Brussels Live · Komitejas sanāksme IMCO 2026-11-09 Automātiski transkribēts un tulkots no oriģinālās skaņas. Iespējamas kļūdas. Mašīntulkojums. Autentisks ir oriģināls. Neatkarīgs pakalpojums, nav saistīts ar Eiropas Parlamentu vai Eiropas Komisiju. Avots: © Eiropas Savienība. AI-generated: Transcripts, translations and summaries on this site are generated automatically by AI: speech recognition (Soniox), machine translation and summaries (Mistral AI). Not edited by humans before publication. EU AI Act, Article 50. [15:05:22] Speaker 2 [EN] Labdien, labdien visiem. Labu dienu. Sākam, jo jau ir ir piecas minūtes pēc. Bet man, jo esmu ļoti noguris, runāšu rumāņu valodā. Lūdzu, klausieties, a. [15:05:43] Speaker 2 [RO] Vai esat saņēmis darba kārtību? Es to neatkārtos. Ja jūs piekrītat, mēs varam doties tieši pie darba kārtības. Turklāt deputātiem ir paziņots par tulkošanas pakalpojumu, no kura mēs izmantojam, un es pateicos tulkiem. Mums ir tulkojums daudzās valodās. Es vēlētos, lai mani uzklausītu. Ja jums tas ir viegli jūsu dzimtajā valodā. Atgādināju, ka mūsu sēde transilējas internetā. Tas ir pieejams arī planšetē un klēpjdatorā. Balsušanas tiks pieejams rīt. Šodien nebalsosim, bet balsot tiks iespējams tikai sanāksmju zālē. Tāpēc jums būs nepieciešamas jūsu balsotājkartes. Es varētu jums paziņot, ka jau sākumā mums ir dažas termiņu nospraušanas grozījumiem, proti, 11. novembrī ir termiņš CIPSACT ziņojumam. Vai kungs Paulius Sodagar varētu tik labs, lai izteiktu savu viedokli? [15:06:59] Speaker 2 [EN] Es nezinu, vai tas ir pareizi. [15:07:00] Speaker 2 [RO] vai viņam tas patīk, vai ne, 12. novembrī mums arī ir termiņš multimodālās rezervēšanas un pasažieru aizsardzības ziņojumam par vienu biļeti dzelzceļa transportā; viedokļa ziņojuma ziņotājs ir kungs Cosma, kungs Cosma Zlotovski no ECR grupas. Mums ir pirmais dienas kārtas punkts. Mums ir Digital Markets Act īstenošanas darba grupas priekšsēdētājs,Andreas Schwab kungs. Un protams, šodien, pirmajā dienas kārtas punktā, esam lūguši grupas priekšsēdētājam uzstāties ar ziņojumu par š.g. gada 4. novembra sanāksmi, ne ilgāk kā piecas minūtes. [15:07:59] Speaker 1 [EN] Andreas, lūdzu. [15:08:01] Barry Andrews (Renew) [DE] Jā, ļoti paldies, goda Priekšsēdētāja. Es arī esmu noguris, tāpēc runāju vāciski. Bet attiecībā uz šo jautājumu, protams, esmu arī priecīgs izklāstīt galvenos punktus angļu valodā. Ja es sapratu, Madam Chair, man ir piecas minūtes, un jo pašlaik esmu vienīgā klātesnējā deputāte, esmu sekojis sevi par to pievērst uzmanību. Protams, esmu ļoti priecīgs, ka jūs, Madam Chair, vadāt šo sanāksmi. Bet arī pēdējā sanāksmē par Digitālo tirgu likumu, DMA darba grupas sanāksmē, dalībnieku skaits bija samērā mazs, neskatoties uz ļoti interesantu diskusiju. Un tāpēc mums jādomā kopīgi, noteikti arī ar Priekšsēdētāju un koordinatoriem, kā varētu turpināt mūsu darbu darba grupās. [15:08:58] Barry Andrews (Renew) [EN] Tomēr esmu ļoti priecīgs, ka varu ziņot par tikko notikušo tikrāko sanāksmi. Pēdējā DMA darba grupa notika pagājušajā trešdienā. Tas bija vērsts uz ES un ASV pieeju konkurencei digitālajos tirgū salīdzināšanu. Arī līdzīgā virzienā, bet ar dažādiem līdzekļiem un rīkiem, īpašu uzsvaru liekot uz piemērošanu un līdzekļiem. Abi puses, proti, ASV un ES, jo Eiropas Komisija arī bija klāt, kā arī Amerikas Savienoto Valstu štatu prokuroru pārstāvji, abām pusēm ir viens kopīgs mērķis, proti, ka tirgiem jāpaliek konkurētspējīgiem un lietotājiem jābūt īstai izvēlei. Mēs zināt, ka rīki ir atšķirīgi. Eiropa kombinē ex ante regulējumu caur DMA ar tradicionālo konkurences tiesību piemērošanas pieeju. ASV galvenokārt balstās uz lietas pēc lietas izskatīšanu ar tiesvedību pret monopoltiesību pārkāpumiem, ko arvien vairāk veic tiesas un valstu iestādes. Valsts iestādes, jo arī tām ir daudz iespēju uzsākt lietas, ko pagātnē arī darīja federālajā līmenī, bet jo pašlaik federālajā līmenī ir šaubas saistībā ar Trampu, tad šķiet, ka tur ir mazāk aktivitātes. Tāpēc ļaujiet man ieklusties nedaudz sīkākās detaļās. Rezultāti arī ir atšķirīgi. Eiropā DMA ir ticis minēts, un Komisija jau sākusi izmantot tos. Jūlijā Komisija secināja, ka Google neatbilst noteikumiem divos gadījumos. „Google Search“ veicināja savas pakalpojumus priekšā savu konkurentu pakalpojumiem, par ko tika uzlikts 460 miljonu eiro sods. „Google Playbook“ izstrādātāji vada lietotājus uz labākām piedāvājumiem, kas viņiem izmaksāja vēl 400,30 miljonus eiro. Tas kopā sastāda 809 miljonus eiro vienā reizē un ir trešā DMA soda pēc „Apple“ un „Meta“. Un ziņojums, kas no tā izrietēja, šķita skaidrs, un Komisija to arī aizstāvēja darba grupā. DMA noteikumi atklātu tirgus jomā, ieskaitot digitālo, nav tikai dekoratīvi elementi vai vienkārši rotājumi. Savukārt ASV, pretēji, nauda pārvietojas, noslēdzot izlīguma līgumus. Izstrādāts valsts ģenerālprokurora, 700 miljoni dolāru par cenas un privātumu Google Play, un [15:11:21] Barry Andrews (Renew) [EN] privātums, 1,3 miljarda dolāru vienā gadījumā un 391 miljons citā. Tātad redzat, ka līdzekļu summa pār Atlantijas okeānu ir vēl lielāka un ASV prezidents par to nekādu vārdu neteicis. Varbūt arī Eiropas Komisija varētu kļūt nedaudz drosmīgāka. Šajā brīdī ASV lielās federālās lietas par meklēšanu un edtech joprojām ir izskatā tiesās. Lēmumi un apelācijas vēl tiek izskatītas. Tāpēc galīgais vārds vēl nav nācis. Šajā sakarā mums bija priežauts pulcēt divus štatu ģenerālprokuroru pārstāvjus no Konkurences ģenerāldirektorāta un Sakaru ģenerāldirektorāta, kā arī no Google, lai arī nedaudz atklāti diskutētu par uzņēmumu, kas tika minēts gan Eiropas Komisijas, gan Tenesī un Kolorādo štata galveno prokuroru prezentācijās. Bet ko es varu teikt Jums, priekšsēdētāja, ir tas, ka piemērošana nenotiek izolēti. ASV procedūru un mūsu pašu mācības vajadzētu ietekmēt to, kā mēs piemērojam DMA un, ja nepieciešams, uzlabot to. Un es tikai vēlētos dalīties ar jums ar viedokli, ka arī mūsu ASV štata prokurori bija ļoti skaidri: viņi piekrīt DMA pamatloģikai, viņi piekrīt Komisijas izsludinātajām sodiem un nepiekrīt viedoklim, ka tas esot kāds tirdzniecības instruments. Viņiem, tāpat kā mums, rūp atvērtie tirgi, godīgā konkurence, un tāpēc darba grupa turpinās sekojumā šīm attīstībām tālāk. Un mēs uzskatām, ka šajā gadījumā mums ir ļoti cieša sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet vairāk ar valstu prokuroriem nekā federālajā līmenī. Taču, kā vienmēr politikā, lietas var ātri mainīties. Drīzumā vai vēlāk. Tāpēc esmu ļoti pateicīgs, ka Sekretariāts, Priekšsēdētāja, vienmēr perfektu sagatavo šos tikšanos, ņemot vērā dalībnieku kolēģu ierosinājumus. Ir daudz cilvēku, kas sūdzās. Ir daudz uzņēmumu, kas vēlētos pierādīt, ka Komisija reizēm iet pārāk tālu. Mēs esam šeit, lai prasītu atbildību no Eiropas Komisijas un nodrošinātu, ka DMA ieviešana tiek ievērota. [15:13:33] Barry Andrews (Renew) [EN] Turklāt. Un es domāju, ka mums vajadzētu turpināt. Liels paldies. tiem, kas man palīdzējuši, tiem, kas piedalījušies, un arī jums, priekšsēdētāja, par to, ka man atvēlējāt laiku, lai par to ziņotu. [15:13:46] Speaker 2 [RO] Paldies, Andreas. Jā, arī es uzskatu, ka šī darba grupa ir svarīga un ka tajā vajadzētu piedalīties un ieguldīt vairāk cilvēku. Nepieciešamās secinājumu. Un noteikti tās dalīties ar Eiropas Komisiju, lai redzētu, kā varam lietas uzlabot. Tas arī bija darba grupas izveidošanas mērķis. [15:14:07] Speaker 2 [EN] Paldies. Paldies, Sean. [15:14:10] Speaker 2 [RO] Manuprāt, šodienas darba kārtības nākamais punkts ir ļoti svarīgs, un es ceru, ka to arī sekos tiešsaistē: mazie un vidējie uzņēmumi un ES mazo un vidējo uzņēmumu tests praksē – efektivitāte un nepilnības. Mums ir ir pētījums, un vēlētos pateikt savu pateicību par viedokļu apmaiņu un pētījuma prezentēšanu. Tiem, kas uzņēmās atbildību un šodien ieradās šeit runāt priekš kunga Timotei Iong, pētnieks, ir pētnieks, kas saistīts ar Empīriskās jurisprudences centru Leuvenas universitātē. Ar komiteju arī ir pārstāvēta ar Digi Grow. Gribētu sākt ar 10 minūšu ilgu pētījuma prezentāciju. Pēc tam komisija būsies piecas minūtes, lai izteiktu savu viedokli, un pēc tam, protams, kolēģi, ja vēlētos, varēs dalīties ar saviem viedokļiem. Tāpēc vēlētos pateikties pateicību pētniekam un atdot viņam vārdu uz desmit minūtēm. [15:15:25] Speaker 1 [EN] Paldies, priekšsēdētāj. [15:15:27] Speaker 3 [EN] Godājamie deputāti, es esmu Timothy Iong, ekonomikas doktors, SEPS pētnieks. Šodien es esmu savu kolēģu pārstāvis un iepazīstinu jūs ar šo pētījumu par MVU un ES MVU testu. [15:15:42] Speaker 1 [EN] Praktiski, efektivitāte un nepilnības. Tālāk. [15:15:49] Speaker 3 [EN] Daži pamata dati. Mazie un vidējie uzņēmumi (MMS) veido vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem skaits ES. Tāpēc ir pamatoti secinājumi, ka lielākā daļa likumdošana bieži ietekmēs mazos un vidējās uzņēmējdarbības (MVU) struktūras. Patiesībā ES likumdošanas ietvaros MVU ir bijušas nozīmīgas. Lai minētu tikai dažus piemērus, Komisijas 2008. gadā publicētais komunikāts „Think Small First“ ir viens no vadlīnijām paredzētajiem dokumentiem. Labākās regulēšanas ietvaros pastāv KMĀ filtra, KMĀ testa un KMĀ pārbaudes sistēma. MMP filtrs ir agrīns solis, lai noskaidrotu, vai likumdošanas ierosinājums ir aktuāls. MAS darbniekiem. MAS tests ir ierosmes ietekmes uz MAS novērtējums. Un MAS pārbaude ir veidlapa, lai prezentētu MAS testu. Turklāt pastāv īpašu mazo un vidējo uzņēmumu sūtņu tīkls, kas ietver nacionālos pārstāvjus un dažas uzņēmējorganizācijas, kurus vajadzības gadījumā konsultēs, īpaši par to, vai kāda ierosme attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Bet tomēr ir balsu, kas saka, ka Mazo un vidējo uzņēmumu (MŪ) darbībai ir nozīmīgi slogu, kas radies ES likumdošanas. Tāpēc šī pētījuma galvenais politikas pētījuma jautājums ir, vai labākās regulēšanas ietvars ir labi veicis savu darbu līdzsvarojot labu politiku un uzņēmumiem uzlikto regulatīvo slogu. Lūdzu, nākamo slaidu. Šī pētījuma mērķi. Mēs esam savākuši ietekmes novērtējumus, kas publicēti starp 2020. un no 2025. gada un mēs izpētījām, kā viņi ņēma vērā Mazo un vidējo uzņēmumu ietekmi, it īpaši tad, ja viņiem bija atsevišķa sesija vai pielikums Mazo un vidējo uzņēmumu testiem. Īpaši vēlētos redzēt, vai 2021. gada novembrī publicētais labākās regulēšanas rīku kompleks jebkuru atšķirību radījis. Turklāt mums ir seši gadījumu pētījumi. Tie mums ļauj padziļināt detalizāciju. Iemājiet labās un mazāk labās prakses un konsultējiet sešus intervētos cilvēkus par viņu viedokļiem un idejām. Beigās mēs kopsavilkuma veidā iesniegsim desmit rekomendāciju idejas. Tālāk. Nākamā loksne, lūdzu. Metodoloģija. Mēs esam pārbaudījuši 224 ietekmes novērtējumus un identificējām 172 ietekmes novērtējumus, kas attiecas uz uzņēmumiem vai MMS. Pēc tam izstrādājām datu vākšanas veidlapu un pētnieku komanda izlasīja 172 ietekmes novērtējumus. Turklāt, izmantojām mašīnas, lai lasītu šos dokumentus. [15:18:55] Speaker 3 [EN] ir publicējis dažas statistikas. Mēs esam atlasījuši sešus gadījumus, kas aptver dažādus politiskos jautājumus, sākot no mākslīgā intelekta līdz maksājumu aizkavēšanas regulēšanai. Turklāt mums ir gadījuma pētījuma veidne, kas nodrošina, ka visi gadījumi ir salīdzināmi. Turklāt mēs veicām sešas intervijas. Šīs intervijas ietvēra uzņēmējorganizācijas un nacionālos pārstāvjus, kas saistīti ar KM vēstnešiem. Lūdzu, nākamo slaidu. Tāpēc, vispirms, lūdzu, ļaujiet man parādīt 224 ietekmes novērtējumu sadalījumu. Kā jau iepriekš minēts, ir 172 uzņēmējdarbības ietekmes novērtējumi. No šiem 172 ietekmes novērtējumiem 55 tika publicēti pirms 2022. gadā. Ko mēs dēvējam par pirms 2021. gada paraugkopu. Jo 2021. gada labākās regulēšanas rīku kopa tika publicēta 2021. gada novembrī. Tāpēc mēs varam būt diezgan pārliecināti, ka šie 55 ietekmes novērtējumi nebija pakļauti 2021. gada labākās regulēšanas instrumentu ietekmei. Pēc tam atšķiram 95 ietekmes novērtējumus, kas publicēti no 2022. gada septembra līdz 2025. gada decembrim. Mēs tos dēvējam par pēcregulējuma 2021. gada paraugu. Jo mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tie tika izstrādāti, izmantojot 2021. gada labākas regulēšanas rīku komplektu. Starp tiem mums ir 22 ietekmes novērtējumi, kurus dēvējam par jaukto vai pārejas paraugu. Lūdzu, nākamā loksnē. Pirmā statistika par to, cik bieži mazie un vidējie uzņēmumi (MVA) tiek minēti šajos ietekmes novērtējumos. No šīs tabulas redzam, ka tendence ir augoša, kas nozīmē, ka vidēji SME tiek minētas biežāk ietekmes novērtējumos: 46 reizes pirms 2021. gada salīdzinājumā ar 106 reizēm pēc 2021. gada uz vienu ietekmes novērtējumu. Lūdzu, nākamo slaidu. Kur, tāpēc, SME tiek minētas ietekmes novērtējumos? Mēs sadalām viena ietekmes novērtējumu 10 vienādās daļās. Un redzam vidēji, cik reižu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) tiek minēti dažādos ietekmes novērtējuma posmos. Zilā līnija attēlo rezultātus pirms 2021. gada, bet zaļā līnija – pēc 2021. gada. Redzam, ka visur pēc 2021. gada vidējais rādītājs ir augstāks nekā pirms 2021. gada. Turklāt pirmais 2021. gada pēc rezultātu līnijas augstākais punkts, kas ir starp 20 un 30 procentiem, parādās agrāk nekā pirms 2021. gada rezultāti. Tas nozīmē, ka vidēji Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tendē aprakstīties agrāk ietekmes novērtējumā. [15:22:20] Speaker 3 [EN] Pēdējais lēcienis pēc 2021. gada rezultātiem acīmredzami ir PME testa iesniegšanas kā pielikuma sekas. Tāpēc secinām, ka 2021. gada „labākas regulēšanas rīku kopa” tiešām ietekmēja Komisijas veidu, kā tā sagatavo savas ietekmes novērtējumus. PME un Komisija arvien labāk apzinās PME intereses. Tagad parādīšu vēl dažus rezultātus, kas varbūt nav tik pozitīvi kā šie. Nākamais slaids. Nākamais slaids, lūdzu. Mēs esam secinājuši, ka mazāk tiek minētas Mazo un vidējo uzņēmumu (MŪ) intereses tajā sadaļā, kas skaidro, kāpēc ir jādarbojas. Tas norāda, ka Komisija varētu neizdevīgi saistīt nepieciešamību rīkoties ar mazajām un vidējām uzņēmumiem (MNU). Turklāt MNU reti tiek minētas uzraudzības un novērtēšanas sadaļā. Šajā laikā redzam, ka kvantifikācija pieaug. Tomēr bieži vien izmaksas novērtējumā netiek atšķirtas MNU no lielākajām uzņēmumiem. Mazo un vidēja uzņēmuma (MU) ieguldījums publiskajās konsultācijās bija ierobežots, bet parasti atbildēja uzņēmējorganizācijas. Bet mēs nespējām noskaidrot, vai šie atbildes bija ietekmīgi. Tāpēc vēl dažas noderīgas atziņas. MU un inovāciju bieži diskutē, 95 reizes no 172. Ir vēl vairāk par Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju. Taču mazāk tiek diskutēts par tirgus iekļūšanas un Mazo un vidējo uzņēmumu monitorēšanas pasākumiem. Lūdzu, nākamā loksne. Mums ir ir seši gadījumu pētījumi, bet es neiekslēšu detaļās. Esmu izvēlējies tikai dažus no tiem, proti, dažas no prezentācijas atziņām. Izmaksas, kvantifikācija bieži neatbilst ieguvumu diskusijai. Tas nozīmē, ka novērtējums nevar noteikt, vai likumdošana pamato izmaksas. Dažos priekšlikumos, piemēram, Vispārējās preču drošības regulējums, citas prioritātes ir svarīgākas par ekonomiskajiem jautājumiem. Tādēļ mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētais līmenis ir diezgan ierobežots. Vispārīgā novērtējuma piezīme ir tāda, ka novērtējums neatšķir uzņēmumu ekonomiskās lomas, tādēļ PME ietekme, kas tiek apspriesta ietekmes novērtējumos, ir pārāk vispārīga, lai tiktu piemērota reāliem uzņēmumiem. Citos gadījumos PML ietekme paliek kvalitatīva un mazāk ietekmēja politikas iespēju izstrādi. Beidzot, par vēlu maksājumu regulu, kamēr ietekme [15:25:24] Speaker 3 [EN] vērtējuma ziņojums vispārēji pozitīvs, ieinteresētās personas, uzņēmējdarbības asociācijas patiesībā prasa priekšlikuma atsaukšanu. Tāpēc es jūs mudinātu izlasīt gadījumus, ja jums interesē viens no sarakstā esošajiem gadījumiem. Nākamā loksne, lūdzu. Tagad es kopsavilkšu dažus secinājumus pirms jums izklāstīšu dažas rekomendācijas. Pirmkārt, mums radās iespaids, ka SME tests bija tikai formalitāte ar nelielu ietekmi uz izvēlētās opcijas izvēli. Otrkārt, mēs reizēm esam secinājuši, ka PME tests un konkurētspējas pārbaude pārklājas, un varētu būt labāks veids, kā tās integrēt vai atdalīt. Treškārt, PME stāvoklis nav pietiekami labi izprasts, un to lomas tirgū nav pietiekami diferencētas. Četri, analītiskā atbalsta PME analīzei bieži vien ir trūkst, bez pierādījumiem. Tas rada iespaidu, ka PME analīze paredzēta Komisijas lēmumu pamatošanai. Pieci attiecībā uz ieinteresēto pušu konsultācijām. Parasti konsultēto mazo un vidējo uzņēmumu skaits ir neliels. Lūdzu, nākamā slaida. Atvainojiet, ka šeit izlaidu sešinieku. Interesentu konsultācijas dažkārt ir diezgan atdalītas no pārējiem novērtējumiem. Un bažas nav saistītas ar politikas iespējām. Septiņi, trūkst uzraudzības un novērtēšanas sistēmas PME ietekmes novērtēšanai. Astoņi, RSB strādā, bet trūkst spēcīgāka mandāta, lai uzlabotu ietekmes novērtējumu kvalitāti. Devītais, mēs esam secinājuši, ka mazo un vidējo uzņēmumu jautājumi bieži tiek zaudēti līdzsvaroto likumdošanas procesā. Desmitais, mēs neesam atraduši piemērus, kuros ietekmes novērtējumā tiktu ņemti vērā ES likumdošanas kumulatīvie efekti uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lūdzu, nākamo slaidu. Tāpēc tagad jums piedāvāju dažas rekomendācijas. Pirmkārt, principu «Pirmajam domāt par maziem» jāīsteno pilnībā. Tas nozīmē, ka likumdošanu ir jāizstrādā, ņemot vērā mazos subjektus. Izmaksu novērtējums balstās uz mazo uzņēmumu iespējām. Otrkārt, labākās regulēšanas rīku kaste jāveido paredzot rīkus, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, nepieļaujot analīzes pārblīvēšanu ar vēl citiem rīkiem. Uzņēmumus nevajadzētu diferencēt tikai pēc lieluma, bet arī pēc to ekonomiskajām lomām. [15:28:19] Speaker 3 [EN] lai analīze varētu labāk pētīt netiešos vai lejupejošos ietekmes gar vērtību ķēdes posmu. Ietekmes novērtējumam jābūt caurspīdīgam ar atbalsta datiem un analītiskajiem soļiem, kas ir pieejami pārbaudīšanai un tālākiem pētījumiem. Piektais, katrā publiskajā konsultācijā vajadzētu nodrošināt atbilstošu mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvību, papildus asociāciju atbildēm. Sešos, ietekmes novērtējums vajadzētu parādīt, kā mazo un vidējo uzņēmumu konsultācijas vai mazo un vidējo uzņēmumu tests ietekmē politisko iespēju un izvēles. Septiņas, ierosinājumā vajadzētu iekļaut specifiskas mazo un vidējo uzņēmumu uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Astoņi, uzņēmumu ietekmes un apsvērumu institucionālo uzraudzību vajadzētu pastiprināt. RSB vajadzētu spēlēt lielāku lomu un būt neatkarīgākai. Deviņi, uzņēmumu apsvērumiem vajadzētu saglabāties visas likumdošanas procesa gaitā. PME tests nedrīkst zaudēt savu nozīmi ierosmes posmā. Tas arī jābūt aktuālam pārrunu posmā. Desmit, Komisijai regulāri jāpārskata uzkrītošās slogs uz PME un jāsniedz vairāk atbalsta. Tas ir viss mans pārskats. Liels paldies. Paldies, priekšsēdētāj. Es ar prieku sagaidīšu jebkādus komentārus vai jautājumus. [15:29:56] Speaker 2 [RO] Liels paldies. Lai gan tas ilga vairāk nekā 10 minūtes, es domāju, ka šis pētījums ir ļoti svarīgs. Un ceru, ka mums tas būs pieejams visa komiteja. Es esmu priecīgs, ka Eiropas Komisija runās pēc pētījuma prezentācijas, jo es personīgi ļoti augstu vērtējat secinājumus un ieteikumus, ko esat izteikuši, un ļoti gribu dzirdēt, ko Komisija teiks par šī pētījuma rezultātiem. Paldies. Tātad Komisijas pārstāvim būs piecas minūtes. Komisija, no Digi Grău, ļaujiet man nekavējoties noskatīties vārdu. Tas ir, kundze, kungs, kundze, Marie-Hélène Pradin. Pradin. Piedodiet. [15:30:50] Speaker 1 [FR] Paldies, Prezidente. Paldies Jums un godājamie Eiropas Parlamenta locekļi. Vispirms vēlētos pateikt savu pateicību par šīs pētījuma pasūtīšanu. Esmu pārliecināts, ka varam tikai sevi apsveikt ar uzmanību, ko velta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un ar to, kā tie ir ņemti vērā ietekmes novērtējumā. Es runāšu vispārīgi un vēlētos izcelt dažus punktus un pievērst jūsu uzmanību sekojošajam. Pirmkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi norādīt, ka jebkurā gadījumā mūsu MSP vienība un atbildīgā par to komanda SME testēšanas metodoloģija šajā pētījumā vispār netika iesaistīta vai konsultēta. Mūs neprasīja, mums nebija iespējas izteikt savu viedokli par dokumentu, un tas ir nedaudz žēl, jo jau no paša sākuma mēs būtu varēju piedāvāt savu ekspertīzi. Otrreiz, esmu pārliecināts, ka ņemot vērā šodien sniegto prezentāciju, mēs varam tikai atzīt progresu, kas sasniegts kopš 2021. gada, kopš tika ieviests 2021. gada Labākās regulēšanas rīkjoslu. KMU tiek minētas biežāk ietekmes novērtējumos, izmaksas kvantificēšana ir uzlabojusies, lai gan vēl nav optimāla, un no 2022. gada SME filtrs tiek piemērots visiem priekšlikumiem. Es domāju, skaitļi runā paši par sevi: no 224 publicētajiem ietekmes novērtējumiem to, kas ietver SME testu, daļa ir palielinājusies no 23% līdz 93% iniciatīvām, kuras atlasīja filtrs, un SME pieminējumi ietekmes novērtējumu ziņojumos arī ir vairāk nekā dubultojušies. Tāpēc tas pierāda īstu progresu sistēmiskā ievērošanā, kā ierosmes ietekmē mazos un vidējās uzņēmējdarbības subjektus likumdošanas sagatavošanas kontekstā. Acīmredzot vēl joprojām ir saglabājušās grūtības. Tās ir norādītas pētījumā. Lai uzlabotu šo ietekmes novērtējumu kvalitāti, īpaši jārisina ticamu datu trūkuma jautājums, īpaši pētot iespējas nodrošināt lielāku [15:33:06] Speaker 1 [FR] mērķētām mazajām un vidējām uzņēmumiem, proxy mainīgo izmantošanu kvalitatīviem elementiem gadījumos, kad tieša kvantifikācija nav iespējama, un visbeidzot, pārskatāmākai komunikācijai par datu trūkumiem, izskaidrojot, kāpēc kvantifikācija nebija iespējama. Trešais punkts ir arī par to, lai prezentācijā, vairāk nekā studijā, uzsvērtu, ka MVI ir tikai viens no rīkiem. Tas aptver vienu dimensiju — MVI dimensiju — ļoti specifiskā likumdošanas cikla posmā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas jau sākas agrāk, paties priekšlikuma izcelsmē, jo tik brīdi pēc iniciatīvas paziņošanas notiek publiskā konsultācija, ietekmes novērtējums, tiesību akta sagatavošana, notiek sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi, un pēc tam seko īstenošana. Tāpēc mēs cenšamies iejaukties visos šī procesa posmos. Un tāpēc arī pastāv vesels rindu rīku, kas jau ir ir ieviesti, un kas jau tika minēti prezentācijā: filtrs, tests, MSP pārbaude, kas arī ir nesen ieviesta. Un šodien esmu priecīgs paziņot, ka vēlētos doties tālāk un ka līdz 2027. gada janvārim būtu pieejams jauns rīks. Tas tika paziņots vienotā tirgus stratēģijā, lai uzlabotu vienoto tirgu. 2027. gada janvārī mēs vajadzētu publicēt kolekciju no tā, ko dēvējam par MSP draudzīgajām noteikumiem – labākās prakses, standarta punkti, kas tiks pieejami vispirms mūsu dienestiem, bet arī likumdevējiem, lai sagatavotu likumdošanu. būs izdevīgākas jau no paša sākuma mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām. Šie ir noteikumi, kas aptvers galvenos atbalsta atjaunošanas regulas par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu katrā posmā, teiksim. Es redzu, ka mums ir saņemta atgriezeniskā saikne, tāpēc drīzumā pabeigšu. Esam ņēmuši vērā desmit rekomendācijas. Daudzas no tām jau ir ņemtas vērā kopš 2025. gada un kopš pētījuma. Varu sniegt papildu detaļas, ja ir jautājumi. [15:35:27] Speaker 1 [FR] Beidzot, vēlētos atgādināt, ka vienkāršošana, ko pašlaik meklē arī Komisija, kas ir viens no tās prioritāriem mērķiem, ir kā šis attēls otra puse. Gribētu minēt 12 omnibus paketes, ko jau ir iesniegusi Komisija, un kas atnesīs daudz uzlabojumu mazo un vidējo uzņēmumu labā, kā arī samazinās to administratīvo slogu. Tas tiek novērtēts 22,3 miljardu eiro gadā. No kuriem 7,7 miljardi eiro ir tikai mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām. Un jūs visi zināt, ka pastāv šis mērķis samazināt administratīvo slogu mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām par 35 % līdz šī mandāta beigām. Tāpēc, lai noslēgtu, mēs esam apmierināti ar pētījumu. Tas parāda jau veikto, atvainojiet, pūliņu. Varbūt ir vērts ātri atgādināt, ka, lai šī pārmaiņa būtu īsta, visām institūcijām jāvirzās vienā virzienā. Varbūt labākais piemērs ir regulējums par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Nesenāk, kas būtu varējis būt labāk mazajām un vidējām uzņēmumiem, ja tas būtu izveidots tā no paša sākuma. Es šeit apstāšos. Tāpēc mēs arī paļaujamies uz līdzlikumdevēju, lai šo stafeti pārņemtu un uzlabotu likumdošanas noteikumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Paldies. [15:37:06] Speaker 1 [RO] Liels paldies, un tagad, pēc tam, kad ir studija, un komisijas nostāja ir izklāstīta, ja Renew kolēģim ir viedoklis, arī es vēlētos runāt. Aicināju uzdot jautājumus vai lūgt skaidrojumus. Paldies. [15:37:26] Speaker 1 [NL] Ehm, runāšu nīderlandiski. Nu, paldies jums vismaz, un jā, noteikti vēlētos kaut ko teikt arī SME kontekstā, jo, nu, manas pilnvaru sākumā, kad ienācu šeit Parlamentā, SME un vienkāršošana SME vajadzībām bija manas darba programmas augšgalā. Un arī Renew iekšienē mēs pilnībā esam pieņēmuši devīzi «Pirmkārt – sīkie!». Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mums ir šāds pārskats. Paldies arī par veikto pētījumu. Un arī paldies par Komisijas atbildi. Ehm, pētījums, protams, rāda, ka vēl ir daudz ko darīt. Ehm, bet es arī redzu, ka Komisija tiešām norāda, ka kopš 2021. gada, un arī pētījuma dati to apstiprina, mēs esam vērojuši uzlabojumus. Bet, pēc manām domām, nepietiekami. Princips "Sākumā domāt par mazo" joprojām netiek pietiekami pielietots, un to atspoguļo arī pētījums. Un es uzskatu, ka tā nozīme īpaši izpaužas tajā, ka uzņēmēji, it īpaši MMS, saskaras ar noteikumu uzkrāšanos. Tāpēc dažādo noteikumu, ko mēs pieņemam šajā parlamentā, kumulatīvais efekts nozīmē, ka galu galā mazie uzņēmēji noteikti nespēj pārskatīt visas šīs normas, tās izprast un saprast. Ko vēl mēs varam darīt ar šo noteikumu uzkrājumu? Es redzu, ka komisija jau strādā pie omnibus likumprojektiem, jūs zināt. To, ko mēs dēvējam par vienkāršošanas debatēm. Tas ir ļoti svarīgi. Bet, es domāju, mēs varam veikt arī turpmākos soļus šajā jomā. Turklāt, protams, ir svarīgi, kā arī ieteikts, iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus agrākā stadijā. Un ir žēl, ka pētījums norāda, ka tas vēl nenotiek pietiekami. Attiecībā uz ietekmi, eh, izmaksām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un, protams, arī attiecībā uz to, kā, eh, šie uzņēmumi tiek ņemti vērā regulās. Un šajā sakarā, eh, ir svarīgi, lai iesaistītu mazajos un vidējās uzņēmumus agrāk, eh, lai, kā tas tika minēts ar iepakojuma regulējuma piemēru, vēlāk nebūtu jāatgriežas pie šīs jautājuma. [15:39:48] Speaker 1 [NL] atpakaļ. E, jo, jo tas nozīmē divkāršot darbu. Tātad, nezaudējot visiem laiku un vispirms iegrūstot mazos un vidējās uzņēmējdarbības subjektus krīzē un tajā stressā, kas pašlaik tiek gatavots Briselē. Un tas nav nepieciešams. E, jo es domāju, ka ir svarīgi to ņemt vērā jau no paša sākuma. Tāpēc es vēlētos uzzināt, kā mēs varētu labāk iesaistīt mazos un vidējās uzņēmējdarbības subjektus jau no paša sākuma. Paldies, mister Prezidents. Labu, paldies, komisāre. [15:40:21] Speaker 1 [RO] un izcilais pētnieks var atbildēt uz jautājumu, jo, pēc manas kolegas izpratnes, šķiet, ka mazie un vidējie uzņēmumi nav apmierināti ar to, ko mēs kopā darām šeit, lai atvieglotu viņu dzīvi. Kurš vēlētos atklāt debatī vai? Es domāju, ka pētījumi, studijas, ja varat kaut ko teikt par pašu jautājumu. Kā mēs varam paātrināt un panākt labāku rezultātu, galu galā, vienkāršošanā un regulēšanā, kas ietekmē mazos un vidējās uzņēmējdarbības subjektus? [15:41:06] Speaker 1 [EN] Tātad, pēc manām domām vai pētījuma secinājumiem, es domāju, ka principu „Think Small First“ vajadzētu pilnībā īstenot tā, lai, Komisijai sagatavojot likumdošanu, pirmām kārtām tiktu izvērtēti šo mazo subjektu ietekmes aspekti. Piemēram, dažos gadījumos vai ietekmes novērtējumos, kurus mēs esam pētījuši, izmaksas ir samērā vispārīgas un attiecas uz visām ekonomikas uzņēmumiem, taču īstenībā lielākā sloga krīt tieši mazo un vidējo uzņēmumu (PMI) plecos, un tie parasti arī nespēj atļauties tādus izdevumus. Domāju, ka vajadzētu mainīt Komisijas pieeju PMI ietekmes izvērtēšanai. vajadzētu centīties pilnībā īstenot „Think Small First“ principu, bet dažreiz PMI izskatās kā papildu analīze, gandrīz kā papildinājums galvenajai analīzei, kas, pēc manām domām, ir tieši pretēji „Think Small First“ principam. Paldies. [15:42:27] Speaker 1 [RO] Paldies. Komisārs, atbilde? [15:42:33] Speaker 1 [FR] Paldies, priekšsēdētāja. Varbūt neliels atgādinājums un piezīme par diviem galvenajiem punktiem. Par *Think Small First* principu, proti, ideju, ka likumdošanu padarīt piemērojamu maziem un vidējiem uzņēmumiem, domāju, esmu to paskaidrojis savā iepriekšējā uzrunā. Tiešām cenšamies ņemt to vērā visās stadijās. Pirmkārt, ir filtrs. Tiklīdz rodas priekšlikuma ideja, tad tests, proti, mazo un vidējo uzņēmumu pārbaude, kas tagad ir obligāts ietekmes novērtējuma pielikums, kas tiek nosūtīts ne tikai Komisijai, bet arī Padomei un Parlamentam. Un drīzumā, ceram, attīstība, citiem vārdiem sakot, mūsu pakalpojumu sniegšana un standarta noteikumu kopums Koledžai, kas ņems vērā arī mazās un vidējās uzņēmumus, kas patiesībā pārsniedz ietekmes novērtējumu un SMI testu, kas ir ietekmes analīzē. Tāpēc mēs cenšamies, lai šis visaptverošais pakets būtu no sākuma līdz beigām paredzēts mazajām un vidējām uzņēmumiem. Bet, iespējams, vēlētos piebilst vēl vienu otro punktu. Es minēju to iepriekšējā runas noslēgumā: ierosmi patiesi sagatavo Komisijas dienesti, to pieņem Komisāru kolēģija, bet tad tā nonāk Padomē un Parlamentā. Un tur, ja atļauts, bieži tiek veiktas labojumi, arī būtiski labojumi. Es neteikšu, vai tie ir pamatoti vai nē, bet bieži vien tie netiek pietiekami novērtēti no KMU viedokļa. Zinām, ka tas ir atzīts nesen, un es domāju, ka ideja par darbu pie metodes, ar kuras palīdzību novērtēt šos ietekmes visās trim institūcijās, būtu labs solis pilnībā darbībai. Protams, ir institūciju koleģiālā darbība – diskutēt par Komisijas ierosmēm, veikt labojumus un tos pieņemt, bet mēs arī būtu gatavi novērtēt ietekmi, ko šie labojumi varētu radīt KMU, un ne tikai pirms pašas ierosmes. [15:44:47] Speaker 1 [FR] Paldies. [15:44:50] Speaker 1 [RO] Liels paldies. Man arī būs divi jautājumi. Viens... Tie, kas veica pētījumus, kas veica studiju. Jūs savā prezentācijā teicāt, ka galvenokārt ir pārāk maz konsultēšanās ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kad tiek sagatavots jauns likumdošanas akts. Un jūs runājāt arī par nokavētiem maksājumiem. Tagad mans jautājums ir, un iespējams, par to atbildēs Komisija: mazie un vidējie uzņēmumi visās 27 dalībvalstīs ir ļoti neapmierināti ar darbību direktīva par kavēto maksājumu, kas ir spēkā kopš 2013. gada un darbojas nepareizi, un mēs esam lūguši – vismaz es personīgi esmu lūgusi – par regulu, nevis direktīvu, lai nodrošinātu vienotu piemērošanu visās 27 dalībvalstīs. Jo, ja kavēts maksājums skar lielu uzņēmumu, ietekme ir mazāka. Ja kavēts maksājums skar mazāku uzņēmumu, ietekme noteikti ir lielāka. Kāda ir jūsu viedoklis šajā jautājumā un vai varētu izskaidrot, ko jūs domājāt, kad teicāt, ka uzņēmumiem jābūt diferencētiem ne tikai pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, bet arī pēc ietekmes, ko tie atstāj uz ekonomiku un nozari, kurā tie darbojas? Jo arī es mēģināju savā valstī, Rumānijā, kad es biju ministre, ieviest nodokļu sistēmu, kas balstīta uz CAEN kodiem, jo pelņas likme un iespēja kapitalizēties atšķiras atkarībā no nozares, kurā es darbojos – būvniecībā, tekstilrūpniecībā, mēbelu ražošanā un tā tālāk. Es nezinu, ko jūs ar to domājāt, bet varbūt varētu to izskaidrot. Un Komisijai atklāti pateikšu, ka es nezinu, kā darbojas Mazo uzņēmumu akts. Es nejutu, kā darbojas princips „pirmkārt domājam par sīkāko“, un pēc tam to pielietojam, un es pats, kā maza vai vidēja uzņēmuma pārstāvis, nezinu, kā jūs domājāt, o, nezinu, kā jūs uzskatāt, ka tas darbojas, nezinu, ar ko jūs konsultējāties, vai viņi ir apmierināti vai nē. Patiesība ir tāda, ka jūs teicāt, ka mēs pati varam iesniegt labojumus, bet es zinu, ka esmu bijis sarunās kā ziņotājs. Komisija ir klāt pašā un bieži vien pretojās, kad mēs gribam to darīt. [15:47:13] Speaker 1 [RO] izmaiņas, un jūs zināt, cik grūti ir pārliecināt Padomi, kura arī pretojās, kad mēs, Eiropas Parlaments, izvirzām priekšlikumu. Bet manā jautājums ir šāds: kad izstrādājāt iepakojuma un atkritumu noteikumus, es jūs lūdzu tieši: vai jūs konsultējāties ar maziem un vidējiem uzņēmumiem? Es pats esmu organizējis daudzas tikšanās ar tiem par šiem diviem dokumentiem, par šiem diviem noteikumiem, un mazam un vidējam uzņēmumam ir ļoti apgrūtinoši piemērot iepakojuma un atkritumu noteikumus, jo šeit es nemanau, ka būtu jebkāda atšķirība starp lielu un mazu uzņēmumu. Viņiem ir jāpiemēro paši noteikumi. Paldies. [15:48:04] Speaker 1 [RO] Tāpēc lūdzu atbildi. [15:48:10] Speaker 2 [EN] Labu. Tātad, es varētu dot īsu atbildi uz priekšsēdētāja jautājumu. Tātad, jā. Kad pētām vēlāko maksājumu direktīvu vai regulu, tas ir ļoti interesants gadījums, jo Komisija savās ietekmes novērtējumos norādīja, ka vispārēji ieinteresēto pušu atsauksmes ir pozitīvas. Ko tās vēlas, ir vienots noteikums visiem ekonomikas sektoriem. Tās sekos vienam un tam pašam noteikumam, bet pēc tam mazie un vidējie uzņēmumi tiks diferencēti tikai pēc lieluma. Taču patiesībā, kad skatāmies dažādus komentārus un, jūs zināt, ieinteresēto pušu un asociāciju viedokļus, nu... Viņi teica nē, patiesībā, jūs zināt, ka vēlu maksājumu situācija ievērojami atšķiras dažādos sektoros. Tāpēc nav iespējams izveidot vienu vienīgu noteikumu, kas palīdzētu visām mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) visos nozarēs. Tāpēc, jūs zināt, mēs finansējam ietekmes novērtējumus, taču MVU netiek diferencētas pēc to ekonomiskās lomas, kas ir svarīgi, kad mēs cenšamies izprast īsto ietekmi uz MVU. Tas ir mans īsais atbilde. Paldies. [15:49:45] Speaker 1 [RO] Paldies. Un tagad komiteja? [15:49:52] Speaker 3 [FR] Paldies, Madam Prezidente. Jums, iespējams, ir bijuši vairāki jautājumi. Mēģināšu atbildēt uz dažādiem punktiem. Kā par mazajām un vidējām uzņēmumiem, patiesībā tas tika ieviests 2009. gadā, tātad pirms visiem mēs esam izveidojuši instrumentiem. Kopš tā laika, attiecībā uz labāku regulējumu, pirms PMI filtra, pirms PMI testa, pirms PMI pārbaudes, tāpēc varbūt var izskaidrot, kāpēc PMI nebija pietiekami ņemtas vērā. Jūs droši vieni zināt, ka mēs nesenā aprīlī esam pieņēmuši komunikāciju, kas tālāk uzlabo situāciju, un tā jau no paša sākuma uzsver vienkāršību. Gribētu arī atgādināt jums par vienkāršošanu, ka, kā es pieminēju savā ievadā, Komisija līdz šim brīdim ir aicinājusi pieņemt 12 omnibus tekstus, taču pieņemti ir tikai trīs. Tāpēc mums ir ir laiks, līdz likumdošanas process tiks pabeigts un līdz ierosmes tiks īstenotas, pirms tās sāks dot konkrētus augļus. Varbūt nožēlosim patērēto laiku, bet tā ir likumdošanas parasts laika rāmis. Par maksājumu aizkavēšanos, es pilnībā saprotu Jūsu frustrāciju. Turklāt, tā ir kopīga arī komitejas līmenī, un it īpaši manas vienības līmenī. Pirms trim gadiem mēs bijām ierosinājuši regulu, lai uzlabotu lietas. Parlaments bija ļoti atbalstošs, bet Padome to bloķēja. Notika diezgan daudz diskusiju; mēģinājām atrisināt situāciju. Redzot šo bloķēšanu un šo neaktivitāti, jūs zināt, ka Komisija izlēma atcelt ierosinājumu no darba programmas, kas tika pieņemta pagājušajā nedēļā. Tomēr tas nenozīmē, ka nevēlamies darīt neko, lai uzlabotu lietas. Pašlaik apsveram, ko varētu darīt, lai labāk īstenotu direktīvu. Nu, redzēsim, kā tālāk varētu attīstīties lietas un diskusijas. Ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dažādību, jo patiesībā runājam par MVU, bet tās ir [15:52:26] Speaker 3 [FR] pēc būtības ļoti atšķirīgi pēc lieluma un nozares, starp mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Patiesībā mūsu MVI testā, kad likumprojekts tiek atzīts par ļoti nozīmīgu, ņemam vērā diferencēšanu gan pēc lieluma, gan pēc nozares. Tāpēc mēs cenšamies to atspoguļot pēc iespējas vairāk. Beidzot, par regulu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, par ko zināms, ka to kritizē par papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, un īpaši mazo un vidējo uzņēmumu dēļ. Tomēr jāatzīst, ka mēs nedrīkstam aizmirst šī regulējuma mērķi, proti, uzlabot iepakojuma vienotās tirgus darbību un izveidot mērogošanas ekonomikas, kas beigās noved pie vienota noteikumu kopuma. Ideja vēl joprojām ir atbalstīt cirkulāro ekonomiku, kas samazina atkarību no izejvielām un uzlabo piegādes drošību. Regula īsteni paredz pielāgošanās periodu un atvieglojumus ar vienkāršotiem prasībām, tostarp mazajām un mikrouzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no noteiktiem atkārtotas izmantošanas mērķiem. Mēs esam novērojuši īstenošanas grūtības, tāpēc Komisija pagājušajā decembrī ierosināja vides omnibusu, kura mērķis bija apturēt Savienības ražotāju pienākumu norīkot autorizētu pārstāvi, kad tie tieši pārdod lietotājiem citās dalībvalstīs. Tas bija paredzēts, lai mazinātu būtisko slogu, kas saistīts ar šāda pārstāvja norīkošanu, jo vienam uzņēmumam pārstāvja norīkošana izmaksā loti daudz. Manuprāt, priekšlikums vēl joprojām ir uz galda, un mēs visi Komisijā vēlētos, lai tas tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk. Domājams, Padomē bija vairākas diskusijas un bloķēšana, bet diskusijas ir atsākušās, tāpēc varam cerēt, ka tas uzlabos situāciju. [15:54:33] Speaker 3 [FR] lietas notiks ātrāk, un iespējams, jūs to jau zināt, ka kā daļu no Cirkulārās ekonomikas likuma Komisija gatavo plašāku, nozīmīgāku obligāto pārstāvniecības sistēmu reformas. Šī reforma būs vērsta uz vienkāršošanu, harmonizāciju un digitalizāciju. Tādējādi mēģināsim piedāvāt sistemātiskāku risinājumu šai grūtībai. Paldies. [15:55:05] Speaker 1 [RO] Jā. Paldies daudz. Protams, vienmēr var darīt labāk, un ceru, ka virzāmies šajā virzienā, jo, kā es jau teicu, slogs – un, nu, mazā un vidēja izmēra uzņēmumu gaidījums ir regulēt un vienkāršot lietas. Protams, bez deregulācijas, jo labi, ka tomēr ir regulēta tirgus. Es vēlētos pateikt pateicību pētniekam Timothijam Youngam un Digi Grău komitejas pārstāvei, un ceru, ka, kā jūs teicāt, madam, mēs varētu panākt labākus rezultātus. Es žēl, ka komitejas priekšlikums tika atsaukts dēļ padomes radītās strupceļa situācijas, bet es ceru, ka mēs vēl varētu atrast risinājumu un turpināt darbu. Gribu jums atgādināt, ka mums tagad ir svarīga debates, varu teikt – ļoti svarīgs seminārs par digitālās taisnīguma likumdošanas aktu, par to, kā var efektīvi aizsargāt tiešsaistes patērētājus, nodrošinot saskaņotu mijiedarbību ar esošo likumdošanu. Mums arī ir, un vēlētos sveikt šeit ekspertus, ieskaitot tos, kas pievienojas tiešsaistē, paldies, ka piedalāties šajā seminarā. Šī semināra mērķis ir apmainīties viedokļiem par to, kā nākamais digitālās taisnīguma likumdošanas akts var pastiprināt tiešsaistes patērētāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar esošo ES acquis. Gribu arī jums paziņot, ka darba grupa tiek organizēta IMCO komitejas tematiskā departamenta; darba grupa ir sadalīta divās diskusiju grupās. Pirmā apaļā galda diskusija, pirmais debates, ir par patērētāju aizsardzības pārskatīšanu digitālajā laikmetā, un šeit mums ir Profesore, Doktore Emilia Miscenic, Rijekas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore – viņa ir tiešsaistē, ja ir pieslēgusies, pēc 10 minūtēm. [15:57:17] Speaker 2 [RO] 16. [15:57:18] Speaker 1 [RO] Tagad runās profesors doktors Pēteris Rozs, komercijas civiltiesību un informācijas tiesību profesors Oldenburga Universitātē, viņam ir līdz 10 minūtēm, pēc tam, kā es domāju, varēs iejaukties citi Eiropas Parlamenta deputāti. Es saprotu, ka arī profesore Emilija Misenečiča, profesore Rijekas Juridiskajā fakultātē, ir pieslēgusies. Es aicināju jūs, profesor! [15:57:41] Speaker 3 [EN] Paldies, vai mani labi dzirdat, godājamā priekšsēdētāja kundze, godājamie komitejas locekļi, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji, dāmas un kungi, man ir gods piedāvāt šo informatīvo ziņojumu, ko IMCO komiteja lūdza par nozīmīgiem horizontāliem jautājumiem, kas saistīti ar nākamo digitālās taisnīguma aktu, nosaukums — no vidējā līdz neaizsargātajam patērētājam digitālajā vidē, eee, eee, atspoguļo centrālo jautājumu, ko es plānoju apspriest, proti, vai pašreizējie ES patērētāju tiesību kritēriji un definīcijas, piemēram, vidējais un neaizsargātais patērētājs, vēl joprojām ir piemēroti digitālajā vidē, lūdzu, nākamā slaida. Lūdzu, ļaujiet man vispirms īsi iepazīstināt ar šīs prezentācijas struktūru. Es sāksu ar ļoti īsu politiskās trajektorijas pārskatu, kas noveda pie digitālās godīguma likuma. Tad es pāriesu pie prezentācijas būtības, kurā es aplūkošu kritērijus, īpaši Eiropas Savienības Tiesas tiesu prakses kontekstā, un otrajā solī – digitālo vides kontekstā, kur diskutēsim par jaunajiem veidojošajiem jēdzieniem, kā digitālā ievainojamība un digitālā asimetrija. Beigās mēģināšu piedāvāt dažas politiskās rekomendācijas un iespējas attiecībā uz iespējamiem kritēriju atjauninājumiem. Tāpēc, kā visi zināt, DFA ierosmes projekts neizcēlās no tukšuma. 2020. gadā jaunajā patērētāju politikai Komisija pārbaudīja, vai ir nepieciešami papildu likumdošanas akti, lai nodrošinātu līdzvērtīgu patērētāju aizsardzību gan tiešsaistes, gan tiešsaistes ārpus tās transakcijās, pēc tam Komisija uzsāka digitālās godīguma atbilstības pārbaudi, ko sekoja sabiedriskā konsultācija. Rezultāti tika publicēti 2024. gada oktobrī, un pēc tam 2025. gadā sekoja sabiedriskā konsultācija par nākamo digitālās godīguma aktu. Kā redzams šajā slaidā, lielākā daļa atbildējušo bija patērētāji un pieņēma un atbalstīja jaunās noteikumus par tumšajiem modeļiem, atkarību izraisošo dizainu, personalizāciju, kaitīgo ietekmētāju mārketingu un tā tālāk. Tomēr lielākā daļa respondentu [16:00:15] Speaker 3 [EN] neizteica nekādu viedokli par mūsdienās apspriestojam horizontālajām atskaites vērtībām, tātad nākamā loksne, lūdzu. Īsiens par fitness check, jo mēs visi esam iepazinuši ar šiem rezultātiem. Pamatojoties uz šiem pieciem pārbaudītajiem kritērijiem, ko var redzēt šajā slaidā, tika pārbaudīta negodīgo komercprakšu direktīva, patērētāju tiesību direktīva un netaisnīgo līguma noteikumu direktīva, un kopējais secinājums ir, ka pašreizējā ES patērētāju tiesību likumdošana ir kopumā efektīva, taču tās efektivitāte ir ierobežota augsta juridiskās fragmentācijas līmeņa dēļ. Pašu direktīvu savstarpējā saskaņotība ir labi, bet ārējā saskaņotība, īpaši ar DSA, DMA, AI likumu un līdzīgiem, rada problēmas. Efektivitāte cietusi no lieliem atšķirībiem uzņēmumu atbilstības izmaksās, un tadēļ tiešsaistes patērētājiem nodarītā kaitējuma apjoms tika novērtēts ap 7,9 miljardus eiro gadā. Kopējais diagnozes secinājums ir ļoti skaidrs: direktīvas mērķi joprojām ir ļoti aktuāli, taču juridiskā fragmentācija, patērētāju digitālā ievainojamība un vāja īstenošana apdraud šos mērķus. Tagad mēs pievēršamies ziņojuma būtībai, kur pirmajā kārtā jāatšķir patērētāja definīcija un atskaites punkts. Patērētāja definīcija tiek izmantota, lai noteiktu attiecīgā likumdošanas tiesisko aktu personisko darbības jomu, savukārt atskaites punkts tiek lietots kā interpretācijas instruments, kas palīdz noteikt patērētāja tiesību aizsardzības līmeni. Viena pusei mums ir šī patērētāja juridiskā definīcija, ko nosaka divi kumulatīvi kritēriji: personas un funkcionālie kritēriji. ES patērētāju direktīvās patērētājs vienmēr ir fiziska persona, kas rīkojas ārpus komercdarbības, profesionālās vai uzņēmējdarbības. Kad persona ir noteikta kā patērētājs, varam runāt par atskaites punktu un patērētāja stāvokli konkrētā juridiskajā darījumā. Kā redzat slaidā, 90. gados Tiesa [16:02:54] Speaker 3 [EN] Tiesas šodien ir izveidojusi objektīvu vidējā patērētāja standartu – cilvēku, kurš ir samērā labi informēts, samērā uzmanīgs un apdomīgs, un tas tika panākts, balstoties uz tā sauktā homo economicus doktrīnu un informācijas paradigmu, proti, aplūkojot patērētāju kā personu, kas pieņem racionālus un informētus lēmumus un izvēles, pamatojoties uz pieejamo un caurspīdīgo informāciju. Vēlāk tas tika kodificēts Netīšām komercprakšu direktīvā (UCPD) kopā ar palīgstandartu īpaši neaizsargātiem patērētājiem. Šodien mēs pārdomājam, vai šie senāk noteiktie kritēriji vēl atbilst patērētāju vajadzībām digitālajā vidē, kuru veido algoritmi, personiskas rekomendācijas, datu balstīta personalizācija un tā tālāk. Ehm, nākamā loksne, lūdzu. Eiropas Savienības Tiesas tiesību prakse stingri balstās uz objektīvo vidējā patērētāja standartu, un tas piemēro arī citiem ES patērētāju aizsardzības direktīvām, piemēram, par nevienlīdzīgām līguma nosacījumiem, patērētāju kredītu vai patērētāju tiesību direktīvām. Tomēr, kā jau minēts, patērētāju aizsardzības līmenis var atšķirties atkarībā no konkrēta gadījuma faktiskajām apstākļiem, un tiesu prakse ir parādījusi noteiktu elastīgumu, pielāgojot vai koriģējot šo standartu. Piemēram, šeit jūs varat redzēt tikai dažus izvilkumus no dažādiem lietām, ieskaitot slaveno "Oceano Grupo" lietu, kurā tika runāts par nelojālu līguma noteikumu interpretāciju vai arī par lietu sēriju, kas saistīta ar nelojālu līguma noteikumu interpretāciju kredīta vai hipotēku līgumos. Tiesa secināja, ka šis vidējais patērētājs ir vājākā stāvoklī salīdzinājumā ar tirgotājiem gan pārrunu spēku, gan zināšanu un pieejamās informācijas līmeņa dēļ. Šeit, piemēram, mēs varam redzēt Spānijas Duarte Juero lietu, kas saistīta ar preču neatbilstību, un Tiesa uzskatīja, ka patērētājs, kurš savā civillietas procesā neizvirzīja vienu no savām tiesībām, nebija par tām informēts. [16:05:30] Speaker 3 [EN] viņas tiesību, tāpēc šis pamatā mums parādīja, ka kritērijs jau praktiski ir konteksta jutīgs un ka pastāv iespēja šo Tiesu tiesas praksi kodificēt, saglabājot mērķa standartu, iekļaujot apstākļus, arī digitālos, kas var pārvērst vidējo patērētāju vājākā, pat patvēruma meklētāja pusē. Nākamā loksne, lūdzu. Kas mūs atved pie patērētāja, kurš ir jutīgs pret ietekmi, kritērija, kuru pašlaik atzīst patērētāju tiesību direktīva (UCPD), AI akts, Apvienotās Karalistes akts un citi līdzīgi, bet nesekmīgi regulējumi un uzmanību velta galvenokārt personīgajām iezīmēm, kā redzams šajā loksnē, piemēram, garīgajai un fiziskajai veselībai, vecumam, naivumam, kamēr mazāk uzmanības pievērš ārējiem faktoriem, kuri prasa īpašu uzmanību, it īpaši runājot par digitālās vides izaicinājumiem. Nākamā loksne, lūdzu. Šajā sakarā, saskaņā ar BUC ziņojumu par 2021. gadu, digitālā ievainojamība un saistītā digitālā asimetrija B2C attiecībās ir saistīti jēdzieni, un ievainojamība tieši izriet no digitālo tirgu strukturālās arhitektūras un tajās izmantotajām digitālajām tehnikām — proti, negodīgajām manipulēšanas praksēm, kas padara patērētāju digitāli ievainojamu un bieži noved pie transakciju lēmumiem, kas nav ne informēti, ne racionāli. Ee, asimetrija B2C attiecībās un digitālajos vidē pieaug, un tas, protams, arī ir atzīts, kā redzams no piemēriem un Eiropas Savienības Tiesas jurisprudences izvilkumiem, kas atzīst šo tehniku ietekmi uz patērētāju lēmumiem tiešsaistē. Šeit varam redzēt vairākus gadījumus, bet, iespējams, laika ierobežojuma dēļ, minēšu tikai Compass Banku, kas tika minēta iepriekšējā slaidā, kur atzīts, ka vidējā patērētāja kritērijs neizslēdz iespēju ņemt vērā [16:08:09] Speaker 3 [EN] eh kognitīvo noviržu ietekmi eh uz vidējo patērētāju eh nākamā slaida lūdzu. Tāpēc, ziņojumā es ieteikumu atjaunināt gan vidējā, gan neaizsargātā patērētāja standartus, saglabājot Eiropas Savienības Tiesas noteikto standartu, bet papildinot ar kritērijiem, kas atspoguļos digitālās vides izaicinājumus, un to darot, ieviešot jaunas koncepcijas, kā digitālā neaizsargātība un saistītā digitālā asimetrija, jo skaidri redzams, ka tās var ietekmēt gan vidējos, gan neaizsargātos patērētājus digitālajā vidē. Lūdzu, nākamais slīdris. Protams, regulēšanas veids būs atkarīgs no akta formas. Manā uzskatā, sākotnējā ideja par juridiskās fragmentācijas novēršanu, izmantojot sistēmisku attiecīgo direktīvu atjaunošanas pieeju, šķiet, ir tikuši pamests. Neatkarīgi no tā, kādā virzienā tiks turpināts, likumdevējam ir jābūt uzmanīgam, nodrošinot ārējo saskaņotību ar digitālo, jo visi zināt, ka tas var ietekmēt likumdošanas ieviešanu. Lūdzu, nākamais slīdris. Šeit ir galvenie secinājumi, ko es jau esmu minējis. Laika ierobežojuma dēļ tos neatkārtošu. Paldies par uzmanību un arī paldies par iespēju man, kā neaizsargātam patērētājam, runāt tiešsaistē saistībā ar manām invaliditātes problēmām. Ļoti paldies par šo iespēju un par jūsu uzmanību. [16:09:52] Speaker 1 [EN] Paldies. [16:09:53] Speaker 1 [RO] Liels paldies, un es ceru, ka paliksiet ar mums, jo kolēģu uzstāšanās tiks paredzēta, kā jūs arī redzējāt. Profesores Emilijas Mișeničas pētījumi ir vērsti uz Eiropas privāto tiesību, antidiskriminācijas tiesību un patērētāju tiesību jautājumiem. Tagad man ir prieks aicināt profesoru Peteru Rotu, Oldenburgas Universitātes civiltiesību, komerctiesību un informācijas tiesību profesoru. Viņa ieguldījums noteikti bagātinās šo debates. Viņa pētījumi ir vērsti uz digitalizācijas ietekmi uz privāto tiesību, ilgtspējību un patērētāju tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanu. Jums ir 10 minūtes, profesore. [16:10:42] Speaker 1 [EN] Liels paldies, godā priekšsēdētāja, godā kolēģi, dāmas un kungi. Mans uzdevums ir apskatīt dažus konkrētus digitālās taisnīguma likuma aspektus, un iespējams, ka visi zināt, ka digitālās taisnīguma likums vai tā projekts tika nopludināts vislabākajā iespējamajā brīdī, proti, pēc tam, kad esam sagatavojuši savas prezentācijas. Man bija desmit minūtes, lai pārskatītu to, un mēģināšu atsaukties uz to, ko es redzēju, un ko es piedāvāju. Lūdzu, nākamā lapa. Tāpēc man nav jāatkārto visas DFA mērķus. Gribēju tikai pieminēt, ka lielākā daļa no tiem — juridiskās noteiktības palielināšana, juridiskās fragmentācijas samazināšana, beržu novēršana, juridiskā regulējuma vienkāršošana — būtu izdevīgi visiem, gan patērētājiem, gan tirgotājiem, kuriem būtu skaidrāks darba ietvars, un, protams, iekšējai tirgū. Un, protams, viss tas vajadzētu notikt ar augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Lūdzu, nākamā lapa. Tas, ko es gribu darīt, ir apskatīt trīs prakses: *dark patterns*, mārketinga un personalizācijas prakses, kā arī dažus praktiskus aspektus, piemēram, pierādījumu slodzi un precizitātes prasības maziem tirgotājiem. Es tās apskatīšu, identificējot likumdošanas spraugas un neapšaubāmības, iespējamas berzes ar citiem likumiem, un pēc tam piedāvāšu dažas iespējamās atrisinājumus. Lūdzu, nākamā lapa. Tāpēc sāksim ar tumšajiem paraugiem. Protams, mums ir ir dažas esošas likumdošana, bet tās aptver tikai dažus aspektus. DSA aptver tikai tiešsaistes platformas, patērētāju tiesību direktīva aptver tikai finanšu pakalpojumu attālinātās pārdošanas, bet AI likums aptver tikai mākslīgā intelekta radītos tumšos paraugus. Jautājums, vai UCPD tos aptver vai kādā mērā, ir ne tikai akadēmisko diskusiju, bet arī jau pretrunīgas tiesu prakses priekšmets tiesu zālēs. Tas pats, protams, attiecas arī uz datu aizsardzības likumdošanu, GDPR, kur tumšie paraugi var ietekmēt brīvu un informētu piekrišanu, bet cik lielā mērā tie to daro un kāds ir atskaites punkts, atkal ir ļoti strīdīgs jautājums. [16:12:59] Speaker 1 [EN] lūdzu, nākamā slaida. Visi skaidri redz nepieciešamību regulēt tumšos parauga izmantošanu, īpaši konsultācijās iesaistīto personu un iespējamo risinājumu, un tas ir tas, ko, pēc manām domām, Komisija ir izvēlējusies: skaidru aizliegumu Necaunīgās komercprakses direktīvā, parauga sarakstu ar tumšajiem paraugiem, lai konkretizētu šo plašo jēdzienu un sniedzot norādes tirgotājiem, īpaši, ko viņi drīkst darīt un ko nē. nē, un lai Komisijai ir pilnvaras tālāk konkretizēt dažādos šo tumšo paraugu veidus un tipus delegētajā likumdošanā. Ko vēlētos piebilst, un ko vēl neesmu redzējis, ir arī mēģinājums standartizēt noteiktus juridiskos prasības tur, kur nav nepieciešams atstāt radošumu tirgotājiem. Manu galveno piemēru būtu sīkdatņu banners – nesaprotu, kāpēc katram jābūt atšķirīgam. Paldies. Nākamais punkts: ietekme mārketingā, kas vēl nav skaidri aptverta ES līmenī, bet, protams, Nepieklājīgo komercprakses direktīva (UCBD) attiektos arī uz ietekmi mārketingā, jo ietekmi var veikt tirgotāji. Jautājums ir, kādās apstākļos tie tiek uzskatīti par tirgotājiem un ko tie tieši ir jāatklāj, lai norādītu, ka izmanto komercsaziņu. Šeit jau varam redzēt lielu juridisko fragmentāciju gan Eiropas Savienības ietvaros, gan pat dalībvalstu līmenī – ar Spānijas likumdošanu, kas radīta audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas transponēšanai, ar Vācijas speciālo noteikumu Vācijas netaisnīgo komercprakses likumā, ar visaptverošāko sistēmu Francijā un ar atšķirīgo nacionālo tiesu praksi. Lūdzu, nākamā loksne. Atkal ir skaidrs regulēšanas nepieciešamības jautājums, un esmu redzējis, ka tas jau ir ierosinājumā, tāpēc mums ir nepieciešama īpaša noteikuma, kas skaidri definē, kas ir tirgotājs un ko tieši ir jāatklāj. Es arī atbalstītu atklājumu standartizāciju: ko tieši ir jāpasaka? [16:15:32] Speaker 1 [EN] komisija piedāvā divas idejas, kuras var izmantot: reklāmu un komercio sadarbību, ko es uzskatu par lielisku ideju. Turklāt ir noteikti aspekti, īpaši no Francijas likuma, kurus vērts pārņemt, piemēram, īpašu aizsardzību nepilngadīgajiem pret ietekmi un īpašas jomas, kurās šī ietekme izpaužas, proti, ļoti riskantās jomas: tas var attiekties uz veselību vai finanšu pakalpojumiem, kur tirgvedības ietekme var nebūt piemērota. Tāpēc varētu būt noteikti aizliegumi, un tie jau ir ierosinājumā. Cits aspekts, kas ir radies un ko es arī esmu novērojis, ir tas, ka vajadzētu būt skaidram, ka tirgotāji, kas izmanto ietekmētājus savu produktu reklamēšanai, ir atbildīgi par saviem darbiem. Viņiem būtu jābūt, piemēram, pienākumam mācīt tiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un viņi būtu atbildīgi, ja neievēro noteikumus. Personizētās cenas, mana mīļākā tēma. Pastāv dažas skaidra likumdošana, bet parasti to uzskata par nepietiekamu, jo patērētāju tiesību direktīvā un patērētāju kredīta direktīvā ir tikai formāli informācijas pienākumi, kas norāda, ka tiek lietotas personizētās cenas, bet ne kā. Tādējādi patērētāji patiesībā nevar saprast, ko tas nozīmē. Turklāt, runājot par nevēlamo komercprakšu direktīvu (UCBD), pastāv juridiskā nenoteiktība. Daži ir ierosinājuši personizēto cenu pielāgošanu apstrādāt kā būtisku informāciju attiecībā uz maldinošu izlaidi, bet tas nekad nav ticis pārbaudīts tiesā, tāpēc mēs to nezinām. Noteikti ir nepilnības, jo CRD un CCD neaptver visu. Tādējādi ir nepieciešama regulēšana. Iespējamie risinājumi, protams, radikālākais būtu pilnīga personizēto cenu aizliegšana, ko patiesībā vēlētos vairums respondentu. Mazāk radikāls risinājums būtu opt-in vai opt-out sistēma, kurā būtu iespējams izvēlēties nebūt pakļautam personizēto cenu praksēm. Vismaz varētu... [16:17:59] Speaker 1 [EN] un tas ir tas esmu redzējis ierosinājumā, ka vajadzētu aizliegt izmantot jutīgos datus personalizācijai un nedrīkstētu mērķēt uz nepilngadīgajiem ar personalizācijas praksēm. Protams, ja to darītu, vajadzētu pielāgot arī citus likumdošanas aktus – patērētāju tiesību direktīvu un CCD atbilstoši. Personificēta reklāma, nākamā slaida. Līdzīga problēma, protams, ir arī GDPR un noteikta datu aizsardzības likumdošana fona līmenī, jo personificēta reklāma nozīmē, ka kāds jau iepriekš ir iegūstījis personas datus, bet tas notiek daudz agrāk par pašu reklāmu, un visi zina, ka neviens nelasa datu aizsardzības deklarācijas, tāpēc tas nav īpaši noderīgs. Citādi, cik tā varētu būt aptverts ar netaisnīgās komercprakses direktīvu, ir diezgan neskaidrs, un šeit varētu būt agresīvas prakses, tomēr tā nekad nav ticusi pārbaudītai tiesā. Cilvēki jūtas, ka ir nepieciešama regulēšana un iespējamie risinājumi. Nākamā slaida: līdzīgi ir arī runājot par personificētu cenu noteikšanu. Varētu būt opt-in vai opt-out sistēma, vai vismaz aizliegums izmantot jutīgos datus un aizliegums personificētai reklāmai pret nepilngadīgajiem. Pēdējos divus punktus esmu redzējis ierosinājumā, bet, diemžēl, ne pirmo. Nākamā slaida: praktisko aspektu ziņā viss balstās un kritas šajā [16:20:25] Speaker 1 [EN] tātad noteikti ir nepieciešama regulēšana, īpaši arī attiecībā uz vienlīdzīgu spēli starp dažādām dalībvalstīm. Lūdzu, nākamā slaida. Domāju, ka vispārīgāko iespējamo risinājumu, kas man šķiet vispārāk ticamākais, būtu sekošana Produktu atbildības direktīvas modelim, kura ir tikusi reformēta un risina tieši tādu pašu problēmu — melnās kastes jautājumu attiecībā uz viedajiem produktiem utt. Tāpēc būtu jābūt tiesībām uz atklāšanu, piemēram, gadījumā, ja pretenzents pierāda, ka ir izmantots tumšais modelis vai cenu personalizācija, un redzams, ka jūs, piemēram, redzat dažādas cenas, bet to nevar izskaidrot, tāpēc ir diezgan ticami, ka aizmugurē notiek kaut kas vēl. Un tad arī sankcijas, ja tirgotājs neatklāj savu tīmekļa dizainu. Ir arī jautājums par pierādījumu standartu: cik lielā mērā jums ir jāpierāda tiesai? Vai jums ir jāpierāda pilnīgs pierādījums, vai arī pietiek ar ticamību, ka aizmugurē ir tumšais modelis? Atkal — dažādi standarti dalībvalstīs. Lūdzu, nākamā slaida. Mēs tikko esam runājuši par MMS, bet man ir arī jautājums par maziem tirgotājiem. Daudzi mazie tirgotāji pats savu tīmekļa vietni neprojektē, bet iegādājas to no pārdevējiem, piemēram, no Shopify, un viņi ne obligāti zina, ko darījuši. Viņiem varbūt nemaz nav zināms, ka aizmugurē ir tumšais modelis vai personalizācijas prakse. Un jautājums ir: vai mums ir jāaizsargā šie tirgotāji kādu veidu? Un iespējams risinājums — arī esmu redzējis to priekšlikumā — ir iespēja vērsties ar prasību pret trešo puisi, kas varētu būt pārdevis viņiem vai projektējis viņu tīmekļa vietni, iekļaujot tumšo modeli vai likumīgu personalizācijas praksi. Tas ir sistēmas veids, ko atrodam Preču direktīvā, kā arī Digital content un Digital services direktīvā, un ir jēga iesaistīt šīs trešās personas sistēmā. Varbūt pat vēl tiešāk, līdzīgi kā Produktu atbildības likumā, iekļaujot trešās personas kā atbildīgās par tumšo modeli pašā sākumā, un ja [16:22:47] Speaker 1 [EN] jūs varat tās tieši mērķēt, varat atrisināt problēmu pašā saknē, nevis tikai tās daudzajās izpausmēs, bet tas nav ierosinājumā. Turklāt varētu apsvērt nedaudz atvieglotu atbildību, ņemot vērā, ka UCBD ir objektīvs tiesību akts, tāpēc pietiek ar pārkāpumu, bet nav nepieciešams pierādīt neglīžu, lai atbildību piemērotu. Taču tas ir politisks lēmums. Pēdējā lieta, es vienkārši vēlējos pieminēt, vienkāršošanas darba kārtības ietvaros, ka skaidri aizliegumi un skaidri standarti varētu arī samazināt pārpratumu un sarežģītību, līdz ar to arī transakciju izmaksas. Tas padarītu dzīvi vienkāršāku un varētu arī radīt līdzvērtīgāku spēles lauku starp lielajiem un mazo tirgotājiem, jo lielie tirgotāji var atļauties personalizācijas prakses, ko mazie tirgotāji varētu nevarēt darīt, un lielie tirgotāji varētu to arī darīt. radīt tumšās shēmas savās tīmekļa vietnēs, ko mazie tirgotāji varbūt nespēs izdarīt, liels paldies. [16:24:03] Speaker 1 [RO] mana uzstāšanās, paldies, profesorātā! Tikko klausījos profesores Emilijas, ceru, ka viņa ir šeit ar mums, un pēctecības Pītera Rūta. Tagad, dārgie kolēģi, saskaņā ar „cash di“ principu, ja kāds vēlētos iejaukties, labi. [16:24:28] Speaker 1 [EN] Dora David, paldies, priekšsēdētāj kungs, ļoti paldies par detalizētajiem pārskatiem. Ļoti noderīgi ir redzēt problēmu un iespējamo risinājumu kopsavilkumu. Man ir jautājums par to, kā mēs varam nodrošināt, ka risinājumi būtu nākotnes pierādīti, jo es domāju, ka mums jau ir tāds risinājums: pamatprincipos balstītie patērētāju tiesību likumi. Jūs minējāt netaisnīgās komercpraktikas direktīvu (UCPD) runājot par tumšajiem modeļiem. Es domāju, ka tie skaidri aptver tumšos modeļus, jo tie mudina patērētāju pieņemt transakcijas lēmumu, ko viņš nebūtu pieņēmis, ja būtu zinājis par dizainu. Paplašinot melno sarakstu, kas, šķiet, ir DFA piedāvātais risinājums, jūsu viedoklī, kā nodrošināt, ka likums būtu nākotnes pierādīts un to nebūtu jāatjaunina ik pēc diviem minūtēm? Jūs zināt, šajā gadījumā norādījumi ir elastīgāki, un es vēlētos nodrošināt, ka netiek zaudēta elastīgība principos balstītā režīmā, ko mēs jau tagad esam. Paldies. [16:25:44] Speaker 1 [RO] Liels paldies, SND Crystal [16:25:48] Speaker 1 [EN] jums vispirms ļoti pateicos par jūsu mūsdienīgo un noderīgo prezentāciju mēs esam ļoti ieinteresēti un ceram, ka nākotnē būs loti veiksmīga sadarbība ar DFA. Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par vidējo un neaizsargāto patērētāju, es domāju, ka esmu arī nepilnīgi pārliecināts, ka — kā jūs teicāt, profesore — es arī neesmu pārliecināts, ka šāds skatījums uz patērētājiem šodien ir tik pamatots. Es neuzskatītu sevi par neaizsargāto patērētāju — es esmu labi izglītots, protu lasīt, rakstīt un saprast dažādas valodas utt. tomēr pat es reizēm nonāku grūtībās, kad pērku preces tiešsaistē, kad mani kādu veidu maldina. Tātad jautājums ir: godīgi sakot, vai mēs iespējams vajadzīgi pārskatām šo jēdzienu — nevis runājam par vidējo un neaizsargāto patērētāju, bet vienkārši par patērētājiem un nodrošināt, ka mēs esam aizsargāti neatkarīgi no situācijas. Tas attiecas gan uz tumšajām mākslām, gan arī uz to, vai šī interneta veikals ir, jums zināms, reizēm es pērku un domāju, ka pērku no Dānijas interneta veikala. Protams, esmu iemācījies dažas trikas, kā to pārbaudīt, bet tomēr arī šeit varu tikt apmānīts. Tātad domāju, ka man būtu jāatbild uz šo jautājumu, bet es domāju, ka šodien, būt patērētājam un digitālam, un pērkot tiešsaistē, jums nav tādas pašas aizsardzības kā fiziskajā pasaulē. Ja iepērkat preci un tā ir salūzusi, ieejat veikala, kur agrāk varējāt iet, un jūs varējāt ar viņiem parunāt, viņi jums paskaidrotu jūsu tiesības utt. Jums bija ar ko runāt. Šodien jums tas neizdodas — jūs nevarat nepieciešamības gadījumā sazināties ar kādu, jūs nesaņemat atbildi vai arī saņemat atbildi, kas varētu būt ģenerēta ar čatbotu, un tā var tikt izmantota jebkādiem mērķiem, un jūs nezināt, kur jūs stāvēt, ja jums vajadzētu atgriezt preces, kaut arī arī šajā jomā mums ir bijusi labi izveidota aizsardzība. Tātad mans jautājums ir: vai mēs vispār vajadzīgi turpinām runāt par vidējo un neaizsargāto patērētāju, vai arī vienkārši runājam par patērētājiem? Un arī par visām labajām ierosinātajām idejām. [16:28:13] Speaker 1 [EN] mēs tikko dzirdējām, protams, otro priekšnesumu par aizliegumiem un personīgo cenojumu utt. arī es šajā jautājumā apsveru, nu labi. Ja mēs izvietosim lietas uz saraksta un aizliegsim tās, vai tad nepastāv risks, ka veikalnieki vai platformas tikai izgudros jaunus rīkus, kas padarīs lietas vēl grūtākas? Es patiesi nezinu, man ir šaubas. Es tiešām baidos, ka mēs nevarētu panākt labāku patērētāju aizsardzību, kad tie iepērkoties tiešsaistē arī riskē, bet arī baidos, ka, ja mēs būsim pārāk precīzi, tas arī varētu būt ērti. Mēs esam redzējuši piemērus, ka tiklīdz mēs izdomājam kādu ideju, viņi atrod veidus, kā to padarīt ērtu, un tādēļ es mazliet šaubos par konkrētu lietu aizliegšanu. Tāpat arī runājot par Digitālo pakalpojumu aktu, kad runājām par tumšajiem modeļiem, tas bija vispārīgāk, jo ir grūti aprakstīt to tā, lai aptvertu visu, tādēļ labāk ir lietot šo terminu un tad ļaut tiesām palīdzēt mums izlemt, izskatot lietas. Tāpēc man ir šaubas. Es vēlētos dzirdēt jūsu viedokli par to, kā jūs uz to skatāties, bet vispār man ir tāds iespaids, ka mēs patērētājus tiešsaistē aizsargājam nepietiekami, un jautājums ir, ka ir grūti atrast pareizo veidu, pareizo līdzsvaru, kurā mēs negribam iznīcināt labos cilvēkus, bet gribam nodrošināt, ka ļaunie cilvēki tiek apturēti, un mēs jau daļēji to risinājām Digitālā pakalpojumu aktā, bet kopumā man šķiet, ka mēs vēl jāpanāk, ka būtu iespējams sazināties ar veikalu, arī ja tas ir tiešsaistē. Liels paldies, liels paldies Kristāle. — Renew. Jā, varbūt īsa piezīme. Paldies par priekšnesumiem. Man arī ir jautājums par atbildi uz jautājumu, kāpēc neaizsargāt visus patērētājus un kāpēc nebija atšķirības priekšnesumā? Tajā teikts: "Nepadodies atpakaļ", bet man šķiet, ka šobrīd tiešām visi patērētāji ir apdraudēti, ja varam tā teikt. [16:30:45] Speaker 1 [EN] un, otrpus, jums, protams, ir jānosauc kādu, protams, iekš muitas noteikumu, ar atbildīgo personu sarunām, kādas grūtības jūs redzat tagad ar īstenošanu? Paldies. Labdien, paldies par ļoti interesantajām prezentācijām. Es domāju, skatoties no mūsu grupas vai līgas perspektīvas, ko mēs redzējām, varu teikt, ka esam diezgan izjautāti par dažiem lietām, ko esam redzējuši. Domāju, it īpaši runājot par tumšajiem modeļiem un konkrēti par atkarību izraisošo dizainu, mēs šajā komitejā daudzkārt ir atzinīgi, ka tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan mūsu veselībai, gan demokrātijai — ne tikai bērniem, ne tikai jutīgajiem patērētājiem, bet ikvienam patērētājam. Nav neviena, kurš spētu pretoties šādiem manipulējošiem trikiem. Tādējādi, pēc maniem spriedumiem, būtu vēsturisks kļūdījums, ja tas paliktu tā, kā ir. Bet tagad man ļoti, ļoti interesanti ir dzirdēt, kā mūsu eksperti to vērtē, jo tas, ko tagad redzējām līgā, ir tas, ka — tā, kā vēlējās tehnoloģiju kompānijas — būs iespēja atteikties, nevis automātiska piekrišana. Es neredzu citu veidu, kā šī lieta praktiski izskatīsies, kā vēl vienu muļķīgu sīkdatņu banneri, kur pirms jebkuras vietnes vai lietotnes lietošanas jums būs jāklikšķina, kādas atkarību izraisošas iezīmes jūs vēlies vai nevēlies. Mēs jau zinām, kā tas praktiski izskatīsies, un domāju, ka tas būs briesmīgi. Bet ja jums ir kādi citi redzējumi, kā šī lieta varētu izskatīties, ļoti interesanti būtu to dzirdēt. Un arī — kā jūs vērtējat faktu, ka visai varbūt visekstrēmākie sociālo mediju algoritmi, kas ir visatkarību izraisošākie lietojumi, ko mēs redzam, visdrīzāk netiks aptverti ar jaunāko likumu vai vismaz netiks regulēti? Un arī runājot par netaisnīgām praksēm, šķiet, ka Komisija izvēlējās galvenokārt koncentrēties uz caurspīdīgumu, nevis mēģināt ierobežot šīs dinamiskās cenoteikšanas prakses. [16:33:08] Speaker 1 [EN] any studies that you know of that transparency will actually support consumers uh uh and whether that's uh that's a good idea um once again I think if we if we don't uh take these steps right now we're making a historical mistake as uh as Europe uh both in uh failing to protect our consumers but also protecting our democracy so curious what will actually come out on Wednesday thank you very much mulțumesc [16:33:36] Speaker 1 [RO] și acum dacă doamna profesor Emilia Mișcenic este încă conectată o rog să dea răspuns și după aceea domnul profesor Peter Rut [16:33:51] Speaker 1 [EN] uh thank you very much um thank you for your questions uh which are uh not only interesting but they are really to the point I actually agree with the with your uh statements and um maybe this was misunderstood in the presentation because as I said in the briefing I I actually do recommend that this average consumer benchmark which needs to be updated and which was created by the court of justice uh needs to be updated in the sense of uh acknowledging that we are as you said and explain uh all vulnerable uh digitally uh but when it comes to vulnerability um and um I was of course thinking a lot about it reading a lot about it this distinction as you said between um vulnerable and average consumer which um exists in the from unfair commercial practices directive um I wrote about it years ago that we have to make this distinction between digital vulnerability and uh consumer vulnerability as um prescribed by the uh unfair commercial practices directive because um under commercial practices directives um consumer vulnerability is uh focused on these certain certain personal characteristics uh where we look as I said informative we look at the age and usually what is meant of course under consumer which are particularly vulnerable are children are elderly people and there are studies actually studies from the European Commission um years ago um um covering uh practices online and showing that um there is actually a distinction between average and and vulnerable consumer and that digital techniques unfair um commercial practices affect vulnerable consumer more than than average consumer although uh this is very very interesting discussion and we should really think about as you said whether we should change the legislation uh to to merge to merge it all on Thursday I don't know whether you have noticed there was a orcla case uh the the judgment came after our briefing uh where the court of justice uh which I said said um explained the benchmarks came up with the interpretation of the notion of the definition of the consumer and [16:36:34] Speaker 1 [EN] attiecīgi attēls atkal bija atšķirība tur bija vidējais patērētājs, bet tad tika interpretēts, ka šis vidējais patērētājs var ietvert arī, kā jūs minējāt, jutīgus patērētājus, piemēram, bērnus, lai arī tas bija lieta par ziepju dizainu, kas var maldināt ar iepakojumu, bērnus mēs pēc analogijas varam pielietot arī digitālām vājībām un teikt, ka ir kategorijas, kā arī tiesa minēja, ka šo kategoriju maldināšanas risks pastiprinās, kad runa ir par šīm kategorijām, tāpēc es neesmu pārliecināts, vai esmu izdevies izskaidrot, bet man liekas, ka pamatā mēs esam vienisprātis šajos jautājumos, ka, kā jūs teicāt, abi esam visi jutīgi digitāli un atklāti dažos gadījumos, protams, tas ir atkarīgs no konkrētas lietas. Paldies, paldies loti. Tagad, dārgais profesore Rot, nu jā, paldies par šiem izaicinājuma jautājumiem. Ļaujiet man sākt ar to, ka es norādīju savā īsajā prezentācijā, ka es varētu iedomāties augstāku aizsardzību dažos jautājumos, un jautājums vienmēr ir – vai jūs vēlaties sagaidīt ideālu risinājumu, vai arī negūt neko un palikt bez nekā pašreiz, vai arī vēlaties gūt kādus progresus? Man liekas, ka šajā priekšlikumā ir kāds progress, un man liekas, ka ir arī atstarpes. Pārredzamība – esmu ļoti skeptisks. Man ir divi dēli – 17 un 22 gadus veci, un es ļoti baidos, ka viņi no šī neko neiegūs, īpaši tā paša gada cilvēki, man liekas, ir zaudēti pārredzamības ziņā, tāpēc es neredzu, ka tas būtu ļoti noderīgs. Kas attiecas uz nākotnes pierādījuma regulējumu – protams, patērētāju tiesību likumdošana vienmēr ir bijusi kā pasaka par matu un ezis. Reiz, kad likumdevējs izdomā kaut ko, ezis jau ir otrā pusē ietā, tāpēc tas nāk klāt, bet atkal tas nevar būt iemesls nekas nedarīt ar esošajiem problēmām. Tāpēc man liekas, ka labāk ir risināt to, kas ir, un jāpaliek elastīgam, un, protams, neviens negrib atteikties no principu balstīta pieejas. [16:39:14] Speaker 1 [EN] alternatīva gadījumā, kad nav konkrētu noteikumu, protams, tie ir nepieciešami, bet citādi es domāju, ka šis slāņots risinājums — principa noteikšana, konkrētu piemēru iekļaušana un pat apraksts vai konkrēts šo piemēru skaidrojums, piemēram, kas ir tumšie modeļi, — ir viens no labākajiem. Un vēl ir elastība, ko nodrošina delegētais likumdošanas process šajā jomā, jo drafta 103. pantā paredzēts, ka tas ir viss labākais, ko pašlaik var izdarīt. Ja ganētos uz tiesu sistēmu, lai risinātu šīs problēmas, vajadzētu ļoti ilgu laiku — jo es esmu no Vācijas, un vismaz Vācijā ir ļoti daudz precedentu tiesu prakses, un ja kurā no ES dalībvalstīm ir kaut kas, tad tas ir Vācijā, jo mēs esam tiesasprāts sabiedrība un visi vēlas viens otru iesūdzēt. Taču, ja skatām citas dalībvalstis, tur nebūs nekā līdz nākamajiem pieciem vai desmit gadiem, un tas nevar būt pareizais ceļš tālāk. Tāpēc es domāju, ka konkrēti piemēri likumdošanā, kā arī noteikta elastība ar delegēto likumdošanu vai, ja nav delegētās likumdošanas, vismaz vadlīnijas, bet tās ir perspektīvas vadlīnijas, nevis tās, kas tikai apkopo to, kas jau ir izlemts tiesās — to jau zinām. Tādējādi pašlaik tas ir viss labākais, ko var izdarīt. Par iespēju izvēlēties vai atteikties — jā, es pilnībā piekrītu. Es domāju, ka izvēle ir daudz mazāk efektīva nekā iespēja izvēlēties. Tā vienmēr ir bijusi tirgotāju iecienītākā iespēja, jo viņi zina, ka nekas nenotiks. Tā ir politiska lēmuma pieņemšana. [16:41:19] Speaker 1 [RO] Liels paldies profesorei Emīlijai Misenici un profesora Peterim Rotam, kā arī kolēģiem, kuri saviem jautājumiem papildīja informāciju, ko mums sniedza profesori, un ceru, ka arī komiteja ņems vērā speciālistu ieteikumus. Liels paldies. Tagad pārejam pie nākamā, tikpat interesantā likumdošanas akta par digitālo taisnīgumu. Šeit mums ir asistents profesors Kravovas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Administratīvās fakultātē, kungs Palca – otru vārdu ir grūti izrunāt –, jums ir līdz 10 minūtēm, lai izdarītu savu prezentāciju, un pateicamies, ka esat šeit ar mums. [16:42:13] Speaker 1 [EN] Kundzīgā priekšsēdētāja, godājamie komitejas locekļi, dāmas un kungi, liels paldies. Man ir liela gods būt šeit ar jums. Nākamā lapa, lūdzu. Savā rakstiskajā ieguldījumā man bija jāatbild uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kā var saprast atkarīgo dizainu digitālās krāsns likumā? Otrkārt, kādas regulatīvās iespējas ir uz galda? Un otrkārt, kādas ir priekšrocības un trūkumi, ja digitālās krāsns likumu uzskata par regulu vai direktīvu, un ja tas ir direktīva, tad kādi ir argumenti par vai pret minimālo vai maksimālo harmonizāciju? Šie jautājumi arī strukturēs manu mūsdienu mutisko prezentāciju. Nākamā lapa, lūdzu. Par atkarīgo dizainu ES oficiālos dokumentos runā jau vairāk nekā piecus gadus. Tas tika īpaši minēts Komisijas 2021. gada interpretatīvajās vadīnijas par netaisnīgām komercprakts direktīvu (UCPD). Kopš tā laika mums ir divi saistoši instrumenti: DSA, kas atkarīgo dizainu min tikai savos apsvērumos, bet satur noteiktas saistības pret lielajām tiešsaistes platformām (VLOP), kuras varētu izmantot, lai cīnītos pret atkarīgo dizainu, un AI likums, kurā 5. pants paredz noteiktas pasākumus, ko varētu izmantot šim nolūkam. Interpretatīvajās vadīnijas tas arī tiek minēts. Starplaikā 2023. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Komisiju rīkoties pret atkarīgo dizainu, bet šajā gada septembrī mēs redzējām ierosinājumu par atkarīgā dizaina regulēšanu ES Kids Act ietvaros. Šodien mēs arī redzējām noplūdušu, vēl neoficiālu digitālās taisnīguma likuma projektu. Nākamā lapa, lūdzu. Šajā sakarā jāatceras, ka jau pašlaik ir saistoši instrumenti uz galda, un digitālās taisnīguma likumam jābūt savietojamam ar visiem šiem. Mēs nevēlamies, lai tas būtu nesavietojams, bet vienlaikus varam mācīties no esošo dokumentu ierobežojumiem. Noplūdušajā ierosinājumā redzams, ka digitālās taisnīguma likuma pamatideja ir atcelt UCPD. Tātad, ja tas tiktu pieņemts tā, kā ierosināts, aizstātu UCPD. Citādi, [16:44:26] Speaker 1 [EN] mēs jau esam DSA un AI aktu saistošus, un ES samazina ES Bērnu aktu, kas tiek apspriests pašlaik, lūdzu nākamā slaida. Kad runājam par atkarību izraisošo dizainu, jāatceras, ka pats vārds "atkarību izraisošs" asociē ar veselību, neveselīgu dzīvesveidu, ar pieaugušajiem saistītām lietām, kas izraisa atkarību, piemēram, alkohols, tabakas izstrādājumi, azartspēles, un dažos gadījumos, ja runa ir par īpaši pārāk lielu izmantošanu, šīs asociācijas ir pareizas. Tomēr arī jāatceras, ka no medicīnas un psiholoģijas viedokļa ne katra rīcība, kurā iesaistās vairāk, nekā kāds vēlētos vai vairāk, nekā cits uzskata, ka vajadzētu, tiek uzskatīta par atkarību psihiatriskā nozīmē. Atkarības psihiatriskā nozīmē tiek atzītas ļoti reti — DSM-5, kas ir viens no diviem atskaites punktiem, atzīst tikai azartspēļu traucējumus par atkarību, bet ICD-11 iekļauj arī spēļu traucējumus. Taču visas pārējās rīcības, kurās iesaistās vairāk, nekā kāds vēlētos, medicīnas aprindās vēl nav atzītas. Protams, ir psihiatru, kas ir ierosinājuši arī atzīt sociālo mediju atkarību, taču pastāv noteikti kritēriji, kurus vajadzētu izpildīt, lai šo traucējumu varētu uzskatīt par atkarību. Šie kritēriji ietver dominēšanu, garastāvokļa maiņu, tolerance, at withdrawal, konfliktus un atkārtotu atgriešanos, līdzīgi kā daudzām citām atkarībām. Lūdzu, nākamā slaida. Šajā nozīmē tas, ka noteikti patērētāji uzskata sevi par atkarīgiem vai domā, ka tiem ir kāda problēma, ne vienmēr atbilst tam, cik daudzi cilvēki patiešām izrāda šos simptomus, pat ja pieņemtu pašreiz piedāvātos kritērijus zinātniskajā literatūrā, kurā esmu minējis dažus pētījumus savā ierosinājumā, kas rāda, ka aptuveni 10% iedzīvotāju varētu atbilst šiem kritērijiem, kamēr vienlaikus pētījumos, kuros cilvēki apgalvo, ka ir atkarīgi, šis skaitlis ir daudz lielāks. [16:46:48] Speaker 1 [EN] ir svarīgi, jo ja veselība tiek izvirzīta kā primārais iemesls regulēt atkarību izraisošo dizainu, tad arī veselība būs galvenais lauks, kurā tirgotāji aizstāvēsies, teikdami, ka skatieties, ne visi, kas izmanto mūsu pakalpojumu vairāk, nekā vēlētos, nav atkarīgi — to sauc par atkarību izraisošo dizainu, un tas būs viens no iespējamajiem aizstāvēšanās veidiem. Var iedomāties nākamajā reizē — lūdzu, nākamā slaida. Protams, Savienības likumdevējs ir pilnīgi brīvs noteikt atkarību izraisošā dizaina jēdzienam autonomu nozīmi. Mēs varam to definēt, Savienība var to definēt atsevišķi no tā, kā psihiatri vai psihologi domā par atkarību, un tad rodas jautājums, kā tieši jādefinē atkarību izraisošais dizains. Ko mēs esam redzējuši ierosinājumā — noplūdušajā DFA ierosinājumā — ir noteikts saraksts ar noteiktām iezīmēm, kas jāuzskata par piemēriem tam, ka tirgotājs izmanto atkarību izraisošu dizainu, taču tas nav vienīgais variants. Var iedomāties arī vispārēju klauzulu, kā arī var iedomāties kādu veidu vispārēju aizliegumu, pamatojoties uz vispārējo klauzulu. Tomēr atkal visos šajos risinājumos ir savi plusi un mīnusi. Domāju, ka jāņem vērā, ka pakalpojumu sniedzēju izmantošanu šādām iezīmēm ierosina biznesa modelis, kas balstās uz reklāmu — jo vairāk laika patērētāji pavada tiešsaistē, jo vairāk naudas pakalpojumu sniedzējiem ienāk, kā jau godājamais biedrs minēja iepriekšējās diskusijas par iepriekšējo prezentāciju laikā. Lūdzu, nākamais slaids. Cita lieta, ko vēlētos uzsvērt, ir tā, ka nav obligāti jārisina atkarību izraisošā dizaina problēma DFA ietvaros vienā horizontālā veidā pret visiem iespējamajiem tirgotājiem. Var iedomāties dažādas pasākumu izmantošanas iespējas — no stingra aizlieguma līdz kāda veida risku pārvaldībai, līdzīgi kā DSA ietvaros darbojas pret vlogiem, vai arī informācijas pienākumiem, kas ir vismazāk iejaucīgākais veids tirgotājiem un iespējams vismazāk noderīgs patērētājiem. Tomēr var iedomāties, ka būtu noteikti pakalpojumu veidi, kuriem būtu jāievēro noteikti pasākumi, bet citi pakalpojumu veidi — citi pasākumi. [16:49:04] Speaker 1 [EN] un citiem, mēs varētu iedomāties pasauli, kurā sociālie mediji būtu pakļauti citādai regulēšanai nekā, piemēram, video straumēšanas pakalpojumu sniedzēji vai veikalu u.c. Pašlaik noplūdušajā melnrakstā mums ir šis viens vispārīgs pants, kas attiecas uz visiem pakalpojumu sniedzējiem, proti, iespēja atteikties no regulājumā minētajām funkcijām, ko var grozīt Komisija. Tomēr varētu iedomāties, ka šeit vajadzētu pievienot vairāk niansu. Lūdzu, pāriet uz nākamo slaidu. Galu galā, izvēle, ko izdarīt, tiks noteikta pēc tā, kāds ir tieši DFA mērķis: vai tas ir labāka patērētāju aizsardzība vai vieglāka atbilstības ievērošana? Tas ir tāds mērķis, ar kuru visi varētu piekrist, bet jautājums ir, kā tieši praktiski īstenot labāku patērētāju aizsardzību. Ko tieši vēlamies panākt? Tieši tas noteiks šos izvēles. Pastāv iespēja, ka varētu būt pasaule, kurā mēs varētu iedomāties, ka noteiktiem pakalpojumu veidiem vai noteiktiem patērētāju veidiem mēs vispār negribētu, lai viņi būtu pakļauti dizaina, kas izraisa atkarību, ietekmei, neatkarīgi no tā, kā mēs to definētu. Noteiktiem pakalpojumu veidiem mēs vēlamies, lai patērētāji varētu ieslēgt un izslēgt šo funkciju, bet mēs varētu arī iedomāties, ka noteiktiem pakalpojumu veidiem vai patērētāju veidiem mums pietiktu vienīgi viņus informēt, līdzīgi kā, piemēram, ar cigarešu iepakojumu: visi zina, ka tās ir ļoti kaitīgas, bet mēs likām brīdinājumu, lai pieaugušie varētu pieņemt šo lēmumu. Lūdzu, pāriet uz nākamo slaidu. Turklāt, ja runā par otro jautājumu – vai tas būtu regulējums vai direktīva, redzējām, ka ierosinājums ir regulējums. Mums visiem ir zināmas un skaidras iemesls, kāpēc regulējums nodrošina lielāko vienveidību un juridisko noteiktību, vismaz uz papīra, kā redzējām pēdējos piecos gados, kad gandrīz visi akti tika pieņemti kā regulējumi. Tomēr ir noteiktas problēmas ar dažādām nacionālajām regulējuma versijām, kad tās ir jāpiemēro praksē. Viena lieta ir pareizi tulkot regulējumu – ko mūsu tulkošanas dienests dara lieliski –, bet tad šos regulējumus ir jāpiemēro juristiem [16:51:19] Speaker 1 [EN] dalībvalsts, kuras ir apmācītas konkrētā dalībvalstī, un dažreiz šie jēdzieni pat tad var atšķirties, arī tad, ja tie ir pareizi tulkoti, var būt neparedzama novirze. Likumdevēji nacionālajā kontekstā arī ir kā otrais līmenis, iespējams, kas var kontrolēt šo. Vienlaikus direktīva piemērotos patērētājam, un tas būtu atrisināts jautājums. Lūdzu, nākamā slaida. Jautājums, vai tas būtu maksimums vai minimums — jau sen ir pagājis laiks, kopš mēs lietojam minimālo harmonizāciju patērētājtiesību jomā, un ir zināmi iemesli, kāpēc mēs to nedrīkstam darīt. Tomēr es gribētu piezīmēt, ka attiecībā uz atkarību izraisošu dizainu vismaz galvenie pārkāpēji nav Eiropas uzņēmumi, tie nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Ķīnas. Tāpēc jautājums, vai kompromiss starp augstu patērētāju aizsardzību un vieglu atbilstību ir tāds pats, manuprāt, ir atklāts, uz galda. Vai mēs vēlamies padarīt lētāku Meta vai Bideniem iespēju ievērot mūsu likumus — es domāju, ka šim jautājumam nav acīmredzama atbilde. Turklāt iespējams, ka mēs pat nezīm, kāds ir vislabākais veids, kā risināt atkarību izraisošu dizainu, un ir ieguvums, ja dalībvalstīm ir iespēja eksperimentēt. Jūs visi, dāmas un kungi, labāk par mani zināt, cik grūti ir likumdošanu Eiropas Savienībā, cik ilgi ir jāgaida, līdz likums tiek pieņemts, cik ilgi ir jāgaida, līdz likums tiek reformēts. Tāpēc iespējams, ka ja kādai dalībvalstij izdosies savākt politisko gribu mājās, lai pieņemtu kādu likumdošanu — vai tā būs ievērojama vai nē, ir cits jautājums, bet tas varētu būt izziņas process, kurā mēs varētu ļaut citiem subjektiem piedāvāt risinājumus, jo iespējams, ka mēs šodien vēl nezīm, kāds ir vislabākais. Komisija atstāj durvis vaļā, caur [16:53:27] Speaker 1 [RO] Mulțumesc foarte mult și acum am plăcerea să îi invit pe șefa de unitate de la Digi Just doamna Maria Mio a Canel Canelopulu [16:53:40] Speaker 1 [EN] It's correctly that is excellent okay thank you very much chair thank you honorable members and also a big thank you from the side of the commission to the experts who intervened in today's workshop indeed you touched upon some of the key aspects that we have been examining in preparation of our proposals for additional fairness act that the commission is expected to examine on the 11th of November so in a couple of days time today's workshop for us is very timely not only for us as commission but also for the co-legislators it will it can inform the interinstitutional process that still lies ahead of us and help us arrive collectively hopefully to a very solid legal text that makes rules clear simpler and more effectively enforceable in practice this has been a key consideration for us I'm sure you will all understand that a that we are not able to comment in detail today on the upcoming proposals I would like however to reiterate three key elements also in reaction to the presentations that we heard today first of all to remind everyone that the digital fairness act is the result of a very long journey which which started already in 2024 with the publication of the findings of our digital fairness fitness check of horizontal consumer protection rules we have since consulted very broadly to prepare the impact assessment for the DFA we had a call for evidence and a public consultation that received over 7,000 responses we had several surveys with targeted service with consumers businesses civil society we of course liaised with academia looked into behavioral research had a youth dialogue and implementation dialogue on simplification all this is to say of course that we have to take into account of into account various elements when formulating our proposals we paid particular attention as was signaled today also to recent case law by the court of justice and I would like to thank again the European Parliament and the IMCO committee for keeping the topic of digital fairness very high up on the agenda throughout you will not be surprised [16:56:04] Speaker 1 [EN] to see that the resolutions the debates that this committee has had have informed the proposals that the commission will be examining on on Wednesday secondly in terms of content indeed we have touched upon and assessed the full range of issues that have been highlighted today in line with the mandate that was given to Commissioner McGrath together with Vice President Virkunen to combat unethical techniques online such as dark patterns marketing by social media influencers the addictive design of digital products and online profiling when consumer vulnerabilities are exploited for commercial purposes we also looked in indeed at some horizontal questions such as the benchmarks of average and vulnerable consumer when calibrating our proposals our objective has been to stay targeted and proportionate in our intervention to provide a meaningful digital update to EU consumer production rules that already apply horizontally to all business to consumer practices to all companies that are active in the single market and work as a safety net on issues such as pricing advertising selling contracting and other commercial practices we tried to reconcile indeed and this was a topic that was highlighted I think in couple of interventions what currently works really well with our horizontal consumer protection rules which is this flexible principle based nature of the rules reconcile that with the clarifications that we think are necessary to make these rules implementable and enforceable in the complex digital environment we have also given thought to how we can integrate elements in the proposals to make these rules future proof and able to be updated to keep pace with technological developments final points we have recent listened very carefully to the strong cause for ensuring coherence and complementarity between the digital fairness act and the existing digital rulebook which we are actively implementing and enforcing in practice I'm sure you have seen the latest the latest announcements on the implementation of the DSA the DFA will not affect the [16:58:26] Speaker 1 [EN] current relationship between horizontal consumer protection rules and sectoral legislation our intention is not to duplicate rules such as the DSA the audio visual media services directive and the AI act but to update indeed the baseline horizontal protections in a targeted manner that keeps them fully coherent and complementary with the digital rulebook our proposals on the DFA should of course also be read in conjunction with the upcoming EU kids with a recent proposal of for an EU kids act there the commission put forward very concrete rules for the protection of children who are indeed particularly vulnerable as online consumers for example on key aspects such as addictive design on the commission side we will continue to work very closely digi just and our colleagues in digi connect as we have done for the preparation of the proposals also throughout the negotiation process to make sure that the legal text develop in a manner that is both clear mutually reinforcing and coherent thank you very much [16:59:39] Speaker 1 [RO] Mulțumesc foarte mult iată avem și poziția comisiei vreau să vă informez că serviciul. De cercetare a Parlamentului European a făcut un briefing foarte interesant și vi l recomand legat de ceea ce se va întâmpla peste câteva zile și acum întrebări din partea colegilor la. Te rog din partea SND [17:00:06] Speaker 1 [EN] Thank you chair and thank you to to the experts for this very interesting presentations thank you Mithos we have been working for the last two years and it's not a surprise that from the SND IMCO we have been calling for an ambitious and strong legislation that will imply a DFA that would tackle the vulnerabilities that exploit consumers online especially those of children the leak that we have seen now it's too early to to make an assessment from my side but obviously we consider there's an opportunity to finally address what the existing legislation has not sufficiently tackled addictive design dark patterns manipulative advertising and unfair personalization but I want to make three points first we need to move from consumer responsibility to corporate responsibility and from my point of view it's not enough to allow users to switch off addictive features with this opt out why should the burden fall on the consumers again rather than on the companies that deliberately designed this mechanism safety and fairness must be by default not an option so this is to the commission secondly obviously we consider that children must be at the center of the legislation and we need to ensure the DFA and Kids Act work together without loopholes and gaps in protection we will make sure from this parliament that this is the case and finally we must address economic manipulation especially also with addictive sorry dynamic pricing and ensure strong European enforcement transparency is not enough rights without enforcement are simply promises so let me conclude with one message Europe should not accept a digital economy where profits depend on exploitation on exploiting people's vulnerability thank you so much thank you very much now EPP Dora thank you thank you for the presentations as well Note that consumers don't read regulations they feel them or they don't so once I've had a chance to digest the leak I haven't had the chance either yet I will read the DFA with one question in mind [17:02:29] Speaker 1 [EN] vai tas patiesi mainīs to, ko cilvēki pieredzē online? Mērķis, protams, ir labāka patērētāju aizsardzība, bet es bažījos, ka vairāk noteikumu ne obligāti novedīs pie šāda rezultāta. Lai nodrošinātu vai maksimizētu iespēju sasniegt labāku patērētāju aizsardzību, DFA jābūt ļoti precīzam. Komisija paša piemērotības pārbaudes ietvaros ir identificējusi, kur pašreizējie noteikumi neizdodas, un tieši tur DFA jādarbojas, nevis tajās jomās, kuras jau aptver Digital Services Act, AI Act vai negodīgas komercprakses direktīva. Uzklājošas saistības patērētājus neaizsargā, tās tikai rada juridisku neizpratni. Un es bažījos, ka šāda sarežģītība ir pretproduktīva un noved pie lielāka neievērošanas līmeņa, kas pamatā ir tas, ar ko mēs tagad esam saskarsušies: patērētāji nesaprot savas tiesības, bet uzņēmumi — savas pienākumus. Un kā profesors jau teica, DFA iekļūst pārpildītā laukā, tāpēc es nezinu, kā patērētāji un uzņēmumi sapratīs, kuras noteikumi attiecas uz viņiem, jo mums jau ir šādas saistības, un īpaši ja viņiem tagad būs jāskatās vēl viens noteikumu kopums, lai iegūtu pilno ainu. Otrkārt, noteikumi jābūt vienādiem visur — es domāju, ka tas ir labs, ka komisija piedāvā regulu, bet tajā nedrīkst būt vietas atšķirīgiem nacionālajiem noteikumiem, jo redzam, ka tas ir vēl viens jautājums, kas veicina juridisko neizpratni. Patērētājs Budapeštā pelnījusi tādu pašu aizsardzību kā patērētājs Amsterdamā, un uzņēmumam jāseko vieniem noteikumiem, ne 27. Komisija ir apņēmusies vienkāršot patērētāju aizsardzības prasības attiecībā uz informāciju, un es vēlētos redzēt šo apņemšanos tekstā — nevis jaunas ziņošanas saistības. Man ir jautājums komisijai: katrai jaunajai saistībai DFA ietvaros — vai komisija parādīs mums, kuru spraugu tā aizpilda un kāpēc esošie likumi to vēl neklāj? Un beidzot — vēl viens komentārs, līdzīgs tam, ko jau manas kolēģes ir pieminējušas, — ir būtiski nodrošināt, ka DFA un Kids Act darbojas kopā, un man šķiet nedaudz pārsteidzoši, ka daļa no DFA skar arī [17:04:45] Speaker 1 [EN] konkrēti par nepilngadīgajiem un es domāju, vai nebūtu jēgpilnāk to atstāt "Kids Act", kas būs par bērniem, paldies, ļoti paldies tagad Renew. Jā, jautājums gan par psiholoģiju, vai arī, iespējams, neiroloģiju, nezinu, es runāju ar neiroloģu, kurš arī sniedza daudz informācijas par to, kas notiek jauniešu smadzenēs, ņemot vērā visu sociālo mediju, bet tikai no ziņkārības — mēs redzam daudz negatīvas ietveres sociālajos medijos, jo cilvēkiem patīk klikšķināt uz kāda veida negatīvu ietveri. Vai tas ir kaut kas, ar ko jārēķinās reklāmā un produktu pārdošanā, vai arī mums vajadzētu to ietvert citā veidā? Vai no psiholoģijas viedokļa ir kāds atbilde uz to? Paldies, Kristal. Paldies ļoti daudz, vispirms un visvairāk pateicos par to, ka drīzumā tiks izskatīts digitālās godīguma akta priekšlikums. Es domāju, ka mums tas tiešām ir nepieciešams, jo vēl joprojām ir dažas loopholes, kuras mums ir jāaizklāj. Es arī domāju, ka mēs esam ieguvuši daudz pieredzes kopš, piemēram, DSA, un viena no lietām ir, piemēram, pieķeršanās veidojošie dizaini. Es domāju, ka digitālajā vidē lietas attīstās ļoti ātri, un šeit man liekas, ka tiešām ir jēga pārskatīt, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu labāku patērētāju aizsardzību. Manā uzskatā, tiešām ir jēga darīt vairāk, bet, protams, arī ņemot vērā, ka nebūtu dubultā likumdošana. Bet es ceru, ka Komisija par to rūpēsies, jo tas ir jūsu uzdevums, bet vienu lietu, kā arī Laura teica, es tiešām domāju, ka šajā mūsdienu vidē, kad esam tiešsaistē, lielākā daļa no mums var tikt apmānīti, mēs esam kāda veida ievainojami, visi, tāpēc mums ir jādara kaut kas, lai apgrieztu pierādījuma slodzi vai kaut ko tādu, kas īsti var palīdzēt patērētājiem. Es domāju, ka cilvēki šodien nejusties pietiekami aizsargāti, un ceru, ka ar digitālā godīguma aktu un "Kids Act" mēs varēsim aizklāt šīs plaisas, nevis tās nosegt, bet gan aizklāt tās nepilnības. Paldies ļoti daudz, es ar lielu interesi gaidu to. [17:07:18] Speaker 1 [EN] par šo tēmu nākamo mēnesi. [17:07:22] Speaker 1 [RO] Paldies. Ja nav vēl citādu iejaukšanās, vēlētos uzdot Komisijai tikai vienu jautājumu: vai jūs jau esat gatavi to palaist pēc dažām dienām? Vai esat pārrunājuši ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem? Kāda ir dalībvalstu nostāja? Ko saka dalībvalstis? Jo šeit profesors mums teica, ka ir grūti, jo juristi 27 dalībvalstīs to interpretēs atšķirīgi, un atkal būs fragmentācija un atkal nebūs aizsardzības. Vai jums ir atbilde no dalībvalstīm? Vai varat mums pateikt, kādā ir to nostāja? Paldies. [17:07:59] Speaker 1 [EN] liels paldies, priekšsēdētāj, un arī jums, godājamie deputāti. Es varu sākt ar apstiprinājumu tam, ko es teicu arī iepriekšējā iejaukšanās laikā — mēs tiešām esam ļoti apzinīgi par mijiedarbību starp mūsu horizontālajiem patērētāju aizsardzības noteikumiem, kuriem pieder arī nākotnē paredzamais priekšlikums par digitālo godīguma aktu, un nozaru likumdošanu par digitālajiem pakalpojumiem. Mēs esam rīkojuši visu, lai izvairītos no dublēšanās. Mūsu sākumpunkts tiešām ir bijusi mūsu digitālās godīguma fizisko pārbaudes atzinuma atradnes, bet arī plašā konsultāciju procesa laikā saņemtie ieguldījumi, ko es tiešām centos izcelt ar priekšlikumiem, ko jūs redzēsiet pavadošajā ietekmes novērtējumā — tieši tā, kā mēs centāmies vispirms noteikt un skaidrot plaisas un neatbilstības zonas, kā arī to, kā mēs esam pielāgojuši ieteicamo politisko atbildes reakciju katrai no tām. Kas attiecas uz diskusijām ar ieinteresētajām personām, zinātniekiem un dalībvalstīm — tiešām tas ir tas, uz ko mēs esam īpaši uzmanīgi bijuši visu digitālā godīguma akta sagatavošanas procesā. Turklāt, līdzīgi kā ar Parlamentu, es domāju, ka mēs esam bijuši gandrīz visās IMCO komitejas sanāksmēs pēdējos divos gados, sniedzot aktualizējumus par digitālā godīguma akta sagatavošanu. Mēs esam darījuši to pašu arī attiecībā uz attiecīgajiem Padomes darba grupu sanāksmēm, un mēs esam saņēmuši vairākas atbildes no dalībvalstīm gan uz konsultāciju procesu, gan arī pēdējā laikā saņemtus ieguldījumus. Tāpēc mēs esam centušies ņemt visu vērā un pielāgot priekšlikumus līdzsvarotā veidā, ņemot vērā dažādos viedokļus. Liels paldies, godājamais profesore, paldies arī par jautājumiem un komentāriem. Attiecībā uz vienu konkrētu jautājumu, kas tika adresēts tieši man — negatīvā ietveršana. Es domāju, ka šis ir skaidri politisks un regulatīvs jautājums, kuram ir jātiek risinātam, jo mums ir empīriskie pētījumi, kas norāda uz negatīvo saturu, toksisko saturu, saturu, kas rada [17:10:32] Speaker 1 [EN] negatīvās emocijas izraisa vairāk laika pavadīšana tiešsaistē un lielāks iesaistījums, kas pilnībā atbilst daudzu sociālo mediju platformu biznesa modelim. Kad tās kļūst par galvenajiem rīkiem, arā konsumenti saņem ziņas un informāciju par pasauli, sāk rasties ļoti nopietnas problēmas. Tagad jautājums ir, vai šo problēmu vajadzētu risināt ar konsumentu tiesību palīdzību vai pamatojoties uz Savienības aktu, kas balstīts 114. pantā? Manuprāt, atbilde nav acīmredzama. Manuprāt, ir gan par, gan pret argumenti. Es varu iedomāties pasauli, kurā dalībvalstis sāk apsvērt šo problēmu un regulē to kādu veidu, un kad pierādīts, ka tas izkropļo iekšējo tirgu, mēs rīkojamies. Taču, kā zināms, mēs nedzīvojam šādā pasaulē. Tāpēc manuprāt, tas ir sarežģīts jautājums. Un turklāt, es piekrītu visam, kas tika teikts, tāpēc manuprāt mēs tuvojamies noslēgumam. Vairs neņemsu vairāk jūsu laika. Liels paldies. Mulțumesc. [17:11:41] Speaker 1 [RO] Liels paldies, un profesoru un komitejas pārstāvim, lūdzu, ļaujiet man jūsus informēt, ka visas PowerPoint prezentācijas un informācija tiks publicēta mūsu komitejas tīmekļa vietnē, tāpēc varat tās izpētīt sīkāk šeit. Tās tika prezentētas laicīgi. Liels paldies, un turpinām. Šodienas darba kārtības pēdējais punkts ir — runājot par sievietēm, pēdējais punkts: sievietes kā patērētājas — cīņa pret dzimumu stereotipiem un nelojālām komercpraktikām. Atgādināšu, ka Parlamentā mums bija Dzimuma līdztiesības nedēļa, un mēs ar prieku iekļāvām programmas punktu: sievietes kā patērētājas — cīņa pret dzimumu stereotipiem un nelojālām komercpraktikām. Lai sāktu, prezidentes Robertas Metsolas divu minūšu video ziņojums, kas labi iepazīstinās mūsu šodienas diskusiju. Gribu sveikt runātājus šajā pasākumā un pateikties par viņu dalību. Diemžēl, par spīti mūsu centieniem nodrošināt uzņēmējdarbības sektora pārstāvniecību, neviens nebija spējīgs pieņemt mūsu uzaicinājumu. Es pats sevi uzskatu par uzņēmējdarbības pasaules pārstāvi, tāpēc esmu šajā jomā strādājis plaši, un noteikti uzaicināšu savus kolēģus, pēc tam, kad apspriedīsim šo jautājumu, izteikt savas viedokļa. Tagad klausīsim mūsu prezidenti Robertu Metsolu. [17:13:40] Speaker 1 [EN] Eiropa attīstās, kad cilvēki izlēmē uzņemties vadību un kļūt par prezidentu, un es to redzu ikdienā darbojošos. Esmu tikusi kontaktā ar neiedomājamām sieviešu līderēm mūsu sabiedrības visās jomās un Eiropas kontinentā, kuras veido jaunas ceļas, būvē sekmīgas stāstus un maina mūsu sabiedrības. Tomēr šīs drosmīgās sievietes vēl joprojām pārāk bieži sastopas ar spiedienu, ar ko reti kad jāpārvar līderiem – no atšķirībām atlīdzībā un neredzamā darba līdz novecojušiem stereotipiem un tiešsaistes ļaunprātībai. Šajā parlamentā mēs veicam soļus, lai salauztu šos stikla griestus un padarītu vadības ceļu pieejamāku, ieskaitot vietu rezervēšanu uzņēmumu valdēs un atšķirību mazināšanu atlīdzībā, nodarbinātībā un pensijās. Šis Parlaments var arī lepoties ar savu vēlēšanu reformu par pilnvaru balsošanas tiesībām, lai neviens deputāts nebūtu spiests izvēlēties starp demokrātiskajām atbildībām un ģimenes veidošanu. Turpināsim spiedienu, lai visas dalībvalstis un nacionālie parlamenti ratificētu šos pasākumus, lai neviena sieviete nebūtu atstāta aiz muguras. Taču durvju atvēršana augstākos līmeņos ir tikai uzdevuma daļa. Mums ir jādara vairāk, lai palīdzētu sievietēm sekmīgi sākt jau no pirmās dienas. Vadības prasmes veidojas jau bērnībā, izglītības un karjeras gaitā. Nepieciešami spēcīgi paraugi un atbalsta sistēmas. Tādēļ šis Parlaments turpmāk jāveido vēl taisnīgāka un pārstāvīgāka demokrātija, kas padarītu vadību iespējamu sievietēm visās jomās – no STEM līdz sportam. Lai to panāktu, nepieciešama politiskā griba un noturīga rīcība. Tieši par to ir Sieviešu līdztiesības nedēļa. Es pateicos savam kolēģim, viceprezidentei Antonellai Zbernai, priekšsēdelei Linai Gálvez Muñoz, kā arī jums visiem, kas neatlaidīgi strādā par dzimumu līdztiesību šonedēļ, katru nedēļu un katru dienu. Turpiniet labo darbu, jo kad sievietes aug, aug arī visa Eiropa kopā ar tām. [17:15:43] Speaker 1 [RO] Mums jāieviešo šī skaistā vēstule, paldies, Roberta, arī ja jūs šobrīd šeit nav. Mums ir trīs runātāji, un tagad mēs dzirdēsim Digi Just Līdzības un Diskriminācijas novēršanas direktorāta direktores vietnieces, kundzes Pinuccias Contino, uzstāšanos. Jums ir septiņas minūtes, paldies. [17:16:20] Speaker 1 [EN] Liels paldies, godātais priekšsēdētāj un komisijas locekļi, man ir liels prieks atgriezties pie šī izcilā komitejas pēc tam, kad biju atbildīgs par produktu drošību un dzimumu līdztiesību Digi Just. Ļaujiet man vispirms atgādināt pamatprincipus: ES patērētāju aizsardzība ir iestrādāta Eiropas Savienības līguma 169. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā. Šī aizsardzība balstās uz pieņēmumu, ka patērētāji ir vājākā pozīcijā salīdzinājumā ar pārdevējiem vai piegādātājiem, jo parasti tiem ir mazāk informācijas, mazāk ekonomiskās varas un mazāk pieredzes. Tādēļ patērētāju tiesību mērķis ir kompensēt šo strukturālo nevienlīdzību. Piemēram, godīgo komercpraktiku direktīva aizsargā patērētājus pret godīgiem komercpraktikām, ieskaitot maldinošiem darbībām vai izlaidumiem un agresīvām praksēm. Ar dzimumu saistītā reklāma, piemēram, tāda, kas izmanto neapmierinātību ar izskatu, ķermeņa tēlu, novecošanu vai māmiņību, var būt pakļauta godīgo komercpraktiku direktīvai (UCPD), ja tā ir godīga jebkādā veidā, liekot patērētājiem — šajā gadījumā sievietēm — pieņemt transakcijas lēmumu, ko viņi citādi nebūtu pieņēmuši. Godīgo komercpraktiku direktīva nodrošina arī augstāku aizsardzības līmeni skaidri identificējamai patērētāju grupai, kas ir īpaši jutīga pret konkrētu komercpraktiku vai pamatproduktu dēļ garīgas vai fiziskas nespējas, vecuma vai vieglprātības, ja tirgotājs varēja saprātīgi paredzēt šo jutību. Šādos gadījumos prakses novērtē no grupas vidējā locekļa perspektīvas. Tomēr dzimumu nav viens no UCPD minētajiem jutības iemesliem. Tomēr godīgo komercpraktiku direktīva prasa konkrētas prakses novērtējumu gadījumiem, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar šo konkrēto praksi vai līgumu. Tas padara direktīvu par elastīgu instrumentu dažādu prakses un līgumu risināšanai. Piemēram, augstāka cena par produktu, kas tiek tirādīts sievietēm. [17:18:54] Speaker 1 [EN] than for a comparable product marketed to men the so-called pink tax is not automatically an infringement of the UCPD the UCPD does not establish general prohibition on price differences between consumers or product variants it may nevertheless apply where for example the trader misleads consumers about the price or its calculation omits material information or uses an aggressive practice as many of you know and we have just heard all the discussions the commission will propose the DFA in a couple of days the DFA aims is to strengthen consumer protection online and we have seen how much the DFA is conceived to protect the interests of all consumers men or women in all their diversity its rules are intended to address practices that can harm consumers generally while taking account also of vulnerable consumers for sure certain forms of influencer marketing or personalized advertising or pricing might disproportionately affect women for example influencers promoting beauty anti-aging or weight loss products makes exploit gender specific insecurities relating to appearance and body image while failing to make sufficiently clear the commercial nature of their endorsements the DFA could strengthen protection in this area including by requiring sale and disclosures to ensure that consumers are made aware of the commercial nature of such content the work on the DFA also looked at addressing unfair personalized advertising practices for example for instance where traders use consumers personal data including sensitive information revealing health conditions or other characteristics protected under the GPDR the GDPR to target them with advertising that exploits their vulnerabilities and here we know how certain health conditions only affect women as we have stressed in the gender equality strategy minors are particularly vulnerable to influencer marketing often perceiving influencers as their friends influencers sometimes exploit minor's trust for example by blurring the commercial [17:21:20] Speaker 1 [EN] purposes of their activities or exploiting gender stereotypes and gender specific vulnerabilities pushing minor to buy products or otherwise distorting their transactional decisions there is also evidence that girls can be particularly affected online also specifically with respect to video games because even though loot boxes and problem gambling was shown in a 2020 study to be stronger among among girls than boys although boys were considerably more likely to engage with loot boxes in the first place the DFA work has looked specifically into this matter and more broadly into the matter of spending maximizing practices if we look at financial services now there is of course a big risk of algorithmic biases traditional credit scoring models for instance often fail to account for women's different career partners patterns including breaks for caregiving to children or older parents when AI systems are trained on historical data reflecting decades of gender inequality they can perpetuate and scale these biases the revised consumer credit directive which will come into application on 20th November 26 strengthens protection against discriminatory automated decision making looking forward implementation will be key to ensure that algorithms are regularly tested for gender bias and deliver fair outcomes the gender equality strategy also explicitly covers the angle of women as consumers i can go deeper into this because i see that my seven minutes are almost there and i really hope that we can continue working together with all of you to address gender equality issues in the field of consumer rights [17:23:21] Speaker 1 [RO] Mulțumesc foarte mult da de decenii este inegalitate să sperăm că ajungem să trăim și noi egalitatea de de șanse acuma am să invit pentru patru minute pe doamna Mary Collins secretar general pentru lobby european al femeilor please [17:23:46] Speaker 1 [EN] Thank you very much Madam Chair and thank you to the MCO committee it's um very honored to be here on behalf of the European Women's Lobby and I think your this is very timely event as um the cost of living is soaring and we can hear out cry and in the streets I just want to first of all reiterate that women are more than 50% of the population they are not a vulnerable group they are not a footnote they're not a minority but however there are many different characteristics that impact their spending power one of them being that there is still a persistent gender pay up between 11 and 12% for decades and that has lifelong consequences because it leads to a gap in lifelong earnings and pension gap and it means poverty in older age so this obviously has a huge impact on the capacity of women in terms of their spending power also we should not overlook the entrenched gender stereotypes that impact on consumer and commercial practices there are gender biases that are ingrained so I wanted to quickly if I may in my four minutes look at the so-called pink tax which we can also call a sexist tax secondly menstrual products and thirdly the commodification of women's bodies so it was pointed out that this so-called pink tax is what we would call a sexist tax it shows that products that are aimed at women that target women are much more expensive even if the equivalent exists for male consumers so for example um healthcare and particularly products like the deodorant which is far more expensive when targeted woman but the studies show and there are not that many studies to be honest show that um even impacts on toys children's toys children's clothes the different color of products as well so we can see that gender stereotypes are ingrained and some studies show that actually it is against um gender equality laws as well in different countries so we would like to see MCO and FAM do a joint um own initiative report to really trace the differentiation of prices um with between women [17:26:13] Speaker 1 [EN] and men in throughout the European Union quickly move on to menstrual products and it's more about a tampon tax it's often referred to as a tampon tax but it's more about that it's about inclusion it's part of the union of equality and it's access to women's sexual and reproductive health and rights throughout Europe today girls still drop out of school while they have their periods homeless women lack access to sanitary facilities and it's difficult to manage in terms of their dignity and their safety so we would again like to see more studies done in relation to this there are some good practices in different parts of throughout the European Union these need to be scaled up because this is a really you know very important issue for girls in terms of VAT just to say that the revision of the VAT directive gave the possibility of to member states to actually be more flexible in terms of classifying sanitary products from being luxury items to ordinary items however today there are only three countries in Europe um Malta Cyprus and Ireland where there's a zero VAT on sanitary products thirdly I want to the commodification of women's bodies so women are not for sale and this includes prostitution pornography as well as accelerating exploitive digital exploitation think it was spoken about a little bit earlier they aim to hurt alienate violate women and girls bodies minds and fundamental rights so it's an issue of violence against women and needs to be addressed as such however what we do see is that the so-called mainstream media and advertising they also use the sexualization of women's bodies to lure um customers and clients into practices and consumer practices so these need to be um called out for what it is it's exploitation of women so the DSA covers some issues for example big platforms uh such as porn um porn pornhub but it doesn't go far enough so we really need to have a we need really need to call out against the um sexualization of women through media through [17:28:34] Speaker 1 [EN] advertising which have an impact in terms of consumer preferences and choices I'll leave it at that thank you very much [17:28:43] Speaker 1 [RO] Mulțumesc foarte mult și mulțumesc și pentru că ați fost și la celelalte prezentări apreciez foarte mult că ați fost aici în sală așa cum apreciez că domnul profesor stă acum să asculte și problema noastră a femeilor acum pentru patru minute am s o rog pe doamna Silvia Maurer director advocacy beuc patru minute să din perspectiva beuc acum [17:29:11] Speaker 1 [EN] Good afternoon uh Madam Chair honorable members thank you very much for inviting the European Consumers Organization B to this workshop so that we can also maybe share a little bit of the research of our member organizations because indeed uh I think that um very often uh women do uh continue to face practices that undermine their ability to participate in markets on equal terms with men um we have heard about the so-called pink tax and that is something that our members have also uh confirmed uh and it's not only anecdotal so our Slovak member SOS has for example analyzed 200 products that were sold by online retailers and they found that around 10% of those products were more expensive in their pink version and according to their research the most significant differences appeared in health supplements footwear and sporting goods but also our UK member which found out that one of the latest trends is to relabel uh uh products for uh menopa with menopause and to make price premiums even though there's very often no added value of these products compared to other ones um I will try um not to be too repetitive because a lot of points that have already been made I would also have raised the exact same issues um on the pricing what is maybe also interesting is that uh sometimes it's like very obvious what was referred to by the pink tax meaning it is almost the same product it's just that the price is higher when it's packaged differently or the color is different but there is also more subtle uh misleading uh where women are paying more because that can be that for example the quantity is lower and the price is the same so that's an indirect way on how to mislead about the pricing um and uh we have already also heard about uh the issue about um algorithms uh that they uh increasingly determine which products we see which advertisements reach us and uh sometimes even different prices that we pay and that there uh these systems rely very often on biased data uh or reinforce existing stereotypes so that's why discrimination can [17:31:23] Speaker 1 [EN] notiek arī līmenī, kas ir ļoti grūti pamanāms patērētājiem un ļoti grūti izaicināms, es domāju, ka arī viņš piekristu, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi pievērst uzmanību ietekmētāju mārketingam, jo sievietes un meitenes ir viens no galvenajiem mērķiem. Tādējādi jaunām sievietēm tiek mudināts sekoja neīstam skaistuma standartiem, caur bezgalīgiem produktu ieteikumiem, un ļoti bieži tās tiek virzītas arī uz pārāk lielu patēriņu, piemēram, ātrajā modes jomā. Un es domāju, ka arī šeit mēs vēlētos veidot saiti ar jūsu iepriekšējo semināru par digitālo godīgumu aktu, jo acīmredzot mums arī jāapspriežas par risinājumiem, ko mēs varam īstenot, jo daudzas no šīm praksēm ir ļoti subtilas un tirgus ir pārāk ilgi... Es domāju, ka tas arī attiecas uz faktu, ko Gigi Justīce, kā es saprotu, jau iepriekš ir norādījusi, ka rozā nodoklis varētu būt nelojīga komerciāla prakse, taču likumā tas nav tik skaidri noteikts, ka varētu darboties pret visu. Tādējādi attiecībā uz digitālo godīgumu aktu es domāju, ka mums šeit ir iespēja, kā varam uzlabot likumdošanu. Bet varbūt mums arī jāskatās ES līmenī, kā varam labāk saskaņot, piemēram, patērētāju programmas īstenošanu kopā ar dzimumu stratēģiju. Varbūt mēs varam izstrādāt arī kādas idejas. Un es vēlētos teikt, ka jebkurā gadījumā, kad ir ļoti praktiska likumdošana, mums tiešām jāskatās, vai nepieciešams noteikt konkrētus prasības vispārējai produktu drošības regulai. Piemēram, iepriekš pastāvēja uzskats, ka tehniskie standarti drošības pārbaudēm ļoti bieži nemaz nereaida uz sieviešu ķermeņiem, un tieši Parlaments bija pievienojis grozījumus tekstam, kas tika galīgi pieņemts. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kā mēs varam pielietot šo domāšanas veidu, kur uzlabojumi ir iespējami. Es domāju, ka šeit varētu beigt. Varbūt vēl pēdējā piezīme: par dažām no šīm praksēm... [17:33:30] Speaker 1 [EN] iespējams mums vajadzīgi labi rīki Eiropai un to īstenošanai, kur ir kopīgu interešu gadījumi, un ja vēlamies virzīties uz taisnīguma programmu attiecībā uz sievietēm, iespējams, ka arī pastāv dažādi projekti un kopīgas īstenošanas darbības, kuras varētu apsvērt kopā, balstoties ne tikai uz pierādījumiem, bet arī pieredzē par to, kādām praksēm patiesībā nav atļauts darboties tirgū, paldies [17:33:56] Speaker 1 [RO] Liels paldies, pirms atdošu vārdu saviem kolēģiem, es žēlos, ka ir ticis veiktas darbs un ka uzrunāti uzņēmējsektora pārstāvji, taču, diemžēl, viņi nav pieņēmuši mūsu uzaicinājumu. Es ceru, ka nākamreiz viņi varēs piedalīties. Gribu vienīgi, lai jūs zinātu, ka ticis veikt darbs, mēs viņus uzaicinājām, bet viņi neatnāca uz šo debatisko diskusiju, ko es uzskatu par svarīgu. Kā kāds te jau minēja, sievietes nav bailīgas; mēs esam vairāk nekā 51 % sieviešu, un es uzskatu, ka jebkuru likumdošanu ir jāapsver arī no tās ietekmes uz sievietēm viedokļa. Dora IPP [17:34:46] Speaker 1 [EN] Jā, paldies, ka esat ieradies šodien, un paldies par pārskatiem. Patiesam, kā jūs un arī mūsu kolēģis tikai atkārtoja, sievietes veido vairāk nekā 50 % no iedzīvotājiem, tāpēc mums ir jāpalielina apziņa par nelojāmo komercpraktiku ietekmi vai kā nelojamās komercpraktikas ietekmē sievietes. Man arī ir nedaudz jāizbrīnās par šodien tik zemo dalības līmeni. Gribētu jūs lūgt pastāstīt par tā saukto pink tax. Es pats esmu pārbaudījis, bet neatradu jaunus pētījumus par šo tēmu, tāpēc man būtu interesanti zināt, vai jums ir dati par tās izplatību, cik liela vai plaša ir šī problēma, un kā jūs ierosinātu to risināt. Es domāju, ka mēs jau esam teikuši, un es arī domāju, ka ir gadījumi, kad esošais likumdošanas ietvars to aptver kā maldinošu praksi. Atgriežoties pie īstenošanas un īstenošanas prioritātēm, manā galvenais jautājums ir: kā nodrošināsim, ka Komisija un nacionālās īstenošanas iestādes rīkosies, un kā mēs varam palielināt apziņu, lai tās rīkotos šādos nelojamo praksi gadījumos? Un vēl viens jautājums: zinu, ka Komisija ir veikusi digitālās atbilstības godīguma pārbaudi un ir secinājusi, ka patērētāji gadā zaudē 7,9 miljardus eiro, jo esošajā atslēgpirmā likumdošanā ir nepilnības. Šos zaudējumus viņi sadala pēc vecuma, bet ne pēc dzimuma. Tāpēc man ir jautājums, vai ir plāni savākt šādus datus pēc dzimuma. [17:36:39] Speaker 1 [RO] Liels paldies Georgia S&D. Paldies. [17:36:46] Speaker 1 [IT] Kungs prezidents, paldies par šo ļoti svarīgo debatēšanu, paldies visiem viesiem, kas mums sniedzis ļoti interesantas ierasas, jo digitālā transformācija ir noteikti atvērusi jaunas iespējas, taču ir radījusi arī daudz kritisku jautājumu, ar kuriem mēs cenšamies tikt galā, īpaši attiecībā uz nelojamām komerciālām praksēm un patērētāju manipulācijas formām. Šajā nozīmē iniciatīva par Likumu par godīgu digitālo tirgu (Digital Fairness Act) ir ļoti svarīga iespēja, kuru mēs nedrīkstam palaist garām, tā, lai dzimumu perspektīva tiktu integrēta arī jaunajos noteikumos un to ietekmes novērtēšanā. Acīmredzot domājam par algoritmiem, kas var pastiprināt šos neīstamos skaistuma modeļus, par mērķtiecīgajiem reklāmas, kas galvenokārt izmanto neapmierinātību ar ķermeni, vecumu vai tās mārketinga stratēģijas, kas reproducē vai vēl vairāk pastiprina dzimumu stereotipus, ko, kā zināms, mēs labi pazīstam. Šīs prakses ietekmē ne tikai patērētāju izvēli; tās var radīt ļoti konkrētas sekas ekonomiskajā autonomijā, labklājībā un, vispirms un visvairāk, sieviešu brīvības izvēles jomā. Mēs neesam tikai atsevišķu diskriminācijas gadījumu priekšā; tas nav atsevišķi epizodes, mums tas ir labi zināms: dzimumu stereotipi un aizspriedumi ir īstenībā iebūvēti algoritmiskajās sistēmās un uzņēmējdarbības modelos. Tie reproducē un pastiprina jau pastāvošās nevienlīdzības, un mēs redzam, ka tas notiek nepārtraukti. Ir skaidrs, ka tas nav jauns uztraukums. Es atceros 2023. gadā veikto Eiropas Parlamenta pētījumu, ko pieprasīja FEM komiteja par dzimumu plaisas ietekmi patērētāju aizsardzības datu jomā. Pētījums uzsver, kā datu trūkums pēc atšķirīgo pazīmju sadalījuma arī ietekmē sievietes kā patērētājas digitālajā tirgū. Tāpēc es uzskatu, ka dzimumu perspektīva noteikti nedrīkst palikt vienīgi vispārējs princips, bet jā [17:39:16] Speaker 1 [IT] ir īstenībā konkrēts kritērijs Eiropas patērētāju aizsardzības likumdošanā, jau no paša GDPR. Bet es jautāju sev, kādi kritēriji tiek definēti arvien detalizētāk? Paldies. [17:39:41] Speaker 1 [RO] Liels paldies. Un tagad vēlētos atbildes no jums visiem trim. Bet pirms tam vēlētos pateikt jums, ka jā, jums ir taisnība, jūs teicāt, ka sieviešu kosmētika ir dārgāka, bet tāpat arī apakšveļa. Es esmu tas, kas ģimenē veic iepirkumus, un es to zinu, un nemanau, ka tas ir normāli. Bet vēl sliktāk ir tas, ka sievietēm, kurām ir zemāks atalgojums salīdzinājumā ar vīriešiem, ir jāmaksā vairāk par kosmētiku vai citiem produktiem. Tomēr ļoti nopietns ir tas, ko jūs teicāt savā prezentācijā, ka jaunas meitenes, īpaši jaunas meitenes, tiek maldinātas, lai izskatītos labi. Esmu redzējusi tik daudz gadījumu, kad izplatās maldīgas ziņas, fake news, kuras tās nosūta dažādās klinikās un vienkārši tās nomutilē. Tāpēc mums tiešām jābūt ļoti uzmanīgiem šajā jautājumā. Paldies, un esmu gaidām atbildes un secinājumus no katra jums. [17:40:47] Speaker 1 [EN] Liels paldies, ēē, par šo, ēē, ļoti svarīgo debatī un par visiem jautājumiem, kas tika izvirzīti. Ēē, kā mēs zinām, kad runa ir par dzimumu līdztiesību, unfortunately, nav vieglu, ēē, atbildību, jo dzimumu nevienlīdzība ir tik dziļi iedzīvojusies ikdienas dzīves visos aspektos. Tāpēc noteikti es, ēē, komisija var tikai pievienoties visiem jautājumiem, kas tika izvirzīti. Un es, iespējams, šeit, ēē, vispirms, ēē, ēē, cerētu, ēē, ka nākotnē tiks savākti vairāk datu. Mums ir, ēē, mūsu, ēē, aģentūra, kas darbojas ļoti daudz šajā jomā, un noteikti, ēē, mēs varam arī pievērsties Eiropas dzimumu līdztiesības grupas (EGE) uzmanībai arī sieviešu lomas kā patērētāju aspektu, kas, iespējams, līdz šim nav tik daudz, ēē, ticis apskatīts, jo, protams, ir tik daudz darba jāveic cīņā pret vardarbību pret sievietēm. Ir tik daudz darba jāveic, lai labāk izprastu visas plaisas, visas dzimumu plaisas, dzimumatlīdzības plaisu, dzimumu nodarbinātības plaisu, dzimumu pensiju plaisu, un, ēē, un, protams, ir ļoti daudz darba jāveic, lai cīnītos pret stereotipiem, kas unfortunately nevar mainīties tikai ar likumiem. Tāpēc tie patiešām prasa ļoti daudzpusēju un sarežģītu rīcību, ko komisija ir iekļāvusi visās savās dzimumu līdztiesības stratēģijās un īpaši pēdējā, ko komisija pieņēma 2026. gada 5. martā un kas ir paredzēta līdz 2030. gadam, kurā visi šodien izvirzītie jautājumi tiek ņemti vērā un ir, ēē, daudzu, daudzu, daudzu dažādu rīcību, iniciatīvu, ēē, reizēm tas ir pētījumi, reizēm tas ir likumdošanas pasākumi, reizēm iniciatīvas vai finansējums. Tāpēc, ēē, ko es varu apņemties šai, ēē, godājamajai, ēē, komitejai un tās locekļiem, ir tas, ka mēs izmantosim visas līdz šim pieejamās līdzekles, lai uzlabotu situāciju. Bet mums noteikti arī jums un jūsu darbam, aicinājumam un, ēē, pūlei šajā jomā ir nepieciešama palīdzība. Ļoti paldies. [17:43:31] Speaker 1 [RO] Vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka mūsu debates tika translēts tiešsaistē, e, un ka noteikti bija daudz vairāk cilvēku pieslēgusies tiešsaistē. E, bet es ticu, ka prezentāciju un jautājumu kvalitāte bija, e, augsta, un vēlētos pateikties tiem, kas veica prezentācijas, saviem kolēģiem, kas uzdāvināja jautājumus, un tiem, kas klausījās tiešsaistē, jo ir svarīgi atklāti, godīgi un bez rezervēm diskutēt, lai atrastu risinājumus. E, tagad uzaicināju lobija pārstāvi, pēc tam BEUC, katram runāt divas minūtes. [17:44:14] Speaker 1 [EN] Liels paldies un arī paldies par jūsu jautājumiem, komentāriem un atsauksmēm. Tātad pirmais jautājums bija par to, cik liels ir problēmas mērogs attiecībā uz [17:46:34] Speaker 1 [EN] jo mēs ticam, ka tas ir viens no veidiem, kā risināt dažu no šiem jautājumiem, un arī iegūt dažādu perspektīvu, it īpaši runājot par sieviešu un meiteņu ķermeņu izmantošanu. Hmm, mums patiesi ir nepieciešams pavisam cita pieeja šajā jautājumā. Un kā Komisija saka, mums ir daudz rīku, un mums jāpanāk, lai tie savā starpā sazinātos. Tāpēc, hm, jūs zināt, Digitālo pakalpojumu aktu, hm, DSA, mākslīgā intelekta aktu, hm, dzimumu līdztiesības stratēģiju, hm, visiem ir jābūt savstarpēji saskaņotiem, jo, jūs zināt, nav, hm, vienota risinājuma. Tas ir daļa no globālā standartu kopuma mūsu sabiedrībās, it īpaši attiecībā uz dzimuma stereotipiem. Varētu domāt, ka līdz 2026. gadam mēs to esam pārvarējuši. Bet nē. Tas vēl joprojām ir ļoti, ļoti dziļi iesakņojies. Vēl gribētos teikt dažus vārdus arī par, hm, finansējumu. Mums tiešām ir nepieciešams finansējums. Mums ir nepieciešami resursi, jo jārisina šī problēma visos līmenī. Un es gribētu īpaši uzsvērt, ka nākamajā vairāku gadu finanšu ietvaros Padomes priekšlikums paredz samazināt ES „Agora“ instrumentu par 30 %, proti, 3,0, kas ir lielākais samazinājums visā ES budžetā. Tāpēc šodien vēlētos lūgt jums, lai nodrošinātu, ka tā nenotiek. Un atgrieztos pie tā, ko ierosinājusi Komisija, pat patiesībā vēl vairāk par to. Jo tas ir kritiski svarīgi. Tas ir saistīts arī ar demokrātiju. Un it īpaši ilgtermiņa budžeta kontekstā. Runājam par nākamajiem septiņiem gadiem. Pat ja šobrīd situācija var šķist nedaudz skumja, ceram, ka pēc septiņiem gadiem mums būs pozitīvāks un cerību pilnāks pasaulē. Paldies. [17:48:46] Speaker 1 [RO] Liels paldies. Un es domāju, ka, lai likvidētu stereotipus, mums arī jārisina izglītība. No skolas, ģimenēm, jau no tā brīža, kad bērni ir ļoti mazi, bērnudārzā, mašīna ir tikai zēniem, meitenēm ir kaut kas cits; šī krāsa ir zēniem, bet otra – meitenēm. Tādus jautājumus ir jārisina pašās saknēs un ar izglītību, nevis tikai tad, kad esam pieauguši. Un ne tikai ar likumiem. Izglītībai ir ļoti svarīga loma. Tagad – BEUC pārstāvis, lūdzu. [17:49:21] Speaker 1 [EN] Paldies. Ē, man šķiet, ka tiešām mums varētu būt nepieciešama, ē, vairāk pierādījumu vākšana, kā arī jāpārskata ļoti dažādas jomas, kurās mēs varētu meklēt pierādījumus. Ē, jo man šķiet, ka principā šī problēma ir daļēji sistēmiska, jo, ē, sievietēm tiek teikts — mēs reklāmā redzam, ka tās nav vēl tik labas, cik vajadzētu būt. Un ka nākamā pirkšana tās daudz tuvāk pielāgos ideālam. Un tas rada pastāvīgu apmierinātības ciklu, kas savukārt veicina patērēšanu. Ne tāpēc, ka patērētājiem vajadzīgs kāds produkts, bet tāpēc, ka viņas ir ticinājušas, ka viņām kaut ko vajag labot sevī. Un, ē, man šķiet, ka, diemžēl, vienmēr rodas jaunas, arvien subtilākas formas, kā šo sajūtu izmanto mārketinga tehnikās un jaunos pārdošanas kanālos. Tāpēc tas ir nedaudz pašatkārtojošs cikls: reizi, kad atklāj kaut ko jaunu, parādās arvien subtilākas metodes, kā turpināt pārdošanas tehnikas sievietēm. Vismazākajā mērā tas nozīmē, ka, kā jau dzirdējām iepriekš, sievietes, vispārējā vidē, ē, pelna mazāk, bet tad arī parāda vairāk. Tāpēc tās tiek sodītas divkārši par to, ka ir patērētājas vienā tirgū. Un tas tiešām prasa mūsu uzmanību. Ē, es piekritīšu daļai no ierosinātajiem risinājumiem, kā turpmāk rīkoties, un būtu arī priecīga turpināt diskusiju par datiem. Patiesība ir tā, ka mums ir maz dati, bet es varētu piedāvāt vienu vai divus patērētāju aptaujas no mūsu locekļu, ja tās būtu interesantas. [17:50:53] Speaker 1 [RO] Liels paldies. Paldies par atbildēm. Paldies par jautājumiem. Paldies sekretariātam, kas man palīdzēja. Paldies tulkiem, jo bez viņiem kā mēs būtu pārvarējuši? Ļoti labs. Mums ir 24 valodas. Oficiālās valodas. Šodien gandrīz visas kabīnes ir pilnas. Paldies. Un ceru, ka mēs šeit neapstāsimies. Es diskutēšu IMCO komitejā, lai turpinātu un iespējams šeit atnestu to, ko mums šodien nebija, proti, rūpniecības puses iesaistīšanu diskusijās. Protams, ir ļoti svarīgi ne tikai regulēt, bet arī īstenot. Jo mums var būt ļoti labs dokuments, bet slikti piemērot. Un, lai to labi piemērotu, es domāju, ka visi ieinteresētie dalībnieki ir jāiesaista un jāziņo par problēmām. Mums ir jāaudzina patērētājus, lai tie sūdzētos, ja viņu tiesības tiek pārkāptas, un it īpaši sievietes, jo sievietes, teiksim, ir vairāk vilcināšanās, kad tiek pārkāptas viņu tiesības. Mums ir jāstrādā daudz pie šī jautājuma. Personiski es strādāju savā valstī, jums vajadzētu zināt, ka esmu sieviešu asociācijas vadītāja, kas ir aktīva jau 30 gadus, un es ar viņām ļoti labi sadarbojos, un šis izglītības process ir devis viņām drosmi novērtēt savas kvalitātes un neļaut sevi maldināt ar visām šīm maldīgajām informācijām. Liels paldies, un ceru, ka tiksimies vēl kādreiz. Paldies. [17:52:43] Speaker 1 [EN] Liels paldies. Daudz laimes! [17:53:04] Speaker 1 [EN] Liels paldies. [17:53:28] Speaker 1 [EN] Paldies. Man ir viens. Paldies. Paldies. [17:54:07] Speaker 1 [EN] Rīt. Rīt. Rīt. Jā. Paldies. [17:54:23] Speaker 1 [IT] Labvakar. Labvakar. Jā, jā, bet