Brussels Live · Komitejas sanāksme AFET 2026-10-22
Automātiski transkribēts un tulkots no oriģinālās skaņas. Iespējamas kļūdas.
Mašīntulkojums. Autentisks ir oriģināls.
Neatkarīgs pakalpojums, nav saistīts ar Eiropas Parlamentu vai Eiropas Komisiju. Avots: © Eiropas Savienība.
AI-generated: Transcripts, translations and summaries on this site are generated automatically by AI: speech recognition (Soniox), machine translation and summaries (Mistral AI). Not edited by humans before publication. EU AI Act, Article 50.

[10:51:49] Speaker 1 [EN]
Labrīt visiem. Labrīt, dārgās kolēģes un kolēģi. Laipni lūdzam uz šo Ārlietu komitejas īso sēdi, kurā mums ir aptuveni 45 līdz 60 minūšu laika, lai visi varētu piedalīties balsojumos plkst. 1 2. Ja jums nav piezīmju, tad varam turpināt ar darba kārtību. Pirmā punkta kārtība ir darba kārtības apstiprināšana. Es neredzu nevienu iebildumu no jūsu puses, tāpēc varam ierosināt apstiprināt darba kārtību tādu, kāda tā ir. Šodienas darba kārtības galvenais punkts ir kopīgās komunikācijas par Eiropas-Snova kaimiņattiecību politiku un jauno stratēģiju Arktikai prezentēšana. Man ir liels prieks sveikt divas mūsu komitejas: kundzi Claude Viron-Reville, Arktikas lietu īpašo sūtni un Eiropas Ārējās darbības dienesta Rietumeiropas nodaļas vadītāju. Gribu arī sveikt p. Marku Grayu, Politikas stratēģijas un komunikācijas nodaļas vadītāju Komisijas INTPA ģenerāldirektorātā. Arktika — un mēs to esam diskutējuši jau vairākas reizes mūsu komitejā — vairs nav attāla perifēra reģiona. Klimata pārmaiņas, pieaugošā ģeopolitiskā konkurence un Krievijas militārā klātbūtne Augstajā Ziemeļos ir padarījušas to stratēģisku prioritāti Eiropas Savienībai. Līdz šim, Eiropas Savienības pieeja, kas aizsākta ar 2021. gada oktobra komunikāciju, un noteikti var teikt, ka pasaule kopš tā laika ir ievērojami mainījusies. Šajā nedēļā Kolēģija ir pieņēmusi jaunu stratēģiju Arktikai, kas atbild uz šo pārmaiņu un kuru šodien jau uzstāda šeit. Izskatās, ka tiks liegta lielāka uzmanība drošībai, aizsardzībai, savienojamībai un ekonomiskajai drošībai, vienlaikus balstoties uz mūsu ilgstošajiem ieguldījumiem klimata darbībā, zinātniskajā sadarbībā un pamatiedzīvotāju tautām. Ko vēlētos teikt mūsu diviem vieslektoriem ir runātājiem, ir šī komisija pēdējos dažās gados ir izrādījusi lielu interesi par Arktikas jautājumiem. 2025. gada novembrī mēs pieņēmām savu ziņojumu par ES diplomātisko stratēģiju un ģeopolitisko sadarbību Arktikā, kurā aicina pieņemt stingru, vērtībām balstītu un drošības orientētu stratēģiju.

[10:54:14] Speaker 1 [EN]
Vēl es vēlētos sveikt to, ka pēc tam pasūtījām pētījumu ar nosaukumu „Focus on the High North: Upgrading the EU's Arctic Policy and Protecting the EU's Interests in a Rapidly Evolving Region“. Un visbeidzot, pirms dažām nedēļām nosūtījām nelielu delegāciju uz Islandi, kur ES Arktikas politika, protams, arī bija diskusiju centrā Reikjavīkā. Tāpēc, ņemot vērā visu to, mēs ar lielu nepacietību gaidām jūsu atbildi no EAS un Komisijas: kā Kopējā komunikācija tiks pārvērsta ambiciozās darbībās. Jo Eiropas Savienība ir pasaules čempione dokumentu drukāšanā, mums ir daudz stratēģiju — ir laiks izveidot stratēģiju, kas koordinētu visas mūsu stratēģijas —, bet mūs interesē daudz vairāk, kas tas nozīmē praktiski. Es tagad sākum jums, 7 minūtes, bet pēc tam – jums, kungs Grejs. Tad mums būs laiks apmainīties ar viedokļiem, un es noslēgšu sanāksmi bez ceturtdaļa 12, lai visi varētu balsot. Jums vārds, kundze.

[10:55:18] Speaker 2 [EN]
Liels paldies, priekšsēdētāj kungs, un ļoti patīkami būt šeit. Godājamais AFET komitejas biedrs un Arktikas draugi, ļoti esmu priecīgs, ka esmu ticis uzaicināts prezentēt šo stratēģiju. Tikai dažas dienas pēc tās pieņemšanas, un jo šī ir ES stratēģija, ES pastiprina savas Arktikas iesaistīšanās, tāpēc, kā jūs varat secināt no stratēģijas nosaukuma, partnerattiecības ir atslēga mūsu ambīciju veiksmīgai īstenošanai. Ziemeļu kaimiņvalsts ir sadarbības ietvars ar mūsu partneriem. Ziemeļu partnerība mēs to uztveram kā iekļaujošu interešu, vērtību un ģeogrāfijas ietvaru, un vārds „kaimiņi” šeit ir, lai uzsvērtu Eiropas Savienības tuvumu paplašinātajai Arktikai un mūsu ambīciju padarīt ES un tās Arktikas partneru sadarbību operacionālāku, bet arī stratēģiskāku. Tāpēc mūsu ziņa ir tāda, ka vēlamies strādāt kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem mūsu ziemeļu kaimalē, stiprināt drošību mūsu atbildē uz klimata krīzi un, vispirms kārtas, to darīt kopā ar Arktikas tautām un īpaši ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām. Tāpēc vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka kaiminattiecības nav politika; tās ir sadarbības ietvars. Rīgas septembrī notika ļoti veiksmīgs Arktikas samits Rovaniemi, kurā piedalījās Komisijas augstā pārstāve un viceprezidente Kaja Kallas. piedalījās, un Rovaniemi samits, pirmais tāda veida, nosūtīja spēcīgu ziņu par mūsu jauno ambīciju līmeni, un tas varētu kalpot par paraugu regulāriem augsta līmeņa kopīgajiem samits ar mūsu dalībvalstīm un partneriem, lai apspriestu kopīgās izaicinājumu un to risināšanas veidus. Tagad stratēģijas struktūra, ko jūs redzējāt, rāda, ka mūsu pieeja paliek līdzsvarota. Tā ir cilvēkcentrēta, apzināta klimata izaicinājumus, orientēta uz drošību un balstīta uz ilgtermiņa sadarbību. Tāpēc mēs esam organizējuši stratēģiju četros nodaļās: pirmā ir par drošības un noturības stiprināšanu, otra – par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu risināšanu, trešā – par atbalsta sniegšanu

[10:58:06] Speaker 2 [EN]
Arktikas ekonomika un ekonomiskā drošība, bet ceturtā — iedzīvotāju labklājībai Arktikā. Turklāt, runājot par drošību, mūsu atjaunotās stratēģijas pamats jūs ne pārsteigs. Jūs to parādījāt, kā Priekšsēdētājs, kungs Kungs McAllister ir uzsverst, ka Jums ir liela interese par šo dokumentu, ko Jūs pierādījāt ar neatkarīgo iniciatīvu ziņojumu, kas tika pieņemts pagājušajā gadā, kā arī ar Arktikas pētījumu, kas tika publicēts pagājušajā mēnesī, ko mēs rūpīgi izlasījām. Šajos ziņojumos jūs vienmēr ir uzsvērsinājusi ES nepieciešamību risināt mainīgo ģeopolitisko ainavu. Pareizi. Mūsu atjaunotā Arktikas stratēģija arī atspoguļo šo jauno realitāti, stingri iekļaujot drošību tās centrā. Jo Arktikas vairs nav izolēts no mainīgajām ģeopolitiskajām dinamikām, Krievijas agresīvā karš pret Ukrainu, Krievijas pilnīga ignorēšana starptautiskā kārtības, robežu un teritorialās integritātes neaizskaramības principu, ir padarījusi sadarbību ar Krieviju neiespējamu. Krievija pastiprina savu militāro kapacitāti Arktikā, atjaunojot Kolas pussalu kā stratēģisko bastionu un paplašinot Murmanskas ostas iespējas. Līdz ar to mēs redzam pastāvīgu konfrontatīvas uzvedības normalizāciju reģionā, hibridās draudzes Baltijas jūras reģionā un arvien vairāk arī Arktikā, kā arī nopietnu bažas dēļ atkārtotiem incidentiem, kas ietekmē kritisko infrastruktūru un reģionālo stabilitāti. Krievijas jūras doktrīna saista Ziemeļu Atlantijas, Arktikas un Baltijas teātrus. Un mums ir jāpielāgojas šai realitātei un jāuzskata Arktika un Baltijas jūras reģioni par nepārtrauktu, savstarpēji saistītu stratēģisku telpu. Un beidzot, mums nedrīkst palikt nekādu šaubu, ka suverenitāte nav jāpārrunā. Bet, lai mums būtu drošs un stabilis Arktika, mums ir nepieciešams noturīgs, sagatavots un apdzīvots Arktika, un visa šī jautājuma sirds ir uzlabota infrastruktūra, kas stiprinātu rietumu- austrumu saites no Baltijas līdz Arktikai. Mums ir vajadzīga infrastruktūra, kas ir piemērota Arktikai un gan civilajām vajadzībām

[11:00:51] Speaker 2 [EN]
uz uzbrukuma un aizsardzības nolūkiem. Tas prasa paātrināt 20 projektu īstenošanu, piemēram, Rail Nordica projektu, un pabeigt Rail Baltica. Mums arī ir jāuzlabo mūsu uzmanības spēja, lai aizsargātu mūsu infrastruktūru pret krasu klimatu un hibrīdām aktivitātēm. Tādēļ mēs strādāsim, lai stiprinātu savu situācijas un jūras apziņu, izmantojot satelītu datus, vietējās un attālinātas sensoru novērojumus un informācijas izplatīšanu. informāciju dalīšanu. Lai to panāktu, mēs vēlamies izveidot jūras drošības centru. Mēs vēlamies sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu apakšūdens kabeļu drošību reģionā, izveidojot Arktikas kabeļu centru. Turpmāk ceram, ka šo iniciatīvu varēs paplašināt līdz visaptverošam jūras drošības centram, dalībvalstu vadībā. Mēs arī vēlētos palielināt mūsu ledlaužu floti ; ES ir aptuveni 10 ledlaužu, savukārt Krievijai ir gandrīz 50. ES pirmsākumā būsies nepieciešams kartēt konkrētos ledlaužu vajadzības kopā ar dalībvalstīm, izmantojot ES jauno rūpnieciskās jūras vērtības ķēdes alianšu, un mēs pētīsim iespējas piesaistīt finansējumu un tehniskos resursus to kaimiņattiecību grupā, kas nozīmē, ka esam gatavi vērsties arī pie mūsu partneriem. Turklāt, runājot par kosmosu, Zemes novērošanu un navigāciju, mēs vēlētos pastiprināt Copernicus un Galileo pārklājumu Arktikā. Lai uzlabotu mūsu spēju sekot līdzi sauszemes un jūras ledus kartēšanai, permafrosta saistītajām izmaiņām, naftas noplūdēm un jūras drošību Arktikā. Lai papildītu Copernicus spējas, jauna valdības Zemes novērošanas pakalpojums atbalstīs lēmumu pieņemšanu. drosību un aizsardzību, un papildinot bezmaksas Galileo navigācijas pakalpojumus, ES sāks drošas navigācijas pakalpojumus valdības vajadzībām, izmantojot Galileo publisko regulēto pakalpojumu. Šīs iniciatīvas norāda, ka Arktikas drošība ir galvenais prioritāts ES. Arktikas drošība ir Eiropas drošība. Kā teicis Augstais pārstāvis, viceprezidents, Strasbūrā otrdien, Eiropai ir intereses, kuras jāaizsargā.

[11:03:33] Speaker 2 [EN]
Viņai ir partneri, ar kuriem strādāt, un pienākumi, kurus jāizpilda. Eiropa nebūs tikai novērotāja Arktikā. Tas ir kolektīvs pūliņš, kas prasa koordināciju ar NATO un mūsu partneriem. Es turpināšu šeit un ļaušu savam kolēģim no I NTPAM, Markam Gray, papildināt citu punktu. Liels paldies un es ar interesi gaidu jūsu komentārus un jautājumus.

[11:04:01] Speaker 1 [EN]
Liels paldies par Jūsu ievadvārdu. Pirms es atdošu vārdu s. Gray, esmu priecīgs, ka varu sveikt nacionālo parlamentu pārstāvjus no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices mūsu sesijā Strasbūrā, veltītu 66. EEE Kopējās parlamentārās komitejas sanāksmei. Laipni lūdzam, dārgie kolēģi, Eiropas Parlamentā.

[11:04:23] Speaker 3 [EN]
Gredzins Gray.

[11:04:25] Speaker 4 [EN]
Liels paldies, priekšsēdētāj! Godājamie deputāti, paldies par uzaicinājumu un arī vēlētos sveicināt nacionālo parlamentu locekļus, ar kuriem nesen tikāmies Reikjavīkā samērā lielā skaitā. Es vēlos sākt ar godu šim Parlamentam un ieteikumiem, kā arī pētījumam, kas ir kalpojusi par pamatu šīs kopīgās komunikācijas sagatavošanai. Tas bija plašs konsultāciju process. Mēs esam centušies klausīties pēc iespējas vairāk, un es domāju, ka daudzi no šīs Parlamenta noteiktajiem būtiskajiem elementiem ir iekļauti kopīgajā komunikācijā. Es gribu izteikt trīs punktus un centīšos ne atkārtot to, kas tik tika teikts. Pirmkārt, ļoti īsi, kāpēc mēs to darām? Otrs, šo politiskās ietvaru maiņu, ko es uzskatu par svarīgu, bet ja arī varētu atbildēt Priekšsēdētājam. Stratēģijas ir labas, bet kas. Vai jūs tiešām kaut ko darīsiet par to? Tāpēc centīšos veltīt lielāko daļu laika tam. Kāpēc mēs to darām, manuprāt, tiesas īpašais sūtnis ir ļoti labi izklāstījis mainīgo situāciju. Es domāju, ka realitāte ir tāda, ka tas nav stratēģijas atjauninājums. Tas ir jauna stratēģija, lai pielāgotos jaunai realitātei. Un šī realitāte mainās ātrāk, nekā iespējams, ka jebkurš no mums varētu sagaidīt. Tagad redzam, ka Arktika ir ģeopolitisks teātris. Redzam, ka pastāv risks, ka tas varētu kļūt par drošības teātri. Esam redzējuši pretenzijas uz Arktiku un tās daļām, un es domāju, ka ar Eiropas Savienības pieredzi, vai nu Ukrainā, vai attiecībā uz mūsu atbildi uz Grenlandi, mēs ievērojam teritoriālās integritātes un suverenitātes principus. Tas mani noved pie otrais manas argumenta, protiņ, pie ietvara. Mēs šo jautājumu risinām ar jaunu skatījumu. Un tas ir partnerības skatījums, un atkal, ar vairākiem kolēģiem. Šajā zālē aizmugurē, par to esam runājuši Norvēģijā, Islandē, Kanādā, ar Amerikas Savienotās Valstis, Grenlande, Fēru Salas, runa ir par stratēģijas veidošanu, kas ļoti plaši apvienos līdzīgi domājošos partnerus, lai risinātu jautājumu

[11:07:23] Speaker 4 [EN]
raises bažas lietas. Mums ir svarīgs ietvars, jo ziemeļu kaimiņvalsts tieši pārnes kritiskuma sajūtu. Tuvinātība, saistība, ko šis jautājums nes. Mēs mēģinām parādīt, ko Eiropas Savienība nozīmē Arktikai, bet arī ko Arktika nozīmē Eiropas Savienībai. Un ka mēs stājam un atbalstām savus kaimiņus. Es domāju, ka tas ir acīmredzami patiess trīs Eiropas Savienības dalībvalstīm Arktikā – Zviedrijai, Somijai, Dānijai, – bet tas ir stratēģija visai Eiropas Savienībai. Bet tagad vēlētos pievērsties, kā teikt, Priekšsēdētāja izaicinājumam: bet kas par to? Kā mēs to pārvēršam realitātē? Un es domāju, ka tas, ko jūs redzējāt šajā stratēģijā, ir visas Komisijas pilnīga mobilizācija. Tas nav tikai Stratēģija, kas pieder Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātam (DG INTPA) un Eiropas ārpolitikas instrumentu ģenerāldirektorātam (EES), un es vēlētos īpaši godināt Ģenerāldirektorātu par starptautiskajiem sakariem un dalībvalstu attiecībām (DG MA RI), kuri ir spēlējuši pamatno lomu daudzus gadus. Tas ir stratēģija, kas, ja to rūpīgi apskatāt, ir īsta būtība; šeit ir vesels kopums konkrētu rezultātu dažādos jautājumos, vai nu digitalizācija, kosmosu, transportu, kritiskajām izejvielām, pētniecību, inovācijām, tūrismu un tā tālāk, un tā tālāk, kā jau tika minēts. Ir daudz, šeit ir viss kopums ierosinājumu, kas skatās uz Arktiku no šīs divkāršās pielietojuma perspektīvas, tātad ne vien no militārā viedokļa. vai vienkārši no civilā viedokļa. Mēs cenšamies attīstīt spējas, kas pārnes šīs divas dažādās jomas, vai nu runa ir par kosmosu, vai par transportu. Protams, mēs ļoti labi zināt, ka ap Arktiku pastāv īpaša jutība. Tāpēc, kad arī apsveram jautājumus, piemēram, par kritiskajām izejvielām, mēs absolūti uzsveram vides nozīmīgumu. vides, sociālo un pārvaldības standartus. Tieši tad, kad arī atjaunojamās energijas jomā mēs esam ļoti skaidri un stingri savā ieguldījumā attiecībā uz to, ko Eiropas Savienība var vismaz darīt. attiecībā uz naftas, gāzes un ogles moratoriju Arktikā. Kad skatāmies ekonomiku, to darām no viedokļa, ko varam darīt konkrēti.

[11:10:30] Speaker 4 [EN]
? kas sniedz labumu Arktikas iedzīvotājiem. Un atkal atgriežos pie jautājuma, cik daudz uzsvaru esam likuši uz kopīgu darbu ar Arktikas tautas: pamatiedzīvotāji, vietējās kopienas, lai izveidotu vairākus loti konkrētus punktus, kas tieši viņiem būs labvēlīgi. Vai nu par zvejniecību, zilo ekonomiku, mazo un vidējo uzņēmumu, tūrisma un tā tālāk, kā es teicu. Tāpēc komunikācijā ir visa gala nodaļa, kas veltīta cilvēku dimensijai. Bet es vēlētos noslēgt, zināmā mērā, ar jautājumu: kas notiks tālāk? Pirmkārt, jāteic, ka jā, tas ir stratēģija, tāpēc tas nav likumdošanas ierosinājums, taj nav sīki izstrādāts laika plāns, sīki izstrādāts rīcības plāns, sīki izstrādāts izmaksas katram iniciatīvai. Bet tas nav parastā darba kārtība. Jau nākamo nedēļu, Komisārs Sickola tika lūgts sekot stratēģijas īstenošanas procesu. Jau nākamo nedēļā INTPA ģenerāldirektorāts sasauks visu GD sanāksmi, lai apvienotu visas atšķirīgos pavedienus Komisijas iekšienē, lai tagad viens pēc otra, pavediena pēc pavediena, apskatītu, kā mēs realizēsim katru no šiem īstenojamajiem punktiem un veicināsim to tālāku attīstību. Tāpēc, no mūsu viedokļa, tas nav gadījums, kad mēs rakstītu stratēģiju un pēc dažiem mēnešiem atgrieztos apsvērt, ko esam darījuši. Jau nākamo nedēļā sākam konkrēti apspriest, kā tālāk veikt šo lietu. Paldies par uzmanību.

[11:12:26] Speaker 1 [EN]
Labdien, paldies abiem mūsu vieslektoriem, un tagad mums ir laiks apmainīties ar viedokļiem. Kā vienmēr, sākumā es dodu vārdu koordinatoriem pa divām minūtēm katram, un Łukasz Kuhut runās VEPP vārdā.

[11:12:38] Łukasz Kohut (PPE) [EN]
Liels paldies. Godājamais priekšsēdētāj, nekas neapvieno cilvēkus tik kā kopīgs ienaidnieks, mūsu ienaidnieks nāk no Austrumiem. Tas ir drauds visiem mums, it īpaši tiem, kas dzīvo Centrālei un Austrumeiropā, kā arī Ziemeļos. Kā pareizi norāda stratēģija, Arktika, Ziemeļu Atlantijas okeāns un Baltijas jūra kļūst par vienu savstarpēji saistītu stratēģisku telpu. Kas notiek vienā vietā, ietekmē visas Eiropas drošību. Hibridie uzbrukumi mūs sit visur. GPS traucējumi, kabeļu sabotaža, droni virs mūsu infrastruktūras un peldošā flote mūsu ūdeņos. Ziemeļi ir daļa no tā paša frontes. Mēs nevaram aizsargāt Eiropu, atstājot Ziemeļus neaizsargātus. Arktika ir otra izeja uz Eiropu, un tai ir jāaizsargā pilnībā. Kā pastāvīgais ziņotājs par Norvēģiju un Mika Aaltola, Arktikas ziņotāja vārdā, mēs uzskatām, ka stratēģija virzās pareizajā virzienā, nodrošinot konkrētus rīkus drošības stiprināšanai. Pirmkārt, jūras drošības centrs ļaus mums dalīties informāciju no dažādiem nacionālajiem un ES avotiem, no jūras dibena līdz kosmosam. Krievijas ēnu flotes kuģu uzraudzīšana ir jāpadara prioritāte. Eiropa ir konkrēti rīki, piemēram, gaisa novērošanas dati, Copernicus un Galileo navigācijas pakalpojumi. Otrs, Arctic Cable Hub ir vēl viena iniciatīva, kas varētu uzraudzīt un aizsargāt zemūdens kabeļus Ziemeļatlantijas un Arktikas reģionos. Kritiskā infrastruktūra ir būtiska drošībai. Mūsdienās, trešais, mums ir jāpalielina Eiropas ledlaužu kapacitāte, kā jūs minējāt, tai skaitot arī caur jauno ES rūpnieciskās jūras vērtību ķēžu alianšu. Eiropas polārie kuģi ir jāizbalansē spēku attiecības reģionā. Uzmanība un sagatavotība ir būtiski. ES jādarbojas dažādos jomās, piemēram, aizsardzībā, ieskaitot militāro mobilitāti un civilo aizsardzību. Mēs jau zinām, kā to darīt Baltijas jūrā un visā Eiropas Arktikā. Tagad šiem rīkiem vajag īstu finansējumu jaunajā ES budžetā, protams. Es uzskatu, ka līdzīgi domājo partneru reģionā, piemēram, Norvēģija, Kanāda un Islande, īstenos stratēģiju kā vienotu veselu.

[11:15:06] Łukasz Kohut (PPE) [EN]
iespēju attīstīt arī savas spējas. Liels paldies.

[11:15:13] Speaker 1 [EN]
Paldies, Łukasz, no S&D, lūdzu, Andreas Schieder.

[11:15:17] Andreas Schieder (S&D) [EN]
Labrīt, paldies par prezentāciju. Un arī godu runāt arī mūsu S&D ēnu ziņotāja Roberta Piet rona vārdā, kurš, diemžēl, šodien nav varējis piedalīties. Bet es arī esmu īpaši priecīgs, ka mūs šodien pavada Norvēģijas un Islandes parlamenta kolēģi, kuri arī, teiksim, pieder pie Arktikas. Un kā jau iepriekš tika norādīts, 2021. gada stratēģija vairs neatspoguļo pašreizējo realitāti. mēs. Redzam, ka tā kļūst arvien nestabilāka un arī ģeopolitiski jutīga, un tāpēc mums ir nepieciešams šis atjauninājums. Un Augstais pārstāvis jau pareizi teicis, ka Arktikas drošība ir Eiropas drošība, un tas arī ir saistīts ar šo noteikumu balstīto kārtību, un mums jāatzīst, ka Arktika pagātnē, pat aukstākajos Aukstā kara dienās, bija noteikumu balstīta kārtība, ko ievēroja visi. Šis kompromiss tagad ir satricināts. Mums ir Krievija, mums ir Ķīna. Turpmāk mums ir jāaizsargā mūsu kritiskā infrastruktūra, jau minētais kabeļu mezgls, kā arī arī . Arī nākotnes partnerībā tas joprojām ir jābūt vienu no stratēģijas galvenajiem balstiem, kā jūs arī paši norādījāt. Un īpaši svarīgi ir stiprināt ES partnerību ar Grenlandi, vienlaikus vienmēr atkārtojot, ka ievērojam Grenlandes tiesības pašai lemst par savu nākotni ciešā sadarbībā ar Dānijas Karalisti. Un mums arī vajadzētu turpināt padziļināt mūsu attiecības ar Norvēģiju, Islandi un Kanādu, jo tās ir partnerības, kas dala stabilas vērtības. Jāatzīmēju, ne kā citiem. Un tad ir klimata pārmaiņas. Arktika gandrīz četras reizes ātrāk sasilst nekā globālais vidējais rādītājs, un globālais vidējais rādītājs jau ir pietiekams. Tāpēc četras reizes vairāk jau ir ir liels posts, tāpēc mums jāpievērš uzmanība tam. Un ir kritisko izejvielu jautājums. Jāņem vērā arī tas, ka iegulas jāveic ilgtspējīgi un jāatbilst augstākajiem vides un sociālajiem standartiem, bet arī jāievēro pamatiedzīvotāju tiesības. Un tas ir mans pēdējais punkts. Es domāju, ka mums jā saprot, ka Arktika ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, un dzīves apstākļi ir svarīgi, bet tas ir

[11:17:40] Andreas Schieder (S&D) [EN]
Ar arī cilvēki, kas tur dzīvo, ir atbilde uz Arktikas stratēģiskajiem izaicinājumiem. Paldies jums loti.

[11:17:48] Speaker 1 [EN]
Paldies, Andreas, kurš vēlētos uzņemties vārdu Patriotu grupai? Neviens no EKR grupas? Tad, Renew grupai, esmu dodot vārdu Marie-Agnès Stark-Simmermann.

[11:18:03] Marie-Agnes Strack-Zimmermann (Renew) [DE]
Liels paldies, Deiv. Es negribu atkārtot sevi šajā jautājumā. Es negribu atkārtot to, ko ir teikuši mani kolēģi. Bet Arktika nav tikai piedzīvojumu zeme, kaut arī brīnišķīga, bet arī nozīmīgs jautājums drošības jomā. Un esmu ļoti priecīgs, ka Eiropa beidzot pievērš uzmanību šai problēmai, šai tēmai. Nav bez iemesla, ka arī nākotnē ar Kanādu šajā jautājumā strādāsim ciešāk, it īpaši ņemot vērā, ka robeža starp Kanādu un Dāniju ir vairāk nekā 3 000 kilometrus gara. Nav nejaušība, ka arī nākotnē aktīvi sadarbosimies ar Kanādu šajā jautājumā, ņemot vērā, ka robeža starp Kanādu un Dāniju ir vairāk nekā 3 000 kilometrus gara jūras robeža. Šajā ziņā mēs jau esam saistīti. Un ņemot vērā šo pasaulī, kas arvien vairāk sairst, ir ļoti svarīgi apsvērt, ko mēs varam darīt, ko mēs jādara. Drošības politikas jomā — un, lai to īsi izsakītu — ļoti paldies par šo dokumentu. Mums vajadzētu turpināt strādāt pie šī jautājuma, bet ne tikai par to runāt, bet arī skaidri izteikt, ko mēs varam darīt. Šis ziņojums patiešām daudz saka. Grenlandes tēma tikai tika uzsākta. Ko mēs pieredzējām pagājušajā gadā, starp citu, Eiropa atradās patiesi ļoti stabilā pozīcijā, kopā ar Dāniju un Grenlandi attiecīgi. Tas rāda, ka, kad stāvam kopā, tas ir noderīgi. Tikai skatīties nav pietiekami. Mums ir jābūt mūsu stratēģijai un arī jāievieš to stingri, vārdiski stingri. Lai neatvērtu vēl vienu fronti tur. Paldies.

[11:19:32] Speaker 1 [DE]
Paldies, kolēģe. Nākamais runātājs no Zaļajiem ir sers Niinistö.

[11:19:37] Ville Niinistö (Verts/ALE) [EN]
Paldies, priekšsēdētāj! Un paldies Komisijai par stratēģijas pārstāvēšanu. Acīmredzot, salīdzinājumā ar iepriekšējo stratēģiju ir daudz uzlabojumu, taču mūsu grupai ir arī dažas bažas. Tāpēc galvenokārt uzsvaru likšu šiem jautājumiem. Uzskatām, ka ir ievērojami uzlabojumi geopolitiskajā izpratnē un šīs situācijas nozīmīgumā. Domāju, ka šajā jomā ir bijusi liela progresa. Domāju, ka ir svarīgi, lai sagatavotos Krievijas hibrīdajām draudiem. Mēs rīkojamies pret Krievijas ēnu floti. Šajā jomā mēs varētu dar vairāk darīt. Bet es tagad, kā bijušais Somijas vides ministrs, koncentrēšos uz vides un klimata atbildību, ko ES uzņemas Arktikā. Arktika ir ļoti jutīga zona. Es domāju, ja sugas ir jāpārvietojas uz ziemeļiem, tad tām vairs nebūs kur iet, ja globālā sasilšana turpināsies. Ir ļoti daudz bioloģiski daudzveidīgu teritoriju. Piemēram, jūras dibena zonas, kas vēl nav aizsargātas. Tāpēc tā ir viena no vismazāk aizsargātajām teritorijām pasaulē. Un ES, un arī mana dzimtā valsts, kad es biju ministrs, mēs daudz strādājām, lai palielinātu aizsargājamo teritoriju skaitu reģionā, kā arī darbojāmies, lai ieviegtu moratoriju fosilo kurināmo ieguvei. Es redzu, ka šajos jautājumos, šajā stratēģijā, salīdzinājumā ar 2021. gadu, ir neliels atkāpšanās. Tā ir ir mana sajūta. Tāpēc, ja varat mazināt manas bažas un arī atbildēt uz manu jautājumu, jo man liekas, ka ģeopolitiskās un vides izaicinājumi ir savstarpēji saistīti. Daļēji mums ir ģeopolitiskas draudi Arktikā, ja mēs neveidosim labākus noteikumus, lai apturētu pārāk lielu izmantošanu. Tāpēc, jo stingrākas būs noteikumi par aizliegtajām zonām, kurās ziemeļu reģionu visjutīgākajās vietās ekonomiski nebūs iespējams izmantot resursus, un ja tur varēs ieviest moratoriju, tas arī mazinās spiedienu starp dažādām valstīm, kas cīnās par šiem resursiem, ieskaitot Krieviju. Ar arī jāatzīmē, ka vēsturiski, ja ir bijušas aizsargājamās zonas, Krievija tās bieži ir ievērojusi. Tāpēc, ja mēs noslēgsim starptautiskos līgumus par šiem jautājumiem, tas ir progresa solis, ar ko mēs arī varam samazināt

[11:21:39] Ville Niinistö (Verts/ALE) [EN]
geopolitisko sprieguma risks. Un tas attiecas arī uz IMO, kā arī uz jūras satiksmi. Mums jābūt augstākām prasībām attiecībā uz to, kādiem kuģiem atļauts peldēt Arktikas ūdeņos, jo naftas noplūdes risks ir ļoti augsts un arī Eiropas ūdeņi un krasti ir apdraudēti. Mūs arī tas skar. Tāpēc vēlētos, lai atbildētu nedaudz vairāk uz manām bažām, proti, ka joprojām tiek pievērsta uzmanība vides regulējumiem un standartiem globālā mērogā un ka jūs to neaizmirstat, un ka tas saistās ar ģeopolitiku. Paldies.

[11:22:12] Speaker 1 [EN]
Paldies. Kurš vēlētos runāt kreiso spēku vārdā? Lūdzu, kundze. Divas minūtes.

[11:22:22] Speaker 2 [EN]
Paldies. Kungs priekšsēdētāj, jaunā Arktikas stratēģija ir svarīgs solis uz priekšu, bet ļaujiet man būt skaidram. Stratēģija ir stipra tikai tik tāda, cik stipra ir tās īstenošana. No Ziemeļvalstu perspektīvas, Arktika nav Eiropas perifērija. Tas ir neatņemama mūsu drošības, konkurētspējas un nākotnes daļa. Es vēlētos izcelt trīs prioritātes. Pirmkārt, drošību ir jāatbalsta ar konkrētiem darbiem. Kriegs starp Krieviju un Ukrainu būtiski mainījis Eiropas drošības vidi. Mums ir jāstiprina mūsu gatavība, jāaizsargā oficiālās infrastruktūras un jāuzlabo mūsu reaģēšanas spēja. jaunajām draudiem. Tas prasa tuvāku sadarbību starp ES, NATO un Ziemeļu partneriem, kā arī konkrētus ieguldījumus Arktikas infrastruktūrā un drošībā, īpaši transporta jomā. Mēs nevaram atļauties uzskatīt Arktikas drošību par otršķirīgu jautājumu. Otrkārt, mums ir jāpārvērš Eiropas ambīcijas Arktikā par gudrām investīcijām, inovācijām un darba vietām. Mums ir pasaules līmeņa ekspertīze daudzās jomās attiecībā uz Arktikas pētījumiem. pētniecību, digitālos risinājumus, ekspertīzi stratēģiskajos aktīvos visai Eiropas Savienībai. Eiropas ziemeļu daļā ES ir jānodrošina, lai ambīcijas tiktu pārvērstas par konkrētiem projektiem, stiprāku rūpniecisko kapacitāti un ilgtermiņa ekonomiskām iespējām Arktikas reģioniem. Es neatkārtoju to, ko ir mans dārgais kolēģis Ville Niinistö teicis par klimata un vides jautājumiem. Es neizšķiedu jūsu laiku, bet esmu pilnībā viņam piekrītis. Un es domāju, ka viņš mani atbalstīs kā bijušā transporta ministra, kā bijušā transporta ministra, runājot par transporta ceļiem Arktikā. Teritorija. Es domāju, ka vārdi nav pietiekami. Mums arī ir nepieciešams finansējums, investīcijas un mērāmus rezultātus. Un trešais, drošība un ekonomiskā attīstība jāiet roka rokā ar vides atbildību un vietējo kopienu ievērošanu. Tāpēc jāgodās dažas personas un citas radošas kopienas, bet arī vietējiem iedzīvotājiem jābūt nozīmīgai lomai šajā sistēmā, kas ietekmē viņu nākotni. Paldies.

[11:24:53] Speaker 1 [EN]
Paldies. Un beidzot, ESN grupai, vai kāds vēlētos uzstāties? Nē. Tagad, kad es saņemu vārdu, es to nododu mūsu galvenajam ziņotājam par Arktiku, Urmas Pikei.

[11:25:07] Urmas Paet (Renew) [EN]
Liels paldies. Paldies, dārgie Komisijas un Ārējās darbības dienesta kolēģi, un protams, no šī Parlamenta. Es jau desmit gadus sekoju un risinu Arktikas jautājumus Eiropas Parlamentā, tāpēc esmu redzējis daudz pārmaiņu attieksmē, ko, es teiktu, šobrīdējās apstākļos, līdzsvarā, ir pozitīvas, proti, ka mēs veltajam daudz vairāk uzmanības Arktikas attīstībai. Ja atceros, kādā bija attieksme un komentāri pirms apmēram 10 gadiem? Kāpēc, pēc būtības, mums vispār vajadzētu nodarboties ar Arktiku? Bet ja mēs paskatāmies šodien, galvenais centrs ir drošības jautājumos. Jā, mēs esam novērojuši lielas, pat lielas pārmaiņas šajā jomā. Es, protams, esmu ļoti priecīgs, ka beidzot ir arī jauna Eiropas Savienības Arktikas stratēģija. Protams, es pilnībā piekrītu, ka īstenošana ir vissvarīgākais elements šeit. Un vēlētos minēt dažus punktus, kurus es domāju, ka ir vērts salīdzināt arī ar Eiropas Parlamenta pagājušā gada ieteikumu, jo 510 šīs Ēkas locekļi atbalstīja šo ieteikumu. Tas paties ir ir diezgan liela vairākums. Kas arī izsaka plašu un vienotu izpratni par Arktikas attīstību Eiropas Parlamenta ietvaros. Nu, dažas lietas, ko vēl gribu minēt. Protams, es saprotu, kāpēc iespējams, ka viņi nav iekļauti jaunajā Eiropas Savienības Arktikas stratēģijā, bet es domāju, ka mums tomēr jātur viņi prātā. Eiropas Savienības nākotne, ar ko domāju paplašināšanos. Jā, mēs saņēmām ziņu no Islandes no augusta, bet paša Eiropas Savienība tomēr vajadzētu izteikt savu viedokli. būdiet atvērti un ļoti viesmīlīgi un pozitīvi pret šādiem attīstības procesiem, jo vienmēr labāk, piemēram, būt diviem drošības tīkliem, nevis vienam. Šodien mums ir ir NATO, bet skatoties pasaulīgo attīstību, es teiktu, ka ES šajā ziņā ir ļoti svarīgs un jauns Eiropas drošības veicinātājs. Otrais elements: energija un energētiskā drošība. Protams, es atbalstu savu kolēģu no Zaļās grupas un Kreisās bažas, taču, protams, runa ir par jautājumu, kurā mums jāatrod atbilstošs līdzsvara punkts.

[11:27:39] Urmas Paet (Renew) [EN]
Jo vienlaikus mēs arī apgalvojam, ka Eiropas energētiskā drošība ir ļoti svarīga, bet visdrošākā energija, ko mēs varam iegūt, ir tā, kas nāk no Eiropas. Un šajā sakarā, protams, Norvēģija ir ļoti nozīmīgs Eiropas energētiskās drošības veicinātājs. Un, diemžēl, neatkarīgi no tā, ko saka ES – vai nu moratorijs, vai jebkas cits –, es šaubos, vai Krievija vai Ķīna par to vispār rūpēsies. Tāpēc mums arī jāizvairās no situācijas, kad ar mūsu noteikumiem un mūsu attieksmi mēs vienīgi beigās, galu galā, laiks, kurā ietekmētu visdrošāko un videi draudzīgāko energijas ražošanu Eiropā. Es domāju Norvēģiju. Un pārējie, kuriem nav tik augsti standarti, lai dara, ko vēlas. Tāpēc šajā nozīmē es domāju, ka līdzsvara punkts šeit ir ļoti svarīgs. Trešajā vietā, es esmu priecīgs, ka, varētu teikt, beidzot, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests ņem Arktiku nopietni. Arktikas jautājumi tiek ņemti daudz nopietnāk nekā iepriekš. Šajā sakarā arī es domāju, ka ir svarīgi izveidot atbilstošas struktūras un stiprināt šo jomu. Ceturtā, Ķīna. Mēs daudz runājam par Krieviju, un kad runājam par drošību Arktikā, bet, protams, mums vajadzētu daudz vairāk uzmanības pievērst Ķīnas aktivitātēm šajā jomā. Un lai noslēdzo, vēlētos, lai arī šī Saeima pirms šā mandāta beigām vēlreiz atgrieztos pie Arktikas jautājumiem mūsu plenārsēžu zālē. Paldies.

[11:29:13] Speaker 1 [EN]
Paldies, Urmas. Kā mūsu komitejas priekšsēdētāja vietniece, jūs zināt, ka dažreiz varat būt ļoti dāsns ar runas laiku.

[11:29:21] Speaker 4 [EN]
Jā, paldies, bet man likās, ka nebija tik tāda liela spiediena. Bet atvainojiet, atvainojiet.

[11:29:28] Speaker 1 [EN]
Paldies, Urmas. Un arī par jūsu labo darbu. Tagad, kurš vēl vēlētos runāt? Pirmām kārtām, Hannah Jalul. Lūdzu, pacelt roku, Ville.

[11:29:37] Hana Jalloul Muro (S&D) [EN]
Liels paldies. No visiem mūsu iejaukšanās var redzēt, ka galvenā bažas, ko mēs visi šeit esam, domāju, ir vides tēma, par kuru visi uztraucamies par šīm jaunajām stratēģijām, vietējās kopienas, kura ir garantija, ka ievērojam vietējās kopienas. Un kaut kas, kas ir mums ir kas jau tika minēts, ir tas, ka viss, kas ir saistīts ar vidi, ietver kritiskos izejvielas. Kā tas tiek risināts šeit? Kāda ir skaidra stratēģija par izejvielām? Es domājos par kopienām, vidi, visu pārējo, bet kā tika minēta arī mūsu politika par izejvielām? Kad runājam par starptautiskajiem dalībniekiem, jūs zināt, es zinu, ka galvenā bažas, arī mums šeit, ir Ķīna, Krievija. Krievija, kā šie aktieri ir iesaistīti, kā Eiropas Savienība varētu izmantot savu ietekmi šajā jautājumā. Kas ir ļoti svarīgi. Un kaut ko lasīju nesen, proti, ka jūrasceļi tagad nāk no citām pasaules daļām dēļ ledus kušanas un līdzīgām lietām, kas būs ļoti interesanti dzirdēt no jums. Liels paldies un tiešām tāpēc, ka šis sanāksme ir ļoti svarīgs. Šī tēma būs ļoti svarīga Eiropas Savienībai nākamajos gados. Paldies.

[11:30:55] Speaker 1 [EN]
Paldies, Ville, lūdzu.

[11:30:57] Speaker 4 [EN]
Kā Dānijas EP deputāts man ļoti interesē šīs jautājuma Grenlandes daļa. Es biju Grenlandē pirms mēneša. Tas bija tas pats mēnesis, kadā ASV, Grenlandes un Dānijas vienošanās tika ratificēta Ņujorkā. Tāpēc bija patiesi atvieglojuma sajūta. Un es domāju, ka ikviens, kas apmeklējis Grenlandi, ir just, cik apdraudēta izjuta Grenlandes iedzīvotāji šajā gadījumā, nevis no Krievijas vai Ķīnas, bet no ASV. Tāpēc es domāju, ka ir loti svarīgi, ka vienošanās rezultāts bija vienošanās, kas pieder NATO jāspēlē daudz centrālāku lomu Grenlandes ziemeļu aizsardzībā, kas, pēc manām domām, ir labs. Tas ir labs apmaiņas veids par divpusēju vienošanos starp Dāniju un ASV. Ka tagad tas ir multilaterāls līgums. Tā ir ir. Kas attiecas uz drošību, tā ir. Cits lietas, kas izraisa bažas sarežģītākās ģeopolitiskās situācijas dēļ, ir tas, ka Grenlande ir savienota ar pārējo pasauli tikai ar diviem kabeļiem. Ja šīs kabeļi tiktu pārtraukti, mainītos komunikācijas iespējas lielās Grenlandes daļas. Man interesē, vai jums ir kāda doma par iespējamajiem pasākumiem šajā jomā. Un pēc manis, arī Jūs esat ticis līdz ar to, ka ļoti, ļoti svarīgi cilvēkiem, kas tur dzīvo, ka tie atrodas pašā centrā. Jo domāju, ka tas arī bija galvenais strīds ar ASV, Dānijas pieeja, ka nekas nedrīkst tikt darīts bez vietējo iedzīvotāju līdzdalības. Un es domāju, ka šī pieeja ir svarīga. Domāju, ka āmurs ir pacelts, tātad ļoti paldies.

[11:33:03] Speaker 1 [EN]
Paldies. Kurš vēl vēlētos uzstāties? Tad, pirms nododu vārdu mūsu vieslektoriem viņu piecu minūšu noslēguma uzrunām, ļaujiet man piebilst, ka es ļoti sagaidu ar labu prieku, ka stratēģija ir atjaunota un ka tā tagad ir kopīga Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta īpašums. Tāpēc es domāju, ka mums ir ļoti labs stratēģijas plāns, bet, protams, darbība ir ne vārdi ir svarīgi. Un viens no pirmajiem kritiskajiem pārbaudījuma punktiem būs tas, cik daudz no šī tiks atspoguļots nākamajā daudzgadīgajā finanšu ietvarā, jo, protams, viss tas maksās daudz naudas. Jo mums trūkst laika, es nerunāšu par detaļām, daudzas jau ir tikušas pārrunātas līdz šim. Es slēdzu šo sanāksmi plkst. 22, tātad mums katram ir piecas minūtes. Kas vēlētos sākt? Kundze.

[11:33:57] Speaker 2 [EN]
Liels paldies, kungs priekšsēdētāj. Un arī jums liels paldies. Godājamie deputāti, esmu ļoti priecīgs, ka pēc komentāriem redzu, ka mēs esam vienisprātis par Arktikas situāciju un to, ka mūsdienu stratēģiskā un drošības vide prasa nopietni pārskatīt mūsu pieeju Arktikai. Kā norādīja Urma Pat kungs, mēs neesam jauni Arktikā. Mēs sākām savu pirmo Arktikas politiku 2008. gadā un jau esam pie piektās versijas. Bet mēs pakāpeniski palielinām savu iesaisti arktiskajos lietās un arī esam palielinājuši nozīmību, ko piešķiram drošībai, neatsakoties no būtiskajiem elementiem, kādi ir vide, klimata pārmaiņas un cilvēki. Kāds minēja standartu nozīmi, īpaši IMO, vēlētos uzsvērt gribu uzsvērt, ka Arktika nav vieta bez cilvēkiem, arī nav vieta bez noteikumiem. Pastāv noteikumi, kas attiecas uz Arktiku. Un noteikti, pēc manām domām, IMO ir viens no galvenajiem noteikumu veidotājiem Arktikā, un jūras transportu. Un turpināsim būt ļoti aktīvi šajā programmā, jo piesārņojums, kas var radīt jūras transports, ir joma, uz kuru mums ir jāpievērš uzmanība un kuru mums ir jāturpina uzraudzīt. Trešais punkts par partnerattiecībām. Kā jūs redzat, partnerības ir centrālas mūsu Arktikas politikas izpratnē. Un partnerība drīzumā veiks ļoti konkrētu soli, jo gatavojamies augusta beigās paredzētajam samitam ar Kanādu, un Arktikas jautājumi tiks apspriesti ar Kanādu. Pastāv arī iespēja stiprināt mūsu sadarbību ar Apvienoto Karalisti, kas nav Arktikas valsts, bet ir atslēgas valsts ES spraugā, „Greenland Iceland UK spraugā“. Un kamēr mēs gatavojamies ES–Apvienotās Karalistes samitam 20. novembrī un drošības un aizsardzības partnerība ar Apvienoto Karalisti ievērojami ietver arī Arktikas jautājumu minēšanu, Un manu līdzsvarotāji Apvienotajā Karalistē jau ir sazinājušies ar mani, lai diskutētu par to, kā mēs varam apskatīt un kā varam sadarboties šajā jautājumā. Protams, Norvēģija un Islande, protams, mums ir drošības un aizsardzības partnerības ar šīm valstīm. Un mums jau ir Arktikas dialogs ar Norvēģiju, un mēs vēlētos turpināt šo dialogu.

[11:37:01] Speaker 2 [EN]
bet ar Islandi ir ir vesels pants paragrāfs par Arktikas jautājumiem mūsu drošības un aizsardzības partnerībā ar Islandi, un tas būs vēl viena iespēja pārrunāt, ko varam darīt kopā. Kā par Grenlandi, ļaušu vārdu Komisijas kolēģei, lai runātu par sadarbības ietvaru, bet mēs, kā eiropieši, skaidri izteicām savu atbalstu Dānijas Karalistei, Grenlandei un Dānijai. Un mēs visi esam sveicinājuši trīspusējo līgumu, kas stiprina drošību Arktikā, un turpināsim atbalstīt Dānijas Karalisti. Dānijas Karaliste var paļauties uz mūsu atbalstu. Un lai noslēgtu ar īstenošanu, mēs esam cieši sadarbojuši ar Komisijas visām dienestiem, lai izstrādātu šo stratēģiju, un turpināsim strādāt pie tās īstenošanas. Jums ir taisnība, ka īstenošana būs atslēgas loma, un jums arī taisnība, ka Eiropas Savienības vairākgadējais finanšu ietvars (MFF) būs nozīmīgs. Dažas darbības jau var veikt esošā vairāku gadu finanšu ietvara (MFF) ietvaros. Piemēram, papildus pavadoni, lai uzlabotu Arktikas novērošanu. Taču daži no tiem būs jāatbalsta ar nākotnes ES finansējumu. Tāpat arī norādot, ka Ārlietu padome tagad sekos šīs stratēģijas īstenošanu. un kamēr Ārlietu padome turpina īstenot šo stratēģiju, ceru un gaidu, ka palikšu saskarsmē ar Ārlietu komiteju (AFET) un Eiropas Parlamentu, lai sagatavotu šos secinājumus. Liels paldies.

[11:39:01] Speaker 1 [EN]
Protams. Noteikti paliksime kontaktā. Šī tēma vienmēr ir augstākajā līmenī mūsu darba kārtības sarakstā. Kungs Grejs, lūdzu.

[11:39:08] Speaker 3 [EN]
Paldies un vēlētos pateikt savu atzinību godājamajiem deputātiem par to, cik nozīmīgi viņi ir runājuši par daudzām būtiskām jautājumu. Es sāksu ar priekšsēdētāju, vispirms runājot par Ilgtermiņa finanšu ietvaru (MFF). Es domāju, ka mums ļoti patiktu varētu iekļaut likumprojektu tekstā. un teikt, ka šeit viss nāks no. Es domāju, ka mēs varētu apgalvot, ka tas vienkārši vēlreiz apliecina Komisijas ierosmes par VFM par gudrību. Šajā nozīmē, šeit jūs varat redzēt darbības, kurām būs nepieciešams finansējums no 1., 2. un 3. ietvara; tas prasīs dalībvalstu finansējuma mobilizāciju. un protams, mums jau ir tagad ir ir labi skaidrs Komisijas solījums attiecībā uz Grenlandi, ka nākamajā vairāku gadu finanšu ietvarā finansējums tiks dubultots. Tāpēc es domāju, ka no mūsu puses ir ļoti skaidra griba, un ļoti ceram, ka šī loģika, attiecībā uz jautājumu, kādu ir Arktika, tiks izcelta, kad tiks pieņemti galīgie lēmumi par budžetu. Otrā mana piezīme, ko vēlētos saistīt, ir Grenlande un cilvēkiem, jo pilnībā piekrītu novērtējumam, ka viss, ko mēs mēģināsim darīt šajā stratēģijā, jādara kopā ar Arktikas reģiona iedzīvotājiem. Jo tikai viņi, es domāju, īsti saprot izaicinājumus, ar ko saskaramies ar vairākiem konkrētiem jautājumiem, un tāpēc ir tik svarīgi, ka strādājam kopā tāpēc arī strādājam tik cieši kopā. Tāpēc komunikācijā pēdējā nodaļā liela uzsmaņa tiek likta uz dialogu un iesaisti, ar īpašu uzsvaru uz jauniešu iesaisti. Es domāju, ka gan Augstais pārstāvis, gan komisārs savos iesaistījumos ir pavadījuši daudz laika, runājot ar jauniešiem visā Arktikā, lai mēģinātu dzirdēt un saprast viņu bažas. Tagad vēlētos pāriet pie klimata jautājuma. Es vēlētos jau tagad norādīt, ka mūsu viedokļa ziņā mēs neredzam nekādu atkāpšanos. Es domāju, ka ļoti svarīga bija izteiktais apgalvojums, ka jāapsver ģeopolitika un klimats kopā. Klimata veltītajā komunikācijā ir pilns nodaļas, un atklātība tika nodrošināta ļoti apzināti. Vēlējāmies nosūtīt ļoti skaidru ziņojumu par to, ka nav iespējams

[11:42:15] Speaker 3 [EN]
neiedzīvotā mēroga izaicinājumu, ar ko mēs saskaramies, un Ja skataties uz AMOC un diskusijas, kas notiek par to, ļoti ātri redzēsiet īsto klimata ārkārtas situāciju, ar ko mēs saskaramies, to pašu diskusiju par mūžīgā sasaluma zemi, to pašu diskusiju par piesārņojumu, un tāpēc šajā tekstā cauri redzēsiet vairākus atslēgas rezultātus tieši klimata jomā, bet tad, kad aplūkojat katru no nozarēm, klimata dimensija tajā ir ļoti labi atspoguļota. Kā norādīja īpašais sūtnis, es domāju, ka IMO noteikumi, kad skatāmies piesārņojumu, kad skatāmies melnā oglekļa emisijas Arktikā, ir ļoti skaidri izklāstīti komunikācijā. Protams, būtu neuzmanīgi no manis nepieminēt ogļūdeņražu jautājumu Arktikā. Bija daudz preses segumu, kā, domāju, arī jābūt vienmēr, neatkarīgi no valodas. Vai bija, es domāju, jā, prezidents, augstais pārstāvis, komisārs ir bijuši ļoti skaidri šajā jautājumā: ja ņemsiet tekstu, kas ir komunikācijā, un salīdzināsiet ar 2021. gada tekstu, tas ir tas pats vārdojums par ES iesaistību. tieši tāds pats valodas par ES, jā. ES politikas atšķirība tiešām ir tā, ka mēs neesam spējuši izpildīt šo multilaterālo juridisko saistību, tādēļ arī valoda ir atšķirīga, un tā atspoguļo arī energētikas drošības aspektu, kas skaidro šo valodu. Bet runājot par ES iesaistīšanos, tā ir kristāli skaidra. Paldies.

[11:44:23] Speaker 1 [EN]
Paldies abiem. No jūsu puses vairs nav komentāru. Vai ir ko jāpaceļ kā «citi jautājumi»? Šķiet, ka nē, tāpēc es paziņoju mūsu nākamās sanāksmes datumu: 2026. gada 3. novembrī, no plkst. 9.00 līdz 12.30, un pēc tam no 15.00 līdz 17.00. Sanāksme notiks Briselē. Sanāksme ir slēgta. Tagad visi varam doties uz plenārsēdi.

[11:44:46] Speaker 4 [EN]
Paldies.