākas reizes ir apstiprinājis savu tuvinību pacientiem un viņu ģimenēm, atbalstu pētījumiem, ārstiem, medmāsām, profilakses un riska faktoru ierobežošanai. No komitejas nācis teksts ir līdzsvarots un atspoguļo Parlamenta konsolidētās nostādnes. Tomēr mani ļoti uztrauc labējās grupu mēģinājumi vājināt profilakses pasākumus. Es vēršos pie saviem kolēģiem, kas rīt balsos: pacienti, viņu ģimenes, ārsti, vēža cīņas asociācijas – viņi jūs vēro. Nelieciet ekonomiskos intereses, spēcīgos lobijus veselības priekšā. Nedariet to. Atmestiet bīstamos labojumus par tabaku un alkohol. Padariet cīņu pret vēzi šī Parlamenta politiskās darbības centrā. Neieguldiet kompromisu cilvēku rēķina. Paldies. [18:32:54] Speaker 1 [EN] Paldies, priekšsēdētāj. PFE grupas vārdā, kungs Hausers. [18:33:04] Gerald Hauser (PfE) [DE] Paldies, priekšsēdētāj! Kungs priekšsēdētāj, ļoti paldies. Komisāre, vissvarīgākais ir tas, ko jau šodien ir tika minēts, ir tas, ka mēs palīdzētu vēža slimniekiem. Un mēs zināt, dēļ žēlā, ka to visu laiku neievēro ne tikai šajā Zālē, bet arī visur citur, ieskaitot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteju, ka kopš COVID-19 vakcīnas ieviešanas 2020. gadā vēža gadījumu skaits ir eksplodējis. Kāpēc to neievēro? Komisāre, Jūs arī esat informēts par nāves gadījumiem un smago blakusparādību skaitu, kas saistīts ar COVID-19 vakcīnām un ir ziņots Eiropas Zāļu aģentūrai. Šobrīd man ir šie dati. Līdz 26. oktobrim ir ziņots par apmēram 30 000 nāves gadījumiem, kas saistīti ar COVID-19 vakcīnām. Ar novērtēto ziņošanas ātrumu no 5 000 līdz 6 000 procentiem, kopējais visādu blakusparādību skaits ir apmēram 3 miljoni. Ja to ekstrapolē, iegūstiet vairāk nekā 40 miljonus ietekmēto cilvēku. Un to ignorē. Un starp ietekmētajiem ir daudz cilvēku, kas ir attīstījuši vēzi. Tāpēc, komisāre, es Jūs lūdzu, uzmanīgi apskatiet, kas notiek Amerikā. Beidzot mums ir vajadzīga vakcīnu upuru klīnika arī šeit Eiropā, kā tas ir ieviests Amerikā jau no šī gada oktobra. Beidzot palīdzēsim tiem, kas cietuši no vakcīnām. [18:34:29] Speaker 1 [EN] Liels paldies. [18:34:31] Speaker 1 [ES] Kungs Fiocchi. [18:34:38] Pietro Fiocchi (ECR) [IT] Kungs prezidents, dārgie kolēģi, teksts, kas radās Sentes komisijā, nodaļā par profilaksi, paliek ideoloģisks, paternalistisks, neņem vērā zinātniskos pierādījumus, tostarp dažādos risku līmeņus starp tradicionālo smēķēšanu un alternatīvām. Turklāt, ja netiek saskaņots formulējums par "kaitīgu alkohola patēriņu" ar iniciatīvu kardiovaskulāro slimību jomā, tas ir pretrunā ar Labas pārvaldības principiem. Es būtu vēlējies redzēt dokumentu, kurā būtu labāk saskaņotas kardiovaskulārās slimības un bekonu. Tas ir īsta žēl, jo Eiropas vēža plānā ir daudz svarīgu elementu, īpaši uzsvere uz datubāzes izveidi, it īpaši retu slimību un pediatrisko vēžu jomā, kas būtu bijis nedaudz drosmīgāks un agresīvāks, bet arī atsauce uz profilakses skrīningu un tā tālāk, kas ir nedaudz vājāks, lai gan virzās pareizā virzienā. Es būtu vēlējies redzēt kaut ko agresīvāku. Mēs, protams, sveicam zināšanu apmaiņu Eiropas līmenī, pateicībā arī Eiropas atsauces tīkliem, bet kopumā varētu būt darīts vairāk, lai ātrāk dalītos datiem un pieredzi, lai nodrošinātu godīgāku un līdzīgāku ārstēšanu pilsoņiem. Atcerēsimies, ka, patiesībā, tabakas un alkohola nodokļu paaugstināšana veicina tikai noziedzīgo organizāciju darbību, tāpēc mums ir nepieciešams daudz delikātāks pieeja šajā jautājumā, un atkal es vēlētos redzēt daudz agresīvāku pieeju, īpaši onkoloģiskajā skrīningā un retu slimību jomā. Paldies. [18:36:31] Speaker 2 [EN] Liels paldies, bet ļoti lūdzu ievērot laiku, jo mēs jau esam pārsnieguši savu laika grafiku, tāpēc nākamā runātāja ir viceprezidente Sophie Wilmitz Renew grupas vārdā. Lūdzu, tikai vienu minūti, un ļoti lūdzu ievērot laiku. Paldies, Kungs/Kundze Priekšsēdētāj. [18:36:48] Sophie Wilmès (Renew) [FR] Dārgie kolēģi, šovakar vēlētos runāt ar retiem vēža veidiem ar slikto prognozi, jo, lai gan retie vēža veidi ir minēti šajā tekstā, tie ar slikto prognozi – nē. Un tomēr es domāju, ka mums jārisina šis jautājums. Mums jārisina tas, jo šie vēža veidi, piemēram, noteikti smadzeņu audzēji, saskaras ar daudzām grūtībām, kuras nevar pārvarēt pati globālā stratēģija, cik lietderīga tā arī būtu. Galvenā problēma ar retiem vēža veidiem ar slikto prognozi ir tā, ka katrā atsevišķā valstī ir pārāk maz pacientu un pārāk maz speciālistu. Un tāpēc, ja nav īsta Eiropas ekosistēmas, kas tos savienotu, ir ļoti maz klīnisko pētījumu, maz motivācijas investēt ārstēšanā un, kā sekas, maz progresa zinātniskajā izpētē – kaut arī šis progress tieši palīdzētu cīņā pret visiem vēža veidiem. Šī situācija, dārgie kolēģi, lielākajai daļai pacientu ar retiem vēža veidiem ar slikto prognozi ir nāvessods piecu gadu laikā. Tāpēc, lai arī šis lēmuma projekts liek pamatus šai ekosistēmai, un es to sveicinu, un vēlētos arī pateikties mūsu ziņotājai, šiem pacientiem, šīm ģimenēm, mums jādara vairāk. Mums jāpanāk, lai nākamajā Eiropas budžetā būtu paredzēti īpaši līdzekļi šo konkrēto vēža veidu pētījumiem; šie līdzekļi jābūt garantētiem un atbilstošiem vajadzībām. Paldies. [18:38:11] Speaker 2 [EN] Nākamais runātājs ir Billy Metz, pārstāvot Zaļos. [18:38:17] Tilly Metz (Verts/ALE) [EN] Paldies, Prezidenta kungs. [18:38:19] Tilly Metz (Verts/ALE) [EN] Koleģi, līdz 2040. gadam paredzams, ka vēzis kļūs par galveno nāves cēloni Eiropas Savienībā, un mirstības rādītāji varētu pieaugt par 30%. Šie dati ir brīdinājums. Tie mums atgādina, kāpēc mūsdienās apspriestais darbs ir tik tikls, bet tie arī mūs atgādina, ka mums jāskatās uz priekšu. Mēs nevaram sev atļaut zaudēt Eiropas pretvēža plāna ambīciju. Tas nozīmē arī, ka jāņem nopietni profilakse, un tas sākas ar vienu pamat principu: ekonomiskie intereši nekad nedrīkst stāvēt priekšā piesardzības principam un sabiedrības veselības aizsardzībai. Jo samazinot mūsu risku faktoru iedarbību — no tabakas un alkohola līdz vides piesārņojumam — nav tikai par skaitļu samazināšanu, bet par dzīvību glābšanu. Un, lai samazinātu lielisko sociālo un ekonomisko vēža slogu, mums ir zināšanas, mums ir līdzekļi, tagad mums vajag politisku rīcību, politisku drosmi rīkoties. Par veselīgāku Eiropu un labāku nākotni. Paldies. [18:39:33] Speaker 3 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Roberts Gabelis, pārstāvot Kreisās. [18:39:43] Robert Gabel (The Left) [DE] Kad runājam šeit un šodien par cīņu pret vēzi, mums arī jāapspriež fakts, ka daudzi vēža gadījumi ir novēršami, aizsargājot vidi un dzīvniekus. Jo daudzi gadījumi rodas dēļ vides toksīniem, gaisa piesārņojuma vai gaļas, īpaši apstrādātās gaļas, patēriņa. Un šo saistību vairs nevaram ignorēt. Pastāv tikai viena veselība, un tā ietver cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Ja vēlamies nopietni pievērsties vēža profilaksei, mums jāņem tas vērā. Un veselība nav ekonomisks slogs; pretējā gadījumā, ja to darām pareizi, tā ir labums videi, dzīvniekiem un cilvēkiem. Un es vēlētos Eiropas Savienību, kas ņemtu to vērā un ievērotu. Un paldies, ka esat šeit šodien, komisāre. Ceru uz komisāru, kas arī ņemtu to vērā un ievērotu. Paldies. [18:40:44] Speaker 2 [DE] Paldies. Nākamais runātājs ir Tomislav Sokol. Lūdzu, vārds jums – viena minūte. [18:40:53] Tomislav Sokol (PPE) [HR] Viceprezidents, komisārs, godākie kolēģi, Eiropas Savienībā ik pēc 24 sekundēm no vēža mirst viens cilvēks. Zinot, ka 40 % vēža gadījumu var novērst, mums ir jāinvestē vairāk profilaksē, izglītošanā un agrīnas diagnosticēšanas programmās. Vienlaikus mums jāveic lielas investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovatīvās terapijas. Tieši tāpēc nākamajā vairāku gadu finanšu ietvaros mums ir jānodrošina fiksēts veselības aizsardzības budžets un turpināt īstenot Eiropas pretvēža plānu lieliski. Tādējādi labākās iespējamās ārstēšanas pieejamība nedrīkst atkarīties no tā, kurā dalībvalstī dzīvo cilvēks. Kopējie publiskie iepirkumi, ko ieviešam ar Kritisko zāļu aktu, ļaus pacientiem no mazākajām dalībvalstīm iegūt zāles daudz ātrāk un par labvēlīgākām cenām nekā iepriekš. Beidzot, vēlētos īpaši izcelt aizmirstības tiesību jautājumu. Cilvēkiem, kas ir pārvarējuši vēzi, nedrīkst būt diskriminēti, piekļūstot kreditiem, apdrošināšanai vai citiem finanšu pakalpojumiem sakarā ar to, ka ir pārvarējuši šo slimību. Mēs šo principu skaidri noteicām Patēriņa kredīta direktīvā, un ceru, ka tas tiks piemērots arī citos likumos, ko mēs pieņemsim. Paldies. [18:42:03] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Aleksandrs Nikoličs. [18:42:10] Aleksandar Nikolic (PfE) [FR] Šajā vēža ziņojuma fragmentā jūs mināt sēdēšanas dzīvesveida, proti, fiziskās aktivitātes trūkuma problēmu, un tā ir patiesa, tas ir īsts posts. Jūs arī mināt „junk food“, un arī šeit ir patiesība, ka tas ir lielisks riska faktors. Tātad, būtu loģiski cīnīties pret sēdēšanas dzīvesveidu un „junk food“, lai cīnītos pret vēzi. Nu, paskatieties, cik gudri mēs esam. Emmanuela Makrona Francijā mēs esam ņēmuši šo novērojumu un darījuši tieši pretējo. Jā, mēs lasām skaistas runas un veidojam skaistas reklāmas kampaņas, kas mudina cilvēkus nodarboties ar sportu un ievērot veselu, līdzsvarotu uzturu. Taču reālajā dzīvē, ikdienas situācijās, ja vēlaties nomaksāt sporta zāles locekļa naudu vai pierakstīties pie galda tenisa, jums būs jāmaksā 20 % PVN. Līdzīgi, ja vēlaties spēlēt tenisu biedrībā, par savu raketi jāmaksā 20 % PVN. Ja jūsu bērns spēlē futbolu, nu, par viņa apaviem arī jāmaksā 20 % PVN. Turpretī, ja vēlaties nopirkt lielu, ļoti lielu, milzīgu, taukainu Big Mac maltīti „McDonald’s“, jums būs jāmaksā tikai 10 % PVN, pusi no tā. Tas ir fakts. Makrona Francija izmanto nodokļus, lai mudinātu cilvēkus ēst Big Mac vietā, nekā nodarboties ar sportu. Varētu pasmieties par šo vērtību apvērsumu, bet, dēļ, tas maksā dzīvības. [18:43:23] Monika Beňová (NI) [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Monika Benyova. [18:43:28] Monika Beňová (NI) [SK] Kungs Komisārs, kolēģi, dāmas un kungi, runājot par onkoloģisko slimību attīstības riskiem saistībā ar produktiem, šis risks ir atkarīgs no produkta dabas, tā sastāva, apstrādes pakāpes, kā arī no tā lietošanas veida un apjoma. Ne visi produkti rada vienādu veselības risku. Piemēram, apstrādātā sarkankāa gaļa pēc veselības riskiem neatbilst liesajai neapstrādātajai sarkankāai gaļai. Līdzīgi dažādi alkoholisko dzērienu veidi saistīti ar dažādiem lietošanas un veselības risku modeļiem. Veselības sekas atšķiras arī starp dažādiem tabakas un nikotīna produktiem. Šo atšķirību atzīšana ir tikai zinātniskās objektivitātes un atbildīgas politikas jautājums. Un tieši šis pieeja ļauj mums pieņemt mērķtiecīgākus un efektīvākus pasākumus, nevis vispārējus aizliegumus un ierobežojumus, kas beigās var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Tāpēc es jūs aicinašu atzīt principu, ka produktiem jābūt atšķirīgiem atkarībā no veselības risku līmeņa, ko tie rada. Es esmu pārliecināts, ka tas ir pareizais ceļš, kas ļaus mums efektīvāk cīnīties ar vēzi un vienlaikus veidot īsti funkcionējošu Eiropas veselības savienību. Paldies. [18:44:40] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir András Kulya. [18:44:48] András Tivadar Kulja (PPE) [HU] Kungs priekšsēdētāj, dāmas un kungi, komisā, dārgie kolēģi. Es kā ārste esmu redzējusi, kā vēža diagnoze vienā mirklī var izmainīt visas ģimenes dzīvi. Nākotne kļūst neskaidra, un zaudētais laiks, ko pavadījuši ar novēlotu diagnozi vai ārstēšanu, vairs nevar atgūt. Rīt balsojot par ziņojumu par Eiropas cīņas ar vēzi plāna īstenošanu. Piegādāt piekļuvi profilaksei, skrīningam un mūsdienu ārstēšanas metodēm ir mūsu kopīgā Eiropas atbildība. Tiszas gadījumā mērķis bija skaidrs gan pirms, gan pēc valdības maiņas: veselības aprūpei jākalpo profilaksei un atlabai. Tas prasa funkcionējošus skrīninga programmas, pietiekamu veselības aprūpes speciālistu skaitu, laikus veikto diagnostiku un sabiedrībai pieejamu aprūpi. Veselība nevar būt privilēģija, ne Ungārijā, ne Eiropā. Katra zaudētā dzīvība ir brīdinājums, kuru mēs nevaram ignorēt klusē, tāpēc lūdzu jūs rīt atbalstīt šo ziņojumu. Paldies. [18:45:55] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Un tagad pēdējais runātājs runātāju sarakstā ir Jessica Pohl-Fiat. [18:46:06] Jessica Polfjärd (PPE) [SV] Madam prezident, Komisāre! Kungs Prezident, Kungs Komisārs, Zviedrijā pasaulē dzīvo apmēram 10 miljoni cilvēku. Tik tāds pats skaits cilvēku katru gadu mirst no vēža. Zviedrija katru gadu zaudē tik daudz cilvēku no vēža. Eiropā katru gadu no vēža mirst apmēram 1,2 miljoni cilvēku. Katram dalībvalstij jādarbojas vēl aktīvāk. Jūsu dzīvesvieta nedrīkst noteikt, kad jūs saņemat diagnozi vai kā jūs saņemat ārstēšanu. Tāpēc dalībvalstīm ir liela atbildība izstrādāt un īstenot nacionālās vēža plānus ar skaidriem un mērāmiem mērķiem. ES ietvaros mums jāturpina jau sāktais darbs: investēt pētniecībā un sadarbībā, daloties datu un samazinot atšķirības starp reģioniem un starp sievietēm un vīriešiem. Cīņa pret vēzi turpinās visiem, kas ir cīnījušies, visiem, kas cīnās pašlaik, un visiem, kas cīnīsies nākotnē. Paldies, Kungs Prezident. [18:47:08] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Un tagad pārietam pie runu kārtas. Pirmā runātāja runu kārtā ir Esther Herranz-García, lūdzu, vienu minūti, un lūdzu kolēģiem, lai ievēroja vienas minūtes runas laiku, lai varētu dzirdēt vairāk kolēģu runu kārtā. Paldies. [18:47:27] Esther Herranz García (PPE) [ES] Ar šo tekstu, kas skar mūs visus. Bet pēc rūpīgas jūsu labojumu teksta izlasīšanas, es jums jāteicu, ka tas ir tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik [18:48:42] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Christian Vigenin. [18:48:50] Kristian Vigenin (S&D) [BG] Cīņa pret vēzi nedrīkst atkaroties no valsts, kurā dzīvojat, vai no tā, cik daudz nopelnot. Taču realitāte ir citāda. Bulgārijā piecu gadu izdzīvošanas rādītājs no resnās zarnas vēža ir 52%, salīdzinot ar 60% vidējo Eiropas Savienībā. Plaušu vēža gadījumā atšķirība ir vēl bīstamāka: 8% pret 15%. Šo skaitļu aizmugurē slēpjas cilvēku dzīves. Cēloņi ietver vēlu diagnosticēšanu, nepietiekamu profilaksi un nevienlīdzīgu piekļuvi mūsdienu tehnoloģijām. Tāpēc Eiropas pretvēža plānam jābūt atbalstītam ar reāliem resursiem. Mēs uzstājām, lai nākamajā vairāku gadu finanšu ietvarā tiktu garantēti vismaz divi un puse miljardi eiro cīņai pret vēzi. Nacionālajām veselības sistēmām vajadzētu saskaņot savus prioritetus ar kopīgajiem Eiropas mērķiem, lai stiprinātu pieredzes un labāko prakses apmaiņu un uzlabotu rezultātus, ārstējot vēža pacientus pārrobežu gadījumos. Veselība un cīņa pret vēzi nav labdarība, arī ne konkurētspējas rēķina izdevumi. Veselīgi cilvēki strādā. Viņi rada. Viņi veicina ekonomiku. Investīcijas veselības aprūpē ir investīcija Eiropas nākotnē. Paldies. [18:50:03] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Sebastian Tynkanen. [18:50:10] Sebastian Tynkkynen (ECR) [FI] Kungs prezidents! Kuram būtu jāatbild par ne-smēķēšanas veicināšanu? Daudziem pirmais domājums ir ģimene, mīļotie cilvēki un pats smēķētājs. Tad arī valsts – visi saprot, ka valsts nodokļo tabaku, lai cīnītos pret tā kaitējumu, piemēram, pret vēzi. Bet vai smēķētāja dzīvesbiedrs, kurš klepo no pasīva smēķēšanas, domā, ka ES vajadzētu iejaukties? Taču Briselē tā domā. ES līmenī, piemēram, ir izteiktas aicinājumi aizliegt smēķēšanu terasēs. Vai mēs tiešām esam aizmirsuši, ka dažas lietas ir pilnībā valstu līmeņa kompetencē? Tā šķiet. Savukārt Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, pēc kura sāktu savākt vairāk nekā 11 miljardus eiro gadā no dalībvalstu tabaka nodokļiem saviem budžetiem. Jāaptur šis process. Cīņa pret smēķēšanu ir vērta mērķa, bet šāda nepārtrauktā ES „atņemšana“ nav pieņemama. [18:51:18] Helmut Brandstätter (Renew) [EN] Nākamais runātājs ir Helmut Brandstetter. [18:51:23] Helmut Brandstätter (Renew) [DE] Paldies. Kundze Prezidente, vēlētos izmantot šo svarīgo Eiropas cīņas pret vēzi ziņojumu, lai pateiktu pateicību visiem pētniekiem, kas pēdējos gados un arī šogad ir veikuši izcilu darbu. Zināms, ka šogad ir izstrādāti jauni zālējvielas dažādiem vēža veidiem, piemēram, urīnpūšļa vēzi, plaušu vēzi un krūts vēzi, ārstēšanai. Zināms, ka vēža vakcīnu izstrādē tiek sasniegti lieliski panākumi. Dažas jau ir pieejamas, bet tiek izstrādātas arī jaunas mRNS vakcīnas, kas arī mums palīdzēs. Mums jābūt pateicīgiem šiem pētniekiem, un mēs varam redzēt, cik lieliska ir Eiropa, kad aplūkojam sadarbību, kurā tie iesaistīti. Esmu iepazīstināts ar Austrijas universitātēs veikto darbu, bet arī zinu – un viņi man to ir teikuši –, ka viņi strādā arī ar citiem. Paldies arī daudziem cilvēkiem, kas rūpējas par vēža pacientiem. Un beigās vēl viena piezīme, jo Ameriku ir slavējusi Zāles labā puse. Nu, tur viņi ir atcēluši vakcinācijas, kas ir novedusi pie daudziem novēršamiem nāves gadījumiem. Tas ir bīstami. Eiropa darbojas labāk, un tas ir labs. Paldies. [18:52:37] Ana Miranda Paz (Verts/ALE) [EN] Nākamais runātājs ir Ana Miranda Paz. [18:52:43] Ana Miranda Paz (Verts/ALE) [PT] Liels paldies. Vēzis ir galvenais nāves cēlonis manā valstī, Galīcijā. Kavēšanās rindās gaidīšanas sarakstos, kavēšanās diagnozēs, nepareizi funkcionējošas veselības platformas un lēmumi pret Galīcijas veselības dienestu. Gada vai ilgāku laiku jāgaida ārstēšana, mammogrammu, magnētisko rezonansi, endoskopiju veikt, es uzsveru, kavēšanās diagnozēs, sekojošajās konsultācijās un onkoloģiski ārstēto personu pārskatīšanā. Grūtības nodrošināt pirmās līmeņa aprūpes vizīšu iegūšanu. Ir nepieciešamas vairāk profilaktisko politiku un publisko politiku, piemēram, sabiedrības veselības atbalsta, ko mēs vienmēr esam pieprasījuši, un ne veselības centru slēgšanu, kā arī politiku, kas atbalsta tos, kuri vairāk nekā gadu gaida vēža ārstēšanu vai diagnozi, un politiku, kas atbalsta arī psiholoģisko ārstēšanu un pētījumus. Liels paldies. [18:53:48] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Lefteris Nikolaou Alvanos. [18:53:56] Lefteris Nikolaou-Alavanos (NI) [EL] Ziņojums par vainu par problēmu uzliek novecojošajai iedzīvotāju struktūrai, vienlaikus veicot pasākumus, lai stiprinātu farmācijas milžus un monopolu struktūras. Tas bezkaunīgi slēpj saknes cēloņus, kā, piemēram, darba ņēmēju dzīves apstākļu pasliktināšanos, monopolu dabas vides degradāciju, darba vides pakļaušanu bīstamām vielām, veselības aprūpes komercializāciju un privatizāciju, kas atņem cilvēkiem profilaksi. Tas pārnes atbildību no indivīda uz cilvēkiem, uztver vēzi kā zaudētās darba stundas un izmaksas korporatīvajām grupām. Tas rada šķēršļus terapeitiskai ārstēšanai, bloķējot pētījumus, ko ierobežo konkurence starp farmācijas monopolu struktūrām, Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, un šajā sacensībā Eiropas korporatīvās grupas tiek atalgoti. Saskaņā ar publiskās veselības sistēmas nojaukšanu un komercializāciju, kā arī ar medikamentu cenu nepārtraukto kāpumu cilvēkiem, darba ņēmēji un veselības aprūpes speciālisti cīnās par vienotu, tikai publisku un bezmaksas veselības aprūpes sistēmu, vēža pētījumiem un ārstēšanai, kas ir brīva no jebkādas komercdarbības. Stipras primārās aprūpes, bezmaksas profilakse un medikamenti, pilnībā nodrošinātas publiskās veselības struktūras un veselības aprūpes speciālisti, kas nodarbināti pilna laika un ekskluzīvi. [18:55:01] Speaker 2 [EN] Paldies. Un pēdējais runātājs, nepietiekami vērtē ledus, Ochana Glavak. [18:55:09] Sunčana Glavak (PPE) [HR] Liels paldies, godātais Prezidenta vietniek, komisārs, kolēģi! Pēc pieciem gadiem kopš tā sākuma mums jānovērtē panākumi vai neveiksmes attiecībā uz profilaksi, agrīnu diagnosticēšanu un pieejamību ārstēšanai. Kopš 2021. gada esam piešķīruši 4 miljardus eiro cīņai pret vēzi. Tāpēc, komisārs, finansējuma nepārtrauktība nedrīkst būt budžeta kompromiss, un es ticu, ka arī jūs ar mani par to piekritīsiet. Nepietiek vien ziņot par uzsākto projektu skaitu; protams, mums jāturpina investēt inovācijās un jaunajās tehnoloģijās. Mums jāzina, cik slimību tika laikus diagnosticētas, kā ir uzlabojušies izdzīvošanas rādītāji un vai mēs esam samazinājuši riskus un nevienlīdzību starp dalībvalstīm. Šī plāna galīgais rezultāts nedrīkst būt finansēto projektu skaits, bet gan laikus diagnosticēto slimību, veiksmīgu ārstēšanu un izglābtu dzīvību skaits. Tas, kur jūs dzīvojat, nedrīkst noteikt, vai jūs dzīvosiiet vai nē. Mēs to dzirdējām teikts vairākas reizes šodien. Liels paldies. [18:56:18] Speaker 2 [EN] Paldies. Un tagad vienas minūtei uzdodu vārdu komisāram Várhelyi. [18:56:32] 201944 [EN] Godātais Prezident, godākie kolēģi, es domāju, ka no debates ir ļoti skaidrs, ka Eiropas cīņas ar vēzi plāns jau ir sācis mainīt Eiropas vēža politikas ainavu. Visā vēža ceļojumā, no profilakses līdz noteikšanai, ārstēšanai un izdzīvojušo, kā arī viņu ģimeņu dzīves kvalitātei. Tāpēc tagad mums ir jābūvē uz šiem panākumiem, un tas nozīmētu, ka mums vajadzētu vēl vairāk prioritizēt profilaksi, jāstiprina divu plānu – „Drošā māja“ plāna un Eiropas cīņas ar vēzi plāna – sinergijas, kā arī nekavējoties pabeigt veselības paketu. Attiecībā uz kundzi Glavac, no šīs debates izriet, ka mūsu iesaistīšanās ir ilgtermiņa, un tāpēc Eiropas cīņas ar vēzi plāns jāturpina arī nākamajā vairāku gadu finanšu ietvarā (MFF). Bet attiecībā uz kungi Hauser, tas nav pirmoreiz, kad kungs Hauser paceļ šo jautājumu, un esmu viņam to izskaidrojusi vairākas reizes, ka EMA veic visas pētījumus par COVID vakcīnu blakusparādībām, un tā nav apstiprinājusi nevienus no apgalvojumiem, ko min kungs Hauser. Vēl gribētos šeit atkārtot, ka Eiropas Vēža informācijas sistēma vai Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrs, kas ir mūsu informācijas avoti, ne, es uzsveru, ne sniedz nekādus ticamus datus par jebkādu vēža gadījumu eksploziju, kas saistīta ar COVID vakcīnu lietošanu. Liels paldies. [18:58:12] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Un tagad nododu vārdu mūsu ziņotājam, Vladam Vasile Voiculescu. Jums ir divas minūtes, lūdzu. [18:58:22] Vlad Vasile-Voiculescu (Renew) [EN] Paldies. Es vēlētos pateikt paldies visiem par jūsu ieguldījumu šajā debatē, un īpaši vēlētos pateikt paldies komisāram par viņa piezīmēm un par solījumu, ko viņš deva šodien. Ir arī ir kaut kas, uz ko vēlētos pievērst jūsu uzmanību, īpaši pēc tam, kad esmu analizējusi iesniegtos labojumus. Es paļaujos uz jūsu aso atmiņu, lai atcerētos, ka šis ziņojums ir par cīņu pret vēzi, un šis ziņojums ir kursa koriģēšana vai arī plāns vēža novēršanai un apturēšanai miljoniem eiropiešu. Katrs piektais vēža gadījums ir saistīts ar tabaku, taču tieši šeit tika iesniegti labojumi. Labojums 12 bez tālāka kavēšanās aizstāj ar „laikus veidā“. Kas ir „laikus veidā“? Man tas nozīmē, ka tas vajadzēja notikt vismaz pirms pieciem gadiem. Labojums 5 atceļ jauna produkta veselības novērtējumu pirms tā nonāk tirgū. Jo mēs vienkārši varētu mest jaunos produktus, jaunus tabaka produktus vai vapingu mūsu bērniem, vai ne? Mums saka, ka veselības novērtējums nav nepieciešams, un ka mēs esam jāaizsargājam un ka mēs esam jāaizsargājam augošo tabaka lauksaimniecību. Tabaks gadā izmaksā 80,7, 80,7 miljardus eiro dalībvalstīm, un ziņojumā par vēža pārvarēšanu aizstāvēt produktu, kas izraisa vēzi, ir vienkārši negodīgi. Iedomājieties, ka jums būtu burvestības nūja. Jūs varētu atgriezt bērna māti, kura nomira no krūts vēža, jūs varētu izvilkt bērnu no slimnīcas gultas, kur tas gandrīz nespēj elpot dēļ 'popkorn plaušiem', vai jūs paskatītos uz šo bērnu un teiktu, ka mēs esam jāaizsargā lauku rūpniecība? Es domāju, ka nē. Mums nav burvestības nūjas, mums ir tikai mūsu balss, un tāpēc es jūs aicināju, aicināju, aicināju, aicināju izrādīt savu morālo tikumu un balsot pret jebkādu teksta atšķaidīšanu. Balsosiet par ziņojumiem tā, kā tie tika pieņemti komitejā. Paldies. [19:00:21] Sabine Verheyen (PPE) [DE] Debāte tagad ir noslēgta. Balsušana notiks rīt. Tagad pārietam pie nākamā dienas kārtas punkta. Tas attiecas uz Padomes un Komisijas deklarāciju par noturību pret kiberuzbrukumiem un citām hibrīdām draudēm, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un būtiskās piegādes ķēdes. Un tagad pirmām kārtām Padomes vārdā uzdodu vārdu pirmajam runātājam [19:00:44] Sabine Verheyen (PPE) [EN] valsts ministrs tālākizglītības, mācību, celtniecības un klimata prasmju jautājumos, Marianne Harkin. Vārds jums, lūdzu, pieciem minūtēm. [19:01:00] Marian Harkin [EN] Priekšsēdētāj, godājamie deputāti un Komisijas izpildviceprezidents! Kiberizturība un kritisko infrastruktūru piegādes ķēžu drošība kļūst arvien būtiskākas, jo digitalizācija ietekmē visas nozares un mūsu drošības draudi attīstās. Tiešām, tas ir kaut kas, par ko mēs visi šeit šodien Parlamentā un visā ES esam uztraukušies. It īpaši pēdējo un, iespējams, nesenāko notikumu dēļ, jau maijā šis Parlaments diskutēja par attīstītajām AI sistēmām un to, kā tās var izmantot, lai cīnītos pret kiberuzbrukumiem. Tagad mēs redzam uzbrukumus mūsu veikalu tīkliem, kas apdraud mūsu piegādes ķēdes un ietekmē mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi. Tiešām, jau šodien un iepriekšējos dienās mēs redzam draudus, kas vērsti pret skolām manā dzimtenē, Īrijā, un citās ES dalībvalstīs. Šie draudi ir paredzēti, lai izraisītu reālu satraukumu, lielu neziņu un bailes vecāku, skolu kopienu un pat mūsu iedzīvotāju vidū kopumā. Tāpēc mūsu izaicinājums kā Eiropas Savienībai ir tas, ka mums jābūt sagatavotiem un jāparedz iespējami visi šādi draudi. Šodienas debates ir ļoti laicīga, jo tā vēlreiz parāda, cik svarīgi ir turpināt pastiprināt mūsu kiberdrošību. Un tieši tāpēc Eiropas līmenī mūsu institūcijas iepriekšējā parlamenta termiņā ir pieņēmušas revolucionāras likumdošanas normas, īpaši NIS2 direktīvu un Kiberizturības aktu. Šo instrumentu īstenošana ir būtiska, lai tālāk palielinātu mūsu kopīgo spēju aizsargāt mūsu pilsoņus un mūsu ekonomiku pret arvien pieaugošo ļaundaru darbību. Kā Īrijas Prezidēšana mēs esam pilnībā apņēmušies veicināt sarunas par kiberdrošības paketi, kas aptver gan Kiberdrošības aktu, gan NIS2 direktīvas grozījumus. Šajā sakarā varu pateikt, ka mēs esam sasnieguši īstenu progresu attiecībā uz Kiberdrošības aktu trīs galvenajām sastāvdaļām. Pirmkārt, tas ir ESA stiprināšana. Otrkārt, sertifikācijas sistēmu darbības efektivitātes un efektivitātes uzlabošana. Un treškārt, [19:03:54] Marian Harkin [EN] uzlabot mūsu kritisko ICT piegādes ķēžu aizsardzību. Tātad, vai es varu secināt, ka mēs vēl joprojām vēlamies panākt vienošanos Padomē līdz mūsu prezidentūras beigām, lai mūsu lietuviešu kolēģi varētu uzsākt trīspusējo dialogu, kad Parlaments būs gatavs. Mēs esam pārliecināti, ka šis likumdošanas akts ievērojami veicinās mūsu kiberdrošības stiprināšanu. Jo nozīmīgi ir novērst veiksmīgas uzbrukuma mūsu tīklu un visa ICT piegādes sistēmas aizsardzību. Paldies. [19:04:42] Speaker 2 [EN] Tā pietiek par jūsu uzmanību. [19:04:44] Speaker 3 [EN] Liels paldies, ministre Harkin. Un tagad nododu vārdu Komisijas izpildviceprezidentei Hannah Wirkonen. Jums ir piecas minūtes, lūdzu. [19:04:55] Henna Virkkunen [EN] Liels paldies, godājamais Prezidents, godājamie deputāti, Padome. Kiberdrošība ir ļoti būtiska daļa no Eiropas sagatavotības un aizsardzības. Kiberizturība nozīmē ne tikai uzbrukumu novēršanu, bet arī nodrošināšanu, ka mūsu sabiedrības, mūsu ekonomikas un mūsu aizsardzības spējas var turpināt darboties krīžu laikā. Riska, ka Savienības kritiskā infrastruktūra tiks traucēta no ārvalstu aktīviem, ir reāls. Tikai pagājušajā nedēļā mēs redzējām, kā Eiropā supermarketos un bankās tika izslēgtas dzesēšanas sistēmas, un novērtētā kaitējuma apmērs bija desmitos un simtos miljonu. Taču tas ir ne tikai par finanšu ietekmi. Tas ir arī par sociālo ietekmi. Lai gan uzbrukumi nebija nozīmīgi ietekmējuši pārtikas drošību un sabiedrības veselību, tas jābūt brīdinājumu visiem. Eiropa nevar atļauties atkarības vai stratēģiskas vājības, kas mūsu kritisko infrastruktūru pakļauj negaidītiem riskiem. Piemēram, mēs nevaram atļaut ārvalstu ietekmes, spiegošanas vai traucējumu riskus mūsu viskritiskākajās IKT piegādes ķēdēs. Un tas ir īpaši aktuāli mūsu sakaru infrastruktūrā, piemēram, 5G tīklos. Tie kļūst arvien nozīmīgāki, nodrošinot uzticamu ultrasnelu savienojamību, datu un informācijas apmaiņu, dronu detektēšanu, kā arī reāllaika operacionālo koordināciju. Un tieši tāpēc piegādes ķēžu drošība ir šīs likumprojekta — Eiropas Kiberdrošības akta revīzijas, kas šobrīd ir jūsu rīcībā — kodols. Mums ir nepieciešams stingrs, pragmatisks un proporcionāls pieeja, lai samazinātu riskus mūsu būtiskajās IKT piegādes ķēdēs. Un mums ir jādara tas tagad, lai samazinātu riskus mūsu 5G tīklos. Ir pagājuši gandrīz septiņi gadi kopš ES pieņēma 5G kiberdrošības rīcības plānu. Šobrīd ir laiks darboties, nevis vilcināties. Mums ir jābūt daudz noteiktākiem un ambiciozākiem, arī tad, kad runa ir par skaidru laika grafiku ieviešanai, kā likvidēt augstā riska piegādātājus. Ja mēs tagad neizdarīsim stingrus lēmumus, mēs ne tikai riskēsim mūsu 5G tīklus, bet arī nēsāsim šīs atkarības līdz nākamajai paaudzei — 6G, nākamajai savienojamības paaudzei. [19:07:24] Henna Virkkunen [EN] Stipra un kibernetiski noturīga Eiropa arī vajadzīga stipra Eiropas Kiberdrošības aģentūra, kurā resursi atbilstu mandāta un izaicinājumu apmēram. Komisijas kiberdrošības un mākslīgā intelekta rīcības plānā aģentūra spēlē nozīmīgu lomu, stiprinot mūsu kritisko un citu vitalo infrastruktūru noturību pret mākslīgā intelekta dzenātiem kiberuzbrukumiem, kā arī pārbaudot un novērtējot priekšējās līnijas mākslīgā intelekta modeļu kiberdrošības spējas. Visa šī skaidri pierāda aģentūras potenciālu. Tas ir arī ļoti konkrēts Eiropas solidaritātes un sadarbības piemērs. Ar aģentūru mēs varam nodrošināt, ka visas mūsu 27 dalībvalstis izmanto kopīgu ekspertīzi, zināšanas un spējas, nevis katrai no tām jāattīsta tās neatkarīgi. Un tieši tāpēc es aicināju Eiropas Parlamentu atbalstīt mūsu pūles nodrošināt aģentūrai nepieciešamo mandātu, resursus un spējas, lai tā varētu atbalstīt dalībvalstis un aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru ne tikai pret mūsdienu draudiem, bet arī pret tiem, kas rodas horizontā. Godājamie deputāti, pēdējos mēnešos mēs esam bijuši liecinieki kiberuzbrukumu un citu hibrīdu uzbrukumu vilnijai. No uzbrukumiem pret publiskajām pārvaldes iestādēm un personas datu noplūdēm līdz uzbrukumiem pret veselības aprūpes, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru, ieskaitot jūras dibena kabeļus, un, kā es jau minēju iepriekš, pret veikalu tīklu un banku sistēmām. Šie incidenti uzsvēra Eiropas līmenī izveidotā regulatīvā ietvara nozīmīgumu. Mēs jau tagad varam redzēt kibernoturības aktu ietekmi, stiprinot digitālo produktu drošību, kas tiek piedāvāti ES tirgū. Un daudzās gadījumos rūpnieciskās iekārtas, piemēram, dzesēšanas sistēmas, ir nevajadzīgi pieslēgtas internetam vai tās ir konfigurētas ar vājiem parolēm vai darbojas ar novecojušu programmatūru. Un tie ir viegli iegūstami augļi, jo daudzi šie incidenti līdz ar to pierāda pamata kiberdrošības prasību nozīmīgumu, kas noteiktas NIS2 direktīvā. [19:09:40] Henna Virkkunen [EN] Ja šie prasības būtu tikušas pilnībā transponētas un efektīvi īstenotas, daži no šiem incidentiem būtu varējuši tikt novērsti vai to ietekme būtu varējusies ievērojami samazināt. Tāpēc mūsu priekšā esošais izaicinājums ir ne tikai jaunu politiku un jaunu instrumentu izstrāde, bet arī nodrošināšana, ka jau pieņemtās noteikšanas kļūst par reālu drošību vietējā līmenī. Jo galu galā kiberdrošība ir ne tikai par likumdošanu, institūcijām vai tehnoloģiju. Tā ir par mūsu ekonomiku aizsardzību, par būtisko pakalpojumu saglabāšanu, no kuriem atkarīgi mūsu pilsoņi, un par to, lai Eiropa spētu rīkoties un būtu noturīga arvien nestabilākā pasaulē. Un tas ir atbildība, ko mums tagad jāpārņem kopīgi. [19:10:34] Speaker 2 [EN] Liels paldies, komisārs! Tagad turpinām ar runātājiem politisko grupu vārdā. Pirmais runātājs EPP vārdā ir Thomas Dubé, uz pusotru minūti. Lūdzu, vārds jums. [19:10:47] Tomas Tobé (PPE) [EN] Kungs Prezident, ministre, komisāre, pēdējās nedēļās Eiropas lielveikalus piemeklējušās kiberuzbrukuma dēļ iznīcināti pārtikas produkti par miljoniem eiro. Šoreiz mērķis bija mūsu pārtikas piegāde. Ko viņi mēģinās uzbrukt nākamajā reiz? Šie hakeri bieži ir valstu atbalstīti, un izmantos jebkuru vājumu, sākot no pārtikas uz mūsu galda līdz energoresursu piegādei un pat mūsu vēlēšanām. Pēdējā nedēļā Francijā viņi uzbruka arī asins un plazmas uzglabāšanai paredzētajiem saldētājiem asins bankās. Tas ir vienkārši šausmīgi. Man šķiet, ka tagad ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk mēģinātu pielāgot Kiberdrošības aktu bez kavēšanās. Nodibinot stingru sistēmu, lai izslēgtu augstas riska piegādātājus no mūsu kritisko piegādes ķēžu. Man arī šķiet, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis tās atklāti nosauktu. Mēs zinām, ka Irāna, Ķīna, Krievija sistemātiski mērķē uz Eiropu kibertelpā. Mums ir jāizstrādā ticama atbaidīšanas stratēģija – atbaidīšana darbojas tikai tad, ja mūsu pretinieki zina, ka ienaidnieciskas darbības būs ar sekām. Ar jaunajiem jaudīgajiem mākslīgā intelekta modeļiem, par lielu nožēlu, kiberuzbrukumi kļūs biežāki, sarežģītāki un grūtāk novēršami. Bet mūsu pretiniekiem nedrīkst būt nekādu ilūziju: ja jūs skar Eiropu, mēs skarsim jūs. Paldies. [19:12:38] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs SNT vārdā ir Jens Geyer. [19:12:45] Jens Geier (S&D) [DE] Paldies, Madam Prezidente. Madam Viceprezidente, Madam Ministr, šķiet, ka pēdējās nedēļās arvien biežāk notiek nopietni kiberuzbrukumi. Tādēļ mums nepieciešama ne tikai Eiropas Savienības stingra kiberdrošības stratēģija, bet arī politika, kas sistemātiski samazina riskus. Pateicamies par Jūsu iepazīstināšanu ar Kiberdrošības aktu 2, ko Jūs, Madam Virkkunen, mums jau piedāvājāt, un kura mērķis ir sistemātiski samazināt risku, ka IKT nozarei varētu ietekmēt vai pat no ārpuses no ES bloķēt. Šis risks ir reāls, un tas attiecas ne tikai uz IKT nozari, bet arī uz vēja turbīnām un citām tehnoloģijām, ko izmanto mūsu energotīklu darbināšanai. Tāpēc es aicina, lai CSA 2 darbības joma tiktu paplašināta arī uz energotīkliem. Kiberdrošības akts 2 ir iespēja palielināt noturību. Jo nākotnē jāattiecas divi principi: pirmkārt, jābūt aizliegts jebkāds „kill switch“ mehānisms, ko var aktivizēt no ārpuses no ES, un otrkārt, jāaizlieg jebkādu datu glabāšana serveros, kas nepakļauti ES tiesību aktiem. Paldies. [19:13:53] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Jorge Bouchadé Villalba PFI vārdā. [19:14:00] Jorge Buxadé Villalba (PfE) [ES] Veiksme, ko jūs visi šeit Briselē esat pieredzējis, lielākā daļa no jums, kundze fon der Leijene, ir tas, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kas šeit notiek. Viņi gatavo jaunu debatī par kibernetisko noturību un hibrīduzbrukumiem, bet kad Spānija piedzīvo hibrīdu uzbrukumu no Marokas ar 100 000 iebrucējiem Seutā, Sociālistu un demokrātu grupa ar savu balsu bloķē speciālās komitejas izveidošanu, bet Eiropas Komisija turpina izšķiest naudu kaimiņvalstij. Un vēl viena skandāla lieta, ka viņi runā par kiberuzbrukumiem infrastruktūrai, kamēr šonedēļ viņi ir censējuši debatī par Spānijas dzelzceļa infrastruktūras sabrukšanu, kas ir prasījusi 69 cilvēku dzīvības. Bija nespēja, pienākuma neizpilde un korupcija. Kad Eiropas Komisija izšķiedīs miljardus no Briseles, un valdības, kā Sančesa, šos līdzekļus dod valstīm, kā Maroka un Uzbekistāna, lai uzlabotu dzelzceļa drošību, Spānijas tauta prasa taisnību. 115 upuru no Adamuz un Urdas nav nelaimes rezultāts; tas ir korupcijas rezultāts. Un tā notiek, kad Eiropas iedzīvotāju dzīvības tiek uzticētas korumpētiem cilvēkiem. īstā drauds ir korumpētie politiķi, un korupcija nogalina. [19:15:16] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Francesco Torselli EKR vārdā. [19:15:27] Francesco Torselli (ECR) [IT] Šodien 6000 Itālijas skolu saņēma draudus, spiešanu, viltus bumbas draudus e-pastā. Kā to izskaidroja premjere Meloni, konkrētu briesmu nav, bet pati viltus trauksmes signāls var izraisīt bailes un traucēt publisko pakalpojumu. Šodien mērķis bija skolas, pagājušajā nedēļā — supermarketu dzesēšanas sistēmas, bet pirms tam — brīdinājumi par lidojumiem. Kiberuzbrukumi, kas skar mūs visus un visu Eiropu. Tādēļ Eiropai jāveic savs pienākums, investējot pārkāpšanas novēršanā, ātrā informācijas apmaiņā un stratēģiskās infrastruktūras kiberaizsardzībā. Kad runājam par mūsu brīvības aizsardzību, domājam ne tikai par šautenēm un tankiem. Jāaizsargā skolas, slimnīcas, transports, uzņēmumi. Mūsu ikdienas dzīvi. Un tiem, kas domā, ka var mūs iebiedēt, saka, ka neatsakāmies no nevienas pakalpojuma, no kura ir atkarīgs mūsu brīva ikdienas dzīve. Paldies. [19:16:35] Speaker 2 [EN] Nākamais runātājs Renew vārdā ir Bart Rothuis. [19:16:40] Bart Groothuis (Renew) [EN] Paldies, priekšsēdētāj. Dārgo komisāre, ministre, šī foršī paraža visos lielveikalos un patiesībā visur citur [19:16:47] Bart Groothuis (Renew) [NL] digitālie produkti Eiropā kļūst arvien drošāki. Un ja sekojat jaunumiem, varbūt ne tik tā ātri sacītu, bet ar ar Kiberizturības aktu un NIS 2 mēs šeit īpaši augstu nosakām kiberdrošības standartus. Tas ir labs ziņojums. Zems ziņojums ir tas, ka vēl joprojām ir neiedomājami daudz novecojušu ierīču, kas pieslēgtas internetam. Bieži vien ar 10 vai 20 gadus vecu programmatūru, pilnu ar vulnerabilitātēm, kuras dažreiz vairs nemaz nevar novērst. Un tagad nāk AI, tāpēc, piemēram, vecs ledusskapis var kļūt par hakeriem parādu vārtus uz jūsu uzņēmuma tīklu. Tāpēc mana ziņa ir loti vienkārša: vēlreiz labi apskatiet visu, kas pieslēgts jūsu tīklam, jautājiet sev, vai visam tam ir jābūt pieslēgtam internetam. Parasti tas nav labs iedomājums. Rīkojieties arī paši. Valdība neatrisinās visu jūsu vietā. Mēs šeit radām labākos kiberdrošības likumus pasaulē, bet atbildība par kiberdrošību ir jūsu. Paldies. [19:17:42] Speaker 2 [NL] Paldies. [19:17:43] Speaker 2 [EN] Nākamais runātājs ir Reinier van Landschot. Viena minūte. [19:17:51] Reinier Van Lanschot (Verts/ALE) [EN] Kiberdrošība ir arī suverenitātes jautājums. Ķīnā no valsts uzņēmumiem izdzēš amerikāņu programmatūru. Tas ir suverenitāte, kas izgatavota Ķīnā. Savukārt ASV Ķīnas tehnoloģijas nepieļauj tuvumā Pentagonam. Tas ir suverenitāte, kas izgatavota ASV. Eiropā Vašingtona atslēdz Starptautiskās krimināltiesas e-pastu un banku pakalpojumus mākoņdatošanas vidē, bet Vācijas kanclers Merz apgalvo, ka Vācijas izlūkošanas aģentūrai „Google Cloud“ ir pietiekami suverēns. ASV un Ķīna to saprot, bet mūsu digitālais suverenitāts? Tas nav izgatavots Eiropā. Tas mūs padara neaizsargātus pret izlūkošanu, kibernoziegumiem, un kāds varētu vienkārši mūs atslēgt. Laiks mainīt. Mums jāaizsargā mūsu kritiskā infrastruktūra ar Eiropas mākoņdatošanu un mākslīgo intelektu. Tā ir jāpanāk ar mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības likumu, nodrošinot suverēnu mākoņdatošanu visai kritiskajai infrastruktūrai. Vienota Eiropa to var panākt. Tāpēc beidziet ar zemāka līmeņa kompleksu un izveidojiet noturīgu Eiropas tehnoloģiju risinājumu. Tas ir nākotnes Eiropa. [19:19:01] Speaker 1 [EN] Paldies. [19:19:01] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Dario Tamburano, pārstāvot Kreisās. [19:19:08] Dario Tamburrano (The Left) [IT] Kolegas, esmu rakstījis savam automašīnas ražotājam, lai uzzinātu, kā atvienot un atkal pieslēgt savu automašīnu internetam. Esmu saņēmis atbildes par privātumu, bet neko skaidra un tūlītēju, kā patstāvīgi pārvaldīt ienākošos datus un tādējādi novērst iespējamos tīkla uzbrukumus. Bet ko, ja rīt tiks kompromitētas IT sistēmas, kas pārvalda pieslēgtās automašīnas un kontroles to darbību? Kādas tiesības mums ir, lai izslēgtu šo iespējamību un pasargātu sevi no riska, ka atsevišķas automašīnas tiks bloķētas un kļūs nekontrolējamas, vai pat visļaikā variantā, kad miljoni transportlīdzekļu būs ārpus kontroles bez jebkādiem uzbrucējiem borta? Mēs esam pārpludinājuši tīmekli ar garlaicīgiem brīdinājumiem par teorētisko privātumu, bet kur ir tiesības atvienot mūsu priekšmetus no lietu interneta? Kā vienkārši un atgriezeniski pāriet offline režīmā, līdzīgi kā lidmašīnas režīmam mobilajos tālrunīs? Esmu pārliecināts, ka šis pieprasījums ir pamatots. Rīt tas būs vēl pamatīgāks. Mums jau šobrīd ir šāda likumdošana darba rīkiem un bīstamās vidēs: fizisks poga, labi redzamā vietā, ar obligāti sarkano krāsu. Mēs vēlētos to redzēt automašīnas vadības panelī: vienkāršu žestu, vienu vārdu: stop. [19:20:20] Speaker 1 [IT] Paldies. [19:20:22] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ESN vārdā ir Markus Buchheit. [19:20:29] Markus Buchheit (ESN) [DE] Paldies, kundz priekšsēdētāja. Dārgie kolēģi, oktobrī p. Bressers paralizēja manas dzimtās pilsētas Eihštetes rātsnamu un izvilka 1,4 terabaitus datu, ieskaitot pilsoņu nodokļu un kontu datus. Tajā pašā laikā, simtos supermarketos dzesēšanas iekārtu plauktiem kļuva tik karsti, ka temperatūra sasniedza pat 50 grādus, un nesenā nedēļā no Francijas bankas, izmantojot pakalpojumu sniedzēja palīdzību, nozagti vairāk nekā 100 miljonu eiro. Pēc rātsnamiem un supermarketiem tagad arī iedzīvotāju ietaupījuma konti ir apdraudēti. Bankām jau gandrīz divus gadus ir attiecīga ES regulēšana par digitālo noturību. Tomēr tā neizdevās novērst šo uzbrukumu. IT sistēmu ievainojamība ir pierādīta atkārtoti. Tāpat arī mūsu iestāžu bezspēcība. Taču Komisija tagad vēlētos vairāk naudas un personāla ENISA, centrālajai ziņojumu nodošanas birojam un jauniem sertifikātiem. Lūdzu, vēlreiz centralizējiet vēl vienu kompetenci Briselē. Incidentāli, nevis aģentūras, bet gan rezerves kopija izglāba Eihšteti. Mazai pilsētiņai vienai pašai nav iespēju aizstāvēties pret profesionāliem izspiedējiem. Tādēļ galu galā par to ir jāuzņemas dalībvalstīm, tuvu pašvaldībām. Ar ekspertiem, ar naudu rezerves kopijām un tīkla segmentācijai, ar ugunsmūri ap katru rātsnamu. Un, pēc visa spriežot, daudziem maniem vācu kolēģiem ir diezgan lielas zināšanas par ugunsmūriem un ugunsmūriem. Paldies. [19:21:47] Speaker 2 [EN] Nākamais runātājs ir atkal Komisija, Hannah Virkunen. Jums ir vārda četras un pusi minūtes, lūdzu. [19:22:00] Henna Virkkunen [EN] Liels paldies, godājamais priekšsēdētāj. Kungi un kundzes, Padome, liels paldies par jūsu iejaukšanos. Šodien izskatītie jautājumi ļoti skaidri pierāda, ka kiberdrošību ir jāapsver kā stratēģisku drošības prioritāti, nevis vienkārši kā tehnisku izaicinājumu. Ir arī ļoti skaidrs, ka mums jābūt gatīgiem uz dažāda veida hibrīdu uzbrukumiem. Pēdējā viļņa bumbas draudi, kas vērsti pret Eiropas aviāciju, skolām un medijiem, ir ļoti skarbs atgādinājums par to, ka mūsu kritisko infrastruktūru un sabiedrības drošība nav jāuzskata par pašsaprotamu. Vai nu caur kiberuzbrukumiem, fizisku sabiedrošanu vai citiem traucējumu veidiem, mūsu pretinieki cenšas izmantot ievainojamības, traucēt būtiskas pakalpojumu nodrošināšanu un apdraudēt sabiedrības uzticību. Jebkādi draudi pret civiliedzīvotājiem ir nepieņemami. Mūsu galvenais prioritātes ir nodrošināt mūsu pilsoņu drošību un drošību. Mēs cieši koordinējam darbību ar skarto dalībvalstu pārstāvjiem. Ir arī skaidrs, ka Eiropai ir jāspēj aizsargāt mūsu kritiskās infrastruktūras un sabiedrību, mūsu būtiskās piegādes ķēdes pret arvien sarežģītāku draudu ainavu. Tas ietver arī ārvalstu ietekmi, stratēģiskās atkarības un mākslīgā intelekta atbalstītus kiberuzbrukumus. Mēs jau esam izveidojuši spēcīgu Eiropas ietvaru, taču vienīgi likumdošana nav pietiekama. Mums ir jā nodrošina efektīva īstenošana, jāstiprina mūsu operacionālā gatavība, jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstīm un jārisina riski, kas rodas no augsta riska piegādātājiem būtiskās IKT piegādes ķēdēs. Un tas arī nozīmē, ka ir jāstiprina kiberdrošība visos līmeņos. Jāstiprina risku pārvaldība un piegādes ķēžu drošība, jābūvē drošība produktos jau no paša sākuma, jā nodrošina efektīva ievainojamību pārvaldība un jāaizsargā digitālie produkti un pakalpojumi, kas nodrošina attālinātu piekļuvi būtiskām operacionālām sistēmām. Un tieši tāpēc arī Kiberdrošības aktu revīzija ir tik svarīga. Tā ir iespēja pārvērst mūsu ambīcijas par konkrētām spējām, stiprinot Eiropas kopīgo gatavību, samazinot kritiskās atkarības un arī nodrošinot ENISA ar mandātu un resursiem, lai atbalstītu. [19:24:23] Henna Virkkunen [EN] dalībvalstis. [19:24:30] Speaker 2 [EN] Liels paldies, komisāre. Un tagad nododu vārdu Dariusz Jonski. [19:24:39] Dariusz Joński (PPE) [PL] Liels paldies, Madam Prezidente, Komisāre. Šodien, 11. novembrī, šodien mana valsts, Polija, atzīmē Neatkarības dienu. Šis ir diena, kas mums atgādina, ka brīvība, suverenitāte un drošība nav dotas vienreiz un uz visiem laikiem. Polijai nācās par tām cīnīties 123 gadus. Un Polija zina, cik svarīga ir brīvība, un mūsu kopīgā pienākuma ir darīt visu, lai nodrošinātu, ka Eiropa ir gatava to aizsargāt. Un mums jāizprot, ka mūsdienu kara veids nav tikai tanki un raķetes. Tas ir arī kiberuzbrukumi, sabotāža, dezinformācija, uzbrukumi energētikai, dzelzceļam, ostām, kritiskajai infrastruktūrai. Tas ir mēģinājums novājināt valsti, neatšaudot nevienu šāvienu. Mums jāatceras, ka Eiropas drošība sākas tās austrumu robežā. Polija un mūsu reģiona valstis pilnīgi saprot draudu apmēru, jo jau daudzus gadus esam saskārušies ar hibridu spiedienu, kiberuzbrukumiem un destabilizācijas mēģinājumiem. Tādēļ kritiskās infrastruktūras aizsardzība nevar būt atsevišķu valstu atbildība. Mums ir nepieciešama kopēja Eiropas stratēģija, reāli ieguldījumi un ātrs informācijas apmaiņa par draudiem. Eiropas drošību arī jāveido caur transportu. Mums ir nepieciešama noturīga dzelzceļa, autoceļu un ostu infrastruktūra, kas ļautu ātri pārvietot karaspēku un aprīkojumu. Nedrīkst ļaut, lai birokrātija un infrastruktūras plaisas novājinātu mūsu aizsardzības spējas. Es ceru, ka šogad mēs pieņemsim militāro Šengenu, tik svarīgu un nepieciešamu visai Eiropai. Liels paldies. [19:26:15] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Johann Danielson. [19:26:23] Johan Danielsson (S&D) [SV] Kundze Prezidente, vienā dienā visā Eiropā tika bombardēti 18 lidaparāti. Zviedrijā un pārējā Eiropā ledusskapji un saldētavas neatteicās, un šodien visā mūsu kontinentā skolas bija jāevakuē. Nedrīkst būt tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik tik [19:27:31] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Jessica van Leeuwen. [19:27:38] Jessika van Leeuwen (ECR) [EN] Liels paldies, priekšsēdētāj! Ministr, komisāre, oktobrī kiberuzbrukums skāra lielveikalus Nīderlandē un Beļģijā. Plaukti palika tukši, bet mājsaimniecību piegādes tika atceltas. Francijā lielveikaliem nācās izmest pārtiku pēc atsevišķa uzbrukuma dzesēšanas sistēmām. Pēc trim nedēļām kiberuzbrukumi skāra pārtikas uzņēmumus Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Zviedrijā un citās dalībvalstīs. Un tas nav atsevišķi gadījumi, bet sistemātisks uzbrukums mūsu pārtikas drošībai. Pārtikas izmešana un tukšie plaukti ietekmēs gan ražotājus, gan patērētājus pārtikas piegādes ķēdē. Un tas skaidri parāda, cik neaizsargāta ir mūsu pārtikas drošība. Mums jāpanāk, lai ES teritorijā tiktu ražots pietiekami daudz pārtikas, lai nebūtu jāatkarīgs no importa, bet arī jāaizsargā visa ķēde — no lauksaimnieka līdz patērētājam. Komisāre, vai jūs atzīstat šīs neaizsargātības nopietnību? Vai jūs izskatāt iespējas stiprināt mūsu pārtikas piegādes ķēdes kiberizturību? Un vai strādāsiet ar dalībvalstīm, lai aizsargātu visu ķēdi? Pārtikas drošība nozīmē, ka katrā galda jābūt pārtikai. Tāpēc atbalstiet mūsu lauksaimniekus un aizsargājiet pārtikas piegādes ķēdi. Paldies. [19:28:51] Speaker 2 [EN] Paldies. Es esmu Oierane Agiregoitia Martinez. [19:29:01] Oihane Agirregoitia Martínez (Renew) [ES] Eiropas drošība ir apdraudēta mūsu ikdienas dzīvē. To redzējām pēdējās dienās: uzbrukumi aukstuma ķēdēm Francijā, draudi Eiropas lidojumiem un draudi medijām Īrijā. Šodien pat bija incidenti Itālijas skolās. Mūsu transporta infrastruktūra — ostas, lidostas, dzelzceļš, loģistikas centri — kļūst arvien jutīgāka. Notiek hibrīduzbrukumi, un mēs redzam, ka pat bez vienas sprādziena vai tradicionāla militāra trieciena valda bailes, noteikts haosa līmenis un pakalpojumi tiek paralizēti. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra savā pēdējā pārskatā norādīja, ka mēs neesam pietiekami sagatavoti vai koordinēti. Turklāt mākslīgais intelekts padara šīs drauds visapjomīgākas. Tādēļ mēs ierosinām divas konkrētas pasākumu. Pirmkārt, stiprināt Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmu un koordinēto reaģēšanu, lai dalītos reālajā laikā ar informāciju un rīkotos kopīgi. Otrkārt, Eiropas mēroga mācības. Jo kritisko pakalpojumu aizsardzības atbilde nevar tikt improvizēta uzbrukuma dienā; tā jābūt sagatavotai iepriekš. Eiropas aizsardzība nozīmē nodrošināt, ka mūsu infrastruktūra, ekonomika un sabiedrība turpina darboties arī tad, kad mēģina mūs destabilizēt. [19:30:20] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Jurijs Ratas. [19:30:25] Jüri Ratas (PPE) [ET] Tas ir patiess šodien, priekšsēdētāj, komisārs un dārgie kolēģi! Pēdējās dienās mēs bijām liecinieki mērķtiecīgām uzbrukumiem mūsu kritiskajiem piegādes ķēdēm: kiberuzbrukumi ir skāruši lielveikalus, dzesēšanas sistēmas vairāk nekā 10 Eiropas Savienības valstīs, bet arī Francijas asins bankas dzesēšanas sistēmas. Šo uzbrukumu mērķis ir izraisīt paniku: traucēt cilvēkiem nepieciešamās pakalpojumus un radīt neizpratni. Mēs vēl nezinām, kas ir atbildīgs par šiem konkrētajiem uzbrukumiem, bet noteikti zinām, ka mums ir jārisina mūsu vājības nekavējoties un energiski. Kritiskās infrastruktūras aizsardzība prasa būtisku sistēmu stiprināšanu, ātrāku informācijas apmaiņu un īstu noturību, lai nodrošinātu rezerves risinājumus un piegādes ķēžu darbību arī uzbrukuma gadījumā. Noturība nozīmē, ka neviens uzbrukums nedrīkst spēt paralizēt mūsu sabiedrības ikdienas darbību. Paldies. [19:31:29] Alex Agius Saliba (S&D) [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Alex Andrew Saliba. [19:31:34] Alex Agius Saliba (S&D) [IT] Paldies, mister prezident. Kiberdrošības tests [19:31:53] Alex Agius Saliba (S&D) [RO] Un mums nav digitālās infrastruktūras, kas mūs nespētu apmierināt, ar nopietnām konkrētām sekām, un par to atbildība ir Komisijai. [19:32:00] Alex Agius Saliba (S&D) [IT] Paldies, Kungs Prezident. Tiešsaistes platforma tagad ir darbo kārtībā un nodrošina būtiskas pakalpojumus vismaz divās dalībvalstu oficiālajās valodās. [19:32:08] Alex Agius Saliba (S&D) [FR] Vienas ekonomiskās sabrukšanas un taupības režīma ietvaros pilsoņi ir pakļauti reāliem riskiem. [19:32:16] Alex Agius Saliba (S&D) [IT] Tas arī ir no Maltas, jo mēs atkarīgi no transporta sarežģīto piegādes ķēžu, kas piegādā būtiskus produktus līdz mūsu krastiem. [19:32:26] Alex Agius Saliba (S&D) [EN] Anna Bonfanti atbalsta digitālās infrastruktūras nodrošināšanu, nodrošinot aizsardzību vai drošību pret kiberuzbrukumiem pilsoņiem. [19:32:35] Alex Agius Saliba (S&D) [FR] Meklējot drošību, mēs nevaram pieņemt integrētu fašistisku ideoloģiju. [19:32:40] Alex Agius Saliba (S&D) [IT] Kungs prezident! Tehnoloģijas uzņēmumi un abi viņi ir atbildīgāki par drošākām produktiem. [19:32:46] Alex Agius Saliba (S&D) [FR] Vai arī Eiropas Savienība pirmo reizi ir koordinējusi ārējās robežās, Šengenas robežās, kā arī lidostās. [19:32:54] Ana Miguel Pedro (PPE) [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Ana Miguel Pedro. [19:33:03] Ana Miguel Pedro (PPE) [PT] Komisārs, šodien vairs nav nepieciešams pārvietot robežu, lai apdraudētu valsts drošību. Pietiek, ja tiek izmantota kibernetiskā vājība. Kad iespējams attālināti manipulēt dzesēšanas sistēmām, apdraudēt asins bankas vai traucēt civilo aviāciju, mēs sastopamies ar tiešu draudu Eiropas Savienības pilsoņu drošībai. Tā ir hibrīdo draudu realitāte. Tiem nav nepieciešami tanki ielās vai kara pieteikšana. Tie var paralizēt būtiskas pakalpojumu, apdraudēt piegādes ķēdes un izplatīt bailes un neuzticību mūsu sabiedrībās. Kaitīgie režīmi zina mūsu vājās vietas, tiecenās tās izmantot, un mākslīgais intelekts palielinās šo draudu apmēru un sarežģītību. Komisārs, mums ir nepieciešama stingra un koordinēta Eiropas atbilde, atbilde, kas ne tikai koordinē uzbrukumus, bet arī identificē atbildīgos, piemēro sankcijas un stiprina mūsu būtisko infrastruktūru un piegādes ķēžu aizsardzību. Tas ir tikai sākums. Paldies. [19:34:04] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir José Cepeda. [19:34:13] José Cepeda (S&D) [ES] Priekšsēdētāja, viceprezidente Vilkunen, patiesums ir tas, ka analizējam, kā Eiropa šodien stāv, mums nav cita skaidra atbilde. Eiropa ir karā, un tas tieši ietekmē tās pilsoņu dzīves. Kad viņi uzbrūk ūdens apgādes, sanitāro sistēmu un pārtikas dzesēšanas infrastruktūrām, ir skaidrs, ka mēs varam ilgstoši runāt par visām iniciatīvām, ko īsteno caur ENISA vai pašu Eiropas aģentūru, proti, kiberdrošību, bet tas nav pietiekami. Jau vairākus mēnešus es uzsveru nepieciešamību ne tikai veidot modeļus, ne tikai noteikt autoru, mums arī jāveicina, papildus kiberaizsardzības vairo attīstībai, zobenu, un tam vajag Eiropas kiberkomandu. Mums īsteni ir jāattīsta vienots Eiropas izlūkošanas modelis, ko pašlaik mums trūkst. Tāpēc, veiksmi, nezaudējiet drosmi, bet vispirms – būsim noteikti ar atbildi, ko jāsniedz, lai aizsargātu 450 miljonus cilvēku. Paldies. [19:35:22] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Un tagad turpinām ar runu ņemšanu. Pirmkārt, vārdu dodu Santanai Glavac. [19:35:31] Sunčana Glavak (PPE) [HR] Liels paldies. Viceprezidenti, komisāri, kolēģi, dāmas un kungi, visiem ir skaidrs, ka karš pret Eiropu nemaz ne obligāti jāsāk ar tanku iebraukšanu ES dalībvalstī. Tas var sākties tieši šādi: atslēdzot elektro tīklu, bloķējot bankas vai pārtraucot pārtikas piegādes. Iedomājieties, ka nevarētu nopirkt zāles, pārtikas produktus vai izņemt naudu. Pat 73% organizāciju, ko skāra analizētie incidenti, bija būtiski vai svarīgi subjekti saskaņā ar NIS2 direktīvu. Citiem vārdiem sakot, tieši sistēmas, no kurām ir atkarīga mūsu pilsoņu ikdienas dzīve, ir apdraudētas: transports, energētika, pārtikas piegāde un veselības aprūpe. Tāpēc es sveicu šo priekšlikumu, bet man ir dažas jautājumu. Kā nodrošināsim, ka mūsu slimnīcu, energotīklu un sakaru sistēmu iekārtas un programmatūra atbilst augstākajiem drošības standartiem? Kā garantēsim būtisko pakalpojumu nepārtrauktību, ja notiek uzbrukums? Un kā nodrošināsim resursus, lai īstenotu jaunos pienākumus, īpaši mazākiem būtisko pakalpojumu sniedzējiem? Liels paldies. [19:36:41] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs ir Juan Fernando López Aguilar. [19:36:47] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [EN] Paldies, Prezidenta kungs, un jums, komisāre. [19:36:49] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [ES] Pēdējā likumdošanas periodā tika patērēts daudz enerģijas un laika, regulējot mākslīgo intelektu. Bet šajā periodā mēs esam pavērsuši periskopu uz kiberdrošību, taču reāli abi diskusijas ir saistītas, jo mākslīgā intelekta rīku straujā vairošanās, kas izmanto Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vājības, prasa kopīgu atbildi. Embrions ir Eiropas Savienības kiberdrošības aģentūrā, bet vēl ir nepieciešams vairāk. Īslaicīgā perspektīvā profilakse un paredzamība ir labāka par reaģēšanu, un tam nepieciešams kopīgs informācijas apmaiņa, proti, dalībvalstu spēja apvienot visas pieejamās ziņas par kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret mūsu kritisko infrastruktūru. Taču ilglaicīgā perspektīvā mums ir jāsamazina Eiropas Savienības toksiskā un patoloģiskā atkarība no lielajiem mākslīgā intelekta piegādātājiem, kas mūs padara jutīgus pret kiberuzbrukumiem. Tādēļ nepieciešami ieguldījumi kiberdrošībā un stingrs ieguldījums Eiropas Savienības mākslīgā intelekta modelī. Paldies, priekšsēdētāja. [19:37:55] Romana Jerković (S&D) [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Romana Jarković. [19:38:00] Romana Jerković (S&D) [HR] Paldies, Madam Prezidente. Gandrīz katru nedēļu mēs redzam jaunu kiberuzbrukumu — vai nu supermarketu uzbrukumiem, vai kriptovalūtu zagšanai, vai, vēl sliktāk, slimnīcu sistēmu uzbrukumiem. 2024. gadā, vienā tāda uzbrukuma reizē Horvātijā, tika nozagti simtiem tūkstošu pilsoņu personas dati, prasot izpirkuma maksu. Tajā pašajā gadā kiberuzbrukums Londonas slimnīcu laboratorijām noveda pie tūkstošiem izmeklējumu un operāciju atlikšanas atlikšanu. Šie piemēri skaidri parāda, cik ievainojami ir mūsu sistēmas. Bet tie arī parāda, ka kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju jautājums; tā ir mūsu pilsoņu aizsardzība, to datu un pat dzīvību aizsardzība. Kiberuzbrukumi ir nopietna problēma, kas prasa nopietnus, kopīgus un ambiciozus atbildes pasākumus. Tāpēc Eiropai ir jāinvestē vairāk savās tehnoloģijās, kopējā kiberaizsardzībā un mūsu veselības sistēmu noturībā. Digitālajā pasaulē mūsu pilsoņu drošība jābūt prioritātei. Paldies. [19:39:03] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs/atklātniece ir Sebastián Tinquinen. [19:39:11] Sebastian Tynkkynen (ECR) [FI] Kungs priekšsēdētāj, dziļās saldētavas veikalos kūst. Liels skaits viltus bumbas draudu Eiropas lidojumos. Dedzinātāji. Tikai daži no Eiropā īsā laika posmā notikušajiem ienaidnieciskajiem darbiem. Kā redzam, ienaidnieciskie dalībnieki izmanto visādus iespējamos veidus, lai ietekmētu. Daudziem atsevišķiem traucēšanas gadījumiem izcelsme paliek noslēpumā, taču visiem jāapsver lielāka aina. Krievijas agresijas kara laikā Eiropā notikuši daudz vairāk negaidītu notikumu, nekā varētu būt nejaušības vai citu faktoru rezultāts. Lielāka aina ir tāda, ka Krievija Eiropā veic hibrīdas ietekmes operācijas un turpina savu agresijas karu pret Ukrainu. Jo vairāk mēs Krieviju vājinām Ukrainā, jo mazāk resursu tai būs, lai ietekmētu citur Eiropā. Tāpēc Eiropas mērķis ir jābūt skaidram: Krieviju no Ukrainas ir jāpadzen. Paldies. [19:40:14] Speaker 2 [EN] Paldies. Nākamais runātājs ir Vitenis Povilas Andriukaitis. [19:40:21] Vytenis Povilas Andriukaitis (S&D) [LT] Paldies, pane Priekšsēdētāja, komisāre. Es tiešām vēlētos runāt par šo jautājumu. Mums noteikti ir jāpalīdz ENISA stiprināšanā, mums noteikti ir jāveicina dalībvalstu centienus, lai tās beidzot vienotos par koordinētām kiberdrošības darbībām – šis Kiberizturības akts ir īpašs ar to, ka tas var palīdzēt labāk saskaņot, koordinēt un paātrināt ieguldījumus kiberdrošībā. Mums arī ir jāveicina speciālistu apmācība; mums ir nepieciešams Eiropas kiberdrošības apmācības centrs, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm apmācīt speciālistus un identificēt šos sektorus kā stratēģiskus – proti, pārtiku, farmāciju, ūdeni, elektrību – jo uzbrukumiem šiem sektoriem var izraisīt daudzu sistēmu paralīzi un apdraudēt tūkstošiem cilvēku dzīvības. Mums tiešām ir jāstiprina ENISA un jāveicina Komisijas centieni un instrumenti. [19:41:25] Bruno Gonçalves (S&D) [EN] Un pēdējais runātājs, uz kuru esmu pievērsusi uzmanību, ir Bruno Gonçalves. [19:41:31] Bruno Gonçalves (S&D) [PT] Komisāre, godākie deputāti, pārtikas dzesēšanas uzņēmumi, asins bankas, civilie mērķi. Šī ir jaunā realitāte par hibrīdo draudu iniciatīvu, kas Eiropā neatzīst robežas. Bet ko mums saka Eiropas dati par Eiropas publisko un privāto sistēmu un uzņēmumu spēju reaģēt uz šīm draudībām? ENISA, Eiropas kiberdrošības aģentūras pēdējā pārskatā teikts, ka tikai 16% no Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu ir aprīkoti, lai reaģētu uz šīm draudībām, un tikai 4% ir ieviesti visi drošības pasākumi ārējo risku novēršanai. Šonedēļ Parlamentā viesojās ENISA ģenerāldirektors, kurš aicināja vienkāršot procesus un ziņojumus. Bet vai trūkst nevis lielāki ieguldījumi, vienots Eiropas modelis un, starp citu, atbildīgas publiskās sistēmas un uzņēmumi, kas spētu atbilst šī Parlamenta un Komisijas gaidījumiem? Trūkst ieguldījumu, trūkst stratēģijas, un Komisāre, neuzticieties suverēnai Eiropai un digitāli spējīgai Eiropai. Paldies. [19:42:47] Speaker 2 [EN] Paldies. Tagad vārdu nododu izpildviceprezidentei Henai Virkunen, lūdzu. [19:43:00] Henna Virkkunen [EN] Liels paldies. Godātais Prezident, godātie locekļi, Padome. Paldies visiem par jūsu ļoti svarīgajiem ieguldījumiem. Es uzmanīgi klausījos dažādo viedokļu, kas šodien tika izteikti šeit. Un es domāju, ka šodienas debates ļoti skaidri parādīja, ka kritisko infrastruktūru un būtisko piegādes ķēžu aizsardzība prasa ne tikai stingrus noteikumus, bet arī spēcīgākas iespējas. Drošas tehnoloģijas, uzticami piegādātāji un efektīva Eiropas sadarbība. Komisija turpinās darbu, lai samazinātu stratēģiskās vājības, stiprinātu mūsu kopīgo kiberdrošības gatavību un nodrošinātu, ka Eiropa būtu labāk aprīkota, lai novērstu, izturētos un atbildētu uz galvenajiem kiberdraudu un hibrīd draudu izaicinājumiem. Es paļaujos uz šo Parlamentu, ka sadarbosies ar mums, lai šis mērķis būtu sasniegts. Laikmetā, kad tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un geopolitiskās sprieguma situācijas pastiprinās, Eiropai ir jābūt gatavai visām hibrīd draudēm, ieskaitot tās, kas nāk no sofisticētiem dalībniekiem ar augstām iespējām. Un ļaujiet man apgalvot, ka pilnībā īstenojot mūsu ambiciozo programmu, mēs varētu nodrošināt, ka Eiropa būs gatava šim izaicinājumam. [19:44:17] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Komisārs Virkunen, un tagad nododu vārdu ministrei Marianne Harkin. [19:44:29] Marian Harkin [EN] Kungs prezidents, godākie deputāti, Komisijas izpildviceprezidente! Šī ir īsti laicīgs un ļoti svarīgs debates. Mēs visi atzītam, cik svarīgi ir stiprināt mūsu kiberdrošību. Vai nu ir par mūsu asins banku, skolu, pārtikas piegādes vai aviācijas sistēmu aizsardzību, — patiesībā par visu mūsu sistēmu aizsardzību. Kad mūsu pilsoņu dzīvei tiek nodarīts kaitējums, ES ir pienākums rīkoties. Jaunais kiberdrošības akts neapšaubāmi palīdzēs sasniegt šo mērķi, stiprinot mūsu IKT piegādes ķēdi un mūsu Eiropas ekonomikas. Īrijas prezidēšana paliek ambicioza: līdz šīs gada beigām pabeigt kiberdrošības aktu diskusijas Padomē. Līdz ar to 2027. gadā starp likumdevējiem varētu sākties sarunas pēc iespējas ātrāk. Domāju, ka mēs visi šajā Parlamentā esam vienisprātis, ka nav laika zaudēt. Taču, diemžēl, viens ir skaidrs.uzbrukumi turpināsies un to skaits un sarežģītība pieaugs. Un mums arī jābūt gataviem tam, ka dažas uzbrukuma mēģinājumi izdosies, un dažreiz, diemžēl, lielā mērogā. Tāpēc prezidentūra turpinās strādāt pie ES kiberdrošības pamatplāna īstenošanas. Tas ir kritiski instruments, kas palīdzēs mums sagatavoties un reaģēt uz lielas mēroga kiberuzbrukumiem, kad tie notiek. Beidzot, vai varu teikt, ka ņemu vērā un novērtēju labo sadarbību Parlamenta iekšienē šajā jautājumā? Un es ceru, ka tas novedīs pie stipras Parlamenta nostājas un labiem rezultātiem mūsu sarunās? Vai arī varu teikt, ka esmu piekrītis Komisijai? Jebkuras draudi pret civiliedzīvotājiem ir nepieņemami, un tiešām daudzi kolēģi šeit šovakar ir uzsvēruši, ka mums ir nepieciešama pilnīga Eiropas sadarbība, lai aizsargātu mūsu pilsoņus. Un šajā sakarā, varu pateikties jums visiem par jūsu ieguldījumu un uzmanību. [19:47:15] Sabine Verheyen (PPE) [EN] Liels paldies, ministre Harkin. [19:47:17] Sabine Verheyen (PPE) [DE] Debate ir noslēgta. Tagad pārietam pie nākamā kārtas punkta. Tas attiecas uz Komisijas paziņojumu par mediju brīvību un tiesiskās valsts principu Čehijas Republikā, ieskaitot draudus publisko raidorganizāciju neatkarībai. [19:47:32] Sabine Verheyen (PPE) [EN] Un pirmo reizi uzturam vārdu Eiropas Komisijas vārdā komisāram Michael McGrath. [19:47:46] 263979 [EN] Godātais Prezident, dārgais ministr Harkin, Eiropas Savienības Padomes prezidēšanas vārdā, godātie deputāti, es pateicos pateikšu savu pateicību par iespēju šodien ar jums apspriest situāciju ar preses brīvību un daudzveidību Čehijas Republikā, īpaši ņemot vērā sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību. Preses brīvība un daudzveidība ir pamatelements likumības principa jebkurā valstī. Tāpēc kopš 2020. gada tās ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas ikgadējās likumības pārskata pamatpīlāriem, līdzās tiesu sistēmai, korupcijas apkarošanas ietvaros un citiem demokrātiskās līdzsvarotas pārvaldes mehānismiem. Turklāt pēdējos piecos gados Komisija ir pieņēmusi arī vairākus svarīgus instrumentus, kas tagad veido ES līmeņa ietvaru, kura mērķis ir aizsargāt preses brīvību un daudzveidību visā Eiropas Savienībā. Tas ietver ieteikumus, kas nodrošina drošu un atbalstošu vidi žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropā, pret SLAPP likumdošanu un, visbeidzot, regulu — Eiropas Mediju Brīvības aktu, kurš ir plaši piemērojams kopš 2025. gada un ievieš svarīgas aizsardzības pasākumus šajā jomā. Preses brīvība un daudzveidība ir arī būtiska demokrātiskās atbildības nodrošināšanai, ļaujot pilsoņiem iegūt uzticamu informāciju, pārbaudīt publisko varu un nozīmīgi piedalīties sabiedriskajā diskusijā. 2026. gada likumības pārskats, kurš tika pieņemts šī gada jūlijā, kā jūs zināt, norādīja, ka tiek izstrādāts likumprojekts, kurš piešķirtu jaunas pilnvaras mediju regulatoriem un nodrošinātu mediju uzņēmumiem papildu tiesības un atbildību. Tajā arī norādīts, ka attiecībā uz reformas, kas saistītas ar mediju īpašnieku pārredzamību, nav veikti nekādi papildu soļi. Attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, likumības pārskats izteica bažas par valdības izstrādāto likumprojektu, kurš atceltu sabiedrisko mediju licencei maksājumus. Sabiedriskie mediji veic īpašu lomu, nodrošinot, ka pilsoņiem ir pieeja informācijai un dažādiem satura veidiem. Tāpēc arī Eiropas Mediju Brīvības akts iekļauj aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārvaldību un [19:50:18] 263979 [EN] publisko mediju neatkarības finansēšana. Eiropas Mediju brīvības aktu ieviešana un nodrošināšana ir prioritāte man kā komisārei un prioritāte arī visai Komisijai. Tas atbilst plašajam iesaistīšanās nodrošināt mediju neatkarību un daudzveidību Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija ir tās sadarbībā ar visām dalībvalstīm, tostarp arī ar Čehiju, ir nodrošinājusi, ka Eiropas mediju brīvības akts, ieskaitot nodrošinājumu sabiedrisko mediju jomā, tiktu ieviesiens katrā nacionālajā tiesību sistēmā pēc iespējas ātrāk. Turpmāk arī turpinām rūpīgi sekot līdzi un analizēt nacionālo likumdošanas attīstību, ņemot vērā nacionālās specifiskās iezīmes un atceroties, ka EMFA nepiešķir konkrētu pārvaldības vai finansēšanas modeli, bet gan prasa kontroles un līdzsvara nodrošināšanu nacionālajās sistēmās. Runājot par būtisko finansēšanas jautājumu, īpaši sabiedrisko mediju jomā, nacionālā likumdošana nodrošināt, ka sabiedriskie mediji varētu paļauties uz finansēšanas sistēmu, kas balstās uz caurspīdīgiem un objektīviem kritērijiem un garantē atbilstošus, ilgtspējīgus un paredzamus finansiālus resursus. Dialogs ar Čehijas iestādēm turpinās. Vēlētos arī uzsvērt, ka jebkāds likumdošanas priekšlikums jāizstrādā, ievērojot pienācīgi veikto likumdošanas procesu, kas nodrošina attiecīgo institucionālo ietvaru pilnīgu ievērošanu un ļauj nozīmīgi konsultēties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm pirms pieņemšanas. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka 2026. gada likumības pārskatā norādīts, ka Čehijai vajadzētu veikt pasākumus, lai uzlabotu likumdošanas procesa caurspīdīgumu un nozīmīgu ieinteresēto pušu konsultēšanu, ieskaitot biežo ātrajās procedūrās izmantošanu. Vislielākā mērā, runājot par mediju brīvības un daudzveidības situāciju, 2026. gada likumības pārskatā norādīts, ka Čehijā žurnālisti joprojām saskaras ar nopietniem verbāliem draudiem un uztraukumu. Kriminālprocesa likuma grozījuma projekts, kas nodrošinātu papildu aizsardzību žurnālistu avotiem, [19:52:40] 263979 [EN] Turpinājums par konfidenciālo saziņu vēl joprojām ir neizlemts. Pārskatā arī norādīts, ka ieinteresētās personas norāda uz stratēģisko prāvām pret sabiedrisku līdzdalību jeb SLAPP, ko veic politiķi, kā esošu problēmu, kas izraisa bažas. Likumprojekts, ar kuru tiktu transponēta pret-SLAPP direktīva un kurš aptvertu gan robežšķērsojošos, gan iekšzemes SLAPP lietas, pašlaik ir izskatīšanas procesā Parlamentā. Pārskatā arī norāda uz dažiem labās prakses piemēriem. Drošās žurnālistikas platforma tika izveidota 2025. gada otrajā pusē un nodrošina nevalstisku tiešsaistes vidi žurnālistiem, lai ziņotu par uzbrukumiem. Beidzot, attiecībā uz mediju īpašumu, tiesiskuma pārskatā norādīts, ka līdz likumprojekta pieņemšanai mediju īpašumu caurspīdīguma jautājumos joprojām pastāv būtiski izaicinājumi. Šajā sakarā nav panākts progress, ņemot vērā 2025. gada tiesiskuma pārskata ieteikumus. Komisija turpinās rūpīgi sekot līdzi attīstībai mediju brīvības un daudzveidības jomā visās dalībvalstīs, tostarp Čehijā. Mēs konstruktīvi sadarbosimies ar nacionālajām iestādēm un izmantosim visas atbilstošās līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā, lai nodrošinātu mediju brīvību, daudzveidību un tiesiskuma principu visā Savienībā. Paldies par iespēju izklāstīt šos sākotnējos komentārus, un es ar lielu interesi gaidu godāto deputātu ieguldījumus šajā šovakar mums tik ļoti svarīgajā jautājumā. [19:54:14] Speaker 2 [EN] Liels paldies. Komisārs, es nododu vārdu runātājiem PPE politisko grupu vārdā. Danuša Nerudová. [19:54:26] Danuše Nerudová (PPE) [SK] Dārgie kolēģi, plkst. 4.36 no rīta Čehijas Republikas valdība Andreja Babiša vadībā pārtrauca parlamentāro debatē un izspieda priekšlikumu, kas apdraud neatkarīgo Čehijas sabiedriskās medijas darbību. Šobrīd nav nekādu garantiju, ka līdzekļi medijiem nebūs izmantoti kā politiskas ietekmes rīks uz žurnālistiem. Čehijas televīzija nav Babiša televīzija. Čehijas radio nav Babiša radio. Mediji ir jāuzskata par politiķu atbildības prasītājiem, nevis otrādi. Tāpēc es aicināju Eiropas Komisiju rīkoties. Eiropas mediju brīvības likums jāpiemēro visiem. Šo svētdienu simtiem tūkstošu cilvēku sagaida Prāgas Letnas laukumā, kuri tic Eiropas vērtībām, un viņi arī gaida jūsu atbildi. Pierādiet viņiem, ka Eiropa spēj ne tikai solīt brīvību, bet arī to aizstāvēt. Tāpēc, komisārs, vai varat mums pateikt, kādas konkrētas darbības jūs plānojat veikt? Un ļaujiet man skaidri pateikt: tikai frāze 'mēs stingri novērosim un sekosim līdzi' vairs neizšķirs šo situāciju un nebūs pietiekama cilvēkiem, kas atrodas laukumos. Vēl gribu pateikties visiem, kas ir cīnījušies par brīvību. Žurnālistiem, universitātēm, cilvēkiem laukumos, teātros un visiem pārējiem. īpašu pateicību vēlu arī studentiem un jauniešiem. Kā bijušais rektors es jums esmu ļoti lepns, un kā Eiropas Parlamenta deputāts jums paziņoju, ka jūsu balsis tiek dzirdētas Briselē, Eiropas Parlamentā. Brīvība nav pašsaprotams lietas, un kopā mēs to aizstāvēsim. [19:56:06] Hannes Heide (S&D) [EN] Liels paldies. Nākamais runātājs SNT vārdā ir Hannes Heide. [19:56:12] Hannes Heide (S&D) [DE] Kungs komisārs, mediju brīvība, pluralitāte un tiesību valsts ir mūsu liberālās demokrātijas pamats, un to jāaizsargā katru dienu. Un publiskā raidorganizācija šeit spēlē atslēgas lomu. Tā nodrošina neatkarīgu informāciju, pārbauda varu un veicina uzticību demokrātiskajām institūcijām. Bet šo uzdevumu var izpildīt tikai tad, ja redakcionālā un institucionālā neatkarība ir garantēta bez jebkādiem ierobežojumiem. Un Čehijas Republikas attīstība izraisa nopietnas bažas. Gadu gaitā premjerministrs Babiš kontrolēja vienu no lielākajiem mediju grupām valstī. Tam pievienojas arī lielākie intereses konflikti ES finansēšanas jomā un plāni pakļaut civilo dienestu politiskai ietekmei. Ko tieši viņi vēlas pārdot cilvēkiem? Licences nodevas atcelšana un finansēšana no skaidra valsts budžeta nozīmē vienīgi to, ka nodokļu maksātāji turpinās maksāt par raidorganizāciju. Tomēr tas palielina iespēju ietekmēt saturu un žurnālistu darbu. Un tas viss seko autoritāru spēlmanu scenārijam un bīstamajam, lai gan pazīstamajam, paraugam, kurā tiek vājināti neatkarīgi uzraudzības orgāni un koncentrēta politiskā vara. Tāpēc likumības princips nonāk spiediena zemē. Un tieši tāpēc mums ir Eiropas Mediju brīvības akts, kas obligāti nosaka visām dalībvalstīm, lai tās uzticami nodrošinātu sabiedriskās medijas neatkarību un to finansējumu. Tas attiecas uz Čehijas Republiku tāpat kā uz visas citas Eiropas Savienības valstis. [19:57:47] Ondřej Knotek (PfE) [DE] Liels paldies, Heide kungs. [19:57:48] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Nākamais runātājs PFE vārdā ir Ondřej Knotek. [19:57:52] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Paldies, kundze priekšsēdētāja, un paldies arī par jūsu vēstījumu, komisāra kungs. Ar septiņiem gadiem šajā Parlamentā man nav pirmo reizi redzams šis parādības raksturs. Ja demokrātiskās nacionālās vēlēšanas nodrošina valdību, kura ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta galveno nostāju, tad drīz vien jūs, vīrieši, sākiet plēnārās debates un rezolūcijas, kurās jautājat par tiesību valsts principu ievērošanu, mediju brīvību un demokrātiju dažādās dalībvalstīs. Bieži vien ar nevajadzīgu eskalāciju un bieži ar spēcīgiem paziņojumiem, kas ir tālu no reālās situācijas. Un būs godīgi, ir skaidrs, ka arī Čehijas Republikas mediju reformas gadījumā tas ir tāds pats stāsts. Jūs runājat par riskiem, taču mediju padomju un redakcionālā neatkarība paliek nemainīga. Mēs tikai mainījām finansēšanas modeli uz to, kurš visbiežāk tiek lietots ES, lai uzlabotu šo institūciju finansiālo caurspīdīgumu. Nevis, lai pārvaldītu tās, bet gan, lai tās padarītu caurspīdīgākas. Turklāt, līdzīga mediju finansēšanas reforma notika pavisam nesen Dānijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā, un Eiropas Parlaments klusēja. Bet kad ir nacionālistiska valdība, jūs redzat problēmu. Vai jūs nopietni? Tāpēc es lūdzu secināt. Attiecībā uz publiskajiem medijiem Čehijas Republikā pārbaudes un līdzsvara mehānismi ir ieviesti. Brīvības, mediju likums tiek ievērots. Pārņēmēju vairākums atbalsta šo izmaiņu. Tāpēc lūdzu, respektējiet to un nebūstat Čehijas aktīvistiskās opozīcijas noderīgi idioti. Ļoti paldies. [19:59:30] Speaker 2 [EN] Nākamais runātājs EKR vārdā ir Veronica Vrecionova. [19:59:39] Veronika Vrecionová (ECR) [CS] Paldies, Madam Chair, Commissioner, kolēģi. Šodien vēlētos jums un jums pastāstīt par trauksmainajiem notikumiem Čehijas Republikā. Andreja Babiša valdība bezprecedenta veidā ir izlēmusi uzbrukt pašas brīvības un neatkarības pamatiem publiskajiem medijiem mūsu valstī. Tās īstais mērķis nav nekādas ietaupījšanas, bet gan Čehijas televīzijas un Čehijas radio pakļaušana un kontrole. Šajā valstī šo neatkarību šodien nodrošina pierādīta televīzijas un radio licencei samaksu sistēma, līdzīga, piemēram, Vācijā vai Austrijā. Pašreizējā valdība, tomēr, vēlas šo sistēmu atcelt un finansējumu tieši pārvest valsts budžetā un radikāli samazināt abu iestāžu budžetus. Par vairāk nekā vienu miljardu Čehijas kronu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Šis nozīmētu vienu lietu abiem medijiem: kvalitatīvas izmeklējošās žurnālistikas, reģionālās ziņojumāšanas un oriģinālprodukciju izbeigšanu. Turklāt, šis solis pat ekonomiski neizdodas. Valsts šādi nekā neko neietaupīs; tā vienkārši pārnes gandrīz 8 miljardus Čehijas kronu valsts budžeta pleciem, kurš jau pašlaik rāda milzīgus deficītus. Valdībai būs jāturpina aizņemties, lai segtu šo, un nodokļu maksātāji par to samaksās jebkurā gadījumā, šoreiz ar lieliem procentiem. Šī priekšlikuma atbalstītāji apgalvo, ka Eiropā ir valstis, kas finansē publiskos medijus citādi nekā caur licencei, vai nu caur elektroenerģijas rēķiniem, kā Itālijā, ar speciālu nodokli, kā Zviedrijā, vai tieši no budžeta, kā Francijā. Tomēr visas šīs valstis ir izveidojušas spēcīgus drošināšanas mehānismus, kas novērš valdošo elītu iejaukšanos redakcionālajā neatkarībā. Čehijas priekšlikumā, savukārt, nav paredzēta neviena šāda aizsardzība. Valdība varētu jebkurā laikā mainīt televīzijas un radio budžetu lielākās daļas sadali un līdz ar to turēt abus medijus pastāvīgā pārbaudē ar finansiālas izsalkšanas draudu ēnā. Un ja premjerministrs Babišs apgalvo, ka neiejauksies raidījumu satura veidošanā, pietiek skatīties pagātnē, kad pirms dažiem gadiem viņš iesaistījās politikā un nopirka divus ietekmīgākos Čehijas dienas laikrakstus — Mladá fronta dnes un Lidové noviny. Visas kritikas pret viņu no lapu vēsturēm pazuda pārnakts. [20:02:12] Veronika Vrecionová (ECR) [CS] Paties valdības patiesie nodomi izpašojas arī tajā, kā tā izdarīja šo grozījumu pirmajā lasījumā. Neiesaistot ekspertu kopienu, opozīciju vai civiliedzīvotāju sabiedrību, tā bezkaunīgi pielietoja spēku pēc tam, kad tika noslēgta debates, kad desmitiem deputātu netika dota iespēja runāt, un naktī no piektdienas uz sestdienu, četros un trīsdesmit sešas minūtēs pēc rīta. Šāda procedūra vairāk atgādina autoritāro režīmu prakses ārpus Eiropas. Paldies par uzmanību. [20:02:48] Laurence Farreng (Renew) [EN] Paldies. Nākamais runātājs Renew grupas vārdā ir Laurence Ferrand. [20:02:54] Laurence Farreng (Renew) [FR] Paldies, Madam President. Komisāre, dārgie kolēģi, sabiedriskie mediji spēlē atslēgas lomu Eiropas demokrātijā. Nodrošinot pilsoņiem pārbaudītu informāciju un oriģinālu audiovizuālo radību, to neatkarība ir būtiska, un es vēlētos, līdzīgi kā tūkstošiem pilsoņu, izteikt savas politiskās grupas atbalstu visas Čehijas radio un televīzijas darbiniekiem. Čehijas valdības plāns atcelt televīzijas licencei maksu nav kļūda; tas ir skaidrs mēģinājums no puses kaimiņa Babiša apdraudēt neatkarību un pakļaut politiskai kontrolei tās sabiedriskos raidītājus. Tomēr kvalitatīvas žurnālistikas nosacījums ir stabila, caurspīdīga un paredzama finansēšana. Mēs to esam noteikuši melnbaltajā krāsā Mediju brīvības likumā, kas stājies spēkā no 2025. gada augusta. Taču labējie spēki, vai nu tā būtu Čehijas valdība, Donalds Tramps vai Nacionālā sapulce, stigmatizē sabiedriskos audiovizuālos medijus, lai izkropļotu sabiedrisko diskusiju, atstājot lauku valdībai lojālu mediju pārstāvniecībai, kā to ir darījis Viktors Orbāns Ungārijā. Komisāre, mūsu kompass ir Mediju brīvības likums. Tas jā nodrošina visiem pilsoņiem, nodrošinot tiesības saņemt pluralistisku un kvalitatīvu informāciju, arī caur sabiedriskajiem medijiem. Tāpēc es aicināju visas mūsu dalībvalstis nekavējoties transponēt šo tekstu. Tas ir vēl svarīgāk, jo mēs saskaramies ar arvien organizētāku dezinformāciju, kas paredzēta, lai traucētu mūsu demokrātiju pirms katra vēlēšanu. Mums ir jānodrošina arī atbilstoša mediju finansēšana nākotnes Agora You programmā, sekojot sociālajiem tīkliem un mākslīgajam intelektam, kas norij reālo žurnālistu darbu. Attiecībā uz finansēšanu arī gaidām, ka Komisija steidzami reformē SMA Direktīvu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci reklāmas ieņēmumu jomā. [20:04:55] Laurence Farreng (Renew) [FR] Be šī arsenāla Eiropas Demokrātiskā vairoga projekts paliks mirušs vārds, un tas būs nopietna atbildība. Paldies. [20:05:04] Speaker 2 [EN] Paldies. Prezidenta kungs. Nākamais runātājs zaļo frakcijas vārdā ir Markéta Gregorová. [20:05:18] Markéta Gregorová (Verts/ALE) [CS] Dārgie kolēģi, prezidenta kungs, bijušais premjerministrs Andrejs Babišs parasti zvanīja redakcijām, ja kaut ko viņu nebija apmierinājis. Taču tiem, kas rokās tur savu budžetu, vairs nav nepieciešami šādi zvani. Čehijā aug pilsoniskās pretestības vilnis. Tūkstošiem studentu, žurnālistu un žurnālistu siekst dzīvo mediju neatkarību. Beigu beigās, mediji nav šeit, lai kalpotu premjerministram vai citiem politiķiem; tie ir šeit, lai viņus turētu atbildīgus. Un kāds ir Andreja Babiša atbilde? Viņš apgalvo, ka studentus ir manipulējuši. Ministru prezidenta kungs, jums viņus noteikti jauc ar savu parlamenta grupu. Studentiem nav nepieciešamas instrukcijas no centrālās mītnes, lai zinātu, kad paceltu rokas. Sabiedriskās mediju pakalpojumi nav ne valdības, ne opozīcijas mediji; tie pieder sabiedrībai. Un tieši sabiedrības balss es šodien atnesu Eiropas Parlamentā. Tāpēc es aicināju Eiropas Komisiju: šajā priekšlikumā nav nekādu nodrošinājumu. Stājieties Čehijas Republikas pilsoņu pusē un izmantojiet Eiropas mediju brīvības aktu, lai aizsargātu neatkarīgās medijas Čehijā. [20:06:23] Antonella Sberna (ECR) [EN] Liels paldies. Lūdzu, nav iespējams veikt zīmes vai ko citu, tāpēc paldies, kundze Gregorová. Lūdzu, kundze. [20:06:32] Antonella Sberna (ECR) [EN] Tas ir priekšā. [20:06:34] Antonella Sberna (ECR) [EN] Tas nav iespējams. Paldies. Lūdzu, kungs Arvanitis. [20:06:48] Konstantinos Arvanitis (The Left) [EL] Priekšsēdētāja, komisārs, ļoti pateicamies par iespēju, ko jūs mums sniedzat, lai diskutētu par šo jautājumu, un vēlētos pateikt saviem jaunākajiem kolēģiem — mani vecākie jau to zina —, ka esmu žurnāliste; biju žurnāliste un strādāju sabiedriskajā televīzijā. Un man ir īpaša jutība pret šo. Un es piekrītu komisāra priekšlikumam. Un vēlētos jums pateikt, ka Grieķijā mēs to pieredzējām ļoti intensīvi. Tas bija 2013. gada 11. jūnijs, kad toreizējā labējā valdība uzlika melno aizseglu un to slēdza. Un sabiedriskās medijas neatkarība ir pamats jebkuras demokrātijas funkcionēšanai un tiesību valsts aizsardzībai. Un es, gan kā profesionāle, gan kā žurnāliste, gan kā pilsoņiete, nevaru aizvērt acis un teikt: „Šis melnais aizsegla ir simpātisks, jo partija ir draudzīga manai, un tas ir negatīvs.” Es to redzu kopumā; tas ir demokrātijas jautājums. Un tāpēc arī šis ir refrēns, ko mēs pastāvīgi izcelam gan LIBE komitejā, gan mūsu ziņojumos, īpaši pēdējā, kurā man bija gods būt ziņojuma izstrādātājai. Diemžēl nesenā valdības iniciatīva attiecībā uz Čehijas televīziju un Čehijas radio izraisa nopietnas bažas par šo neatkarību, par ko runājam šodien. Protams, pastāv arī privāto mediju caurspīdīguma jautājums, bet šodien negribu atvērt šo tēmu. Vēlētos izcelt trīs galvenos jautājumus. Pirmkārt, finansiālā atkarība. Valdība virza licenciņas nodevas atcelšanu un sabiedriskās radio un televīzijas organizāciju finansējuma pārvietošanu tieši valsts budžetā. Kāds varētu teikt: „Kur ir problēma?” Problēma ir tā, ka mēs faktiski redzam, ka līdzekļu apjoms samazinās. Jo mēs aprēķinājām, ka tas ir vismaz tuvu, vai pat zem 15% no ienākumiem. Bez stabilas, vairāku gadu garumā likumā garantētas garantijas ir skaidrs, ka politiskā vairākuma rokās nonāks spēcīgs ekonomiskās ietekmes instruments. [20:08:52] Konstantinos Arvanitis (The Left) [EL] publiskajā informācijā, un tas, kungs Komisārs, ir solis atpakaļ. Otrkārt, sabiedriskās misijas vājināšana. Ierosinātie samazinājumi apdraud žurnālistikas un reģionālās informācijas kvalitāti, kultūras produkciju un ieguldījumus jaunajās digitālajās pakalpojumos. Sabiedriskā raidorganizācija nav vienkārši komercdarbība, tā nav bizness; tā ir sabiedrisks labums, un es to uzsveru, kas jākalpo visiem pilsoņiem, neatkarīgi no ienākumiem vai politiskajām un reliģiskajām pārliecībām. Treškārt, demokrātiskā process. Likumprojekta, kas attiecas uz sabiedrisko raidorganizāciju, ārkārtas parlamentārās procedūras pielietošana un iepriekšējo konsultāciju ar pašiem sabiedriskajiem raidorganizācijiem trūkums pamatoti izsauc jautājumus par likumdošanas procesa caurredzamību un kvalitāti. Nav nejaušība, ka 3. novembrī sabiedrisko mediju darbinieki, manu bijušo kolēģu vidū, organizēja lielu streiku, un tūkstošiem pilsoņu izgāja ielās, lai viņus atbalstītu. Mēs to pieredzējām Atēnās 2013. gadā. Tāpēc visas šīs iemeslu dēļ mums sabiedriskās informācijas aizstāvēšana nav korporatīvs jautājums, ne arī partijas konfrontācija. Liels paldies. [20:10:09] Milan Mazurek (ESN) [IT] Paldies. Godājamais kolēģi, lūdzu. Godājamais kolēģi Mazurek, lūdzu. [20:10:15] Milan Mazurek (ESN) [PL] Šajā labojumā [20:10:17] Milan Mazurek (ESN) [SK] Daži cilvēki droši vien ir pilnīgi zaudējuši prātu. Kad Vācijā cilvēkiem durvis izlauž par to, ko raksta sociālajos medijos, žurnāli tiek aizliegti, kanāli slēdzami, tad visi šeit klusē. Kad Polijā Donalds Tusks un viņa valdība iznīcināja sabiedrisko raidītāju, jūs visi klusējāt. Kad redzam, ka Spānijas progresīvā valdība appludina visu Eiropu ar nelikumīgiem imigrantiem, jums tas ir visai pieņemams. Bet kad redzat, ka Čehijas Republikā pie varas ir patriotiskas valdības pārstāvji un Eiropā valda suverēnu valstu modelis, tad jūs steidzāties pārspēt viens otru ar lielāko cirku, kā brīvība un demokrātija esot apdraudētas. Kur ir šī brīvība un demokrātija, kad Eiropā cilvēkus patiesi iesloga par viņu uzskatiem? Kur ir šī brīvība un demokrātija, kad mediji tiek patiesi cenzēti Rietumeiropā? Kur ir šī brīvība un demokrātija, kad Vācijas valdība aizliedz saviem pilsoņiem braukt uz konferences par repatriāciju? Tad jūs nelokāties smējoties kā puskrāti, kundze Nerudova. Tad jūs klusējat. Tad viss ir kārtībā. Un tagad mēs redzam šo cilvēku īsto seju. Viņi zaudēja vēlēšanas, viņi zaudēja vēlēšanas Čehijas Republikā un nespēj to pieņemt. Viņi nespēj to pieņemt. Tāpēc viņi rīkojas kā klauni cirka izrādē. Beidzot, cieniet demokrātiju. Cieniet Čehijas Republikas tautu, kas ir izvēlējusies savu valdību, un šī valdība sastāv no patriotiem un suverēnu valstu Eiropas modela pārstāvjiem. Jūs nevarat pieņemt demokrātiju kā apsalusi suņi; jūs aicinajat pie totalitārism. Jūs paši pārstāvējat īstu totalitārismu. [20:11:53] Speaker 2 [IT] Paldies, godātais deputāts. Lūdzu, godātā deputāte Wieselar Lima. Lūdzu, klausīsimies mūsu kolēģu. [20:12:01] Isabel Wiseler-Lima (PPE) [IT] Lūdzu, turpiniet. [20:12:05] Isabel Wiseler-Lima (PPE) [FR] 2023. gada 24. oktobrī, plkst. 4.36 no rīta, vidē nakts, Čehijas parlamenta vairākums pirmajā lasījumā pieņēma likvidēt televīzijas un radio publisko licence maksu. Ja tas tiks īstenots, tas nozīmētu aptuveni 15 % mazāk finansējuma. Bet vispirms tas nozīmētu tiešu atkarību no valsts budžeta. Tas nav tikai budžeta strīds. Publiskajiem medijiem nepieciešama neatkarība. Viņiem nedrīkst katru gadu ar valdību, uz kuru viņi varētu skatīties kritiski, jāpārrunā savs finansējums. Tāpēc 3. novembrī publisko mediju darbinieki izsludināja streiku, un tūkstošiem pilsoņu izgāja ielās. Pat pašs prezidents, p. Pavel, aicināja uz patiesu diskusiju. Bez mediju neatkarības ir apdraudēta demokrātija un tiesību valsts. Un šis uzbrukums medijiem, tāpat kā likums, kas vērsts pret ārvalstu finansētajām NVO, seko bīstamam paraugam, ko jau var redzēt citur Eiropā. Eiropas regulējums par mediju brīvību ir skaidrs. Publisko mediju finansējums ir jābūt atbilstošam, stabiliem un paredzamam. Komisā, jūs esat teicis, ka Komisija jau ir sākusi dialogu ar Prāgu. Mums ir nepieciešami pozitīvi rezultāti tiesību valsts jomā pirms galīgā balsojuma. Šajā novembrī, kad čehu tauta piemin 1989. gadu, brīvības un demokrātijas iekarošanu, aizstāvēsim to, ko viņi ir ieguvuši ar savu Samta revolūciju. Paldies. [20:13:36] Evin Incir (S&D) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Insir. [20:13:39] Evin Incir (S&D) [IT] Lūdzu, turpiniet. [20:13:45] Evin Incir (S&D) [EN] Kolegas, demokrātija neeksistē bez brīvas un neatkarīgas mediju, un tiesiskā valsts – bez atbildības. Čehijas Republikas attīstība mums atgādina, ka mediju brīvība un tiesu neatkarība nekad nedrīkst tikt uzskatīta par pašsaprotamu. Kad politiskā vara apdraud publiskās pārraides neatkarību, bīstamībā atrodas ne tikai žurnālisti. Pilsoņiem ir tiesības zināt patiesību un prasīt atbildību tiem, kas atrodas pie varas. Kad mēs, vismaz, beidzot varējām svinēt Orbāna atkāpšanos no varas Ungārijā un Kačinska atkāpšanos no varas Polijā, nu, Babišs pārņēma viņu vietu un aizvietoja viņus. Eiropas Savienībai jāstāv stingri aiz mediju brīvības, neatkarīgām institūcijām un tiesiskās valsts aizsardzības katrā dalībvalstī. Jo demokrātija nemirst vienā naktī. Tā tiek vājināta soli pa solim, kad pie varas esošie dara klusā tos, kas uzdrošinās viņus apšaubīt. Kolegas, lūdzu, ņemiet vērā: jūs runājāt par manu valsti – Zviedriju, un jums ir taisnība. Tas, kas notika Zviedrijā, ir skandāls. Taču jūs nepieminējāt, ka valdības koalīcijā lielākā partija ir jūsu līdzīgu draugu – Zviedrijas demokrātu – partija, un beidzot, kolēģis Mazurek. Te ir tikai viens klauns, un tas esat jūs, kurš vienmēr visu vaino imigrantos. [20:15:04] Speaker 1 [EN] Paldies, godātais deputāts. Jums ir zila karte. Kundze Insir, jums ir zila karte. Ja to apstipriniet. Lūdzu, kundze Knotek. [20:15:15] Speaker 2 [EN] Kungs Knotek, lūdzu. [20:15:19] Ondřej Knotek (PfE) [EN] 30 sekundes. [20:15:22] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Jā. Paldies, Madam priekšsēdētāja, un paldies, godātie kolēģi, ka esat pieņēmuši zilo kartīti. Es uzmanīgi klausījos jūsu runas. Vai, lūdzu, varat sīkāk izskaidrot, kā šis priekšlikums konkrēti apdraudētu mediju brīvību? Un otrs jautājums: jūs teicāt, ka Zviedrijā arī ir šāda pati sistēma, tāpēc tā ir visizplatītākā ES. Kāpēc mums nebūtu tiesību pielietot tādu pašu finansēšanas modeli, kāds arī pastāv ES? Liels paldies. [20:15:50] Ondřej Knotek (PfE) [IT] Lūdzu. [20:15:52] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Lūdzu. [20:15:52] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Es nedzirdēju— bija diezgan daudz atbalss, bet vai varat to atkārtot, lai es varētu īsti atbildēt uz jūsu— [20:15:59] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Jā. [20:15:59] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Es nedzirdēju, tāpēc tas ir— [20:16:01] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Ja jūs, kundze, būtu tik tik labvēlīga un izskaidrotu — [20:16:03] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Tas ir— [20:16:03] Ondřej Knotek (PfE) [EN] — sīkāk, kā konkrēti Čehijas valdības priekšlikums apdraud mediju brīvību, un kādēļ mums nav atļauts izmantot tādu pašu finansēšanas veidu kā lielākajai daļai Eiropas. Liels paldies. [20:16:17] Evin Incir (S&D) [EN] Nu, protams, ikvienam ir ir tiesības finansēt savu darbību tāpat kā citiem, bet ko jūs darāt, tas ir tiešām uzbrukums preses brīvībai. Jūs samaziniet līdzekļus brīvajiem un neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem. Un tas ir — un tas patiesībā, man jāatzīst, ir tāda pati nostāja kā to, ko Zviedrijas Demokrāti ir piespieduši darīt Zviedrijas centrū kreisās valdības pastāvīgi samazinot finansējumu. Jums ne vienmēr ir jāuzbrūk tieši, lai gan, protams, Babiš to dara, tāpat kā jūsu draugs Orbāns to darīja iepriekš, tāpat kā jūsu draugs Kačinskis to arī darīja iepriekš. Bet to var darīt arī netieši. Samazinot finansējumu… finansējuma… finansējuma. [20:16:59] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Paldies. Lūdzu, atbildiet, ja vēlaties. [20:17:04] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Paldies. Paldies, priekšsēdētāja. Jā, mēs esam grūtos laikās. Protams, visiem jātaupa. Taču Čehijas raidorganizācija ir atbildīga ne tikai par ziņām, bet arī par ļoti plašu darbību jomu, kas nekādi nesaistās ar politiku. Un mans jautājums ir: kur jūs bijāt, kad jaunā Ungārijas valdība samazināja raidorganizācijas finansējumu par 50 procentiem? Jūs klusējāt. Vēlreiz dubultie standarti. Izlasiet vairāk pirms runāšanas. Paldies. [20:17:32] Evin Incir (S&D) [EN] Viena lieta, ko esmu iemācījusies no labējiem, [20:17:34] Evin Incir (S&D) [EN] Lūdzu. [20:17:34] Evin Incir (S&D) [EN] — vienu lietu, ko esmu iemācījusies no labējām spējām, ir tā, ka par atbildību nekad, nekad nav runa. Viss vienmēr ir kāda cita vaina. Un vienmēr tiek norādīts uz kādu citu. Kad jūs, dieva dēļ, beidzot uzņemsities atbildību? Uzņemieties atbildību par to, kas notiek jūsu valstī, vietā, ka runāt par to, kas notiek citās valstīs? Mēs esam uzsākuši problēmas Čehijas Republikā. Pievērsiet tam uzmanību un dariet kaut ko pret šo attīstību. Pārtrauciet runāt par citiem. Runājiet par sevi. Ja jums rūp jūsu valsts, jūsu tauta un brīvas un neatkarīgas medijas piekļuve, nodrošiniet, lai tās tās sasniegtu. Neuzbruciet tām. [20:18:12] Jaroslava Pokorná Jermanová (PfE) [EN] Paldies. Lūdzu, kundze Pokornā Jermanova. [20:18:20] Jaroslava Pokorná Jermanová (PfE) [CS] Vēlos sākt ar to, ka šeit ir dzirdēti daudz puspatiesību un maldību, jo likuma apstiprināšana pašlaik notiek, un parlamentārā debates tagad ir aktuāla. Likums pašlaik tiek izstrādāts. Vēlos norādīt, ka Čehijas Republikas valdība ir pilnīgi tiesīga mainīt finansēšanas veidu, jo tā ir radusies no demokrātiskajām vēlēšanām. Sabiedrisko mediju nozīme un neatkarība neattiecas uz finansēšanas veidu. Svarīgi ir skaidri noteikumi un aizsardzība pret politisku iejaukšanos, un tas nemainās. Svarīgi ir stingra kontrole pār finanšu resursu izmantošanu, taču pašreizējā sistēma to neļauj. Ja kādi Eiropas Parlamenta locekļi vai Eiropas Komisijas pārstāvji vēlas pārvērst jēdzienus kā demokrātijas un tiesiskās valsts aizsardzību par politisku rīku pret tiem valdībām, kuras viņiem nepatīk, tad zināt šādu: Čehijas Republika nav koloniāla valsts, kuru katrā solī vajadzētu mācīt tās demokrātiski ievēlētajai parlamenta. Un komisāra kungs, ja jūs izmantoat 2026. gada ziņojumu, tad šis ziņojums pārskata 2025. gada periodu, un tas nebija mūsu valdība, bet gan Fialas kunga valdība, ko šeit pārstāvēja manas kolēģes no opozīcijas. [20:19:34] Speaker 1 [EN] Paldies. Lūdzu, kundze Jarr. Lūdzu, paliecieties laika. Paldies. [20:19:42] Lucia Yar (Renew) [CS] Mēs esam ar jums. Paliecieties ar mums. [20:19:44] Lucia Yar (Renew) [SK] Ar šiem vārdiem 1968. gada augustā Čehoslovākijas radio обращался к народу, kad okupācija izbeidza brīvo pārraidi. Bet šodien tanku nav vajadzīgi. Pietiek ar vienu balsošanu 4:36 no rīta sestdienā, ar kuru politiķi ierobežos sabiedriskās televīzijas un radio finansējumu. Un tad viņi ierobežos arī patiesu informāciju. Tas nav progresīvi liberāla pasaka; tas ir realitāte mūsu Slovākijā, tas ir brīdinājums no Slovākijas. Pat Babiša valdība bija skaidri iedvesmota ar Slovākiju. Ar arī šeit viss sākās ar meliem, piemēram, ka mediji izplata dezinformāciju, ka Soros maksā žurnalistiem, un ka ar to nekavējoties jākārto. Vispirms viņi atņēma sabiedriskajiem medijiem stabilu finansējumu, tos nosmacīja, atbrīvojās no neērtajiem darbiniekiem, un pēc tam uz to drupām uzbūvēja skaļu valdības propagandas mašīnu. Un mēs par to maksājam augstu cenu. Šodien jūsu ielās norisinās cīņa par brīvību un likumību, jo autoritārajās ambīcijās, kas šeit vienkārši izpaudušās, neapstāsies tikai pie medijiem. Tiks seko arī citas institūcijas. Jūs stāvāt laukumos un cīnāties par Eiropu, par Slovākiju, par mums visiem, kas vēl neesam zaudējuši cerību. Jūs mums esat iedvesmas avots; nepadodieties, paldies, un mēs esam jūsu pusē. [20:21:19] Tineke Strik (Verts/ALE) [IT] Paldies. Lūdzu, godājamā Estrich kolēģe. Lūdzu. [20:21:24] Tineke Strik (Verts/ALE) [EN] Kungs priekšsēdētāj, komisārs, kungs Babiš un viņa labējie sabiedrotie ir paņēmuši lapu tieši no autoritāru rokasgrāmatas: padarīt sabiedrisko mediju atkarīgus no valsts finansējuma, lai varētu kontrolēt, ko tie saka. Tieši tā darīja arī Orbāns un Fico pirms tam. Babiš to dēvē par finanšu reformu; es to dēvēju par uzbrukumu tiesiskās valsts principam, jo demokrātiskai sabiedrībai nevarētu eksistēt bez mediju brīvības. Aicinājums uz plašajiem un masveida protestiem Prāgā ir mudinošs: cilvēki zina, kas ir riskā – viņu tiesības uz informāciju, izteiksmi, diskusiju un beidzot viņu tiesības uz demokrātiju un tiesisko valsti. Es aicinu Komisiju rīkoties tikpat ātri kā protesta dalībnieki. Atmestiet šo likumprojektu un skaidri pasakiet Babišam, ka Eiropas Savienības dalība prasa pilnīgu Eiropas vērtību ievērošanu. Un rīkojieties noteikti, ja nepieciešams. Neatkārtojiet pagātnes kļūdas, jo sagraujot sagrābto sistēmu ir daudz grūtāk nekā to novērst. [20:22:33] Speaker 2 [EN] Paldies. Šis ir zilā karte jums, kungs Estrich. Kundze Estrich, ja vēlies, ir zilā karte. [20:22:42] Speaker 3 [EN] Jā, labi. [20:22:42] Speaker 2 [EN] Labdien. Lūdzu, kungs Mularczyk, 30 sekundes. [20:22:53] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [EN] Paldies. Es runāšu poļu valodā. [20:22:57] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [PL] Godātais deputāt, paldies, ka esat pieņēmis zilo kartīti. Šodien jūs runājat par demokrātijas draudiem, ko izraisa esošais likumdošanas process Čehijas parlamentā. Godātais deputāt, kur jūs stājaties, redzot un dzirdot, kas notiek Polijā? Pirms neilga laika Donalds Tusks, nebalstoties uz nevienu likumu, ar policijas palīdzību pārņēma Polijas sabiedrisko televīziju. Viņš pārņēma Polijas radio un Polijas preses aģentūru. Vēlāk, arī ar policijas palīdzību, pārņēma prokuratūru, bet tagad ar policijas palīdzību pārņēmis arī Konstitucionālo tiesu. Kur ir Eiropas Savienība? Kur ir Eiropas Savienības likumdošanas aizstāvji? [20:23:37] Tineke Strik (Verts/ALE) [EN] P. Estrich. [20:23:39] Tineke Strik (Verts/ALE) [EN] Es domāju, ja likumdošana tiek pieņemta, tad tas ne obligāti ir demokrātisks. Tas ne obligāti atbalsta likumības principu. Mēs to redzējām Ungārijā. Daudz likumdošanas ir pieņemts FIDESZ režīma laikā, bet tas nebija demokrātisks. Tam bija nepieciešama procedūra saskaņā ar 7. pantu un līdzekļu izšķiršana. Tas, ko Tusks dara Polijā, viņš cenšas atjaunot likumības principu, un tieši tas ir mana ziņa Komisijai: rūpējieties, lai jums nebūtu jāatjauno tas princips, bet gan jāveicina, kamēr tas vēl pastāv. Paldies. [20:24:21] Volker Schnurrbusch (ESN) [IT] Lūdzu, zāles. [20:24:24] Volker Schnurrbusch (ESN) [DE] Paldies, mister prezident. Ja kaut kas būtu ierosinājis šo tēmu maniem aktīvajiem redaktora laikiem, es būtu viņus nosūtījis projām, jo tā neatbilst formātam. Kas, velna gan, mudina Komisiju iejaukties dalībvalsts mediju politikā? Čehijas valdība plāno pāriet no maksas sistēmas uz nodokļu finansētu pārraides sistēmu, kā jau ir noticis Francijā, Dānijā un Zviedrijā. Kāpēc tad Komisija uztraucas par mediju brīvību, kad daro visu iespējamo, lai iegūtu vēl lielāku kontroli pār medijiem? Kad jaunā Polijas valdība vienkārši slēdza un likvidēja valsts televīziju nelikumīgi, šeit netika izteikts neviens protests. Jo Donalds Tusks ir paklausīgs ES, kamēr Andrejs Babišs domā neatkarīgi un vēlās pārstrukturēt Čehijas televīzijas finanses – kaut kas, kas mums Vācijā arī ir neatliekami nepieciešams. Šai pārraides sistēmai nav nepieciešami deviņi miljardi eiro gadā. Šī tēma nav paredzēta šajā Parlamentā, un Komisijai būtu jāatturas iejaukties suverēnu valstu iekšējās lietās. [20:25:30] Hannes Heide (S&D) [EN] Kungs Chambres, ir zils karteļu zīme. Labi. Lūdzu, kungs Heide. Uz 30 sekundēm. [20:25:37] Hannes Heide (S&D) [DE] Es vēlētos zināt no jums, ko jūs varat teikt par to, ka divās Eiropas Savienības valstīs, Šveicē un Slovēnijā, iedzīvotāji referendumos ir nobalsojuši par licence maksu saglabāšanu, un ko jūs varat teikt par to, ka pašpasludinātā patriotiskā valdībā raidorganizācijas atbildīgajiem amatpersonām ir jāatvainojas par to, ko tās ir darījušas gadu gaitā sabiedriskajā raidorganizācijā? [20:26:02] Volker Schnurrbusch (ESN) [DE] Ar arī esmu principā, ka neiejaukosieties citu valstu iekšējās lietās. Naturāli, es sekoju Šveices referendumam ļoti rūpīgi, jo tas ir mūsu DNS daļa. Jūs zināt, mana partija augstu vērtē tiešo demokrātiju; mēs to uzskatām par ļoti svarīgu. Un es biju iepriecināts par to, kā šveicieši to īstenoja, un, protams, rezultāts jārespektē. Katra valsts un katrs tauta pati jālemj par šo jautājumu. Abos sistēmās ir priekšrocības un trūkumi, par to nav šaubu. Bet tagad ņemties pie finansēšanas un teikt, ka pēkšņi kļūst bīstami – tas ir, atklāti runājot, muļķība. [20:26:40] Sabine Verheyen (PPE) [IT] Paldies. Godājamais kolēģi, lūdzu, viceprezidente Verain. Lūdzu. [20:26:46] Sabine Verheyen (PPE) [DE] Paldies, Madam President. Kurš kontrolē naudu, tas arī kontrolē medijus un ietekmē redakcionālo procesu. Turpmāk Čehijas televīziju un Čehijas radio finansēs tieši no valsts budžeta. Tas noteikti ir arī citās valstīs. Bet tas, ka tas notiek vienlaicīgi ar 15% samazinājumu, skaidri rāda, ka mediju ietekmēšana un spiediens ir apzināts. Un tas ir nopietns neatkarības jautājums. Komisāre, Eiropas mediju brīvības akts ir spēkā kopš pagājušā gada augusta. Tas ir jau pusotra gada laikā, gandrīz. Tā īstenošana vēl nav pabeigta, kaut arī īstenošanas termiņš bija pagājušā gada augustā. Un šis gadījums rāda, kāpēc tas ir problēma. Eiropas mediju brīvības akts prasa adekvātu, ilgtspējīgu un paredzamu finansējumu, kas arī ir skaidri reglamentēts ar likumu, nevis sistēmu, kas tiek atjaunota ar katru valdības maiņu. Un tieši tāpēc mēs radījām Eiropas mediju brīvības aktu, jo vēlējāmies likvidēt šādas nenoteiktības. Sabiedriskajiem medijiem jābūt brīviem no politiskās ietekmes. Un godīgie budžeta sarunas patiešām dod pretēju efektu. Tās dod valdībai ieroci pār redakcijām un sabiedrisko mediju pārvaldi, kuri pastāvīgi jāpārvar pēc budžeta sarunām izveidotajā realitātē. Komisija apgalvo, ka vēro situāciju. Tikai vērošana nav pietiekama. Komisijai jādarbojas un jā nodrošina pilnīga Eiropas mediju brīvības akta īstenošana visos aspektos. Un Prāgā dzīvojošie cilvēki mums tieši saka, ko viņi vēlas. Un kungs Schnurbusch, ja jūs apgalvojat, ka augstu vērtējat tautas balsošanu un vēlaties, lai iedzīvotāji varētu lemties, tad es sev jautāju, kāpēc jūs neklausāt tūkstošiem Prāgā ielu ieņēmušo cilvēku, kuri cīnās par saviem sabiedriskajiem medijiem. [20:28:45] Sabine Verheyen (PPE) [DE] un aizstāvējiet to. Parādiet mums, ka to vēlaties. Un lūdzu, īstenojiet likumu, komisāre. EMFA jāīsteno galu galā pilnībā visās dalībvalstīs. Paldies. [20:28:56] Speaker 2 [IT] Paldies. [20:28:57] Speaker 2 [EN] Ir divas zilas kartes. Mēs varam pieņemt tikai vienu. Vai jūs pieņemat? Labi. Lūdzu, kungs László. 30 sekundēm. Lūdzu, ievērojiet noteikto laiku. [20:29:11] András László (PfE) [EN] Es runāšu ungāru valodā. [20:29:15] András László (PfE) [HU] Jūs runājāt par sabiedrisko mediju finansējumu un redakcionālo brīvību Čehijas sabiedriskajos medijās. Bet kā tas varēja notikt, ka, kad Ungārijā jaunais premjerministrs no valdošās partijas — kura pieder jūsu politiskajai ģimenei — personīgi iejaucās un publiski, būtībā, atcēla jauno sabiedrisko mediju galveno redaktoru, jūs nebijāt? Kā tas varēja notikt, ka, kad sabiedrisko mediju finansējums tika samazināts, jūs nebijāt sakarā ar Ungāriju? Kā tas varēja notikt, ka, kad Mediju padome, mediju regulēšanas iestādes vadītāji, tika nomainīti pēc jaunā parlamenta, jūs nebijāt? Kā var izskaidrot šo dubulto standartu? Lūdzu, paskaidrojiet mums. Paldies. [20:29:56] Sabine Verheyen (PPE) [IT] Paldies. Nav par ko. [20:29:59] Sabine Verheyen (PPE) [DE] Jā, labu dienu. Mums nav jāpiemēro divkārši standarti; tas, kas notika Ungārijā, ir tieši tas, ko mēs patiesi vēlējāmies, proti, – vismaz līdz šim laikam – labs EMFA īstenošanas līmenis attiecībā uz to, kā varētu būt strukturēta neatkarīga mediju iestāde. Atšķirībā no iepriekšējā, tagad tur ir valdošo partiju pārstāvji, opozīcijas pārstāvji un civilās sabiedrības pārstāvji, kas nebija bijis Orbāna Ungārijā. Iepriekš bija trīs no valdošās partijas un viens no opozīcijas partijas, kas garantēja, ka vienmēr būs trīs ceturtdaļu vairākums un atbilstošs amats. Tas nekādi nesakrīt ar mediju uzraudzības neatkarību. Un tieši tāpēc Ungārijas solis tagad ir pareizs, jo tas, kas izveidots, pilnībā atbilst EMFA. Paldies. [20:30:44] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [IT] Paldies. Godājamais kolēģi, lūdzu. Godājamais kolēģi López-Aguilar. Lūdzu. [20:30:53] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [IT] Paldies, prezidenta kungs. Komisārs McGrath. [20:30:55] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [ES] Kad Anderss Babišs, kurš nav nejauši arī mediju magnāts, kļuva par Čehijas Republikas premjerministru, daudzi no mums šajā Zālē paredzējām, ka viņš sekos Ungārijas Viktora Orbana neliberālajam ceļam. Bet mums vajadzēja uzgaidīt un pārbaudīt. Un lūk, atkal esam šeit ar vēl vienu mediju finansējuma reformu, kas savā pašā valstī izraisījusi protestus, bet vispirms — mūsu viedoklī pamatoti — arī bažas par tās atbilstību Eiropas standartiem, kā apliecina gadskārtējās likumības pārskatos. Šie pārskati analizē ne tikai tiesu neatkarības, varas atdalīšanas, korupcijas apkarošanas stāvokli, bet arī mediju brīvību un tās sekas — mediju daudzveidību. Eiropas Parlaments ir pieņēmis ne tikai likumu, kas aizsargā žurnālistus no stratēģiskām prasībām, bet arī pilnīgu mediju regulējumu ar Eiropas centru, Eiropas iestādi, kas aizsargā mediju brīvību un daudzveidību. Tāpēc mums jāatzīst skaidri, ka skaidrs mediju finansējums ir būtisks mediju brīvības un informācijas daudzveidības elements, jo ar invazīvu mediju finansējumu var ļoti viegli kolonizēt izteiksmes brīvību. Paldies, Prezidente. [20:32:17] Antonín Staněk (PfE) [IT] Paldies. Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāt Stanek. [20:32:29] Antonín Staněk (PfE) [CS] Priekšsēdētāja, visiem, kas šodien sajauc mediju brīvības aizstāvību ar atbalstu Čehijas opozīcijai, nezinot Čehijas likumdošanu, es atgādinu, ka Eiropas Parlaments nedrīkst būt instruments iekšējai stratēģiskai un partiju cīņai. Ja jums ir pierādījumi redakcionālās neatkarības ierobežošanai, lūdzu, pierādiet tos. Politiskā disagreement nav pierādījums. Un par ko mēs runājam? Par maksājuma veidu. Licences maksa nav brīvības apliecinājums. Un budžeta finansējums nav automātiski cenzūra. Maksājuma veids negarantē mediju neatkarību. Svarīgi ir noteikumi, kas to aizsargā. Un tie ir ietverti priekšlikumā. Es cienīju protesta tiesības tikpat kā tiesības pārbaudīt sabiedriskos līdzekļus. Beidzot, sabiedriskā medija nepieder valdībai. Tie nepieder opozīcijai, ne arī kādam vienam ideoloģiskajam nometnim. Čehijas kolēģi, neliecieties smieties un nepārvēršiet iekšējo politisko strīdu par apsūdzību pret savu valsti. Tā to nav vērta. Pani Nerudová. [20:33:41] Daniel Freund (Verts/ALE) [IT] Paldies. Godājamais deputāt, lūdzu. Godājamais deputāt Freund, lūdzu. [20:33:46] Daniel Freund (Verts/ALE) [EN] Dārgie kolēģi, dārgais komisārs, Andrejs Babišs, Čehijas Republikas premjerministrs, ir intereses konflikts. Un tas nav tikai manis teikts. To ir Eiropas Komisija apstiprinājusi, un arī ne pirmo reizi. Šis jau ir otra reize, kad mēs to apliecinām. Pārliecināties, ka viņš nesaņem ne centa no ES līdzekļiem, ir mazākais, ko mēs varam nodrošināt. Bet es patiesi nesaprotu, kā cilvēks ar apstiprinātu intereses konfliktu, kamēr Finanšu noteikumi saka, ka to jāatrisina, vēl var sēdēt pie sarunu galda un sarunāt ES budžetu? Kā tas ir iespējams? Kungs Konotnik, jūs teicāt, ka mēs to kritizējam tikai tāpēc, ka viņš pieder šai fašistiskajai politiskajai ģimenei šeit. Bet ja atceraties, pirms tikai diviem gadiem, jūs sēdējāt pa vidu. Ar liberāļiem. Pirms mainījāt grupu. Un patiesībā, tajā laikā, kad jūs vēl piederējāt tam, ko jūs dēvējat par politisko mainstream, šis Parlaments vēl arvien kritizēja korupciju, intereses konfliktu un visas problēmas Čehijas Republikā. Tātad tas nekāda sakara ar jūsu grupu nav. Tas ir par intereses konfliktu un korupciju. [20:35:00] Speaker 2 [IT] Paldies. [20:35:00] Speaker 4 [EN] Liels paldies. [20:35:02] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Kolar. Lūdzu. [20:35:17] Speaker 2 [EN] Personisko paziņojumu dēļ, ne dēļ zilās kartes. Jūs neiedarbināt spiedienu zilās kartes lietā. Ja vēlies iejaukties ar personisku paziņojumu, vari. Lūdzu. [20:35:35] Ondřej Knotek (PfE) [EN] Liels paldies. Kungs Freund, mums ir iriska debates Kontroles komitejā, bet šis ir citā tēma. Turklāt, vai jūs zināt, ka jūsu politiskās grupas kolēģis, Pirāti, kas pieder pie Zaļajiem, pirms astoņiem gadiem bija tieši tāda pati ideja par finansēšanas pārmaiņām savā parlamenta programmā? Tātad jūsu kolēģi to bija iekļāvuši savā programmā, bet tagad jūs mūs kritizējat par to, ko jūsu kolēģi vēlējās darīt pirms astoņiem gadiem? Jūs neesat nopietns. Jūs esat muļķis. [20:36:06] Speaker 2 [EN] Paldies, godā kungs priekšsēdētāj. Tā ir personiska deklarācija, tāpēc nav iespējams atbildēt. Nav iespējams atbildēt, jo tā bija personiska deklarācija. Tā nav zilā karte. Lūdzu, kungs Konotnik. Kungs Kolar, atvainojiet. [20:36:28] Ondřej Kolář (PPE) [CS] Labvakar. Liels paldies. Un ļoti skumji, ka pateicoties populistiski-nacionālistiskajai valdības koalīcijai, Čehija tiek atstumta malā un mēs esam spiesti klausīties šo debates. Kā es varu uzticēties valdībai, kas aktīvi iznīcina mūsu pašu armiju un cer labas nodomus attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem? Kuriem, bez šaubām, daudzi koalīcijas politiķi nav apmierināti, jo tie ievēro objektivitātes, līdzsvarotas un profesionālas žurnalistikas principus un standartus. Es neteicu, ka mēs nevajadzētu diskutēt par to, kā tiek finansēti un darbojas sabiedriskie mediji. Tomēr problēma ir tā, ka šāda diskusija nenotiek. Tas, ko mēs redzam, ir valdības spiediens. Tas nav standarta politiskā diskusija. Mēs neredzam ekspertu konsultāciju. Nav caurspīdīga procesa. Vietā tā mēs redzam morāles izvarošanu. Mēs redzam vērtību degradāciju. Mēs redzam nicināšanu pret ideoloģisko pluralismu un pret noteikumiem – gan rakstītiem, gan nerašītiem. Un tie, kas to dara un sevi dēvē par demokrātiem, tad traki aplaudē īstam slovāku neonacistam. Tas sāp. [20:37:35] Speaker 2 [EN] Ir ir zila karte no kundzes Dostálovás. Lūdzu, 30 sekundes, un lūdzu, ievērojiet laiku. [20:37:43] Klara Dostalova (PfE) [CS] Labdien, deputāte. Es atvainojos par to, ka jums jāatbild uz šo jautājumu, jo es mēģināju iesniegt zilo kartiņu Neradovas, Gregorovas vai Vrecienovas kaimiņiem, bet manas varonīgās kolēģes ir paslēpušās grupā, kur tas nav iespējams. Tāpēc es jums jautāšu šādi: vai jūs lasāt Eiropas studijas? Es domāju, ka jūs lasāt, jo esat Eiropas Parlamenta deputāte. Tāpēc jums noteikti ir zināms, ka tās norāda uz koncesiju maksu netaisnīgumu, to administratīvo sarežģītību un iekasēšanas problēmām. Un tāpēc es jūs lūdzu atbildēt: kāpēc, jūsuprāt, Čehijas pilsoņiem ir jācieš šīs problēmas? Vai kāpēc šī sistēma jāuztur, ja pati Eiropas Komisija norāda uz tās nepiemērotību? Un kāpēc jūs neuzskatāt par piemērotu pāriet uz citu finansēšanas metodi, kā to ir izdarījušas 14 valstis? [20:38:30] Ondřej Kolář (PPE) [EN] Lūdzu. [20:38:30] Ondřej Kolář (PPE) [CS] Paldies par jautājumu. Kā gan jūs neklausījāt, ko es teicu. Es teicu, ka tas ir nepieciešams, citiem vārdiem sakot, ir nepieciešams rīkot šo debatī par publisko mediju finansēšanu un darbību. Un es teicu, ka problēma ir tā, ka šī debate Čehijas Republikā nenotiek. Jūs esat pārkāpuši parlamentāro procesu. Jūs esat atteikuši no debates, un debates nav. Mēs nezinām, ko īstenībā plāno jūsu valdības koalīcija. Nezina neviens. Atklāti runājot, es domāju, ka jūsu premjers pats nezina, ka jūs pati arī nezinate. Jūs tikai kažko ātri salīmējāt, neviens nezina, kas īstenībā notiek, bet sestdien pulksten 4:36 no rīta jūs pārkāpāt Deputātu palātu. Tā nedrīkst darīt. Atvainojiet. [20:39:17] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais kolēģi. Lūdzu, godājamais kolēģis Rafović. [20:39:22] Speaker 2 [EN] Mēs esam ļoti kavējis. [20:39:33] Emma Rafowicz (S&D) [FR] Priekšsēdētāja, komisāre, Čehijas valdība tieši uzbrūk publiskās pārraides neatkarībai. Atcelot licence maksu un paziņojot par ziņu budžeta samazinājumiem, viņi trāpa pa vienu no mūsu demokrātiju pamatstūpiem. Francijā mēs pārāk labi pazīstam šo stāstu. Kopš Emanuels Makrons atcēla licence maksu, publiskā pārraide ir vājinājusies. Labējā spārnā, gan šeit, gan Francijā, viņi priecājas, priecājas par šīm atkārtotajām kļūdām. Viņi izmanto katru iespēju, ko atver labējā valdība. Šarls Lalonskē Francijas Nacionālajā asamblejā, Sara Knafo šeit – viņu plāns ir skaidrs: darīt visu iespējamo, lai privatizētu publisko pārraidi un veicinātu viņu draugu mediju koncentrācijas plānus. Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu iztēle tiktu izsolīta dažiem oligarhiem. Mūsu kontinenta brīvība, mūsu demokrātiju spēks arī ir atkarīgs no šīs pirmās aizsardzības līnijas. šeit informācija ir brīva kultūra. Tāpēc, komisāre, es jums ļoti svinīgi pateikšu: mums jā nodrošina, ka Mediju brīvības akts tiktu piemērots un pilnībā pārnests visā Eiropā. Mums jāstiprina mūsu regulējošo iestāžu aizsardzība un rīcībspēja. Mums jāstipriināt mūsu publiskās pārraides finansējumu. Mums jāizveido īsta Eiropas prioritāte, lai aizsargātos no ārējās ietekmes. [20:40:53] Emma Rafowicz (S&D) [IT] Paldies. [20:40:53] Emma Rafowicz (S&D) [FR] Un aizsargāsim mūsu publiskos audiovizuālās medijas. Un šeit es beigšu: mums bejgalu jādecentralizē masveidā mūsu medijus un kultūru. Oligarhija ir demokrātijas ienaidnieks. [20:41:04] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. [20:41:05] Speaker 3 [FR] Paldies. [20:41:06] Speaker 2 [IT] Debata ir noslēgta. Mums ir seši runātāji reģistrējušies rakstveida procedūrā CACHE-DI. Mēs varam pieņemt visus, bet lūdzu, būiet precīzi runas laika ziņā. Sākam. Lūdzu, godājamā Grappini. Lūdzu. [20:41:20] Maria Grapini (S&D) [RO] Paldies, priekšsēdētāja. Komisāre, dārgie kolēģi, es domāju, ka ja pilsoņi šovakar dzirdētu šo debatī, viņi vairs neuzrādītu mums nekādu uzticību. Mums jāizprot – pēc tam, kad esam dzirdējuši abas puses –, ka jautājumi, kas var novest pie dezinformācijas, jāņem nopietni. Mums jāizprot, ka pēc tam, kad valstis kļūst par Eiropas Savienības dalībvalstīm, tām jāievēro Eiropas noteikumi. Ne pēc izvēles. Mēs neizvēlamies, kas mums patīk. Mediji ir ļoti svarīgi. Šie noteikumi jāievieš visās dalībvalstīs. Otrādi, Komisija – komisāre –, jums jāredz, kā jūs neveidojat euroskepticismu. Jo ja vēlaties iejaukties, kā to darījāt manā valstī, Rumānijā, lai apstrīdētu likumu, ko pieņēmis Parlaments un apstiprinājusi Konstitucionālā tiesa, mēs zaudējam ticamību. Tāpēc es domāju, ka, jā, mums jāzina finansējuma avoti. Radio ir visvienkāršākais pilsoņu informēšanas līdzeklis, un tāpēc mums jāaizsargā mediji un preses brīvība. Paldies. [20:42:20] Kateřina Konečná (PfE) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamā deputāte Konecka. [20:42:26] Kateřina Konečná (PfE) [CS] Kundze Prezidente, godākie kolēģi, dāmas un kungi. Tas, ko mēs redzam un darām šodien, ir politiskā debates par tādiem cilvēkiem, kuri bija neveiksmīgi iepriekšējā gadā notikušajās Deputātu palātas vēlēšanās. neveiksmīgu cilvēku – man patiesi žēl, ka šodien šeit nav klāt gan kundze Vrecienová, gan kundze Gregorová; tieši viņas vienmēr teica, ka lietas vajadzētu būt citādi. Viņu politiskās partijas piedāvāja atcelt nodevas. Kad viņas nebija opozīcijā un bija iespēja, viņas piedāvāja atcelt nodevas. Vai jūs, kolēģi, dāmas un kungi, tiešām uzskatāt, ka ir demokrātiski, ka Čehijas Republikā mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad par sabiedrisko mediju nodevām maksā cilvēki, kuri pat nav televīzoru vai radio? Vai jums tas šķiet taisnīgi? Un vai viņiem ir kaut kāda kontroles iespēja? Šodien viņiem nav nekādas kontroles iespējas vispār. Un kas šajā ir nedemokrātiski, vai arī ir nedemokrātiski tādi valstis kā Francija, Malta un citas, kurās sabiedriskos medijus finansē arī no valsts budžeta? Un tikai dažus pēdējos skaitļus, kolēģi, dāmas un kungi, lai nešķiet, ka visa Čehijas Republika protestē. Pēc aptaujām, tikai 19% cilvēku brīvprātīgi samaksātu nodevu Čehijas televīzijai, bet tikai trešdaļa vēlētos to paturēt. Tātad, neticiet tam, ko redzat televīzijā; vietā tā skatieties uz datiem. [20:43:45] Kateřina Konečná (PfE) [IT] Paldies. [20:43:45] Kateřina Konečná (PfE) [CS] Čehiem vēlas, lai nodevas tiktu atceltas, tāpēc atcelt tās. [20:43:49] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. [20:43:50] Speaker 3 [CS] Turpināsim. [20:43:51] Speaker 2 [IT] Lūdzu, godājamā deputāte Tinkynen. [20:44:00] Sebastian Tynkkynen (ECR) [EN] Dārgie kolēģi, vēlētos, lai mani uzmanīgi izklausītu. Mediju modeli, kuru kritizējat un kuru mēģina izveidot Čehijas Republika, tas ir modelis, ko mums ir ir ir Somijā. Ko mēs darām šeit Somijā? Agrāk mūsu pilsoņiem bija televīzijas licence, lai finansētu sabiedrisko raidorganizāciju. Mēs tās atcēlām. Tad ieviesām sabiedriskās raidorganizācijas nodokli, un tagad politiķi kontrolē sistēmu. Un šajā valdības termiņā mēs veicām vislielākos samazinājumus šai sabiedriskās raidorganizācijas budžetā. Mūsu valstī nebija nevienu protestu. ES mūs neuzbruka. Komisārs mūs neuzbruka. Pašlaik mums ir EPP premjers. Naidu šo hipokrīziju. Un tas atkārtojas atkārtoti. ES, jūs zaudējat savu uzticamību. Paldies. [20:45:07] András László (PfE) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts László kungs. [20:45:14] András László (PfE) [EN] Paldies, priekšsēdētāja. Šis debates par preses brīvību Čehijas Republikā ir acīmredzami ne kas cits kā patētisks un negodīgs politisks uzbrukums. Likums vēl nav apstiprināts. Jaunais finansēšanas modelis pastāv vairākās citās ES valstīs. Tomēr šīs valstis netika kritizētas. Kāpēc? Kāpēc, kad citām partijām bija līdzīgi politiskie plāni, šajā Namā neviens nebija uztraucies? Dubultstandarta politika ir absolūti acīmredzama. Hipokrīzija jābeidz. Dubultstandarta politika jābeidz. Preses brīvība, Eiropas vērtības, tiesiskās valsts princips var būt ticami tikai tad, ja tie tiek piemēroti vienlīdzīgi visiem, nevis politisku iemeslu dēļ, kā tas notiek šobrīd ar Čehijas Republiku. Liels paldies. [20:46:08] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāt Mularczyk. [20:46:17] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [PL] Vai Eiropas Savienībā pastāv dažādi tiesiskuma standarti? Neskaidri, ka jāatbild — jā. Jo šodien diskutējam par grozījumiem, kas tiek apstrādāti Čehijas parlamentā. Tomēr, dāmas un kungi, pēdējos trīs gadus laikā, kamēr Donalds Tuskss vadīja Polijas valdību, visas institūcijas — sākot ar sabiedriskajiem medijiem, televīziju, sabiedrisko radio, Polijas preses aģentūru, prokuratūru un, visbeidzot, Konstitucionālo tiesu — tika piespiedu kārtā pārņemtas. Donaldam Tuskam nav nepieciešams neviens likums. Viņam nav nepieciešama neviens parlamenta procedūra. Viņš sūta policiju, sūta gumijas nūjas un piespiedu kārtā pārņem institūcijas. Dāmas un kungi, tāda ir likumdošanas stāvoklis Polijā šobrīd. Un kur ir komisārs Graff? Komisāra Graff nav. Viņš klusē, viņš slēpjas. Kur ir prezidente fon der Leiena? Viņas šeit nav. Jo viņi to pieņem, jo Polijā varā ir vācu liberāls sunīgs, Donalds Tusks. Dāmas un kungi, un tas ir skandāls. Tas nav Savienība, kādu mēs vēlētos. Liels paldies. [20:47:21] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Tereš. [20:47:26] Cristian Terheş (ECR) [RO] Paldies, godātais komisārs. Kad beigsiet šo hipokrīziju? Es uzmanīgi klausījos, ko šeit ir teikts, un redzu, kā šo dubulto standartu veicina Ursula fon der Leijene. Ja kādai dalībvalsts vadībai patīk Ursula fon der Leijene, neatkarīgi no tā pārstāvja darbībām, viss ir labi. Taču, ja šīs valsts vadība apšauba Eiropas politiku, vai tās ir labas vai mazāk labas, tas ir sekundārs. Neatkarīgi no tā, ko dara šīs valsts vadība, šāda kritika parādās. Es jūsu lūdzu: vai Eiropas Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai lasītu lekcijas dalībvalstīm par preses brīvību? It īpaši tad, kad Eiropas Komisija līdz šim dienai nav publicējusi nevienu no vakcīnu ražotāju līgumiem? Kā tā var sprediķot, runāt un lasīt lekcijas par preses brīvību, ja pati pārkāpj pilsoņu brīvību un tiesības piekļūt sabiedriski svarīgai informācijai? Komisārs, lūdzu, lūdziet Ursulai fon der Leijenei publicēt līgumus ar Pfizer un Modenu. Paldies. [20:48:41] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Mēs esam pabeiguši 'catch-the-eye' procedūru. Lūdzu, komisāre McGrath. Paldies. [20:48:53] 263979 [EN] Liels paldies, Prezidents, godākie deputāti. Es pateicos savu pateicēju par šo vakara debatēm. Un es domāju, ka šī vakara diskusija vēlreiz pierādīja, ka mediju brīvība un daudzveidība noteikti nav abstrakti principa. Tas ir nepieciešama demokrātijas, atbildības un sabiedrības uzticības nosacījums. Un tas ir īpaši svarīgi runājot par sabiedriskās medijas, kuru neatkarība un ilgtermiņa ilgtspēja ir būtiski demokrātiskās dzīves elementi. Tās ir viens no galvenajiem balstiem. Čehijā, tāpat kā citur, un reformas, kas ietekmē sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldību un finansējumu, ir jāvērtē ar pienācīgu uzmanību. Sabiedriskajām medijām ir nepieciešams stabils, adekvāts un paredzams finansējums, lai tās varētu pildīt savu misiju sabiedrības interesēs. Tas, kas šodien ir riskā, pārspēj jebkuru finansējuma modeli vai jebkuru dalībvalsti. Tas ir jautājums, vai sabiedriskās medijas var turpināt kalpot pilsoņiem, brīvas no politiskas vai ekonomiskas spiediena, laikā, kad uzticama neatkarīga informācija ir svarīgāka nekad agrāk. Un tieši tāpēc Eiropas mediju brīvības akts ir svarīgs, ne tikai kā kopīgs standarts uz papīra kā ES tiesību akts, bet arī kā ietvars, kuru tagad jāpiemēro un jāīsteno praksē. Taču sabiedrisko mediju neatkarība ir tikai daļa no kopējās ainas. Mediju brīvība arī ir atkarīga no cilvēkiem, kas veic šo darbu. Žurnālistiem jāspēj ziņot bez bailēm. Un patiesība ir tāda, ka visā ES žurnālisti joprojām saskaras ar draudiem: tiešsaistes uzmākšanos un pat fiziskiem uzbrukumiem. Katru gadu novērtējam viņu drošību gadskārtējā Likumības pārskatā. Tāpēc arī Komisija jau 2021. gadā pieņēma rekomendāciju par žurnālistu drošību. Un kā mēs esam apņēmušies Eiropas Demokrātijas vairogā, ko mēs publicējām pirms gada, mēs atjaunināsim šo rekomendāciju, lai atspoguļotu mainīgo realitāti, ar ko žurnālisti saskaras savā ikdienas darbā. Žurnālisti, kā zināms, arvien biežāk kļūst par tiesību sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas upuriem. Zināmi kā SLAPP, šie procesi mērķē tos pierunāt klusēt, nevis panākt taisnību. [20:51:12] 263979 [EN] SLAPP pretinieku direktīva, ko dalībvalstīm bija jātransponē līdz šī gada maijam, ļauj tiesām agrīni noraidīt acīmredzami neargumentētas prasības un aizsargāt tos, pret kuriem ir vērsts transnacionālos gadījumos. Mēs esam ieteikuši dalībvalstīm piemērot tās pašas aizsardzības līdzekļus arī iekšzemes SLAPP lietām. Tāpēc ļaujiet man noslēgumā uzsvērt vienu pamatlietu: neatkarīgie mediji, ieskaitot sabiedriskā intereša mediju sniedzējus, nav vienkārši „labpatīkams“ demokrātiskā sabiedrībā; tie ir patiesībā demokrātijas nepieciešamība. Tādēļ Komisija turpinās sadarboties ar Čehijas iestādēm, un mūsu mērķis ir skaidrs: nodrošināt pilnīgu ievērošanu mediju brīvības, redakcionālās neatkarības un caurspīdīgas un ilgtspējīgas finansēšanas principiem saskaņā ar Eiropas standartiem un Eiropas tiesību aktu Eiropas mediju brīvības likumu. Komisija paliks uzmanīga un apņēmīga aizstāvēt mediju brīvību un daudzveidību, kā arī tiesību valsts principu visās dalībvalstīs, ieskaitot Čehiju. Paldies, kolēģi, par jūsu ieguldījumu šovakar. [20:52:20] Antonella Sberna (ECR) [IT] Paldies, komisārs. Diskusija ir noslēgta, un balsošana notiks nākamajā sēdē. Diena kārta tagad iekļauj vienas minūtes uzstāšanās pēc Protokola noteikumiem, 179. pantā. Informēju jūs, ka vienas minūtes uzstāšanās laikā kolēģiem ir uzaicināti runāt no savām vietām. Sāksim: lūdzu, godājamais deputāts Kohut. [20:52:46] Łukasz Kohut (PPE) [PL] Un esmu šeit šodien, kaut arī Varšavā saka, ka silēzieši neeksistē. Es to teicu pirms dažiem gadiem, tieši šajā Eiropas Parlamenta zālē. Tautas skaitīšana: vairāk nekā pusmiljons Polijas pilsoņu deklarēja silēziešu identitāti un silēziešu valodas lietošanu. Likumprojekts par silēziešu valodas atzīšanu tika pieņemts divreiz Polijas parlamentā. Diemžēl, divreiz labējie Polijas prezidenti iemeta veto mūsu lietai. Tieši tāpēc mēs esam uzsākuši citu ceļu. Mēs vēlamies starptautisku atzīšanu un cieņu silēziešu valodai. Mēs vēlētos ierakstīt silēziešu valodu kā kultūras nesēju UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Pašlaik veicam publiskas konsultācijas, no Opoles Silēzijas līdz Češinas Silēzijai. Visa Augšsilēzija, ar dažādajiem dialektiem, runā vienā valodā, mūsu silēziešu kultūras un identitātes nesēja. Mēs neatkāpšimies no šī ceļa. Aizsargāsim reģionālās valodas. Kopīgi aizsargāsim silēziešu valodu, mūsu senču mantojumu. Daudzveidība ir mūsu spēks. [20:53:49] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamā deputāte Kristea. Viņa šeit nav. Lūdzu, kundze. [20:54:01] Speaker 2 [EN] Disdier. 707. [20:54:09] Mélanie Disdier (PfE) [FR] Lūk. Mēs izsodīsim jūsu mātes. Netīrās baltās. Netīrās fašisti. Šie ir apvainojumi, ko jaunie katoļi Ruānā saņēma pagājušajā nedēļā pirms viņus vardarbīgi uzbruka. Dūrieni, lauzti deguni, izkropļots sejas vaibsts. Un viss bez jebkādas iemesla. Bet kopš kadienes Francijā, vai būtu pamatojums kaut ko mērķēt tikai tāpēc, ka esi balts, francūzis vai katoļticīgs? Es sveicinu nākamo Eiropas Savienības koordinētāja, kas būs atbildīgs par kristiešu naida apkarošanu Eiropas Savienībā, izveidošanu. Tas ir īsti nepieciešams solis uz priekšu. Taču viņiem būs jāuzsāk darbs ātri. Eiropas kristieši neprasa nekādu privilēģiju. Viņi vienkārši vēlās dzīvot savu ticību brīvi un droši. Pastāv arī pret baltādainajiem vērsts rasisms. Pastāv arī pret kristiešiem vērsta naida jūta. Ir laiks pārtraukt aizmirstību. Nevar būt dubultu standartu cīņā pret rasismu un reliģisko naidu. Kā mūsu prezidentiete Metsola pareizi teica iepriekš, Eiropā vai kur citur rasismam nav vietas. Katra upura pelna taisnību, neatkarīgi no viņu izcelsmes un pārliecībām. Paldies. [20:55:28] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamais deputāts Teodorescu. [20:55:35] Georgiana Teodorescu (ECR) [EN] Paldies, priekšsēdētāj. [20:55:36] Georgiana Teodorescu (ECR) [RO] No šeitienes, no Briselē, no Eiropas Parlamenta un Komisijas komforta, jūs ticat, ka saprotat Eiropas ielās piepildījušo cilvēku vajadzības un bezcerību. Vai jūs domājat, ka spējat saprast mātes sāpes, kura nav nekā, ar viņu barot bērnus, vai vecāka cilvēka asaras, kas ir spiests atteikties no ēšanas, lai samaksātu par saviem zālēm vai elektrības rēķinu? Jūsu ideoloģiskās, postīgās politikas, piemēram, Zaļā līguma, ir padarījušas uzņēmumus bankrotā, nosmacējušas lauksaimniecības nozari un izspiedušas ražošanu ārpus Eiropas. Lai varētu paust sevi par augstiem un vēlētos tīrāku planētu, jūs esat pamodinājuši badā visu kontinentu. Nav īstas demokrācijas bez pilsoņu labklājības. Tāpat arī nav īstas demokrācijas, ja vēlēšanas tiek anulētas, darbojas politiskā policija un aizliegti protesta gājieni. 14. datumā Rumānija celsies no ceļiem un, līdzīgi citām Eiropas valstīm, prasīs taisnību ielās. Bukarestes valdība gatavojas nospiest jebkuru likumīgu protesta formu, uzskatot, ka ir demokrātiski atcelt esošos vēlēšanas, aizliegt ārkārtas vēlēšanas un vispār ignorēt Konstitūciju. Sekiet Rumānijas ziņas un pārkāpumus, kas gatavojas pret rumāņu pilsoņiem. [20:56:41] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt! Lūdzu, godājamais deputāts Cohen. [20:56:48] Barry Cowen (Renew) [EN] Paldies, prezident. Kā arī daudziem mājās, šī rīta es uzmodos ar prieku uzzinot par vienošanos par algām valsts sektorā Īrijā. Līdzsvarots līgums, kas nodrošina būtiskas algas palielināšanas vairāk nekā 400 000 darbiniekiem. Bet ir šaurāka jautājuma es vēlējos minēt. arvien vairāk gan Īrijā, gan arī Eiropā mēs redzam, ka konkurējošās intereses izvirza savus prasības un apgalvo, ka to prioritātes ir jāizvirza pirmajās vietās. Šeit Briselē katrs komitejs, ieskaitot savu, prasa vairāk no jau pārpūlētā Eiropas Savienības budžeta. Bet Igaunijā, es atgādinu jums, tieši fiskālā piesardzība, ne bezatbildīga tērēšana balstoties uz nenoteiktām ienākumu, ļāva izveidot ekonomiku, kas spēja nodrošināt algu palielinājumus, atbalstīt mājsaimniecības un investēt miljardus infrastruktūrā. Līdzīgi arī Briselē tieši vienotība, solidaritāte un vēlme pēc kompromisa ir atveduši mūs līdz šai vietai. Jo galu galā politika, kurā es ticu, ir daudz vairāk nekā vienīgi atsevišķu interešu prasību apmierināšana. Tas ir drosme pieņemt grūtus lēmumus, disciplīna, lai skatītos tālāk par nākamajām vēlēšanām, un atbildība, lai ņemtu vērā ilgtermiņa intereses to, ko mēs pārstāvējam. Ceram, ka šī Parlamenta, Komisijas un Padomes dalībnieki šo ņems vērā, vienojoties par budžetu, kas visus nozaru interesus iekļauj godīgi un atbilstoši. Paldies. [20:58:04] Speaker 2 [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamā deputāte Miranda Paz. Viņa šeit nav. Godājamais deputāts Bojlan. [20:58:15] Lynn Boylan (The Left) [EN] Paldies, priekšsēdētāj! Šonedēļ es kopā ar savu kolēģi Kathleen Vonchen ar lepnumu esam uzņēmuši Ziemeļīrijas aktīvistus Briselē, lai godinātu Īrijas Vienotības nedēļu. Bet viņu vēstījums bija iedvesmojošs, un bija skaidrs, ka Īrija ir gatava atkalapvienošanai, bet Ziemeļīrija ir gatava atgriezties ES. Daži delegāti bija pārāk jauni, lai balsotu, kad angļu vēlētāji nolēma, ka šo jauniešu nākotne atrodas ārpus Eiropas Savienības. Bet viņi zina, ka ir atgriešanās ceļš caur Labā Piektdienas līgumu, un viņi ir izlēmuši izmantot šo iespēju, lai apvienotu Īriju ES. Un arī šonedēļ Parlamenta deputāti dzirdēja par jaunā, detalizētā pētījuma rezultātiem, ko veikuši profesors Kolins Hārvijs un jurists Marks Basets, un kas norāda, ka arī Briselei jāgatavojas pievienotās Īrijas iespējamībai. Jautrīgi politiskie un juridiskie jautājumi vairs nevar tikt ignorēti nevienam šeit Briselē. Briselē, Belfāstā, Derī, Nurī un Dublinā cilvēku vēstījums ir skaidrs: ir laiks nopietni pievērsties vienotai Īrijai Eiropas Savienībā. [20:59:18] Speaker 1 [IT] Paldies, godātais deputāts. Lūdzu, godātā deputāte Bozdorf. [20:59:21] Irmhild Boßdorf (ESN) [EN] Lūdzu. Paldies. [20:59:25] Irmhild Boßdorf (ESN) [DE] Oktobrī Francijā un Itālijā ielas pieņēmās 100 000 jauniešu, lai protestētu pret izglītības nozares nepilnībām. Viņu bažas ir vairāk nekā pamatotas. Valsts kases ir tukšas, izglītības iestādes sabrūk, un nākotnes perspektīvas praktiski neeksistē. Distopiskas ainas parādījās, kad daļa no šiem protestiem tika pārņemta no Antifas un migrantiem. Situācija pilnībā izkļuva no kontroles, un dusmas izcēlās vardarbīgi. Tūkstošiem veikalu tika izlaupīti, automašīnas un ēkas nodedzinātas, un miljons eiro kaitējuma nodarīts. Kas kompensēs šo kaitējumu? Labs jautājums. Vienlaikus miljardi eiro no Eiropas Savienības fondu ik gadu plūst uz kreisi orientētām un necaurspīdīgām struktūrām. Protestu vides organizācijas arī ir guvušas labumu no šiem līdzekļiem. Mēs prasām rūpīgu un caurspīdīgu izmeklēšanu, lai nodrošinātu, ka neviens eiro no mūsu nodokļu naudas nav tikušas izmantots vardarbīgām protestu akcijām. Mēs arī prasām, lai nākotnē mūsu nauda tiktu tērēta mūsu bērnu izglītībai un nākotnei, nevis kreisās propagandai. Paldies. [21:00:37] Luis-Vicențiu Lazarus (NI) [IT] Paldies, godājamais deputāt! Lūdzu, godājamais deputāts Lazarus. Lūdzu. [21:00:43] Luis-Vicențiu Lazarus (NI) [RO] Kundzīgā Prezidente, dārgie kolēģi, demokrātija darbojas. Kundze Prezidente, dārgie kolēģi, es redzu, ka Eiropas Savienības šis svarīgais princips ir pat izvietots uz bannera Parlamenta priekšā. Bet apskatīsim, kā šī darbojošās demokrātijas princips darbojas mūsu valstīs. Patiesībā, 2024. gadā Rumānijā praktiski aizliedzāt noteiktām personām kandidēt Rumānijas prezidenta amatam. Kas ir absurdi. Tas līdzinās tam, kas notiek Irānā. Turklāt esmu uzzinājis, ka Rumānijā vēlēšanās uzvarēja kāds cits, nevis tas, ko jūs gaidījāt. Ja vēlēšanās būtu uzvarējis kāds cits, nevis tas, kuru jūs vēlējāties, jūs būtu atcēlušas vēlēšanas. Pēc tam, kad atcēlāt vēlēšanas, Jūs atkal aizliedzāt tiem, kas vēlējās kandidēt, ieskaitot vēlēšanu uzvarētāju, kungs Călin Georgescu, atkal kandidēt. Šodien viņam ir piecas krimināllietas un viņš atrodas ieslodzījumā Rumānijā. Un tagad mēs vēlamies rīkot sapulci sestdienā, bet mums netiek atļauts. Tātad, kurā valstī mēs dzīvojam un kurā Eiropas Savienībā? Es domāju, vai jums vispār nav kaunas? Ursula von der Leyen pirms dažām dienām bija Rumānijā un... [21:01:57] Speaker 1 [IT] Paldies. [21:01:57] Speaker 4 [RO] Jā, esmu to darījis. [21:01:59] Speaker 1 [IT] Paldies. Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāt Aftias. [21:02:08] Georgios Aftias (PPE) [EN] Lūdzu. [21:02:09] Georgios Aftias (PPE) [EL] Godājamie kolēģi, mūsu salu atbalsts ir atbalsts salu raksturam jaunajā vairākgadīgajā finanšu ietvarā ir jābūt mūsu galvenajam prioritāram. Salas nav tikai tūrisma vajadzībām; tām ir vajadzības. Tām ir daudz vajadzību. Kā Ekonomikas komitejas locekļa un kā grieķu Eiropas parlamenta deputāts, manā dzimtenē ir daudz salu — pārāk daudz no tām — 227 ir apdzīvotas. Viņiem ir nepieciešams transports, energija, veselības aprūpe un izglītība. Attīstībai nav jāapturās tur, kur beidzas jūra. Tā jāturpina. Tāpēc lūdzu jūsu pilnīgu atbalstu un ticu, ka visi virzīsimies šajā virzienā. Liels paldies. [21:03:04] Kristian Vigenin (S&D) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Vigenin. Lūdzu. [21:03:10] Kristian Vigenin (S&D) [EL] Nikos Nebihmepous, parlamenta deputāts [21:03:12] Kristian Vigenin (S&D) [BG] ka kompānija apzināti izplata produktu, kas izraisa atkarību bērniem. Tāpēc kāpēc mēs to atļaujam digitālajā pasaulē? Sociālo mediju platformu algoritmi ir izveidoti tā, lai bērni būtu piespiesti skatīties ekrānus pēc iespējas ilgāk. Sequeņas var būt nopietnas: trauksme, miega traucējumi, kiberbullings, kaitīga satura iedarbība. Bērnu veselība un labklājība ir jābūt svarīgākai par digitālo platformu peļņu. Mums ir nepieciešamas stingrākas rīcība pret praksēm, kas noved pie atkarības, esošās likumdošanas efektīva piemērošana un jauni ambiciozi noteikumi, tostarp nākotnes Eiropas likumdošanas akts bērnu aizsardzībai tiešsaistē un YouKids Akts, kā arī šodien prezentētais Digital Justice Akts. Tāpēc 21. novembrī Varnas pilsētā organizēju publisku diskusiju ar institūciju pārstāvjiem, ekspertiem, vecākiem un skolotājiem, lai apspriestu Eiropas Savienības politiku un konkrētus risinājumus. Vecāki dara visu, lai aizsargātu savus bērnus, bet viņi saskaras ar vienām no spēcīgākajām tehnoloģiju kompānijām pasaulē. Laiks arī mums, kā likumdevējiem, uzņemties savu atbildības daļu. Paldies. [21:04:26] Anna Bryłka (PfE) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamā deputāte Brica. Lūdzu. [21:04:32] Anna Bryłka (PfE) [PL] Dārgie kolēģi, mēs, poļi, šodien svinām savu neatkarību. 11. novembris ir prieksmīga atmiņa par dienu, kad pēc 123 gadu verdzības Polija atgriezās Eiropas kartē kā suverēna, spēcīga un neatkarīga valsts. Mēs esam bijuši un paliekam lepna un brīva nācija, tādēļ mēs vēlamies, lai Polijā pieņemtie lēmumi būtu pilnībā poļu lēmumi, nepieļaujot nekādas veida šantāžai. Ne Eiropas Komisija, ne Parlaments, ne arī jebkura cita ārējā iestāde nav tiesību iejaukties Polijas lietās. Mums nav vajadzīgas ES rezolūcijas, lekcijas vai ES Tiesas lēmumi. Mēs vēlamies, lai Polijas ekonomika augtu, un tas nozīmē, ka jābūt arvien mazāk un mazāk ES likumdošanas. Polijas iedzīvotāji ir tie, kas ir mājinieki Polijā. Mēs pats organizēsim sistēmu, pats tiesu, un pats prasīsim atbildību no tiem, kas atbildīgi par nesenā slepkavības mēģinājumu, ieskaitot premjerministru Tusk. Komisārs, kā liekot, ir teicis: Polijas Konstitucionālajam tiesai jādarbojas saskaņā ar Polijas Konstitūciju un ES Tiesas jurisprudenci. Nē, komisāra kungs, mums nav vajadzīgs jūsu tiesa. Mums vajag arvien mazāk Savienības un arvien vairāk Polijas. Lai dzīvo Polija! [21:05:42] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Reussen. Lūdzu. [21:05:50] Bert-Jan Ruissen (ECR) [NL] Paldies, prezidenta kungs. Nīderlandē šonedēļ norāda Dzīves nedēļa. Vēlos izmantot šo iespēju, lai arī šovakar pārdomātu par šo jautājumu. Jo situācija ir ļoti satraucoša. Priekšsēdētāj, Nīderlandē šonedēļ norisinās Dzīves nedēļa. Es uzskatīju par svarīgu šo tēmu atkal apspriest šovakar. Jo situācija ir ļoti satraucoša. Tikai Nīderlandē katru dienu tiek veikti vairāk nekā 100 aborti. Vairāk nekā 40 000 gadā. Briesmīgi. Dzīves nedēļas laikā daudzi manas valsts iedzīvotāji pārdomā faktu, ka dzīvība ir Dieva dāvana. Un tāpēc tas ir jāaizsargā jau no paša sākuma. Es domāju par to, ko par to Dāvids atzinās 139. psalmā: „Tu mani savijāji mātes dzemdē.” Starptautiskajā mērogā, Mister Prezident, Eiropa vienkārši veicina tālāku aborta likumdošanas paplašināšanu. Mister Prezident, ES īsti jāpārtrauc to darīt. Un, protams, arī jāpārtrauc finansēt abortus no Eiropas sociālā fonda. Aizsargāsim dzīvību un koncentrēsimies uz mātes un bērna aprūpi. Paldies. [21:06:53] Robert Gabel (The Left) [IT] Paldies, godājamais kolēģi. Lūdzu, godājamais kolēģi Gabel. Lūdzu, turpiniet. Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, turpiniet, godājamais deputāts Gabel. [21:07:00] Robert Gabel (The Left) [DE] Gladiatoru cīņas Senajā Romā, pateicoties Dievam, ir vēstures pagrabs, taču, līdz ar to, dažviet Eiropā vēl joprojām notiek vēršu cīņas. Šajos situācijās nabadzīgie dzīvnieki tiek mocīti un vajāti tik ilgi, ka beigu beigās tie mirst īpaši ilgstošā un sāpīgā nāvē. Ļoti šausmīgs veids, kā izklaidēt un priecināt noteiktus cilvēkus. Taču vairums cilvēku ir pret, starp citu, arī Spānijā. Tagad mums ir unikāla iespēja šo lietu izbeigt, pārstrukturēt Kopīgo lauksaimniecības politiku un līdz ar to pārtraukt ES finansējumu vēršu cīņām. Beigām, Eiropas Savienība pārkāpj savas pašas vērtības un noteikumus, ja atbalsta naudas līdzekļos vēršu cīņas. Tāpēc šo iespēju kopīgi izmantojam tagad un likvidējam šo asiņaino plankumu Eiropas Savienībā. Paldies. [21:08:04] Maria Grapini (S&D) [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamā deputāte Grappini. [21:08:09] Maria Grapini (S&D) [RO] Kundze Prezidente, Komisāra, Komisijas ierosinājums par jauno septiņu gadu budžetu jūs labi zināt, ka šo priekšlikumu neuzņem labi gan lauksaimnieki, gan Kopējā lauksaimniecības politika, tādam, kādā tas ir pašlaik: budžets tiek samazināts. Un ne tikai tā samazinās, bet es arī esmu Lauksaimniecības komitejas locekle un iekšējās tirgus viceprezidente. Mēs nevaram ne piešķirt līdzekļus lauksaimniekiem, kuri subsīdē pensionāru lauksaimniekus. Mēs labi zinām, ka mums ir paaudžu maiņas problēma. Tad ir ir, nē, mē nevaram pieņemt – un arī lauksaimnieki to saka, un arī parlamenta vairākums to saka – ka algas izmaksas netiktu samazinātas vai izslēgtas, piemērojot ierobežojumu. Un ir daudz citu lietu. Bet vissvarīgākais ir tas, ka lopkopība ir jau laukos, ka budžets samazinās, ka tas ir mazāks nekā iepriekšējā finanšu izpildes gadā, un tomēr no Komisijas prasa apsvērt, vai, ja Parlamentam, ja lauksaimniekiem nebūs atbalsta šim budžetam un mēs vairs nebūsime kopīgas lauksaimniecības politikas, vai Komisijai vajadzētu mainīt savu nostāju. Un varbūt pēc 20 gadiem, kad mana valsts, kopš mana valsts pievienojās Eiropas Savienībai, un manas valsts lauksaimnieki saņems tādus pašus subsīdijas kā citi lauksaimnieki. [21:09:19] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt. [21:09:21] Tiago Moreira de Sá (PfE) [IT] Lūdzu, godājamais kolēģi Moreira de Sá. [21:09:23] Tiago Moreira de Sá (PfE) [IT] Lūdzu. [21:09:25] Tiago Moreira de Sá (PfE) [PT] Kundzīt Prezidente, kadangi Robespjēra galva bija noripoja jums, mums bija Sanson, terors bija beidzies. Robespjērs bija miris. Bet ar viņu nē, neatšķīrās arī viņa bīstamākais mantojums – idejas vilinājums, ka vardarbība ir likumīgs politiskās pārveides instruments. Robespjēra giljotīna vairs nav laukumos, bet ne viņa pēcteči, kas vēl joprojām viņu pielīdzina. Šodien kreisā ekstremisma spārns ir Robespjēra, Parīzes tirāna, mantinieks, kas cenšas izmantot godprātīgus un steidzīgus jautājumus, kā izglītība un dzīvokļi, ne lai atrastu risinājumus, bet lai aizdedzinātu Eiropu. Un tāpēc, kad, kad nevar slēpt balsu urnas, tie cenšas uzspiest savu gribu balsu urnu troksnī, ielās. Mums jāvelta līnija smiltīs. Ir tādi, kas izvēlas uguni pār dialogu. Mēs atbildēsim ar mūsu likumu spēku. Terors atrada savu beigas vīna grozā. Nedrīkstam ļaut tam atdzimt mūsu veikalu izstādēs un kioskos, mūsu laukumos un institūcijās. Paldies. [21:10:23] Piotr Müller (ECR) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Müller. Lūdzu. [21:10:29] Piotr Müller (ECR) [PL] Dāmas un kungi, šodien Eiropa pati atdod pati savu virtuvi un vannas istabu Āzijai. Pēdējos gados Eiropas rūpnīcu daļa mūsu veļas mašīnu, ledusskapju un trauku mazgāšanas mašīnu tirgū ir samazinājusies no 81 % līdz 71 %. Tajā pašā laikā Āzijas produkti ir dubultojušies pēc apjoma. No 15 līdz 28 procentiem. Tas ir vēl viens pierādījums tam, kā mēs atsakāmies no vēl vienas Eiropas rūpnieciskās ražošanas jomas. Un likmes ir aptuveni viens miljons darba vietu mūsu kontinentā. Polija šajā ziņā zaudēs visvairāk, jo Eiropas Savienībā ražoto lielo sadzīves ierīču 39 % tiek izgatavotas mūsu valstī. Un mēs Eiropā nezaudējam šo konkurenci pret Āziju tāpēc, ka mums ir sliktāki produkti, bet gan tāpēc, ka Eiropas Savienībā mums ir dārgāka energija, stingrākas regulējums un stingrāki prasības, kas noved pie zemākas konkurētspējas, kamēr līdz ar to Āzijas produkti netiek atbilstoši kontrolēti. Dāmas un kungi, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pieprasījušas izstrādāt īpašu stratēģiju sadzīves ierīču nozarē. Mums jāpanāk tas, citādi šī nozare beigsies tāpat kā Eiropas automašīnu ražošana. [21:11:37] Anthony Smith (The Left) [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāt Smith. Lūdzu. [21:11:42] Anthony Smith (The Left) [FR] Paldies, priekšsēdētāja. Jau vairākus mēnešus jaunās paaudzes mobilizējas visā mūsu kontinentā, nepaisot policijas represiju, lai pieprasītu uzlabojumus savās dzīves, darba un studiju apstākļos. Un pamatoti, jo nabadzības un bezdarba līmeņi sasniedz rekorda līmeņus, bet studiju telpas ātri sabrūk. Jaunieši tiek nabadzināti un izmantoti. Viņu likumīgā dusmas ir jāvar daudz politiskas izpausmes. Autonomas garantijas izveide nabadzības sliekšņa līmenī. Minimālās alga un mācekļu un praksē esošo atalgojumu palielināšana. Nepieciešamo preču un energijas cenu sasaldēšana. Atcelšana Francijā parakstsistēmas Parcoursup, it īpaši. Plāns modernizēt un pielāgot ēkas klimata pārmaiņām. Visas šīs priekšlikumi atrodami Žana-Lika Melanšona prezidenta programmā „L'Avenir en Commun“, un mēs tos aizstāvam. Profesionālajam sektoram arī ir jāatgūst saskaņota un efektīva struktūra, dibinot politehniskos centrus un jūrniecības vidusskolas. Bez apmācītas un emancipētas jaunatnes nacionālā suverenitāte vienkārši nav iespējama. Paldies. [21:12:46] Romana Jerković (S&D) [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamais deputāts Jerković. Lūdzu. [21:12:51] Romana Jerković (S&D) [EN] Paldies, priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi, mēs bieži runājam par bērnu aptaukošanos problēmu, it kā tā būtu tikai personas atbildība, bet tā nav gadījums. Bērni nav atbildīgi par vidi, kurā viņi aug. Bērni nenosaka, kādus produktus viņiem reklamē, ko pasniedz viņu skolās vai vai viņu ģimenes var atļauties veselīgu ēdienu. Šie ir izvēles, ko nosaka politika, pārtikas rūpniecība, tirgi un sabiedrība, ko mēs veidojam. Mēs nevaram sagaidīt, ka bērni veidos veselīgu izvēli, ja neatbalstām viņiem veselīgus variantus. Tāpēc mums ir nepieciešama Eiropas līmenī stingrāka rīcība profilakses, veselīgākas skolas vides un kaitīga mārketinga novēršanas jomās. Katram bērnam ir tiesības augt vesels, neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas. Tas nav tikai veselības jautājums; tas ir arī vienlīdzības un Eiropas nākotnes jautājums. Paldies. [21:13:53] Speaker 4 [SK] Labi. [21:13:54] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Domotor. Lūdzu. [21:14:01] Csaba Dömötör (PfE) [HU] Pēdējās nedēļās vairākas delegācijas apmeklēja Ungāriju, lai novērtētu demokrātijas stāvokli, un tās secināja, ka tagad viss ir labi, šeit nav ko redzēt. Tā teica, neskatoties uz to, ka ievērojama daļa opozīcijas deputātu ir atņemta iespēja nodarboties ar politiku, nespēs kandidēt nākamajās vēlēšanās, un tas skar tikai opozīciju. Viņi ir arī atcēluši Republikas prezidentu, konstitucionālos tiesnešus un ģenerālprokuroru. Lielākās opozīcijas partijas serveri ir nelikumīgi pārņemti. Pēc pašpasludinātajiem likumības aizstāvjiem, tas ir pilnīgi pieņemami. Un kāpēc? Jo jaunā valdība dara visu to, ko iepriekšējā nebija gatava darīt. Zaļā gaisma kara finansēšanai, paātrinātai paplašināšanai, viņi atlaidināja bērnu aizsardzības likumu, atcēla aizsargātos degvielas cenas un sāka sašaurināt ģimenes atbalsta sistēmu. Visa šī pierāda vienu vienīgu lietu: ka visa šī vajāšana bija tikai tā, lai iegūtu valdību, kas beidzot piekristu. Nu, tagad viens jau ir ir. Viss, ko mēs tagad lūdzam, ir tas, lai jūs savus hipokrītiskos tiesiskās valsts ziņojumus iemetat atkritumu tvertnē. Paldies. [21:15:06] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt! Lūdzu, godājamais deputāts Tinkinen. [21:15:16] Sebastian Tynkkynen (ECR) [FI] Kungs prezidents. Laipni lūdzam Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā Eiropā. Šeit tagad tiek lietots jauns migrācijas pārvaldības modelis. Mēs runājam par sloga dalīšanu. Kungs priekšsēdētāj, pats ja sava robeža paliek slēgta, praktiski jums paliek tikai divas iespējas: vai nuņematat savu daļu sloga no pārpildītās migrācijas joslas pie Eiropas robežām, vai arī beigu beigās izrakt savu kapu. Tātad, vai arī jūs uzņematies migrantu, vai arī jūs samaksājat saņemošajai valstij 20 000 eiro par katru migrantu. Tagad vairākas Vidusjūras valstis Eiropas Komisija ir ir atzinušas par valstīm, kas atrodas migrācijas spiediena ietekmē, un tādējādi citām valstīm tiek aktivizēta solidaritātes pienākuma izpilde, kas nozīmē, ka tiek atvērtas durvis vai naudas līdzekļu avoti. Šī ir problēma, ko Eiropas migrācijas politika neliedz; tā vietā tā tiek pārvietota pa Eiropu. Vai šī Pārstāvju palāta beidzot varētu risināt pamatjautājumu: noslēgt ārējās robežas un nosūtīt prom tos, kas nelegāli uzturas ES? Paldies. [21:16:20] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Oliveira. Lūdzu. [21:16:27] João Oliveira (The Left) [PT] Paldies, Kungs Prezidents. Komisāre, ļoti jums paldies. Nosūtiet Eiropas Komisijai šādu ziņu: ir nepieciešams apturēt Eco rūpnīcas slēgšanu Santa Marija da Feirā, Portugālē. Ir nepieciešams aizstāvēt 632 strādnieku darba vietas, kuri riskē tikt atlaistiem, un ir nepieciešams aizstāvēt ražošana. Dāņu daudznacionālā kompānija Eco, kas darbojas apavu nozarē, jau 40 gadus darbojas Portugālē un tagad ir paziņojusi – pēc vairākiem kolektīviem atlaišanas laikā – par savu nodomu slēgt rūpnīcu Portugālē kā daļu no plašāka restrukturizācijas procesa, kas izraisīs tūkstošiem atlaišanu dažādās valstīs un pārvietošanu visas ražošanas uz Āzijas kontinentu. Ja šī situācija tiks apstiprināta, 632 Portugāles darbinieki un viņu ģimenes no vienas dienas līdz otras zaudēs darba iespējas un tiks iegrūsti neziņā un nestabilitātē. Mums ir jālikvidē politika, kas ļauj daudznacionālajām kompānijām ierīkoties, izmantot valsts atbalstu un Eiropas Savienības līdzekļus, pēc tam aizbraukt, kad tās nolemj, ka vairs nav ieguvusi vajadzīgo peļņu. Šī politika neder ne rūpnieciskajai ražošanai, ne darba tiesībām. [21:17:41] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamais deputāts López-Aguilar. [21:17:47] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [IT] Paldies, prezidenta kungs. Komisārs McGrath, Kanāriju salu El Hierro piedzīvo pēkšņu pieaugumu Atlantijas migrācijas maršrutā uz Eiropas Savienību, kas ir visnāvējošākais. Un tieši tāpēc Eiropas solidaritātes koordinators, kas paredzēts Migrācijas un patvēruma paktā, ir paziņojis, ņemot vērā notikumus El Hierro un to, kas notika Seutā, Spānijā, migrācijas spiediena apstākļos, par nepieciešamību pēc obligātās solidaritātes, kas paredzēta paktā, pārvietošanai no jūras izglābtajiem cilvēkiem. Tādēļ vēl nožēlojamāk, kad kad mēs lūdzam Eiropas Savienību par solidaritāti, mums to atsakās Spānijas autonomās kopienas, proti, reģioni, kurus pārvalda Tautas partija (Partido Popular). Kā ja būtu mēģinājuši padarīt dzelzi pastāvīgu, pagaidu fokusu ārzemniekiem. Bez jebkādas solidaritātes no pārējās Spānijas, ir grūti to pieprasīt no Eiropas Savienības. Un tomēr, tas ir paredzēts Migrācijas un patvēruma pakta ietvaros. Tādēļ ir jāatceras, ka solidaritāte ir būtiska sastāvdaļa un tā prasa palīdzību caur finanšu ieguldījumiem vai pārkārtošanu, lai nodrošinātu jūrā izglābto cilvēku pamattiesības. Un nav nepanesamākas hipokrīzijas par to, ka sūdzēties par zaudētajām dzīvībām jūrā, vienlaikus noraidot tos, kas izdzīvojuši pēc glābšanas jūrā. [21:18:57] Juan Fernando López Aguilar (S&D) [IT] Paldies. [21:18:58] Speaker 3 [ES] Un solidaritāte tiek atteikta tās pārveidošanā. Paldies, Prezidenta kungs. [21:19:00] Julien Sanchez (PfE) [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamais deputāts Sánchez. Lūdzu. [21:19:06] Julien Sanchez (PfE) [FR] Franču iedzīvotāju bažas par dzīves uzturēšanās izmaksām un mūsu vidusskolu stāvokli ir pamatotas un prasa konkrētus atbildes. Tomēr atgādināsim, ka franči ir balsojuši par tiem, kas viņus izmanto, par tiem, kas neatrisina viņu problēmas un kas paaugstina dzīves uzturēšanās izmaksas. Piemēram, vidusskolu uzturēšana ir reģionu atbildība, kā, piemēram, Oksitānijā, kur kreisās partijas ir vairākus desmitgades ir kuru vēlētie pārstāvji tagad ar kaunu piedalās procesijās. Tāpat kā manā dzimtajā Nimā, kur tie atbild par šo rekordu. Kaut gan vienīgais veids, kā izmainīt šo situāciju, ir balsošana, pēdējās dažās nedēļās Francijā komunistu sekta atklāj savu īsto seju. Politisks izmantošanas, pastāvīga haosa kurinšana, pilnīga bezatbildība, runāšana par likumīgu vardarbību, kad fakti ir nopietni un neatzīstami. Tūkstošiem veikalu izlaupīti, vairāk nekā miljards eiro kaitējuma, pilsētas dome nodedzināta. Un gandrīz 1 000 policistu ievainoti, kamēr kreisi vēro klusībā, antifasisti smējās un valdība ir bezspēcīga. Vienlaikus viņi sistemātiski uzbrūk visiem, kas domā citādi nekā viņi. Tikko vairs neesi labējāks par viņu guru, tevi pasludina par fašistu. Viņi atņem cilvēkiem tiesības paust savu viedokli, vēl vēlas slēgt plašsaziņas līdzekļus – inkvizīcija ir sākusies. Tāda būtu Francija, ja viņi būtu atbildīgi: sektantisms, naids, niecība, vulgārums, neglītība, raganu medības, vardarbība. Klusējotā vairākuma nevēlas šo jauno inkvizīciju. [21:20:16] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais(-ā) kolēģi(-e). [21:20:16] Speaker 4 [FR] Teiksim to visi kopā, pirms būs par vēlu. [21:20:19] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt! Lūdzu, godājamā deputāte Timgren. [21:20:21] Beatrice Timgren (ECR) [IT] Es jautāju. [21:20:25] Beatrice Timgren (ECR) [SV] Paldies. Lūk, atkal esam šeit. COP31. Jaunas solīdzības, bet godīgi, vai šīs tikšanās ir izraisījušas kādus emisiju samazinājumus? Nē. Tajā pašā laikā Eiropa ir pakļauta augsto enerģijas cenu un pārregulācijas spiedienam. Tas nozīmē, ka darba vietas pārceļas uz ārzemēm, bet tas arī nozīmē, ka emisijas pārceļas – piemēram, uz tādas valstis kā Ķīna. Un runājot par Ķīnu, Ķīna joprojām tiek klasificēta kā attīstības valsts. Tas nozīmē, ka tai vispār nav tādu pašu saistību. Tāpat kā Eiropa. Un tajā pašā laikā domājamās bagātās valstis kopīgi gadā vajadzētu finansēt 300 miljardus dolāru klimata finansēšanai. Vēl viena milzīga sanāksme, tūkstošiem dalībnieku un miljardu dolāru solījumi. Vai tiešām tas ir vislabākais risinājums? Nē, mums ir vajadzīga pieejamāka energija, mums ir vajadzīga kodolenerģija, lai īsteni samazinātu emisijas, bet arī lai saglabātu savu konkurētspēju. Paldies. [21:21:37] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāt. Lūdzu, godājamais deputāts Mularczyk. Lūdzu. [21:21:46] Arkadiusz Mularczyk (ECR) [PL] Dāmas un kungi, sekojot traģiskajai uzbrukumā Krakovā, kurā gāja bojā seši cilvēki un 15 tika ievainoti, šeit Eiropas Parlamentā vēlētos pateikt pateicību diviem varonīgajiem cilvēkiem: poļu policistiem Jakub Kulik un Artur Morański. Tieši viņu drosme un atdevība izglāba daudzas nevainīgas dzīvības Krakovā. Bet, Dāmas un Kungi, vienlīdz svarīgi ir arī vārdi un atbildība par šiem vārdiem. Daudzi no jums, kolēģi, vīrieši un sievietes no visas Eiropas, dzirdēja globālajos medijos, ka uzbrucējs esot labējais ekstrēmists. Šodien mums jāpaziņo skaidri: tas bija dezinformācija. Un tā avots bija Polijas valdības ministrs Marcin Kierwiński, kurš bez jebkādiem pierādījumiem saistīja noziedznieku ar labējo sparu, un viņa vārdi nekavējoties izplatījās visā pasaulē. Turpretī noziedznieka sociālo mediju profili liecina par viedokļiem, kas ir tuvāki šīs Zāles kreisajai pusei. Bet maldzinformāciju izplatīto ministrs līdz šim dienai nav atvilcis savus vārdus un arī nav atvainojies. Tāpēc es to pateikšu skaidri: mums jācīnās pret maldzinformāciju, bet divkāršot intensīvāk mums jācīnās pret maldzinformāciju, ko ražo mana valsts, Polijas, neatbildīgā valdība. Paldies. [21:22:54] Speaker 1 [IT] Paldies, godājamais deputāts. Lūdzu, godājamais deputāts Gonçalves. Lūdzu. [21:23:02] Bruno Gonçalves (S&D) [EN] Vispirms, pateicos pateicību jums, godājamā priekšsēdētāja, par jūsu laipnību. [21:23:05] Bruno Gonçalves (S&D) [PT] Šodien ieslēdzam savu mobilā telefonu un vienā sekundē saņemu Šodien ieslēdzam savus telefonus un sekundes laikā saņemam reklāmu par tiešsaistes likmēm. Tās ir sociālajos medijās, maksas satura un ietekmētāju starpniecībā, ziņu vietnēs un pat tad, kad skatāmies futbola spēli. Viņi piedāvā viegli naudu, lai izveidotu kontu un izliktu pirmo likmi, ar pelņas solījumiem, kas nekad nepiepildās. Bet mēs zinām, ka tā nav patiesa, un arī zinām, ka sākotnējās kārdināšanas un atkarības starpība nav liela. Ciparu pasaule arvien vairāk piesaista cilvēkus uz likmēm, īpaši jaunākos, kuri ir vairāk pakļauti. Un tas ir vienīgi tad, ja runājam par nelegālo un neregulētu azartspēļu tirgu Eiropā, ka līdz 2025. gadam kopējie ieņēmumi pārsniegs 90 miljardus eiro. Tas nav atsevišķa neveiksme; tas ir politiskā un regulatīvā neveiksme. Institūciju pienākums ir novērst, lai plēsīgās prakses caur tiešsaistes kanāliem neiekļūtu mūsu dzīvēs. Kā brīdināja 19. gadsimta franču teologs Anrī Lakordērs attiecībās starp vājo un stiprāko, elītei jāatbrīvojas un tās neesamība spiež. Lai nāk klāt tiešsaistes azartspēļu regulēšana! [21:24:10] Cristian Terheş (ECR) [IT] Paldies, godājamais kolēģi. Lūdzu, godājamais kolēģis Tereš. [21:24:17] Cristian Terheş (ECR) [RO] Paldies, godātais Komisārs par Donavas deltu, UNESCO pasaules dabas mantojuma vietu. Ne tikai par iespaidīgajiem ainavām, bioloģisko daudzveidību un tūrismu, bet arī par cilvēkiem. Šie cilvēki saskaras ar dronu radītajiem riskiem, kas ir samazinājis tūrisma un līdz ar to arī nozīmīgu ienākumu avotu vietējai ekonomikai. Daudzas kopienas ir izolētas, infrastruktūra ir vāja, un piekļuve medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un ekonomiskajām iespējām ir ierobežota. Lokālā ekonomika Donavas deltā ir kritiskā stāvoklī, zvejnieki zaudē savus ienākumu avotus, jaunieši aizbrauc, bet kopienas iztukšojas. ES arvien vairāk diskutē par vides ierobežojumiem un aizliegumiem, nepievēršot īstu uzmanību šo lēmumu ietekmei uz cilvēkiem. Donavas deltas aizsardzība nedrīkst nozīmēt, ka cilvēki, kas tur dzīvo, tiek pakļauti nabadzībai. Mums ir jāpanāk līdzsvars starp dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību, investējot infrastruktūrā, zvejniecībā, tūrismā un darba vietās. Donavas deltu var glābt tikai tad, ja Delta iedzīvotāji būs zaudēti. Tāpēc aicināju Eiropas Savienību konkrēti atbalstīt Donavas deltu ar paredzētu finansējumu, infrastruktūras un drošības ieguldījumiem un ekonomisko attīstību. Dabu nevar glābt, pametot Donavas deltas kopienas, kas tur dzīvo un paaudžu gaitā ir aizsargājušas šo mantojumu. Paldies. [21:25:32] Antonella Sberna (ECR) [IT] Paldies, godātais deputāt! Mēs esam noslēguši vienas minūtes runas. Nākamā sēde notiks rīt, ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī plkst. 9.00. Dienas kārtība ir publicēta un pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē. Sēde tiek atlikta.